Valsts sekretāru 2005.gada 6.oktobra sanāksmē

Par drošu un nepārtrauktu darbību energoapgādes uzņēmumos

Lai pastiprinātu Valsts energoinspekcijas tiesības uzlikt stingrākus sodus par tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem energoapgādes uzņēmumos, tādējādi pastiprinot valsts kontrolējošo iestāžu ietekmi energoapgādes objektu drošas un nepārtrauktas darbības nodrošināšanā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un vakar, 6.oktobrī, valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai nodeva grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Ekonomikas ministrija jau septembra beigās informēja, ka Valsts energoinspekcija, veicot pārbaudes akciju sabiedrībā “Latvijas gāze”, konstatēja nopietnus normatīvo aktu pārkāpumus, kas varētu novest pie lieliem zaudējumiem valsts tautsaimniecībai, tehnoloģiskām avārijām un cilvēku upuriem. To, ka šādi gadījumi ir iespējami, uzskatāmi parādīja šā gada 16.aprīlī notikusī maģistrālā gāzes cauruļvada Valmiera–Vireši avārija.
Tāpēc ir nepieciešamas noteikt stingrākus sodus par šādiem pārkāpumiem, grozot attiecīgos Administratīvo pārkāpuma kodeksa pantus.
Grozījumi paredz noteikt energoapgādes komersantu un to amatpersonu atbildību par energoapgādes komersantu rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Valsts energoinspekcijai pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts energoinspekcijai vai Valsts energoinspekcijas likumīgo lēmumu nepildīšanu. Vienlaikus plānots palielināt noteikto naudas sodu amatpersonām no 125 latiem līdz 500 latiem, kā arī paredzēts sods energoapgādes objektu valdītājiem līdz 3000 latiem.
Valsts energoinspekcija ir ekonomikas ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tās galvenie uzdevumi ir: 1 ) uzraudzīt un kontrolēt objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu montāžas kvalitātes, drošības un ekspluatācijas pārbaužu atbilstošu un savlaicīgu veikšanu energoapgādes uzņēmumos; 2) uzraudzīt un kontrolēt atbilstības novērtēšanas kārtību un apliecinājumu energoapgādes uzņēmumos; 3) uzraudzīt un kontrolēt energoapgādes uzņēmumos saražotās, pārvadītās un uzglabātās enerģijas kvalitātes prasību izpildi un atbilstību.
Saskaņā ar Enerģētikas likumu Valsts energoinspekcijai ir tiesības savas kompetences ietvaros sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par muitas noliktavu darbības nosacījumiem un kārtību

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Muitas noliktavu darbības noteikumi”. Noteikumi ceturtdien, 6. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti saskaņošanai ministrijās.
Šie noteikumi reglamentē muitas noliktavu darbības nosacījumus un kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur un anulē muitas noliktavas turēšanas atļaujas.
Normatīvais akts paredz, ka, izņemot gadījumus, kad publisku muitas noliktavu savām vajadzībām izveido Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūras, muitas noliktavas darbībai ir nepieciešama VID Galvenās muitas pārvaldes izsniegta muitas noliktavas turēšanas atļauja. Savukārt atļaujas izsniegšanas kārtība ir noteikta saskaņā ar Eiropas Komisijas regulām. MK noteikumi paredz, kādam jābūt muitas noliktavas aprīkojumam, kā jānodrošina preču uzglabāšana, kad jāveic muitas noliktavas inventarizācija, un citas normas.
MK noteikumos ir ietvertas normas, ko noteica VID rīkojums, kas līdz šim reglamentēja muitas noliktavu darbības noteikumus. Tā kā šis rīkojums satur ārējās tiesību normas, tas bija jāpārstrādā MK noteikumos. Atbilstoši grozījumiem Muitas likumā un citiem normatīvajiem aktiem muitošanas un muitas kontroles kārtību izstrādā un nosaka Ministru kabinets.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par grozījumiem Iekšējā audita likumā

Lai nodrošinātu Iekšējā audita likuma atbilstību Valsts pārvaldes likumam un Komerclikumam, likumā tiks veikti grozījumi. Finanšu ministrijas sagatavotais jaunais Iekšējā audita likumprojekts ceturtdien, 6. oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.
Tā kā atsevišķas pašreizējā Iekšējā audita likumā ietvertās tiesību normas neatbilst Komerclikumam un Valsts pārvaldes likumam, ir jāveic attiecīgi grozījumi Iekšējā audita likumā. Grozījumi precizēs šajā normatīvajā aktā lietoto terminoloģiju un novērsīs citas nepilnības.
Līdz ar grozījumiem Iekšējā audita likumā būs jāveic atbilstoši grozījumi arī vairākos ar likumu saistītos Ministru kabineta (MK) noteikumos – Nr.305 “Iekšējā audita padomes nolikums”, Nr.306 “Kārtība, kādā iestādē tiek veikts iekšējais audits”, Nr.307 “Iekšējo auditoru sertifikācijas kārtība”. Šo normatīvo aktu projekti jau ir sagatavoti.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 6.oktobrī, tika izskatīta Administratīvo sodu likumprojekta koncepcija.
Kā teikts koncepcijā, Latvijas tiesību normu sistēmā administratīvo pārkāpumu tiesību normas nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK). APK ir spēkā no 1985.gada 1.jūlija. Kopš kodeksa spēkā stāšanās līdz šim brīdim tas grozīts vairāk nekā 100 reižu. Neskaitāmo grozījumu dēļ kodekss ir kļuvis grūti izmantojams. Neraugoties uz milzīgo grozījumu skaitu, kodeksā joprojām ir saglabājušies vairāki demokrātiskas valsts tiesību sistēmai neraksturīgi elementi. Tādēļ ir jāpārskata visas administratīvo pārkāpumu normas, izvērtējot aktualitāti, un jāapvieno tās jaunā likumā.
Koncepcijā norādīti un analizēti vairāki problēmjautājumi, piemēram, administratīvās atbildības regulējums, administratīvā pārkāpuma definīcija, administratīvās atbildības subjekts, administratīvo sodu sistēma un administratīvo pārkāpumu lietu piekritība.
Piemēram, administratīvo sodu sistēmā joprojām ir saglabājušies no padomju tiesību sistēmas par administratīvo pārkāpumu nesamērīgi sodi – administratīvais arests, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību u.c.
Pašlaik administratīvo pārkāpumu lietas izskata un administratīvos sodus uzliek valsts pārvaldes iestādes (amatpersonas) un rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Tiesai ir piekritīgas galvenokārt to administratīvo pārkāpumu lietas, par kurām paredzētais sods ir administratīvais arests, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana nodarboties ar zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību, jo minētie sodi ierobežo cilvēka pamattiesības un tos atbilstoši kodeksa normām var piemērot tikai tiesa.
Visiem izvirzītajiem problēmjautājumiem piedāvāti risinājuma varianti, no kuriem diskusiju rezultātā tiks izvēlēts labākais un efektīvākais. Tā, piemēram, jautājumā par naudas soda apmēru piedāvāti trīs risinājuma varianti. Pirmais no tiem paredz naudas sodu izteikt konkrētās vienībās. Tiek piedāvāts fiziskām personām soda apmēru noteikt robežās no viena lata līdz 500 latiem un juridiskām personām – no viena lata līdz 10 000 latiem vai arī fiziskām personām soda apmēra robežas noteikt no pieciem latiem līdz 1000 latiem un juridiskām personām – no 50 līdz 20 000 latiem.
Otrais variants paredz naudas sodu izteikt naudas soda vienībās, pielīdzinot vienu naudas soda vienību, piemēram, pieciem vai 10 latiem, un nosakot, ka par administratīvo pārkāpumu var uzlikt, piemēram, no vienas līdz 200 naudas soda vienībām.
Savukārt trešais variants piedāvā naudas sodu izteikt dienas likmēs atkarībā no tā, cik lieli ir personas ienākumi.
Jautājumā par naudas sodu piespiedu izpildi tiek piedāvāti divi varianti. Pirmais paredz noteikt kriminālatbildību par ļaunprātīgu izvairīšanos no administratīvā soda izpildes, sankcijā paredzot piespiedu darbu vai arestu. Otrajā variantā piedāvāts realizēt naudas soda piespiedu izpildi, veicot ieturējumus no personas ienākumiem vai vēršot piedziņu uz personas īpašumā esošo mantu, vai piemērojot arestu.
Trešais variants paredz naudas soda piespiedu izpildi, veicot ieturējumus no personas ienākumiem vai vēršot piedziņu uz personas īpašumā esošo mantu, taču netiktu piemērots arests.
Lai īstenotu koncepcijā izvirzītos mērķus, jāizstrādā Administratīvo sodu likumprojekts, kas noteiks administratīvo pārkāpumu tiesību materiālo normu vispārīgos jautājumus, administratīvos pārkāpumus un sodus (sevišķā daļa) un institūcijas, kas ir kompetentas izskatīt konkrēto administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus.
Tāpat jāizstrādā Administratīvo sodu procesa likumprojekts, nosakot procesuālo kārtību administratīvā soda uzlikšanai un izpildei.
Jāizstrādā likumprojekts par grozījumiem Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par ļaunprātīgu izvairīšanos no administratīvā soda izpildes vairākkārt gada laikā. Par šo likumprojektu izstrādi būs atbildīga Tieslietu ministrija.
Vienlaikus jāpārskata citi normatīvie akti, nepieciešamības gadījumos sagatavojot tiesību aktu projektus par grozījumiem normatīvajos aktos.
Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likuma projektu

Ceturtdien, 6.oktobrī, Tieslietu ministrija Valsts sekretāru sanāksmē iesniedza izskatīšanai Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likuma projektu.
Šā gada 5.maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā (KL), nosakot, ka turpmāk juridiskai personai varēs piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, ja noziedzīgais nodarījums ir izdarīts juridiskās personas interesēs un to ir izdarījusi fiziska persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros, vai būdama juridiskās personas dienestā.
Grozījumi KL nosaka, ka juridiskajai personai var noteikt vienu no piespiedu ietekmēšanas pamata līdzekļiem – likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Turklāt juridiskajai personai var noteikt arī piespiedu ietekmēšanas papildu līdzekļus, proti, mantas konfiskāciju un kaitējuma atlīdzināšanu.
Latvijas Sodu izpildes kodeksā pašlaik nav paredzēta kārtība, kādā piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus juridiskai personai, tādēļ, lai nodrošinātu minēto KL grozījumu realizāciju, pastāv nepieciešamība izstrādāt likumprojektu, kas nosaka juridiskai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtību.
Tieslietu ministrijas izveidotā darba grupa ir izstrādājusi likumprojektu, kas reglamentētu juridiskai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildi.
Likumprojekta mērķis ir noteikt KL paredzēto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes kārtību, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildē.
Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildei ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā.
Piespiedu ietekmēšanas līdzekli – likvidāciju – izpildīs maksātnespējas procesa administrators. Savukārt pārējos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus – naudas piedziņu, mantas konfiskāciju kaitējuma atlīdzināšanu un tiesību ierobežošanu – izpildīs tiesu izpildītāji.
Likumprojektam ir noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks – vienlaikus ar Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos. Šāds termiņš ir noteikts tā iemesla dēļ, ka kriminālprocesuālā kārtība, kādā juridiskās personas tiks sauktas pie kriminālatbildības un sodītas, tiek noteikta jaunajā Kriminālprocesa likumā.
Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 8.jūlija rīkojumam Nr.428 “Par Koncepciju par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa – likvidācijas – izpildes institūciju” nepieciešamais finansējums, lai valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” veiktu likvidācijas procesa uzraudzību, kā arī izskatītu ar likvidācijas procesa finansēšanu un darbinieku prasījumu segšanu saistītos pieprasījumus, ir paredzēts no 2006.gada. Līdz ar to projektā ir paredzēts pārejas noteikums, kas noteic, ka likuma II nodaļa “Likvidācijas izpildes kārtība” stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa