Mūsu dialogs ir saruna par Eiropu
Ašots Hovakimjans, Armēnijas vēstnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”
– Vēstnieka kungs, lūgšu jūs pašu izraudzīties šīs intervijas pirmos vārdus.
– Lūdzu! “Armēnija ar visdziļāko
cieņu sveic Viņas ekselenci Vairu Vīķi-Freibergu, Latvijas Valsts
prezidenti.” Jo vairāk tāpēc, ka šī ir vēsturē pirmā Latvijas
prezidenta vizīte mūsu zemē.
Lai gan mūsu valstis atrodas Eiropas pretējās pusēs, Armēnijai un
Latvijai ir daudz kopīga. Abām zemēm bijusi grūta, brīžiem
traģiska vēsture. Abas tautas veltījušas milzu pūles, lai
nosargātu nacionālo identitāti un izveidotu neatkarīgas,
demokrātiskas valstis. 20.gadsimtā mūsu tautas bija nacionālas
traģēdijas priekšā, taču mēs spējām pārvarēt visas grūtības. Mēs
cīnījāmies par brīvību un arī atguvām to.
Pagājušajā gadsimtā armēņi un latvieši bija saistīti visai
aktīvos ekonomiskajos, kultūras un izglītības kontaktos. Daudzi
latvieši apmeklēja Armēniju, un daudzi armēņi atvaļinājumu
pavadīja Baltijas jūras piekrastē.
– Bet kā ar mūsu jaunāko vēsturi? Cik tuvi vai tāli esam tagad?
– Pēc neatkarības atgūšanas mūsu
valstis nokļuva atšķirīgā ģeopolitiskā situācijā: Latvija tiecās
iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, bet Armēnija –
atrisināt sarežģīto reģionālo situāciju. Un, kaut arī tolaik
starp mūsu valstīm pastāvēja zināmi kontakti, reāls mūsu
divpusējo attiecību uzplaukums sākās tikai pirms dažiem gadiem.
Var teikt, ka šajās dienās Latvijas un Armēnijas politiskais
dialogs ir saruna par Eiropu.
Armēnija ļoti augstu vērtē Latvijas aktīvo iesaistīšanos ES jauno
kaimiņu politikas īstenošanā un jūsu centienus iesaistīt šajās
procesā arī Dienvidkaukāza valstis. Armēnija allaž uzskatījusi
sevi par piederīgu Eiropai, par daļu no Eiropas civilizācijas.
Uzskatām, ka mūsu valsts ar savu sarežģīto vēsturi to godam
nopelnījusi, vispirms jau ar savu kristīgo mantojumu un smagajiem
upuriem, ko mūsu tauta nesusi Eiropas ideālu vārdā. Mēs
priecājamies, ka Latvija šo mūsu pozīciju saprot un jūsu
palīdzība iemiesojas konkrētās institucionālās formās.
Ļoti nozīmīga vizītes laikā būs saruna par Latvijas un Armēnijas
eventuālo sadarbību Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Mums
ļoti vajadzīga Latvijas pieredze iestāšanās sarunās, kā arī
sabiedrības pārveidošanā atbilstoši Eiropas standartiem, jūsu
pieredze Eiropas likumdošanas ieviešanā.
– Tātad kopumā var teikt, ka mūsu divpusējās attiecības...
– ... ir teicamas. Pēdējo piecu
gadu laikā bijusi vesela virkne augsta līmeņa vizīšu, kas radīja
uzticības un sadarbības gaisotni un pavēra perspektīvas nākotnei.
Parakstīti arī vairāki divpusējie līgumi.
Latvijas Valsts prezidentes vastsvizīte Armēnijā būs jauns
stimuls tālākai attīstībai un mūsu attiecību paplašināšanai
visdažādākajos virzienos. Mēs varam padziļināt kultūras sakarus,
kā arī cilvēku tiešos kontaktus un, protams, intensificēt
tūrismu. Svarīgi, ka vizītes laikā tiks parakstīts līgums par
sadarbību kultūras jomā.
Man īpašs prieks, ka jūsu prezidenti vizītē pavada liela Latvijas
biznesmeņu grupa, un ceru, ka vizītes rezultāts būs arī ne viens
vien konkrēts ekonomiskās sadarbības projekts.
Mēs ļoti ceram, ka prezidentei patiks mūsu valsts, gan daba, gan
cilvēki. Ceram, ka pēc vizītes latvieši vēl labāk izpratīs mūsu
vēsturi un tas savukārt sekmēs mūsu labāku sadarbību kopīgas
nākotnes vārdā.
Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv