Nabadzīgākā ES valsts ar straujāko ekonomisko izaugsmi

Rīgā un Rīgas reģionā Eiropas Savienības (ES) vidējo dzīves līmeni varētu sasniegt pēc 10 līdz 12 gadiem – prognozē “SEB Unibankas” Tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs Andris Vilks.

Šīs prognozes balstās uz SEB grupas analītiķu (tajā skaitā arī “SEB Unibankas”) veikto jaunāko Austrumeiropas valstu ekonomiskās attīstības analītisko pētījumu. To pārskatot, katrs pats var pārliecināties, ka Latvijai ir visstraujāk augošā ekonomika ES. Vai ekonomikas izaugsme tikai vairos plaisu starp Latvijas reģioniem un dažādām sociālajām grupām vai to mazinās, tas jau ir atkarīgs no politiķiem.
Ja runā par ekonomisko attīstību pasaulē, tad pētījums rāda, ka tā sāk atveseļoties pēc negaidīti straujā naftas cenu kāpuma. Tajā pašā laikā ne šobrīd, ne pārredzamā nākotnē A.Vilks neprognozē šā dabas resursa cenu kritumu.
Pētījumā redzamie skaitļi pašlaik liek nopietni šaubīties, vai 2010.gadā ES izdosies īstenot Lisabonas stratēģiju un kļūt par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Prognozētais ES iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) šim gadam ir 1,3%, 2007.gadam – 1,8%. Tajā pašā laikā ASV attiecīgi 3,7% un 2,3%. Kā ļoti nopietnu konkurentu gan ES, gan ASV sevi jau labu laiku piesaka Ķīna. Tās IKP pieaugums šim gadam prognozēts 9,2% un 2007.gadam – 8 %. Turklāt, kā stāsta A.Vilks, Rietumeiropā nekāda strauja ekonomikas izaugsme diemžēl arī nav gaidāma. Kā norādīts pētījumā, vienīgos pozitīvos signālus pašlaik sūta Vācijas ekonomika. Taču nav zināms, kas notiks, nākot pie varas jaunai valdībai.
Nav pamata lielam optimismam, arī domājot par Ukrainas ekonomisko izaugsmi. Kā viena no nopietnākajām problēmām šajā valstī norādīta augstā, valsts struktūras cauraudusī korupcija. Savukārt Krievija izmanto augstās naftas cenas, taču tās izaugsmi bremzē neattīstītā rūpniecība. Kā stāsta A.Vilks, Maskava un citi lieli centri attīstās ļoti strauji.

Inflācijas dēļ 2008.gadā lietosim latu

Pētījuma autori uzskata, ka pēc diviem gadiem pievienoties eirozonai varēs vien Slovēnija un Lietuva. Pārējām Austrumeiropas valstīm inflācijas dēļ tas neizdosies. Tā kā eirozonas ekonomika ir stagnējoša, tajā inflācija nav gaidāma, un līdz ar to pieļaujamā inflācijas robeža varētu būt samērā zema – 2%. Taču, kā stāsta A.Vilks, atšķirībā no Latvijas pārējās Austrumeiropas valstis (piemēram, Polija, Čehija) par to īpaši neuztraucas. Tām pat nav nekādu konkrētu plānu, kad tieši nacionālo valūtu nomainīt pret eiro. A.Vilks uzskata, ka arī Latvijai pāreja 2008.gadā uz eiro nebūtu jāuzstāda sev par pašmērķi. Jo nekādas būtiskas ietekmes uz ekonomiku tam, ja 2008.gadā vēl lietosim latu, nebūs. A.Vilks gan uzskata, ka valdībai tomēr būtu jādomā, kā bremzēt inflāciju. Viņaprāt, apsverama būtu iespējama samazināt PVN likmi pārtikai. Ietekme uz inflāciju gan būtu neliela – tikai aptuveni par procentu. Taču būtiskākais ir tas, ka šis solis būtu nozīmīgs atbalsts tieši mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem, kuru patēriņa groza lielāko daļu veido pārtika un komunālie maksājumi. Runājot par gaidāmo tarifu pieaugumu, A.Vilks atzīst: lai gan tie daudzos gadījumos ir pamatoti, taču neizbēgami paaugstinās inflāciju. Tarifu kāpuma apturēšana gan inflāciju ietekmētu visai nedaudz – aptuveni par procentu. A.Vilks uzskata, ka nebūtu pieļaujama kreditēšanas mākslīga bremzēšana, kas varētu negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstību. Jā, hipotekārā kreditēšana pēdējā gadā ir pieaugusi par 85%, tajā pašā laikā no visām Latvijas mājsaimniecībām to izmantojuši tikai 13%. Turklāt kreditēšana cieši saistīta ar būvniecības attīstību, kas dod nozīmīgu ieguldījumu IKP pieaugumā. Pretēji Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktores Raitas Karnītes bažām par iespējamiem privāto kredītņēmēju bankrotiem, A.Vilks uzskata, ka tā nekādā gadījumā nebūs masveida parādība. Visvairāk tā varētu apdraudēt cilvēkus, kas ar hipotekāro kredītu palīdzību nodarbojas ar nekustamā īpašuma spekulācijām.

Latvijā pieaug ēnu ekonomikas legalizācija

Kā jau minēts, Latvijā ir visstraujākais IKP pieaugums ES. Tas galvenokārt balstās uz četrām nozarēm: transportu, mazumtirdzniecību, tūrismu un būvniecību – tātad tieši uz pakalpojumu sektoru. Lai gan zināms pieaugums vērojams arī apstrādes rūpniecībā. Lielā mērā IKP pieaudzis, pateicoties ēnu ekonomikas legalizācijai.
Savukārt mazumtirdzniecības pieaugumu A.Vilks skaidro tieši ar nelegālajiem ienākumiem, “aplokšņu algām”, kas netiek nekur uzskaitītas un parādās vienīgi patēriņā.
To negatīvo ietekmi uz valsts labklājību ilustrē visai daiļrunīgs piemērs. Rietumeiropā valsts budžets ir apmēram 50% no IKP, Latvijā ēnu ekonomikas dēļ tas ir tikai 35%. A.Vilks arī neprognozē, ka tuvākajā nākotnē mums izdosies sasniegt šos 50%.
A.Vilks uzskata, ka ekonomikas pārkaršana tautsaimniecībai kopumā vēl nedraud, taču šādas pazīmes vērojamas tādās nozarēs kā būvniecība un mazumtirdzniecība. Arī bankām būs nopietni jāizvērtē, kā tikt galā ar klientu lielo interesi par to pakalpojumiem. A.Vilks ir pārliecināts, ka ekonomikas izaugsme ir ilgtspējīga un krasai lejupslīdei nav pamata. Viens no nopietnākajiem riskiem gan ir darbaspēka aizplūšana, kas jau šobrīd apdraud, piemēram, būvniecību. Pēc aptuvenām bankas analītiķa aplēsēm, pašlaik ārzemēs strādā ap 7% no visiem Latvijas darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Taču nākotnes prognozes varētu nebūt īpaši pesimistiskas, jo darbaspēka deficīts spiedīs darba devējus strādājošajiem celt algas. Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle uzskata, ka darba tirgū svaru kausi sāk nosvērties par labu darba ņēmējiem.

Uzziņai:

Prognozes 2005. un 2006.gadam (%)

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv