Uzturoties valstsvizītē Gruzijā 2005.gada 4.–6.oktobrī

Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts
Gruzijas Republikas prezidenta Mihaila Saakašvili rīkotajās
oficiālajās vakariņās Gruzijā, Tbilisi, 5.oktobrī:

Prezidenta kungs! Roelofa kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Es patiesi priecājos par šo izdevību vēlreiz apmeklēt jūsu seno un skaisto zemi – šoreiz oficiālā valstsvizītes statusā, kas ir pirmā Latvijas prezidenta vizīte Gruzijā. Pagājušajā gadā mums bija izveidotas attiecības visos līmeņos, un es esmu pārliecināta, ka nākotnē tās kļūs vēl stiprākas. Oficiālām attiecībām ir ļoti būtiska nozīme savstarpēju kontaktu paplašināšanā starp valstīm, bet ierasties vizītē pie draugiem ir pat vēl labāk. Un nav nekādu šaubu, ka šodien Tbilisi mēs tiekamies ar saviem draugiem.
Latvijas un Gruzijas tautas vieno ne tikai sarežģītā pagātne – kas ļauj mums pilnībā izprast mūsu abu tautu centienus un mūsu vēstures vistraģiskākās lappuses –, bet arī tas, ko mēs pašreiz cenšamies kopīgi sasniegt gan starptautiskā, gan bilaterālā līmenī.
Šī ir īpaša vizīte. Reti kad tik daudz uzņēmēju un sabiedrības visplašāko aprindu pārstāvju ir piedalījušies Latvijas valsts vadītāja oficiālā vizītē. Tas liecina ne tikai par daudzsološām iespējām turpmākai mūsu valstu sadarbībai, bet arī par iedibinātu daudzpusīgu un sazarotu sadarbību, kā arī par Latvijas nopietnu ieinteresētību sadarboties. Jūsu valsts senā kultūra, kā arī mūsdienu ieguldījums pasaules literatūrā, kinematogrāfijā un mūzikā ir labi zināms Latvijā.
Latvija plāno vistuvākajā nākotnē atklāt savu vēstniecību Tbilisi. Šis fakts, kā arī izdevība uzsākt tiešos lidojumus starp abām galvaspilsētām pavērs jaunas iespējas vēl ciešāku kontaktu izveidošanai un radīs jaunu stimulu komerciālo attiecību nostiprināšanai.
Prezidenta kungs!
Es pilnībā piekrītu kopīgās deklarācijas tekstam, ko jūs kopā ar Ukrainas prezidentu parakstījāt Boržomi šā gada augustā. Šī deklarācija atspoguļo tās vērtības, kuras atbalsta Eiropas demokrātiskā daļa – tā Eiropas daļa, kas cenšas pārveidot sevi un ar šīs pārveidošanās palīdzību dot nozīmīgu ieguldījumu vairākās kopīgās Eiropas institūcijās. Tā nav viegla izvēle, jo tā prasa lielu atdevi, kā arī enerģijas un resursu koncentrāciju, bet rezultāti ir atkarīgi no daudziem blakusapstākļiem. Tomēr šī izvēle ir absolūti nepieciešama. Tā ir nepieciešama visu to paaudžu vārdā, kas gadsimtiem ilgi ir centušās radīt un atjaunot mūsu valstu likumīgo vietu starptautiskajā sabiedrībā.
Gruzija ir izdarījusi šo izvēli. Gruzijai kā vienai no vissenākajām Eiropas civilizācijām ir vieta Eiropas institūcijās. Ceļš uz šo mērķi nekādā ziņā nebūs viegls, un būs jāpaveic daudz darba. Latvija strādās kopā ar Gruziju, lai nostiprinātu demokrātiju un brīvību no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai. Procesu, ko ierosināja Viļņas desmitnieka kustība, vēl nevar uzskatīt par pabeigtu.
Prezidenta kungs!
Es vēlos pateikties par laipno un sirsnīgo uzņemšanu Gruzijā un mums izrādīto viesmīlību un uzsvērt, ka jūs vienmēr būsit gaidīti ciemiņi Latvijā.
Es vēlos pacelt šo glāzi par mūsu draudzību un sadarbību, par mūsu valstu labklājību un uzplaukumu!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Runa Gruzijas un Latvijas biznesa foruma atklāšanā Tbilisi 5.oktobrī:

Prezidenta kungs! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Es esmu ļoti priecīga par man doto iespēju atklāt Gruzijas un Latvijas biznesa forumu kopā ar prezidentu Saakašvili, cilvēku, kuru es ļoti cienu. Es vēlos izteikt pateicību Gruzijas Nacionālajai investīciju aģentūrai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai par sniegto palīdzību šā svarīgā pasākuma organizēšanā. Šodienas tikšanās ir kopā pulcējusi lielu skaitu dalībnieku no Latvijas un Gruzijas, kas liecina par to, ka abas puses ir ļoti ieinteresētas paplašināt mūsu ekonomisko sadarbību un īstenot kopīgus plānus un projektus.
Es esmu gandarīta atzīmēt, ka politiskā līmenī divpusējās attiecības starp Latviju un Gruziju attīstās lietišķā un draudzīgā atmosfērā un kalpo par pamatu vēl ciešākas politiskās un ekonomiskās sadarbības attīstībai starp mūsu valstīm. Lai gan Latviju un Gruziju šķir liels ģeogrāfiskais attālums, tā nav nepārvarama barjera, lai stiprinātu mūsu turpmākos sakarus. Dienas sākumā mūsu valstis parakstīja divus līgumus, kas noteikti veicinās ciešāku saišu izveidošanos starp mūsu valstīm. Viena līguma priekšmets ir investīciju veicināšana un savstarpēja aizsardzība, savukārt otra līguma priekšmets ir ekonomiskā, zinātniskā, tehniskā un kultūras sadarbība.
Prezidenta kungs!
Mēs ar prieku atzīmējam, ka Gruzijas ekonomiskā izaugsme, kuru veicinājušas ārvalstu tiešās investīcijas stratēģiski svarīgos naftas un gāzes vados, dažu pēdējo gadu laikā ir jūtami pieaugusi. (Gruzijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2003.gadā bija 8,6 procenti, 2004.gadā – aptuveni 9,4 procenti. 2003.gadā tika uzbūvēts Baku–Tbilisi–Ceihanas naftas vads.) Mēs patiesi ceram, ka daudzsološās prognozes par Gruzijas ekonomiku, kā arī Gruzijas valdības aizsāktie ambiciozie reformu plāni, kas sekoja 2003.gada Rožu revolūcijai, palīdzēs nostiprināt un veicināt Gruzijas ekonomisko izaugsmi.
Gruzijas strauji augošā ekonomika, makroekonomiskā stabilitāte un izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis padara Gruziju par pievilcīgu vietu Latvijas uzņēmēju iniciatīvām. Lielais Latvijas uzņēmēju delegācijas dalībnieku skaits un augstais pārstāvniecības līmenis ir apliecinājums tam, ka Gruzijas pievilcība Latvijas acīs arvien pieaug.
Šajā vizītē mani pavada uzņēmēji no tādiem sektoriem kā bankas un finanses, enerģija un infrastruktūra, loģistika, informācijas tehnoloģijas u.c.
Ekonomiskās sadarbības veicināšanai starp Latviju un Gruziju ir lielas iespējas. Daudzsološas nozares bez manis jau minētajām ir telekomunikācijas, pārtikas pārstrāde, apdrošināšana, tirdzniecība, celtniecība un tūrisms. Latvija Gruzijai var piedāvāt augstu kvalitāti, Rietumu tipa izglītību tās augstākajās mācību iestādēs.
Starp Latviju un Gruziju tagad pastāv izdevīgs vīzu režīms. Ar šo gadu Latvijas pilsoņiem vairs nav nepieciešama vīza, lai ceļotu uz Gruziju, savukārt Gruzijas pilsoņi var saņemt Latvijas vīzu, nemaksājot par to. 2006.gadā Latvija plāno atvērt savu vēstniecību Tbilisi, un es esmu pārliecināta, ka šis notikums noteikti tuvinās sadarbību starp mūsu valstīm.
Turklāt Latvijas nacionālā aviosabiedrība “airBaltic”, kuras prezidents Flika kungs ir šobrīd kopā ar mums, apsver iespēju sākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Tbilisi, kas lielā mērā veicinātu sakarus starp mūsu valstīm.
Prezidenta kungs!
Kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvija ir īstenojusi veiksmīgu pāreju no centralizēti plānotas padomju sistēmas uz brīvā tirgus ekonomiku un no agrāk nebrīvas valsts uz parlamentāru demokrātiju. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Latvija ir veikusi tālejošas reformas un ir dalījusies savā reformu un Eiropas integrācijas pieredzē ar Gruziju, kā arī ar citām valstīm, kam ir līdzīga vēsturiskā pieredze un kopēji mērķi.
2004. gada pavasarī Latvija kļuva par pilntiesīgu dalībvalsti Eiropas Savienībā un NATO. Šie notikumi pozitīvi ietekmēja manas valsts ekonomisko attīstību.
Šobrīd Latvijai ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Laika periodā no 2001.gada līdz 2004.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts pieauga vidēji par 7,6 procentiem gadā. Pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza 8,5 procentus un turpināja pieaugt līdz 9,5 procentiem 2005.gada pirmajā pusē. Šie augstie rādītāji ir sasniegti, pateicoties stabilam iekšzemes pieprasījumam, kā arī Latvijas uzņēmumu spējai paplašināt savus eksporta tirgus.
Latvijas ekonomiskā izaugsme ir notikusi stabilā makroekonomiskā vidē, kuru ir nodrošinājusi Latvijas nacionālās valūtas – lata – stabilitāte, kas tika no jauna ieviests 1993.gadā un šā gada janvārī piesaistīts eirozonai. 2008.gadā Latvija gatavojas pievienoties eirozonai, un jau tagad atbilst Māstrihtas konverģences kritēriju lielākajai daļai.
Es vēlos atzīmēt, ka Latvijas ikgadējais inflācijas pieauguma temps vairākus gadus nav bijis augstāks par 2–3 procentiem.
Tomēr pagājušā gada inflācijas kāpumu izraisīja naftas cenu pieaugums pasaules tirgū, eiro nostiprināšanās, augošais iekšzemes pieprasījums, kā arī citi faktori, kas 2004.gadā paaugstināja ikgada inflācijas pieauguma tempu līdz 6,2 procentiem. Pašreizējais starptautisko naftas cenu kāpums izdara papildu spiedienu uz mūsu inflācijas pieauguma tempu, un tam jātiek risinātam globālā līmenī.
Attiecībā uz tirdzniecību un investīcijām 24 pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir nozīmīgākie Latvijas ekonomiskie partneri. 2004.gadā gandrīz trīs ceturtdaļas (74 procenti) no Latvijas eksporta nonāca Eiropas Savienības dalībvalstīs. Galvenās Latvijas tirdzniecības partneres ir Vācija (14 procenti), Lietuva (11 procenti), Krievija (8 procenti), Zviedrija (8 procenti) un Igaunija (8 procenti).
Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Gruziju salīdzinājumā ar 2003.gadu palielinājās 2,3 reizes, savukārt 2005.gada pirmajā pusē Latvijas eksports uz Gruziju salīdzinājumā ar pagājušā gada to pašu periodu pieauga par gandrīz 70 procentiem.
Lai gan kopējais tirdzniecības apjoms starp Latviju un Gruziju ir neliels, mēs ceram, ka līdzīgas pozitīvas tendences turpināsies turpmākajos gados.
Valdības nenozīmīgā iejaukšanās Latvijas uzņēmējdarbībā un investīciju vidē, “A” līmeņa kredītreitingi un labvēlīgie apstākļi uzņēmējdarbībai, tai skaitā 15 procentu lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, ir palīdzējuši Latvijai piesaistīt lielas ārvalstu tieša investīcijas. 2004.gada beigās Latvija bija uzkrājusi ap trim miljardiem ASV dolāru (2,3183 miljardi Latvijas latu) ārvalstu tiešajās investīcijās, kas ir aptuveni 2000 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju. Vairāk nekā 60 procenti (61,3 procenti) no minētajām ārvalstu tiešajām investīcijām nāca no Eiropas Savienības. Mūsu lielākie investori ir no Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, ASV, Nīderlandes un Igaunijas.
Lai gan Latvija vēl aizvien ir galvenokārt ārvalstu tiešo investīciju saņēmēja, mūsu uzņēmēji ir ieinteresēti nodibināt kopuzņēmumus, veidot kontaktus, strādāt pie kopīgiem projektiem un atvērt pārstāvniecības ārvalstīs.
Latvija ir politiski droša un tagad ir atvērta Ziemeļeiropas bagātajiem tirgiem. Pateicoties tās ģeogrāfiskajam stāvoklim, Latvija var kalpot par tiltu starp austrumiem un rietumiem, kā arī starp ziemeļiem un dienvidiem. Latvija var palīdzēt Gruzijas ražotājiem ieiet ar saviem produktiem un izejmateriāliem jaunos Rietumu tirgos. Latvijas trīs lielākās neaizsalstošās ostas ir rentablas un ir ar labi attīstītu infrastruktūru. Vēl aizvien ir iespējas palielināt tirdzniecības un tranzīta apjomus, lai sasniegtu mūsu ceļu, dzelzceļu, ostu un noliktavu maksimālo ietilpību, un es ceru, ka jūs atzinīgi novērtēsit Latvijas priekšrocības.
Latvijas banku sistēma ir kļuvusi par dinamisku vidutāju starptautiskā tirgus finanšu plūsmā. Bez šodien šeit pārstāvētajām cienījamām Latvijas bankām – “Hansabanka”, “Parex”, “Aizkraukles banka” un Baltijas Trasta banka – jāmin arī respektablu ārvalstu banku klātbūtne Rīgā, kas ir sniegušas ieguldījumu Latvijas finanšu pakalpojumu sektora attīstībā, kas dod vairāk nekā piecus procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Banku darbs ir nozīmīgs laba investīciju klimata radīšanā, un es izsaku cerību, ka Latvijas un Gruzijas banku sektora pārstāvji, šeit tiekoties, varēs rast kopējas intereses.
Prezidenta kungs!
Es patiesi ceru, ka šī Latvijas valstsvizīte Gruzijā palīdzēs nostiprināt un attīstīt ekonomisko sadarbību starp mūsu valstīm, ka tā sniegs jaunus impulsus turpmākajai sadarbībai un ka tā radīs jaunus un izdevīgus kontaktus starp mūsu uzņēmējiem.
Es izsaku īpašu pateicību mūsu Gruzijas namatēviem par izrādīto sirsnību un viesmīlību. Ir patiesi liels prieks būt šeit, un es novēlu jums visiem veiksmi un laimi jūsu uzņēmējdarbībā!

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Piedaloties nevalstisko organizāciju forumā Tbilisi 5.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 5.oktobrī, nevalstisko organizāciju (NVO) forumā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi pauda gandarījumu par to, ka līdztekus auglīgajam politiskajam dialogam starp Latviju un Gruziju ciešas saites atradušas arī abu valstu NVO. Uzrunājot NVO pārstāvjus, prezidente uzsvēra, ka ne tikai suverenitāte, brīvība un demokrātija ir svarīga katrā valstī, bet arī tas, lai katrs cilvēks savā dzīves kvalitātē izjustu šo vērtību augļus. Viņa uzsvēra, ka demokrātija veidojas no apakšas uz augšu, proti, ir svarīgi, lai katrs sabiedrības pārstāvis izjustu gan atbildību par savas valsts nākotni, gan arī to, ka viņa balss iespaido notikumus, ka viņa viedoklis tiek pamanīts un tam ir savs iespaids. Tāpēc, pēc prezidentes sacītā, demokrātiskās valstīs vēlēšanu sistēma ir tik ļoti būtiska, jo cilvēks, izsakot savu viedokli un balsojot par kādu partiju, konkrēti ietekmē savas valsts nākotni. Prezidente akcentēja, ka jaunās demokrātijās vēlēšanas un arī NVO darbs ir mācību process visām iesaistītajām pusēm. Iedzīvotājiem ir jāmācās atšķirt, kurš politiķis patiesi rūpējas par valsti un kopējo labklājību, un katram iedzīvotājam ir atbildība piedalīties demokrātijas procesā un vēlēšanās ar savu balsi. Viņa atzīmēja, ka vēlēšanu starplaikā tikpat būtiska ir NVO darbība, norādot uz tiem uzdevumiem un mērķiem, kas politiķiem būtu jāsasniedz, un lūkojoties, lai šie politiskie lēmumi arī tiktu pieņemti, ieklausoties sabiedrības viedokļos. Runā tika pausts arī viedoklis, ka katram politiķim ir jāapzinās, ka viņa pieņemtie lēmumi būtiski iespaido katra valsts iedzīvotāja dzīvi.
“Modernajā pasaulē, kur tik ļoti daudz ko ietekmē mediji, ir ļoti būtiski, lai tie būtu brīvi un neatkarīgi savās nostājās, un šajā jomā NVO ir nozīmīga loma, īpaši pārejas perioda valstīs,” Valsts prezidente turpināja, “absolūta objektivitāte ir ideāls, taču praksē vienmēr ir būtiski, lai izskanētu vairāk nekā viens viedoklis par jautājumu.”
Latvijas prezidente dalījās pieredzē par Latvijas noieto ceļu, kas vainagojies ar iestāšanos ES un NATO. Viņa norādīja, ka Latvija, kura šo integrācijas pieredzi guvusi nesen, ļoti labprāt atbalsta sev draudzīgo partneri Gruziju tās eiroatlantiskās integrācijas centienos.
Noslēgumā prezidente vēlēja, lai Gruzijas tauta un arī nevalstiskās organizācijas tagad, pēc Rožu revolūcijas, izvirzītu sev arvien jaunus mērķus un ideālus ar nolūku veidot savu valsti patiesi demokrātisku un labklājīgu.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Visas Gruzijas patriarhu 5.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 5.oktobrī, Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi tikās ar Visas Gruzijas patriarhu – Viņa svētību katolikosu Iliju II. Tikšanās laikā Valsts prezidente augstu novērtēja to, ka Gruzijas kristīgā baznīca, kas ir šķirta no valsts, atbalsta Gruzijas centienus panākt izaugsmi, iedibināt demokrātiskas struktūras un tiekties uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Viņa uzsvēra, ka baznīcai ir nopietna loma ētisko vērtību stiprināšanā sabiedrībā un pārmaiņu laikā, kad valsts iet reformu ceļu, ir ļoti būtiski, lai katrs sabiedrības loceklis būtu atbildīgs un piedalītos savas valsts nākotnes veidošanā.
Visas Gruzijas patriarhs sacīja, ka Pareizticīgā baznīca, kuras aizsākumi meklējami 1.gadsimtā pēc Kristus dzimšanas, cauri gadsimtiem ir dziļi iesakņojusi sabiedrībā kristīgās vērtības un tas palīdz Gruzijai raudzīties nākotnē ar lielām cerībām. Viņš arī uzsvēra, cik būtiski kristīgajai baznīcai ir panākt Gruzijas valsts vienotību. Prezidente savukārt vērsa uzmanību uz to, ka Latvija atbalsta Gruzijas teritoriālo integritāti. Latvija vēlas, lai Gruzijā valdītu miers, izaugsme un labklājība.
Abas puses tikšanās laikā pārrunāja arī starptautiskus cilvēktiesību jautājumus, kas būtiski ikvienai valstij, kurā ciena cilvēka vērtību un cilvēka tiesības. Tā, piemēram, tikšanās dalībnieki apspriedās par ANO reformām, uzsverot, cik ļoti nepieciešams ir panākt efektīvāku ANO lomu konfliktu novēršanā. Prezidente atzīmēja, ka ikvienai valstij, lielai un mazai, ir jātur augstā cieņā cilvēka tiesības un vērtība un ir aktīvi jāiejaucas situācijās, kur tās tiek pārkāptas.

Saņemot Tbilisi universitātes goda doktores grādu 6.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien, 6.oktobrī, saņemot Tbilisi universitātes goda doktores grādu, uzsvēra, cik nozīmīga ir izglītības loma demokrātiskas valsts stiprināšanā. Viņa atzīmēja, ka demokrātiska sabiedrība un valsts var būt tik sekmīga, cik katrs sabiedrības loceklis būs spējīgs kritiski izvērtēt situāciju, uzkrāt zināšanas un līdz ar to veiksmīgāk palīdzēt attīstīt savu valsti. V.Vīķe-Freiberga akcentēja arī zināšanu nozīmi pilsoniskas sabiedrības spējā veidot neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas.
Pēc prezidentes teiktā, nacionālā universitāte ir nepieciešama katrai valstij, jo tieši tur nākamajām paaudzēm var tikt nodotas tās zināšanas un nacionālās īpatnības, kas uzkrātas iepriekšējās paaudzēs un ir būtiskas katras nācijas nākotnes pamatu veidošanā. “Gruzijas tautai ir ar ko lepoties – tai ir viena no senākajām kultūrām, tā ir izveidojusi savu rakstību, tai ir gadsimtus sena kristīgā vēsture, izcili Eiropas mēroga dzejnieki, mākslinieki, domātāji un kino mākslas pārstāvji.”
Viņa uzsvēra, ka Latviju un Gruziju vieno daudzas līdzīgas kvalitātes – gan līdzīgs vēstures gājums, gan neatkarīgas valsts nodibināšana vienā un tajā pašā – 1918. – gadā un vēlāk – vairāku gadu desmitu dzīve totalitārā režīmā un mākslas loma šāda režīma gāšanā. Prezidente akcentēja Gruzijas kino mākslas spēju “starp rindām” protestēt pret padomju režīmu, kā arī Latvijas dzejnieku un mūziķu protestu.
Prezidente atzīmēja, ka Latvija, kas pirms desmit gadiem skaidri izvēlējās ceļu uz Eiropas Savienību un NATO, šodien spēj stāstīt Gruzijai par savu pieredzi laikā, kad Gruzijas politiķi ir skaidri noteikuši savas valsts virzību uz dalību abās organizācijās. “Es gribētu uzsvērt, ka Eiropas kā vienota un brīva kontinenta radīšana nav pabeigta. Visām Eiropas nācijām, kas meklē ciešas saites ar eiroatlantisko saimi, ir jādod iespēja pierādīt savu gribu ar īstenotām reformām, un, ja tās sasniedz kritērijus, tām ir jādod pilntiesīga iespēja būt šo organizāciju sastāvā,” sacīja prezidente, atzīmējot, ka šādas valstis, kurām ir svarīga Eiropas drošības un vērtību telpa, ir gan Melnās, gan Kaspijas, gan Baltijas jūras reģionā. Konkrētāk prezidente minēja tā dēvēto Boržomi deklarāciju, kurā vairākas Melnās jūras reģiona valstis ir paudušas vienotus mērķus – slēgt pagātnē Eiropā netaisnīgi radītās dalījuma līnijas un ietekmju sfēras. Pēc prezidentes sacītā, Boržomi deklarācija ir ieguldījums Eiropas kopējā diskusijā par kontinenta nākotni.
Lielu uzmanību savā uzrunā studentiem prezidente pievērsa demokrātijas vērtību stiprināšanai un to nozīmei humānākas pasaules veidošanā. “Mums jābūt pateicīgiem par to identitāti, ko mēs mantojam no iepriekšējām paaudzēm, tā bagātina gan katru cilvēku atsevišķi, gan arī katru tautu un cilvēci kopumā, tomēr es gribētu atzīmēt, ka lepnumu par savas valsts vēsturi nedrīkst likt pamatā naidam, neiecietībai un citu apspiešanai.” Prezidente atzīmēja, ka pasaule joprojām saskaras gan ar etniskiem konfliktiem, gan ar dažādu varu cīņu par dabas resursiem un šajā ziņā liela nozīme ir tam, kā caur izglītības sistēmu varētu veicināt cilvēcības izpratni un izpratni par katra cilvēka vērtību un unikalitāti. “Jo tikai tādā veidā mēs varēsim 21.gadsimtu veidot humānāku, tikai tā mēs varēsim atrisināt dažādus konfliktus – ar kritisku prātu, bet atvērtu sirdi pret citām kultūrām un citām tautām,” sacīja prezidente.
Prezidente vēlēja, lai studenti, kuri šobrīd studē Tbilisi universitātē, kļūtu par cilvēkiem ar spēcīgu savas identitātes un savas nācijas apziņu un arī atvērti tam, lai apbrīnotu to, ko citas tautas un valstis pasaulē ir sasniegušas.

Valsts prezidenta preses dienests

Piedaloties latviešu mākslinieka grāmatas atklāšanā 6.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ceturtdien, 6.oktobrī, Tbilisi Lietišķās mākslas muzejā piedalījās grāmatas par Jūliju Straumi atvēršanā. Grāmata, kas tagad tulkota gruzīņu valodā, stāsta par mākslinieku un Latvijas konsulu Gruzijā 20.gadsimta sākumā.
Uzrunājot klātesošos, prezidente atzīmēja, ka Latvija var lepoties ar savu tautieti, kas svešumā spējis veikt tik cēlu darbu – saglabāt nākotnei Kaukāza kultūras bagātības. “Viņš ir centies saglabāt nākotnei un zinātniski precīzi piefiksēt Kaukāza kultūras dažādības. Viņu fascinēja milzīgais radošais gars un tā izpausmes gan paklāju veidošanā, gan citos mākslas priekšmetos,” sacīja prezidente.
Pateicoties grāmatas veidotājiem un tulkotājiem gruzīņu valodā, prezidente pauda gandarījumu par to, ka pasaules kultūras mantojuma saglabāšanai paliks Jūlija Straumes augstvērtīgais sniegums, kas ļāvis pašai Gruzijas tautai apzināties savas kultūras bagātības un veidus, kā to saglabāt nākamajām paaudzēm.

Tiekoties ar Gruzijā dzīvojošiem latviešiem 6.oktobrī

Vairāki desmiti Gruzijā dzīvojošo latviešu, kurus apvieno biedrība “Ave sol”, ceturtdien Tbilisi sveica Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, izsakot prieku par tikšanos un vēlot veiksmi un panākumus gan prezidentei, gan Latvijas valstij.
Prezidente, uzrunājot vairākās paaudzēs sanākušos latviešus, novēlēja, lai viņi vienmēr lepni nestu Latvijas vārdu pasaulē, lai viņi vienmēr būtu labākie Latvijas diplomāti, jo tieši tas tēls un iespaids, kādu viņi savā darbā un ikdienas dzīvē rada par latviešiem, ir tas, kā citur pasaulē ierauga Latviju kā valsti. Prezidente arī novēlēja, lai katrs no latviešiem vienmēr paturētu sirdssaiti ar dzimto zemi un arī praktiskā dzīvē aktualizētu sakarus ar savu vai savu tēvu dzimto zemi.
V.Vīķe-Freiberga arī dāvāja biedrībai un skolai grāmatas par Latviju, eposu “Lāčplēsis”, latviešu mūzikas ierakstus, kā arī bērnu spēles par Latviju. Savukārt bērni prezidentei deklamēja dzeju latviešu un gruzīnu valodā.

Valsts prezidenta preses dienests