Naudas plūsmas revīzija atklāj nepilnības

Valsts kontrole (VK) veikusi 2004.gada valsts un pašvaldību budžetu izpildes pārskata finanšu revīziju, kuras laikā atklāti vairāki trūkumi un nepilnības, taču kopumā, kā atzīst valsts kontroliere Inguna Sudraba, Finanšu ministrijas iesniegtais pārskats sniedz skaidru priekšstatu par finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām mūsu valstī.

Inguna Sudraba Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Jāfiksē visi aizņēmēji un aizdevēji

Viena no būtiskākajām atziņām, ko revīzijas laikā guvusi VK, – ir jāfiksē visi, kas valstij ir parādā vai no kā valsts pati ir aizņēmusies. Pārbaudes gaitā VK konstatējusi, ka saistības, ko valsts uzņēmusies, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram 1996.gadā valsts vārdā parakstot aizņēmuma līgumu ar aviosabiedrību “airBaltic” četru miljonu ASV dolāru vērtībā, neatspoguļojas ne valsts ārējā, ne iekšējā parāda pārskatā. Aizņēmums ņemts, lai valsts varētu piedalīties “airBaltic” privatizācijā, neieguldot savus līdzekļus.
I.Sudraba uzsver, ka valstij jāveic visu saistību un prasību inventarizācija, jo, iespējams, pastāv arī tādas saistības un prasības, ko valsts nav identificējusi. Konkrētajā gadījumā pret valsti kopš 1996.gada ir spēkā prasība, bet valsts šajā laikā ne tikai nav sākusi atmaksāt aizņēmumu, bet nav veikusi pat procentu maksājumus. Tādējādi, saskaņā ar Satiksmes ministrijas informāciju, kopējais parāda apjoms šā gada 1.janvārī jau bija sasniedzis 6,3 miljonus ASV dolāru.
Kopējo parādu salīdzinot ar kompānijas pamatkapitālu un valsts daļu kompānijā, nākas secināt, ka valsts vairs nepārvalda aviosabiedrību, jo parāds ir pārsniedzis valstij piederošo kapitāldaļu vērtību, uzskata valsts kontroliere.
Aizņēmums atklāts, auditorkompānijai “Ernst & Young” veicot revīziju par “airBaltic” pārskatu un bilanci, kuras rezultātā tad arī revidenti norādījuši uz valsts joprojām neatdoto parādu aviosabiedrībai. Pēc I.Sudrabas domām, šis gadījums slēpj sevī risku, ka valsts parāda summā nav iekļautas arī citas valsts saistības, jo nav nodrošināta to valsts vārdā ņemto aizdevumu līgumu uzskaite, kurus nav parakstījis finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona. Tādējādi tiek pieļauta iespēja valsts budžeta līdzekļus uz laiku novirzīt privātā sektora rīcībā. Revīziju par šo darījumu, lai noskaidrotu, vai Privatizācijas aģentūrai bija tiesības valsts vārdā slēgt šādu aizņēmuma līgumu, VK nav veikusi.

Jāveic valsts mantas novērtējums

Otra svarīga atziņa, pie kuras nākts revīzijas gaitā, – ir jāveic visas valstij piederošās mantas novērtējums, jo pašlaik pārskats neatspoguļo visu, kas valstij pieder tāpēc vien, ka nav veikta, piemēram, visu mežu un ceļu novērtēšana.
Revīzijas gaitā VK atklājusi, ka valsts konsolidētās bilances aktīvos nav uzrādītas valsts meža zemes, pašvaldību ceļi, derīgie izrakteņi un citi valsts un pašvaldību īpašumi. Kā piemērs tiek minēta Zemkopības ministrija, kuras pārskatā nav uzrādīti 1,4 miljoni hektāru valsts meža zemes vairāk nekā 150 miljonu latu vērtībā jeb 97,6% no valsts meža zemes. Tā kā nav veikts pilnīgs visu aktīvu novērtējums, VK nevar noteikt, cik būtiska ir bilancē neuzrādīto aktīvu ietekme uz valsts konsolidēto bilanci. Valsts kontroliere uzskata, ka aktīvu neuzrādīšana var izraisīt valsts mantas izšķērdēšanas iespējas.

Trūkumi un nepilnības

Revīzija atklājusi arī citus trūkumus un nepilnības. Kopš šā gada 1.janvāra nav spēkā neviens valsts un pašvaldību budžeta grāmatvedības uzskaites normatīvais akts, bet tas liedz nodrošināt vienotu metodiku saimniecisko darījumu reģistrācijā un uzrādīšanā.
Pārbaude liecina, ka vairākas ministrijas nav ievērojušas likuma prasības attiecībā uz valsts mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, tādēļ valsts negūst tirgus apstākļiem adekvātus ieņēmumus par iznomātajiem valsts nekustamajiem īpašumiem. Savukārt prokuratūrā un vairākās pašvaldībās nekustamais īpašums nav reģistrēts zemesgrāmatā, bet tas paver iespēju neuzrādīt aktīvu patieso vērtību un nelikumīgi rīkoties ar valsts un pašvaldību īpašumu.
Veicot finanšu revīziju par visa iepriekšējā gada pārskatu par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izpildi, VK atbilstoši likumam sniegusi atzinumu arī par katras ministrijas
un, pagājušo gadu ieskaitot, arī katras pašvaldības gada pārskatu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārskatā VK konstatējusi būtiskas neatbilstības darījumu uzskaitē pēc naudas plūsmas un uzkrāšanas principa Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, bet Veselības ministrijas pārskatā nav uzrādīts zemesgrāmatā reģistrētais nekustamais īpašums, kura kadastrālā vērtība ir 1 065 776 lati.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv