• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.10.2005., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/118455

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar cieņu un simpātijām raugās uz Latviju

Vēl šajā numurā

07.10.2005., Nr. 160

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Krievu “Vremja”: Latvijas konsulātam Kaļiņingradā beidzot tiks piešķirtas telpas – visi saskaņojumi esot saņemti, un dokumenti tikšot nosūtīti tuvākajā laikā. Pēc Viktora Romanovska, Apgabala starptautiskās pārvaldes priekšnieka vietas izpildītāja domām, diplomātiskās misijas nākamā mītne (Engelsa ielā 51a) ir normālā stāvoklī un konsulāts pilnvērtīgu darbu varēs sākt jau nākamgad. Rakstā minēts, ka latvieši tikuši uzskatīti par neveiksmīgākajiem diplomātiem Kaļiņingradā sakarā ar ķibelēm telpu meklēšanā un ieguvuši pat aizvainojošu iesauku – “diplomātiskie bezpajumtnieki”. Šo sarežģījumu dēļ viņi nav varējuši pilnvērtīgi strādāt, tāpēc kaļiņingradiešiem nācies pēc vīzām braukt uz Pēterburgu.

Intervijā krievu “Ria Novosti” Igaunijas prezidents Arnolds Rītels runā par to, kā atrisināt situāciju, kas radusies saistībā ar Igaunijas un Krievijas neratificēto robežlīgumu, uzsverot abu valstu labās gribas nozīmi un viedokļu apmaiņu. Viņš runā arī par iespējām uzlabot Igaunijas un Krievijas attiecības vispār, minot, cik svarīgi arī krievu tautai būtu zināt vēsturisko patiesību, nepieciešamību abām pusēm meklēt ceļus turpmāko attiecību veidošanai, un pauž pārliecību, ka tas ir iespējams.

Franču “Liberation”: Pašlaik iestāšanās sarunas ir atklātas ar Turciju un Horvātiju, tomēr rindā gaida vēl vesela virkne Balkānu un citu Eiropas valstu. Eiropā daudzi politiķi nav apmierināti ar paplašināšanās straujo gaitu, ņemot vērā, ka nav atrisināti citi būtiski jautājumi – budžets, konstitūcija.

Vācu “Berliner Zeitung”: Jāmainās kā Turcijai, tā ES. Turcijai jākļūst eiropeiskai, bet Eiropai jāspēj labāk funkcionēt un saliedētāk aizstāvēt savas pozīcijas. Tik ilgi, kamēr Francija neatteiksies no subsīdijām lauksaimniecībai, Lielbritānija no atlaidēm iemaksās ES budžetā un Vācija no subsīdijām reģionu attīstības veicināšanai, ES nebūs spējīga uzņemt Turciju. Pēc 20 gadiem ES būs vājāka nekā pašlaik, ja vien tai tuvākajā laikā neizdosies izveidot dažādas intensitātes Savienību. Tādas valstis kā Lielbritānija vai Turcija, kurās pilsoņu lielākā daļa sevi neuzskata par eiropiešiem, varētu apmierināties ar ne tik ciešu integrāciju. Tās nedrīkstētu citām dalībvalstīm traucēt politiski un sabiedriski apvienoties arvien ciešāk. Tieši perspektīva paplašināt ES ar Turciju liek rīkoties tiem spēkiem, kas uz to raugās skeptiski, – proeiropiešiem. Viņiem jānāk klajā ar iniciatīvu par ES kodola izveidošanu.

Krievu “Nezavisimaja Gazeta”: Krievijas prezidents skaidri formulējis krievu diasporas lomu ārvalstīs – tai esot jādarbojas aktīvi un ofensīvi. Putins pasvītrojis, ka raugās uz krieviem ārvalstīs ne vairs kā uz pārbēdzējiem, bet drīzāk kā ietekmes aģentiem.

Poļu “Rzeczpospolita”: Lietuvas valdības vadītājs Aļģirds Brazausks pārkāpj ES principu par Baltkrievijas līderu boikotēšanu – Brazausks Viļņā divreiz tikās ar Baltkrievijas premjeru Sergeju Sidorski. Brazauska ļaudis skaidro, ka šīs esot bijušas “tikai darba tikšanās”.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!