Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/1397-7548

Rīgā 2005.gada 28.septembrī

Par līgumu spēkā stāšanos

Ārlietu ministrija informē, ka:

1) 2005.gada 29.augustā stājās spēkā Saprašanās memorands starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju par klasificēto materiālu transportēšanu (parakstīts Viļņā 2005.gada 29.augustā, apstiprināts ar 2005.gada 9.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.588);

2) 2001.gada 25.augustā stājās spēkā Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Baltkrievijas dzelzceļa Dzelzceļa robežnolīgums (parakstīts Rīgā 2001.gada 25.augustā, apstiprināts ar 2000.gada 20.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.523).

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore E.Dumpe

 

IGAUNIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS, LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS SAPRAŠANĀS MEMORANDS PAR KLASIFICĒTO MATERIĀLU TRANSPORTĒŠANU

PREAMBULA

Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrija, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrija (turpmāk — Puses),

ir panākušas šādu vienošanos:

1.pants

DEFINĪCIJAS

1-1 Šī Saprašanās memoranda nolūkos:

a. “SM” nozīmē Saprašanās memorandu.

b. “Igaunijas AM” nozīmē Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju.

c. “LV NPD KD” nozīmē Latvijas Republikas Nacionālo piegāžu dienesta kurjerdienestu.

d. “LIETUVAS BS KD” nozīmē Lietuvas Bruņoto spēku kurjerdienestu.

e. “SPO” nozīmē Sabiedroto pavēlniecības operācijas.

f. par “klasificētu materiālu” uzskata jebkādā formātā reģistrētu informāciju, tostarp kriptogrāfisko informāciju, ko aizsargā, piešķirot klasifikācijas pakāpi NATO CONFIDENTIAL vai augstāku klasifikācijas pakāpi.

g. termins “reģistrēta informācija” aptver, bet neaprobežojas ar iespiestiem, mašīnrakstītiem vai drukātiem dokumentiem, failiem, manuskriptiem, kartēm, navigācijas kartēm, grafikiem, fotogrāfijām, slaidiem, perfokartēm, ierakstu lentēm un diskiem.

2.pants

MĒRĶIS UN JOMA

2-1 Šī SM mērķis ir saskaņā ar NATO noteikumiem konkrēti noteikt Pušu kurjerdienestu, kas tiks nodoti NATO aktivitātēm Pušu teritorijā, savstarpējo sadarbību.

3.pants

ATSAUCES

3-1 Puses saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem vienojas piemērot dokumentus, kas zemāk norādīti kā atsauces:

A. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu (parakstīts 1951.gada 19.jūnijā Londonā).

B. NATO spēku pasta organizācija un kurjerdienests (STANAG 2109).

C. Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu līgums par informācijas drošību (parakstīts 1997.gada 6.martā Briselē).

D. C-M (2002) 49. NATO drošības režīms.

E. ACO direktīva 15-25, ACO kurjersistēma.

F. ACO direktīva 70-1, ACO drošības direktīva.

4.pants

PIENĀKUMI

4-1 LIETUVAS BS KD piekrīt nodrošināt pārvadāšanas pakalpojumu no Lietuvas satelītu stacijas Viļņā līdz Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā kurjerdienesta satelītu stacijai Varšavā, Polijā. LV NPD KD piekrīt nodrošināt pārvadāšanas pakalpojumu no Latvijas satelītu stacijas Rīgā līdz Lietuvas satelītu stacijai Viļņā. Igaunijas AM piekrīt nodrošināt pārvadāšanas pakalpojumu no Igaunijas satelītu stacijas Tallinā līdz Latvijas satelītu stacijai Rīgā.

4-2 Puses vienojas:

a. nodrošināt viena otru 7 (septiņu) darba dienu laikā ar transportēšanas grafikiem, izmaiņām tajos, nobīdēm un atceltiem reisiem;

b. transportējot savus klasificētos materiālus, pieņemt un transportēt otras Puses klasificētos materiālus (tai skaitā kriptogrāfiskos materiālus), klasificētus kā NATO KONFIDENCIĀLI un augstāk, kas nepārsniedz 300 kg (kilogramu) svara un ietilpst brīvajā drošajā vietā;

c. veikt izmeklēšanu par ikvienu piegādes nobīdi, atcelšanu vai drošības pārkāpšanu un attiecīgi informēt pārējās Puses;

d. vienai otru apgādāt ar to kurjeru sarakstu, kas saskaņā ar D atsauci pilnvaroti parakstīties par klasificētajiem materiāliem;

e. vismaz saskaņā ar C atsauci pārvietot klasificētos materiālus;

f. iepakot klasificētos materiālus saskaņā ar D un E atsaucēm;

g. individuāli saskaņā ar D atsauci reģistrēt visus materiālus, kas pārvietoti starp visu Pušu satelītu stacijām, norādot katra sūtījuma galamērķi un katra sūtījuma kurjerdienesta pakalpojuma numuru. Šiem sarakstiem pievieno čekus, uz kuriem norādīts datums un laiks, čeku kopijas izsniedz gan piegādātājai, gan saņēmējai pusei.

5.pants

KURJERDIENESTI

5-1 Puses viena otru informē par šī SM īstenošanu atbildīgo kurjerdienestu un nodrošina visu nepieciešamo kontaktinformāciju.

6.pants

FINANŠU NOSACĪJUMI

6-1 Puses viena otru nodrošina ar kurjerdienesta pakalpojumiem saskaņā ar savstarpējības principu, neprasot par tiem samaksu no pārējām Pusēm.

7.pants

SPĒKĀ STĀŠANĀS, ILGUMS UN IZBEIGŠANA

7-1 Šis SM stājas spēkā dienā, kad to parakstījusi pēdējā no Pusēm.

7-2 Puses var izbeigt šo SM jebkurā laikā, iepriekš par to paziņojot rakstiski.

7-3 Ikviena Puse var izstāties no šī SM par to deviņdesmit (90) dienas iepriekš rakstiski paziņojot otrai Pusei.

7-4 Ja SM tiek izbeigts vai ja kāda no Pusēm izstājas no SM, Puses uzsāk pārrunas, lai atrisinātu ar šo SM radītās visas neizpildītās saistības, prasības, domstarpības un drošības jautājumus.

8.pants

GROZĪJUMI UN DOMSTARPĪBAS

8-1 Jebkuras domstarpības par šī SM iztulkošanu vai piemērošanu risinām, dalībniekiem savstarpēji konsultējoties, un tās netiek nodotas izskatīšanai nevienai nacionālajai tiesai vai starptautiskajam tribunālam, vai trešajai pusei.

8-2 Jebkurā brīdī ikviena no Pusēm var ierosināt grozīt vai pārskatīt šo SM. Tādā gadījumā Puses konsultējas viena ar otru. Grozījumi vai labojumi, par kuriem Puses vienojušās, stājas spēkā saskaņā ar šī SM 7.pantā izklāstīto kārtību.

8-3 Pretrunu starp B atsauci un šo SM gadījumā piemērojama B atsauce.

8-4 A atsauces būtiskie nosacījumi, it sevišķi VIII pants, tiek piemēroti klasificēto materiālu visa veida bojāšanas un/vai nozaudēšanas gadījumos.

9.pants

TEKSTS UN PARAKSTI

9-1 Šis SM ir parakstīts angļu valodā trīs oriģinālos eksemplāros, katram tekstam vienlīdz saistošs juridisks spēks.

IGAUNIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS VĀRDĀ	LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS VĀRDĀ	LIETUVAS REPUBLIKAS NACIONĀLĀS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS VĀRDĀ
Herman Simm	Edgars Rinkēvičs	Valdemaras Sarapinas
Nacionālās drošības iestādes direktors	Valsts sekretārs	Valsts sekretārs
30/05/2005, Tallinn	17/08/2005, Rīga	29/08/2005, Vilnius

 

MEMORANDUM OF UNDERSTANDING AMONG THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF ESTONIA AND THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LATVIA AND THE MINISTRY OF NATIONAL DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LITHUANIA REGARDING TRANSPORTATION OF CLASSIFIED MATERIAL

PREAMBLE

Ministry of Defence of the Republic of Estonia, Ministry of Defence of the Republic of Latvia and the Ministry of National Defence of the Republic of Lithuania, hereinafter referred to as the Parties,

Have reached the following understanding:

Section 1

DEFINITIONS

1-1 For the purposes of this Memorandum of Understanding:

a. “MOU” means the Memorandum of Understanding.

b. “MOD Estonia” means Ministry of Defence of the Republic of Estonia.

c. “NDACS LV” means the National Distribution Authority Courier Service of the Republic of Latvia.

d. “CS LAF” means the Courier Service of the Lithuanian Armed Forces.

e. “ACO” means Allied Command of Operations.

f. “Classified material” is defined as any form of recorded information protected by the classification of “NATO CONFIDENTIAL” or higher. It includes all cryptographic information.

g. “Recorded information” includes but is not limited to printed, typewritten or re­produced papers, files, manuscripts, maps, charts, graphs, photographs, film slides, punched cards, recording tapes and disks.

Section 2

PURPOSE AND SCOPE

2-1 The purpose of this MOU is to specify the rules of mutual co-operation between courier services of the Parties to be afforded to NATO activities within the territory of the states of the Parties in accordance with NATO regulations.

Section 3

REFERENCES

3-1 In accordance with their national legislation the Parties agree to the applicability of the documents listed as References below:

A. Agreement between the Parties to the North Atlantic Treaty Regarding the Status of Their Forces (done in London, 19 June 1951).

B. Postal Organisation and Courier Service for the NATO Forces (STANAG 2109).

C. Agreement between the Parties to the North Atlantic Treaty for the Security of Information (done in Brussels, 06 March 1997).

D. CM (2002) 49.

E. ACO Directive 15-25, ACO Courier System.

F. ACO Directive 70-1, ACO Security Directive.

Section 4

RESPONSIBILITIES

4-1 CS LAF agrees to provide road service from the Lithuanian satellite station in Vilnius to the SHAPE Courier Service satellite station in Warsaw, Poland. NDACS LV agrees to provide road service from the Latvian satellite station in Riga to the Lithuanian satellite station in Vilnius. MOD Estonia agrees to provide road service from the Estonian satellite station in Tallinn to the Latvian satellite station in Riga.

4-2 The Parties agree to:

a. Provide each other with details of transportation schedules seven (7) working days in advance, and of any amendments, delays and interruptions as they occur.

b. While transporting its own classified material accept and transport classified material of the other Party (including crypto material) classified NATO CONFIDENTIAL and above that does not exceed the weight of 300 kg and fits into free safe space.

c. Conduct enquiries into any delay, interruption of delivery or breach of security and advise other Parties as appropriate.

d. Supply each other with a list of those couriers authorised to sign for classified material in accordance with reference D.

e. As a minimum, transfer classified material in accordance with Reference C.

f. Pack classified material in accordance with References D and E.

g. Document all material transferred between the satellite stations of the Parties individually in accordance with Reference D, showing each ultimate destination and providing a courier service number to each piece. Timed and dated receipts will be provided on these lists and copies provided to both accepting and dispatching offices.

Section 5

COURIER SERVICES

5-1 The Parties will inform each other about the appropriate courier service responsible for the implementation of this MOU and provide all necessary contact information.

Section 6

FINANCIAL PROVISIONS

6-1 The Parties will provide each other with courier services on a reciprocal basis with no costs being charged to the other Parties.

Section 7

COMMENCEMENT, DURATION AND TERMINATION

7-1 This MOU will enter into force on the day of the last signature.

7-2 The Parties may terminate this MOU at any time by mutual written agreement.

7-3 Each Party may withdraw from the MOU by giving ninety (90) days prior written notice to the other Parties.

7-4 If the MOU is terminated, or if any of the Parties withdraws from the MOU, the Parties will initiate negotiations to settle all outstanding obligations, claims, disputes and security issues arising from this MOU.

Section 8

MODIFICATION AND DISPUTES

8-1 Any dispute regarding the interpretation or application of this MOU shall be resolved by consultations between the Parties and will not be referred to any national or international tribunal or third party for settlement.

8-2 Each Party may propose an amendment or revision to this MOU at any time. In this case, the Parties will enter into consultations. Agreed amendments or revisions will enter into force, in accordance with the procedure set forth in Section 7 of this MOU.

8-3 In the event of conflict between Reference B and this MOU, Reference B will prevail.

8-4 The relevant provisions of Reference A, in particular Article VIII, will apply to the resolution of all kinds of damage to and/or loss of classified material.

Section 9

TEXT AND SIGNATURE

9-1 This MOU is signed in the English language in three original copies each of the texts having an equally binding legal effect.

FOR THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF ESTONIA	FOR THE MINISTRY OF DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LATVIA	FOR THE MINISTRY OF NATIONAL DEFENCE OF THE REPUBLIC OF LITHUANIA
Mr Herman Simm	Mr Edgars Rinkēvičs	Mr Valdemaras Sarapinas
Director, National Security Authority	State Secretary	State Secretary
30/05/2005, Tallinn	17/08/2005, Riga	29/08/2005, Vilnius

 

Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas

un Baltkrievijas dzelzceļa

DZELZCEĻA ROBEŽNOLĪGUMS

Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Baltkrievijas dzelzceļš (turpmāk — “Puses”),

saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par dzelzceļa transporta darbību (1995.gada 18.maijs),

piešķirot svarīgu nozīmi abu valstu dzelzceļa transporta kopīgai darbībai,

ņemot vērā īpašo nozīmi, kāda ir pasažieru un kravu pārvadājumiem starp Pušu valstīm, kā arī uz trešajām valstīm,

uzskatot par lietderīgu dzelzceļa trans­porta tīkla tehnoloģiskās vienotības saglabāšanu,

vienojās par sekojošo:

I. VAGONU, KRAVU UN KONTEINERU NODOŠANAS STACIJAS

1. Starp Latvijas dzelzceļu un Baltkrievijas dzelzceļu tiek noteiktas šādas vagonu, kravu un konteineru nodošanas stacijas (turpmāk — nodošanas stacijas):

No Latvijas Republikas dzelzceļu puses	Attālums no stacijas līdz valsts robežai (km)	No Baltkrievijas dzelzceļa puses	Attālums no stacijas līdz valsts robežai (km)
Daugavpils	78,7	Polocka	84,4

2. Nodošanas staciju stāvoklim un to tehniskajam aprīkojumam jānodrošina vilcienu kustības drošība, noteiktais satiksmes apjoms, vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas, izformēšanas un formēšanas operāciju izpilde, to operāciju izpilde, kas saistītas ar vilcienu tehnisko apkopi un komercapskati, kā arī robežkontroles, muitas un citu veidu kontroles veikšana, kas attiecas uz tiešo dzelzceļa satiksmi.

3. Šī Nolīguma 1.punktā minētās nodošanas stacijas ir atvērtas pasažieru un kravu satiksmei bez pasažieru pārsēšanās un bagāžas, kravas bagāžas un kravu pārkraušanas.

4. Robežkontrole, muitas un cita veida kontrole tiek veikta saskaņā ar Pušu valstu teritorijās spēkā esošiem starptautiskajiem līgumiem, likumiem un citiem tiesību un normatīvajiem aktiem.

5. Saraksts, kurā minēti robežas šķērsošanas punkti (stacijas, izmaiņas un apstāšanās punkti) starp Latvijas Republikas dzelzceļiem un Baltkrievijas dzelzceļu, pievienots 1.pielikumā, kas ir šī Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

II. NODOŠANAS STACIJĀS IZMANTOJAMAIS LAIKS

6. Nodošanas stacijās vilcienu satiksmes, vagonu, kravu un konteineru nodošanas organizēšanā tiek izmantots vietējais joslu laiks. Gadījumā, ja notiek pāreja uz sezonas laiku, Puses brīdina viena otru ne vēlāk kā 3 nedēļas pirms šādas pārejas.

III. VILCIENU KUSTĪBAS NOTEIKUMI

7. Vilcienu kustība notiek saskaņā ar kustības grafiku, ievērojot brīdinājumu izsniegšanas kārtību un stacijas. Kustības grafiks tiek izstrādāts, pamatojoties uz Pušu dzelzceļu saskaņotiem kustības apjomiem, lokomotīvju sērijām, maksimālajiem kustības ātrumiem, vilcienu masām un garumiem. Kustības grafiku apstiprina valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš” un Baltkrievijas dzelzceļš.

8. Vilcienu kustības grafikā jāatspoguļo:

• kustības apjoms katrā robežas šķērsošanas punktā;

• visu kategoriju vilcienu numuri un kustības saraksts;

• to lokomotīvju sērijas, kuras var kursēt nodošanas staciju iecirkņos;

• vilcienu svara normas;

• vilcienu garumi (nosacītajos vagonos);

• vilcienu gaitas laiki ceļa posmos;

• vilcienu kustības ātrumi.

9. Grafikā neparedzētu vilcienu, atsevišķu lokomotīvju un citu neatdalāmu pašgājēju vienību kustība starp robežstacijām notiek saskaņā ar dzelzceļos spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem pēc šo vilcienu, atsevišķu lokomotīvju un citu neatdalāmu pašgājēju vienību saskaņošanas, tos nozīmējot starp dzelzceļu administrācijām.

10. Lokomotīvju, lokomotīvju brigāžu un vilcienu brigāžu izmantošana vilcienu apkalpošanai otras valsts teritorijā tiek veikta atbilstoši tehnoloģijai saskaņā ar ikgadējiem starp Pušu dzelzceļiem noslēdzamiem līgumiem par vilces apkalpošanu.

11. Norēķini par vilcienu apkalpošanu pasažieru un kravu satiksmē ārpus attiecīgā dzelzceļa robežām tiek veikta pēc saskaņotām likmēm par “brigādes-stundu” (ieskaitot degvielu) un “lokomotīves-stundu”, pamatojoties uz līgumiem starp valsts akciju sabiedrību “Latvijas Dzelzceļš” un Baltkrievijas dzelzceļu.

12. Vagonu nodošana starp robežstacijām notiek, pamatojoties uz spēkā esošo vilcienu kustības sarakstu un vilcienu darba maiņas un diennakts plānu. Par grafikos, diennakts un maiņas plānā paredzēto vilcienu atcelšanu, kā arī par papildus vilcienu nozīmēšanu vienam otru jābrīdina ne vēlāk kā 1 stundu pirms vilciena atiešanas no nodošanas stacijas.

13. Gadījumos, kad notiek pasažieru vilcienu aizkavēšanās, pierobežas dzelzceļiem nekavējoties jābrīdina vienam otrs par attiecīgā vilciena aizkavēšanās laiku. Šo informāciju sniedz attiecīgi blakus atrodošos dzelzceļu iecirkņu vilcienu kustības dispečeri.

14. Atteikuma gadījumā pieņemt grafikā paredzētu vilcienu pieņemošā dzelzceļa vilcienu kustības dispečeram jānoraida reģistrēta telefonogramma par nespēju pieņemt vilcienu. Šādas telefonogrammas neesamība tiek uzskatīta par piekrišanu vilciena pieņemšanai.

IV. VILCIENU APKALPOŠANAS KĀRTĪBA

15. Lokomotīvju un vilcienu brigādēm, vilcieniem braucot pa otras Puses dzelzceļu, jāievēro šajā dzelzceļā spēkā esošie tehniskās ekspluatācijas noteikumi, kustības instrukcija un signalizācijas instrukcija. Šajā nolūkā pierobežas dzelzceļi nodod viens otram attiecīgos noteikumus un instrukcijas.

16. Pasažieru vilcienu vilciena brigādes vilciena kustības laikā pakļautas vilciena priekšniekam.

17. Rīkojumus lokomotīvju brigādēm un pasažieru vilcienu vilciena brigādēm otras Puses dzelzceļa amatpersonas nodod Dzelzceļu sadarbības organizācijas darba valodā — krievu valodā.

18. Vilcienu ārējās apsardzes nodrošināšana ir tās Puses pienākums, pa kuras dzelzceļu brauc šie vilcieni.

19. Laikā, kad lokomotīve atrodas uz otras Puses dzelzceļa, atbildību par tās tehnisko stāvokli un apkalpošanu nosaka katru gadu noslēdzamais līgums starp valsts akciju sabiedrību “Latvijas Dzelzceļš” un Baltkrievijas dzelzceļu.

20. Lokomotīvē (mašīnista kabīnē) bez lokomotīvju brigādes var vienlaicīgi atrasties ne vairāk par 2 cilvēkiem, ja tiem ir attiecīga atļauja.

21. Gadījumā, ja, tuvojoties valsts robežai, robežkontroles, muitas un citu veidu kontroles veikšanai jāizsēdina vai jāuzņem personāls, vilciens vai atsevišķa lokomotīve apstājas īpaši noteiktā vietā.

22. Dzelzceļam, kurš apkalpo vilcienu kustību starp Pušu valstīm, jānodrošina otras Puses dzelzceļš ar lokomotīvēm un lokomotīvju brigādēm atbilstoši pastāvošajai tehnoloģijai. Gadījumos, kad lokomotīve netiek padota, lai izvestu vilcienu saskaņā ar grafiku, vainīgajam dzelzceļam tiek veikts uzrēķins tādā apjomā, kādu paredz Dzelzceļa transporta padomes apstiprinātie normatīvie un tehniskie noteikumi, kuri ir obligāti abu Pušu dzelzceļiem. Nepieciešamības gadījumā vienas Puses dzelzceļš esošo vagonu nosūtīšanai var pieprasīt no vilcienu kustību apkalpojošās Puses dzelzceļa papildus lokomotīvi.

Dzelzceļš, kuram pieprasīta papildus lokomotīve, piekrišanas gadījumā nosūta to ar lokomotīvju brigādi 6 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Pieprasījums pēc papildus lokomotīves, norādot nosūtīšanai gatavo vagonu skaitu un to masu, un atbilde par lokomotīves nosūtīšanu jānoformē reģistrētu dispečera pavēļu veidā.

V. VILCIENU KUSTĪBAS PĀRTRAUKUMI

23. Par visiem pārtraukumiem un sarežģījumiem vilcienu kustībā vienas Puses dzelzceļa dispečeru dienestam jāziņo otras Puses dzelzceļam.

24. Pierobežas dzelzceļu nodaļas, ekspluatācijas iecirkņa administrācijas ne vēlāk kā 2 diennaktis iepriekš pa telegrāfu savstarpēji paziņo viena otrai par vilcienu kustības pārtraukšanu vai ierobežošanu noteiktā robežšķērsošanas vietā, norādot iemeslus.

Šādās telegrammās jānorāda datums, no kura tiek ieviesta pilnīga vai daļēja vilcienu kustības pārtraukšana, kā arī aptuvens termiņš, kad paredzama normālas vilcienu kustības atsākšana.

Telegrammās jānorāda, kā līdz vilcienu kustības aizliegšanai vai ierobežošanai rīkoties ar sūtījumiem, kas pieņemti pārvadājumiem.

VI. DARBĪBAS ĀRKĀRTAS GADĪJUMOS. ATJAUNOŠANAS, UGUNSDZĒŠANAS UN SNIEGA TĪRĪŠANAS VILCIENI

25. Robežstacijas savstarpēji informē viena otru par jebkuru pārtraukumu un sarežģījumiem vilcienu kustībā šajās stacijās un dzelzceļa posmos starp tām.

26. Vilciena neparedzētas apstāšanās gadījumā dzelzceļa posmā starp divām stacijām lokomotīves mašīnists paziņo par to stacijas dežurantam vai tās Puses dzelzceļa vilcienu kustības dispečeram, kuras valsts teritorijā vilciens ir apstājies, kā arī citām amatpersonām saskaņā ar “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem”.

27. Katastrofu, avāriju un stihisku nelaimju gadījumā robežstacijās vai ceļa posmos starp tām abi dzelzceļi sniedz savstarpēju palīdzību ar:

• atjaunošanas, ugunsdzēšanas vilcieniem;

• ceļamkrāniem;

• ceļa virsējās klātnes atjaunošanas brigādēm;

• ugunsdzēšanas līdzekļiem;

• sniega tīrītājiem un tos apkalpojošo personālu;

• medicīnisko personālu.

28. Atjaunošanas vilcienu un ugunsdzēšanas vilcienu (automobili) līdz notikuma vietai pavada tā dzelzceļa pārstāvis, kuram tie pieder.

Notikuma vietā atjaunošanas un ugunsdzēšanas vilciena priekšniekam jārīkojas saskaņā ar darbu vadītāja rīkojumiem.

Otras Puses dzelzceļa personāls, kurš atrodas notikuma vietā, var tikt iesaistīts atjaunošanas darbos pēc abu Pušu dzelzceļu pārstāvju vienošanās.

Ja vienas Puses lokomotīve vai ritošais sastāvs tiek bojāts vai noiet no sliedēm uz otras Puses dzelzceļa sliežu ceļiem, tās Puses dzelzceļam, kuram pieder lokomotīve vai ritošais sastāvs, ir tiesības nosūtīt uz notikuma vietu savu pārstāvi.

29. Notikuma izmeklēšana un tā radīto zaudējumu apjoma noteikšana tiek veikta atbilstoši tiesību un normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā tās Puses valsts teritorijā, uz kuras dzelzceļa negadījums notika, un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas sais­toši Pušu dzelzceļiem.

Ja pēc vilcienu kustības vai manevrēšanas darbu drošibas noteikumu pārkāpuma apstākļiem var pieņemt, ka kaut kādā mērā par notikušo ir atbildīgs otras Puses dzelzceļš vai arī abu Pušu dzelzceļi ir solidāri atbildīgi vai arī, ja jautājums par šādu atbildību rodas izmeklēšanas gaitā, par to nekavējoties tiek paziņots otras Puses dzelzceļa administrācijai. Šajos gadījumos izmeklēšanu veic (turpina) komisija, piedaloties abu Pušu dzelzceļu pārstāvjiem, saskaņā ar Instrukciju par Neatkarīgo valstu savienības dalībvalstu, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas dzelzceļu kopīgām darbībām, veicot vilcienu kustības vai manevrēšanas darbu drošības noteikumu pārkāpumu izmeklēšanu (Kišiņeva, 1996.gada 4.-5.aprīlis).

Komisiju sasauc tās Puses dzelzceļš, kuras valsts teritorijā negadījums noticis.

Paziņojumā par negadījumu jānorāda negadījuma apstākļi, paredzamais otras Puses dzelzceļa parstāvju ierašanās laiks, kā arī nepieciešamības gadījumā citas ziņas.

Ja otras Puses dzelzceļa pārstāvji norādītajā laikā neierodas vai nepaziņo par iespējamo aizkavēšanos (bet ne vairāk par 3 dienām), izmeklēšanu veic vienas Puses komisija. Izmeklēšanas rezultāti šajā gadījumā ir saistoši abu Pušu dzelzceļiem.

Komisijas priekšsēdētājs ir tās Puses dzelzceļa pārstāvis, kurš sasauc komisiju, nepieciešamības gadījumā komisijai ir tiesības pieaicināt ekspertus.

Atjaunošanas darbi negadījuma vietā nedrīkst kavēties negadījuma izmeklēšanas komisijas dēļ.

Ja uz vienas Puses dzelzceļa notikusi katastrofa, avārija, brāķis darbā, ugunsgrēks vai cits negadījums saistībā ar pasažieru vilcienu, kā rezultātā cietuši cilvēki vai bojāti vagoni, šā dzelzceļa administrācija pa telegrāfu nekavējoties informē tā dzelzceļa administrāciju, kuram pieder ritošais sastāvs, par jebkuru minēto gadījumu, norādot laiku, vietu, iespējamo cēloni, cietušo skaitu un viņu pilsonību, citām sekām, ieskaitot aptuvenās aplēses par materiālajiem zaudējumiem.

30. Izdevumus, kas saistīti ar 27.punktā minētās palīdzības sniegšanu, sedz tā Puse, kura vainīga katastrofā vai avārijā, vai arī pieprasījusi šo palīdzību citiem mērķiem.

Izdevumi par atjaunošanas un ugunsdzēšanas vilcienu norīkošanu un darbu tiek aprēķināti, pamatojoties uz vilciena žurnāla datiem par laiku no vilciena nosūtīšanas brīža no tā pastāvīgās stāvvietas līdz brīdim, kad tas atgriezies stāvvietā.

31. Abu Pušu dzelzceļiem, izmantojot savus sniega tīrītājus, jāapkalpo sliežu ceļu posmi no valsts robežas līdz savām robežstacijām. Sniega tīrītāja izmantošanas nepieciešamības gadījumā dzelzceļi informē viens otru pa telefonu vai telegrāfu; abu dzelzceļu robežstaciju priekšniekiem tiek nosūtītas telefonogrammu vai telegrammu kopijas.

Par sniega tīrītāja darbu uz otras Puses dzelzceļa sliežu ceļiem, dzelzceļš, kuram pieder sniega tīrītājs, ietur no dzelzceļa - lietotāja maksu līgumā noteiktajā apjomā.

VII. KRAVU NODOŠANA

32. Kravu pieņemšanu un nodošanu katras Puses dzelzceļš veic nodošanas stacijās bez otras Puses dzelzceļa aģentu piedalīšanās. Kravas vagonu nodošana un pieņemšana notiek katru dienu un visu diennakti.

33. Kravu nodošana notiek saskaņā ar vilciena nodošanas aktu (turpmāk — nodošanas akts), kura paraugs apstiprināts Neatkarīgo valstu savienības dalībvalstu, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas dzelzceļu administrāciju pilnvaroto pārstāvju sanāksmē 1995.gada 9.februārī.

Nododošais dzelzceļš noformē nodošanas aktu atbilstoši nododamā vilciena sastāvam. Katrā nodošanas stacijā nodošanas aktiem jābūt ar nepārtrauktu numerāciju no kalendāra gada sākuma. Nodošanas akti, kas sagatavoti, lietojot nodošanas kantora operatora datoru, tiek izdrukāti un pa datu pārraides sakaru kanāliem informatīvā paziņojuma veidā nodoti pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijai. Viens nodošanas akta eksemplārs tiek nodots vienlaicīgi ar vilcienu. Pārvadājumu dokumentos (4. un 5. lapa) tiek uzlikts dzelzceļa robežstacijas kalendārais zīmogs. Pieņemošais dzelzceļš, pamatojoties uz saņemto nodošanas aktu, sagatavo saskaņoto nodošanas aktu. Par saskaņotu tiek uzskatīts nodošanas akts, kurā ir abu Pušu dzelzceļu aģentu paraksti un zīmogi.

Saskaņotā nodošanas akta noformēšanas kārtību, kārtību, kādā tiek veikta attiecīgās informācijas apmaiņa pa sakaru kanāliem, un ziņojumu struktūru nosaka Latvijas dzelzceļa un Baltkrievijas dzelzceļa Vienošanās par automatizētās datu apmaiņas tehnoloģiju, nododot kravas un vilcienus robežpārejas punktos (Viļņa, 1996.gada 19.decembris).

34. Nodošanas aktam, kas tiek nodots vienlaicīgi ar vilcienu, tiek pievienoti dokumenti, kas attiecas uz katru kravas sūtījumu tādā pašā secībā, kādā šie kravas sūtījumi ierakstīti nodošanas aktā.

35. Nododošais dzelzceļš pārbauda pavadzīmes (1., 2., 4. un 5. lapa), kā arī nepieciešamo nodošanas listes papildus eksemplāru skaitu katram kravas sūtījumam un pavaddokumentu esamību.

Gadījumā, ja nav pavadzīmes vai trūkst atsevišķu tās lapu, nododošais dzelzceļš atbilstoši Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi Dienesta instrukcijai (NSKS DI) (Varšava, 1951.gada 1.novembris) sastāda komercaktu, kā arī aizpilda pavadzīmi vai tās trūkstošās lapas nozaudēto vietā, ar ko krava turpina ceļu līdz gala stacijai.

36. Par visām sekām, kas radušās sakarā ar pavadzīmes, atsevišķu pavadzīmes lapu vai pavadzīmei pievienoto pavaddokumentu nozaudēšanu, ir atbildīgs šajā nozaudēšanā vainīgais dzelzceļš.

37. Pieņemošā dzelzceļa aģents pēc vilciena pienākšanas no otras Puses valsts teritorijas salīdzina nodošanas akta ek­semplārus ar tam pievienotajiem dokumentiem, pārbauda pavadzīmēs norādīto pavaddokumentu esamību un pēc tam, kad vilciena sastāvu ir apskatījuši visi attiecīgie dienesti, ieraksta nodošanas aktā visas nepieciešamās izmaiņas un papildinājumus. To veicot, sākotnējais teksts tiek nosvītrots tā, lai to varētu izlasīt un virs tā ierakstīt precizētos datus.

Jebkuras izmaiņas un papildinājumi tiek apstiprināti ar aģenta parakstu un nodošanas stacijas kalendāro zīmogu. Izdzēsumi nodošanas aktos nav pieļaujami.

Līdzīgā veidā izmaiņas un papildinājumi tiek izdarīti pa sakaru kanāliem saņemtajā ar datoru sagatavotajā sākotnējā informācijā un nododošajam dzelzceļam tiek nodoti labojumi un saskaņotais nodošanas akts.

Nodošanas akta datu pārbaudes, izmaiņu un papildinājumu izdarīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 4 stundas.

Izmaiņas un papildinājumi nodošanas aktā pēc pieņemšanas rezultātiem no komerciālā un tehniskā viedokļa tiek pa nododošā dzelzceļa nodošanas stacijas informatīvajiem sakaru kanāliem pārraidīti ne vēlāk kā pēc 4 stundām no brīža, kad vilciens pienācis pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijā. Ja 4 stundu laikā telegrāfa ziņojums par pieņemšanas rezultātiem nav ticis noraidīts, krava tiek uzskatīta par pieņemtu bez pretenzijām.

38. Kravas pieņemšanas apstiprināšanai pieņemošā dzelzceļa aģents saņemtajā nodošanas aktā uzliek nodošanas stacijas kalendāro zīmogu, atzīmē laiku un paraksta to. Pēc tam NSKS pārvadājumu dokumenti (4. un 5. lapa) tiek apzīmogoti ar robežstacijas zīmogu.

Laiks, kad nodošanas aktu ir parakstījis pieņemošā dzelzceļa aģents (kravas pieņemšanas laiks), tiek uzskatīts par brīdi, kurā notikusi kravas nodošana.

Saskaņotais nodošanas akts (SNA) tiek izdrukāts 6 eksemplāros, apstiprināts ar pilnvarotā aģenta parakstu un pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijas zīmogu un ar tuvāko, pēc noteiktā apstrādes laika (4 stundas), vilcienu nosūtīts nododošā dzelzceļa nodošanas stacijai.

Nododošā dzelzceļa nodošanas stacijā visus 6 saņemtos SNA eksemplārus ar savu parakstu apstiprina pilnvarotais aģents, tie tiek apzīmogoti ar nododošā dzelzceļa nodošanas stacijas zīmogu; 3 eksemplāri ar nākamo vilcienu tiek nosūtīti pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijai.

39. Pieņemošais dzelzceļš var atteikties pieņemt kravu gadījumos, kad:

1) kravas stāvoklis un iepakojums vai kravas iekraušanas un nostiprināšanas veids, kā arī vagona vai konteinera stāvoklis nepieļauj tās tālāko transportēšanu, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā Nolīguma 42., 44. un 45.punktā;

2) kravas ievešana vai tās pārvadāšana tranzītā ir aizliegta;

3) krava attiecas uz tām kravām, kuru pārvadāšana saskaņā ar Nolīguma par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (NSKS) (Varšava, 1951.gada 1.novembris) 4.pantu nav pieļaujama, kā arī, ja iekraušana veikta konvencionālā aizlieguma perioda laikā, kas izziņots saskaņā ar NSKS 3.punktu vai 72, 75 adresi;

4) kravas nosūtītājs vai nosūtošais dzelzceļš nav ievērojis šīs kravas pārvadāšanas īpašos noteikumus vai nav veikta nepieciešamā īpašā saskaņošana, kā arī, ja nav izpildīti citi NSKS 5.pantā paredzētie noteikumi;

5) pavadzīmes pienākušas bez kravas, krava pienākusi bez pavadzīmēm, pil­nībā vai daļēji trūkst nosūtītāja pievienoto pavaddokumentu, ko nosūtītājs uzrādījis NSKS pavadzīmes 23.ailē, kā arī, ja pavad­zīmēm ir trūkumi, kas nepieļauj tālāku kravas pārvadāšanu;

6) krava, kura saskaņā ar NSKS, kā arī Papildsarakstiem, ko saskaņojuši Pušu dzelzceļi, jāpārvadā pavadoņa uzraudzībā, ir pienākusi bez pavadoņa;

7) sūtījums tiek transportēts cauri pavadzīmē nenorādītai robežstacijai, izņemot gadījumus, kad šo novirzīšanos no maršruta ir izsaucis traucēklis pārvadājuma veikšanai vai, ja novirzīšanās radusies ekspluatācijas iemeslu rezultātā un ir saskaņota starp pārvadājumā iesaistītajiem dzelzceļiem;

8) muitas vai citi valsts dienesti neatļauj kravas ievešanu vai tranzītu sakarā ar to, ka kravas nosūtītājs nav pievienojis pavaddokumentus vai arī tie ir nepareizi vai nepietiekami noformēti, lai veiktu muitas vai cita veida kontroli;

9) nododot kravas, kuras tiek nosūtītas tranzītā pa Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un citu valstu dzelzceļiem, pārvadājumu dokumentos ir konstatēta atzīmju neesamība par samaksas veikšanu par tranzīta pārvadājumiem ar tranzīta dzelzceļa norādīto ekspeditoru organizāciju starpniecību.

40. Nododošajam dzelzceļam jāpieņem atpakaļ ar visiem pavaddokumentiem sūtījums, kuram tika atteikta pieņemšana, ja pieņemošais dzelzceļš pēc nododošā dzelzceļa lūguma un uz tā rēķina nespēj uz vietas novērst konstatētos trūkumus.

Visos gadījumos par kravas, vagona (konteinera) drošību atbild pieņemošā puse, ja vien kravas drošības pārkāpumi, vagona (konteinera) bojājumi nav tikuši konstatēti vilciena pieņemšanas laikā un par to 37.punktā noteiktajā laikā nav ticis nosūtīts operatīvais ziņojums.

Pieņemošais dzelzceļš atteikšanos no sūtījuma pieņemšanas noformē ar vispārīga parauga aktu, norādot pieņemšanas atteikuma iemeslus, bet nodošanas aktā izsvītro ziņas par nepieņemto kravas partiju un ailē “Piezīmes” izdara atzīmi: “Vispārīga parauga akts Nr.….”. Vispārīga parau­ga akts tiek sastādīts trijos eksemplāros, pa vienam tā eksemplāram saņem nododošais un pieņemošais dzelzceļš, bet viens eksemplārs tiek pievienots pavadzīmei.

Sūtījumu, no kura pieņemšanas tas atteicies, pieņemošais dzelzceļš ar vienu no nākamajiem vilcieniem 24 stundu laikā nosūta no nodošanas stacijas atpakaļ nododošajam dzelzceļam. Sūtījums, kura pieņemšana atteikta, tiek nosūtīts atpakaļ nododošajam dzelzceļam saskaņā ar jaunu nodošanas aktu ar atzīmi par sūtījuma nepieņemšanu, to sastāda pieņemošais dzelzceļš.

Nolūkā samazināt vagonu atpakaļnosūtīšanas gadījumu skaitu Pušu dzelzceļiem ir tiesības saskaņot kārtību, kādā tiek uzskaitīti vagoni un konteineri gadījumos, kad trūkumi tiek novērsti pieņemošā dzelzceļa nosūtīšanas stacijā bez to atpakaļnosūtīšanas nododošajai Pusei.

41. Ja nododošais dzelzceļš nepieņem atpakaļ nepieņemto sūtījumu, tad par visām šādas nepieņemšanas sekām (kravas bojāšanās, vagonu dīkstāve utt.) atbild nododošais dzelzceļš. Nepamatotas nepieņemšanas un sūtījuma atpakaļnosūtīšanas gadījumā par sekām atbild pieņemošais dzelzceļš.

42. Kravu pieņemšana, kuras tiek nodotas aizplombētos vagonos, izņemot vagonus, kurus pavada kravas nosūtītāja vai kravas saņēmēja pavadonis, notiek bez vietu skaita un masas pārbaudes, tiek pārbaudītas vienīgi plombu esamība un to stāvoklis, plombu nospiedumu atbilstība datiem pārvadājumu dokumentos, kā arī vagona tehniskā un komercatbilstība pārvadājumiem.

Ja vagons aizplombēts ar citu valstu starpstaciju plombām un šis apstāklis noformēts ar vispārīga parauga aktu vai komercaktu, pierobežas dzelzceļi pieņem šādus vagonus, pārbaudot uzlikto plombu veselumu, plombu nospiedumu atbilstību datiem pārvadājumu dokumentos un vispārīgā parauga aktā vai komercaktā bez kravas daudzuma un stāvokļa pārbaudes.

Ja tiek atklāti vagonu virsbūvju ārēji lāpījumi, ielauzumi, spraugas un caurumi tajās, bet vagonu plombas nav bojātas, un šādi vagona virsbūves bojājumi pārvadājamās kravas rakstura dēļ nevar novest pie kravas bojājuma, izņemšanas vai nozaudēšanas, šādu vagonu tālākā kustība var turpināties bez kravas pārkraušanas un tās stāvokļa pārbaudes, pievienojot pārvadājumu dokumentiem vispārīga parauga aktu, kurā sīki aprakstīts kravas veids un raksturs un lāpījumu izmēri, kā arī slēdziens par to, ka kravas sabojāšana, izņemšana vai nozaudēšana caur aizlāpītajiem vagona virsbūves caurumiem (spraugām) nav iespējama.

43. Kravas, kas tiek pārvadātas vaļējā ritošā sastāvā, nodod un pieņem šādā kārtībā:

1) beramas un kaudzēs pārvadājamas kravas — veicot kravas vizuālu apskati, pārbaudot tās nosaukuma atbilstību pārvadājumu dokumentiem, bez kravas masas pārbaudes;

2) iepakotas kravas (kastēs, mucās u.tml.) un neiepakotas kravas (iekārtas, dzelzsbetona izstrādājumi u.tml.) — veicot attiecīgi iepakojuma vai kravas un nostiprinājuma vizuālu pārbaudi un pārbaudot vietu skaitu, ja to pieļauj kravas izvietojums vagonā;

3) kokmateriālus, tajā skaitā zāģmateriālus — veicot stiprinājuma pārbaudi un pārbaudot grēdu skaitu;

4) automobiļus, autotraktoru tehniku — pārbaudot vienību skaitu, mašīnu, traktoru u.tml. virsbūvju ārējo stāvokli, stiklu veselumu, plombu esamību un stāvokli.

44. Ja, nododot piekrautos vagonus vai konteinerus, nododošā vai pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijā tiek atklāti bojājumi, kas prasa pārkraušanu, acīmredzamas zādzības pazīmes (vagona vai konteinera sienu, jumta, grīdas ielauzumi, kravas iepakojuma taras atvēršanas pēdas, izņemot šī Nolīguma 42.punktā minētās), nododošā stacija, kurā bojājumi atklāti, veic kravas daudzuma un stāvokļa pārbaudi.

Ja, pieņemot vagonus (konteinerus), tiek atklāti komercbojājumi, kas apdraud pārvadājamo kravu saglabāšanu — vagoni bez plombām, ar bojātām plombām, ar plombām, kuru nospiedumi neatbilst pārvadājumu dokumentiem vai pārvadājumu dokumentiem pievienotajam vispārīgā parauga aktam, pieņemošā nodošanas stacija nosūta vagonu atpakaļ nododošajai pusei, par to sastādot vispārīgā parauga aktu, veic kravas vizuālu pārbaudi un plombēšanu vai arī veic kravas daudzuma un stāvokļa pārbaudi.

Par atklātajiem minētajiem komercbojājumiem pieņemošā nodošanas stacija šī Nolīguma 37.punktā noteiktajā termiņā nosūta operatīvo ziņojumu.

Ja kravas pārbaude nodošanas stacijā sakarā ar nepieciešamā aprīkojuma trūkumu nav iespējama, kravas pārbaude tiek veikta tā dzelzceļa tuvākajā stacijā ar nepieciešamo aprīkojumu, kurā bojājumi atklāti, turklāt, nodošanas stacijā jāveic kravas pārbaude vizuālas apskates veidā bez izkraušanas no vagona. Pārbaudes rezultāti tiek noformēti ar vispārīga parauga aktu, norādot tajā šī Nolīguma 45.punktā paredzētos datus.

Visos gadījumos par kravas pārbaudes rezultātiem ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tās pabeigšanas nododošajam dzelzceļam tiek nosūtīts operatīvais ziņojums.

45. Visos gadījumos, kad atklāti vagoni, konteineri vai automobiļi ar komercbojājumiem, kas apdraud pārvadājamo kravu drošību, tiek sastādīts vispārīga parauga akts. Vispārīga parauga aktā tiek atspoguļots bojājuma atklāšanas fakts un kravas pārbaudes rezultāti, ieskaitot durvju un lūku plombu, stiepļu aizsējumu, aizbīdņu, vītņgriežu stāvokli, vagona virsbūves stāvokli un krāvuma stāvokli, norādot vagona piekraušanas pilnī­gumu un kravas virsmas vienmērīgumu, līmeņu skaitu starpdurvju telpā.

Ja krava sakrauta kaudzē un rindu un līmeņu skaitu noteikt nav iespējams, kravas izvietojums tiek aprakstīts, vadoties no iekraušanas vienmērīguma, kravas vietu numuriem un iepakojuma īpašajām pazīmēm.

Pārvadājot automobiļu un traktoru tehniku, vispārīgā parauga aktā tiek atspoguļoti tehnikas bojājumi, detaļu un mezglu iztrūkums, bet atsevišķu rezerves daļu un instrumentu vietu bojājuma gadījumā, ja nav to saraksta — to faktiskā esamība un skaits.

Zādzības pazīmju gadījumā tās tiek sīki aprakstītas, norādot to precīzu izvietojumu, kravas izņemšanas vietas izmērus, atvērto kravas vietu numurus u.c. Vispārīgā parau­ga aktā norāda arī veidu, kādā novērsta piekļūšana kravai un ziņas par vagonam uzlikto plombu nospiedumiem.

Ātri bojājošās kravas, ieskaitot tarā iepakotās, kas tiek pārvadātas ar apsildīšanu, atdzesēšanu, siltināšanu, kā arī slēgtos vagonos ar ventilāciju (ar vaļējām lūkām), tiek pārbaudītas, neizkraujot no vagona, bet tikai veicot to ārējo apskati.

Beramo, kaudzēs pārvadājamo un lejamo kravu masa ceļā netiek pārbaudīta.

Visos gadījumos, sastādot vispārīgā parauga aktus par komercapskates rezultātiem, akta pirmais eksemplārs tiek pievienots pārvadājumu dokumentiem, tiek izdarītas atzīmes nodošanas aktā, bet nododošajam dzelzceļam (nodošanas stacijai) un nosūtīšanas stacijai, ja vagons noplombēts ar dzelzceļa plombām vai kravas iekraušana vaļējos vagonos veikta ar dzelzceļa līdzekļiem saskaņā ar šī Nolīguma 37.punktu tiek nodots operatīvais ziņojums.

46. Ja, nododot kravu, tiek atklāti kravas bojājumi vai sabojāšanās, masas vai kravas vietu skaita starpība, sūtījuma stāvokļa neatbilstība datiem pārvadājumu dokumentos, nodošanas stacija sastāda komercaktu atbilstoši NSKS 18.pantam.

Ja vagona bojājums ir ietekmējis vai varēja ietekmēt kravas bojājumu vai tās iztrūkumu, papildus komercaktam tiek sastādīts akts par vagona tehnisko stāvokli atbilstoši Pušu iekšējiem noteikumiem.

Atklājot daļēju kravas sabojāšanos, dzelzceļam jāveic pasākumi, kas nodrošina šo kravu no tālākas sabojāšanās.

Par komercakta sastādīšanu tiek izdarītas attiecīgas atzīmes pārvadājumu dokumentos.

47. Ja, nododot kravas, konstatēta nepieciešamība pārkraut kravu sakarā ar vagona, konteinera tehniskajiem bojājumiem, krāvuma izlabošanu, kravas taras un iepakojuma izlabošanu, kravas pārbaudi no kravas nosūtītāja neatkarīgu iemeslu dēļ, pieņemošais dzelzceļš var veikt šos darbus uz nododošā dzelzceļa rēķina, kurš atlīdzina faktiskos izdevumus atbilstoši piestādītajiem rēķiniem.

48. Ja robežsardzes, muitas un citas kontrolējošās institūcijas pieprasa vagona atvēršanu, lai veiktu pārbaudi, šādu atvēršanu, noņemot plombas, veic dzelzceļš, jaunu plombu uzlikšanu pēc kontroles veikšanas veic dzelzceļš vai muitas iestāde.

Vagonu (konteineru) atvēršanu un plombu nomaiņu apstiprina akts par vagona (konteinera) atvēršanu robežkontroles, muitas un cita veida pārbaudes veikšanai, ko sastāda dzelzceļš saskaņā ar NSKS 18.pielikumā noteikto paraugu, un atzīme pārvadājumu dokumentos par atvēršanas akta sastādīšanu. Viens akta eksemplārs tiek izturīgi piestiprināts pie pavadzīmes un nosūtīts kopā ar kravu līdz gala stacijai

49. Pārvadājot kravas aizplombētos vagonos un konteineros, par pilnīgu vai daļēju kravas zudumu, sabojāšanos vai bojājumu atbild tas dzelzceļš vai kravas nosūtītājs, ar kura plombām vagons, konteiners aizplombēts, ar noteikumu, ka tos nododot nodošanas stacijā, visas plombas izrādās veselas, bet vagoniem, konteineriem nav bojājuma pazīmju (izņemot šī Nolīguma 42.punktā minētos gadījumus).

Kravas nosūtītāja vai nosūtīšanas stacijas plombām, ja to apstiprina atvēršanas akts, tiek pielīdzinātas arī plombas, ko uzlikušas muitas iestādes vai dzelzceļš pēc vagona vai konteinera atvēršanas, lai veiktu robežkontroles, muitas un cita veida pārbaudes gadījumos, kas paredzēti šī Nolīguma 48.punktā.

50. Pārvadājot kravas vaļējā ritošā sastāvā, līdz brīdim, kad kravu pieņēmis pieņemošais dzelzceļš, par pilnīgu vai daļēju kravas zaudējumu, sabojāšanos vai bojājumu atbild nododošais dzelzceļš, ja netiek konstatēts, ka kravas nesaglabāšana notikusi ceļā pieņemošā dzelzceļa valsts teritorijā.

51. Neaizplombētos vagonos nododamie dzīvnieki un cita krava, ko pavada pavadoņi, tiek pieņemti bez vietu skaita un kravas masas noteikšanas.

52. Ja izcēlies strīds, jāizskata, pamatojoties uz saskaņoto nodošanas aktu, tad par neapstrīdamu dokumentu tiek uzskatīts tas saskaņotā nodošanas akta eksemplārs, kurš ir nododošā dzelzceļa rīcībā.

VIII. KONTEINERU NODOŠANAS KĀRTĪBA

53. Konteineru nodošana un pieņemšana tiek veikta katra dzelzceļa noteiktajās nodošanas stacijās bez otras Puses dzelzceļa aģentu līdzdalības.

54. Konteineru nodošana notiek saskaņā ar nodošanas aktu, kuru aizpilda nododošais dzelzceļš, pamatojoties uz pārvadājumu dokumentiem, norādot konteinera numuru un burtu indeksu.

Kravas nosūtītāju vai kravas saņēmēju konteineri, kas neietilpst kopējā konteineru parkā, un kuru parametri neatbilst universālo konteineru konstrukcijām un parametriem, tiek nodoti kā krava un konteineru darba parka uzskaitē netiek iekļauti.

55. Konteineru tehniskā un komercstāvokļa kontrole nodošanas stacijās notiek, veicot konteineru redzamo daļu ārējo apskati.

Galīgā konteineru tehniskā un komerc­apskate un plombu pārbaude notiek pirmajā to šķirošanas stacijā, bet konteineriem, kuri netiek šķiroti — izkraušanas stacijā.

56. Konteineru nodošanas kārtību un tehniskās prasības nosaka Dzelzceļa administrācijām piederošo universālo konteineru ekspluatācijas, numuru uzskaites un izmantošanas norēķinu noteikumi (Baku, 1997.gada 1.oktobris).

57. Ja konteineru tehniskie bojājumi tiek novērsti ar pieņemošā dzelzceļa spēkiem un līdzekļiem, nododošais dzelzceļš saskaņā ar piestādītajiem rēķiniem atlīdzina izdevumus.

58. Konteineru lietošanas noteikumus nosaka normatīvie dokumenti, kas pieņemti NVS dalībvalstu Dzelzceļa transporta padomes ietvaros un ir saistoši abu Pušu dzelzceļiem.

IX. PĀRVADĀŠANAS IERĪČU UN PAKETĒŠANAS LĪDZEKĻU LIETOŠANAS KĀRTĪBA

59. Pārvadāšanas ierīces otras Puses dzelzceļam tiek nodotas, pamatojoties uz nodošanas aktu.

60. Pārvadāšanas ierīču lietošanas kārtību nosaka īpašas vienošanās.

X. APRITEI PIELAISTO KRAVAS VAGONU RAKSTUROJUMI

61. Apritei abu Pušu dzelzceļos tiek pielaisti visu tipu vagoni, kas pieder dzelzceļa administrācijām, kā arī organizāciju īpašumā esošie un privātie vagoni, kas ir derīgi ekspluatācijai un atbilst normatīvi tehniskajiem dokumentiem, ko apstiprinājusi Dzelzceļa transporta padome un kas ir obligāti saistoši abu Pušu dzelzceļiem.

XI. KRAVAS VAGONU NODOŠANA

62. Vagonu pieņemšanu un nodošanu noteiktajās vagonu nodošanas stacijās atsevišķi veic katras Puses dzelzceļa aģenti atbilstoši normatīvi tehniskajiem dokumentiem, ko apstiprinājusi Dzelzceļa transporta padome un kas ir saistoši abu Pušu dzelzceļiem.

63. Nodošanai jāuzrāda vagoni, kurus pirms tam apskatījuši un tehniskā un komerciālā ziņā par derīgiem nodošanai otras Puses dzelzceļam atzinuši nododošā dzelzceļa pārstāvji un kam ir visa nepieciešamā dokumentācija.

64. Tukšie vagoni pilnībā jāatbrīvo no stiprināšanas rekvizītiem un pārvadātās kravas atliekām. Durvīm, bortiem, lūkām un iekraušanas–izkraušanas ierīcēm jābūt aizvērtām un jāatrodas transportēšanas stāvoklī. Neiztīrīti vagoni netiek pieņemti. Tukšo vagonu pārsūtīšanu veic saskaņā ar pārsūtīšanas pavadzīmēm un aktiem.

Neiztīrīti, neizmazgāti un pēc dzīvnieku, putnu, smirdošu kravu vai arī tādu kravu pārvadāšanas, kuras var izsaukt infekciju, nedezinficēti vagoni, kā arī neizmazgāti vagoni, kuros pārvadāta gaļa, zivis un medījumi, netiek pieņemti.

65. Vagonu nodošana no vienas Puses dzelzceļa otras Puses dzelzceļam notiek saskaņā ar nodošanas aktu, ko sastāda nododošais dzelzceļš.

Nodošanas aktus paraksta nododošā un pieņemošā dzelzceļa aģenti, un tie tiek atsevišķi apstiprināti ar abu dzelzceļu kalendārajiem zīmogiem, vai nu beidzot uzrādīto vagonu apskati, vai arī — beidzoties laikam, kas noteikts to apskatei.

Vagoni skaitās nodoti ar brīdi, kad nodošanas aktu parakstījis un apzīmogojis pieņemošā dzelzceļa aģents.

Jebkuri nodošanas aktā izdarītie labojumi un svītrojumi jāapliecina ar aģenta parakstu un kalendāro zīmogu.

66. Nevar tikt nodoti piekrauti un tukši vagoni ar bojājumiem, kas apdraud vilcienu kustības drošību un nenodrošina pārvadājamo kravu saglabāšanu.

Var tikt nodoti pārvadājumiem derīgi piekrauti un tukši vagoni ar nenozīmīgiem bojājumiem, kas neietekmē kustības drošību un pārvadājamo kravu saglabāšanu. Bojājumu sarakstu, ar kuriem vagoni var tikt nodoti, nosaka īpaša divpusēja abu dzelzceļu vagonu saimniecības dienestu vienošanās.

67. Nepieņemtie vagoni jāizsvītro no nodošanas akta, norādot nepieņemšanas iemeslu, un ar tuvāko vilcienu jānosūta atpakaļ nododošajam dzelzceļam, noformējot jaunu nodošanas aktu un sastādot nepieņemšanas aktu, kura paraugs noteikts šī Nolīguma 2.pielikumā. Akts tiek sastādīts četros eksemplāros, pa diviem katram dzelzceļam.

68. Nepieņemtie vagoni līdz atpakaļnodošanas brīdim tiek uzskaitīti pieņemošā dzelzceļa bilancē.

Pieņemošais dzelzceļš ne vēlāk kā 4 stundu laikā no vilciena pienākšanas nodošanas stacijā paziņo nododošajam dzelzceļam par nepieņemtajiem vagoniem.

Nododot vagonus, pieņemošā dzelzceļa lēmums ir izšķirošs. Radušās domstarpības izšķir abu dzelzceļu vagonu saimniecības darbinieki, nepieciešamības gadījumā izbraucot uz attiecīgo nodošanas staciju.

69. Vagonu tehnisko apkopi (tehnisko apskati, tekošos remontus ar atkabināšanu un bez tās) veic ar tā dzelzceļa administrācijas līdzekļiem un uz tās rēķina, uz kura sliežu ceļiem šie vagoni atrodas. Par kravas vilcienu kustības drošību, kas atkarīga no vagonu tehniskā stāvokļa, līdz brīdim, kad tie pienāk pieņemošā dzelzceļa nodošanas stacijā, ir atbildīgs nododošais dzelzceļš.

70. Izotermiskā ritošā sastāva tehniskās apkopes, remonta un ekipēšanas kārtību nosaka NVS dalībvalstu, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīgums par izotermisko vagonu izmantošanu un tehnisko apkopi un norēķiniem, kas saistīti ar kravu pārvadājumiem tajos (Maskava, 1994.gada 10.decembris).

XII. KRAVAS VAGONU UZSKAITE UN AR TO IZMANTOŠANU SAISTĪTIE NORĒĶINI

71. Kravas vagonu uzskaite un ar to izmantošanu saistītie norēķini tiek veikti saskaņā ar spēkā esošiem, Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļiem saistošiem normatīvajiem dokumentiem.

Precīzu laiku, kad vilciens šķērsojis starpvalstu robežpunktu, kurš kalpo par uzskaites laiku norēķinu veikšanai par citām valstīm piederošu vagonu izmantošanu, saskaņotā nodošanas akta apkopojošās daļas ailē “Vilciena nodošanas datums un laiks” atzīmē pieņemošais dzelzceļš.

XIII. PASAŽIERU VAGONU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

72. Visi jautājumi, kas saistīti ar pasažieru vagonu remontu un tehnisko apkopi, materiālās atbildības piekritību par izdarīto kaitējumu, tiek risināti saskaņā ar Nolīgumu par pasažieru vagonu izmantošanu un dzelzceļu materiālo atbildību par pasažieru vilcienu kustības drošības neno­drošināšanu starptautiskajā satiksmē (Biškeka, 1993.gada 15.oktobris) un Pasažieru vagonu izmantošanas noteikumi starptautiskajā satiksmē (PVIN), (Maskava, 1996.gada 14.novembris).

73. Pasažieru, bagāžas un kravas bagāžas pārvadājumi un speciālo vagonu un vilcienu izmantošana notiek saskaņā ar “NVS dalībvalstu, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas dzelzceļa administrāciju nolīgumu par Nolīguma par starptautisko pasažieru satiksmi (NSPS) piemērošanas īpatnībām (Tallina, 1997.gada 28.maijs).

XIV. ATBILDĪBA

74. Atbildība par ļaunumu, kas radies nelaimes gadījuma rezultātā, tiek noteikta atbilstoši tās valsts likumiem un normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā nelaimes gadījums noticis, izņemot atbildību par zaudējumiem, kas minēti šī Nolīguma 75.punktā.

75. Atbildību par zaudējumiem, kas radušies kravas vai bagāžas pilnīga vai daļēja zuduma, iztrūkuma, sabojāšanās vai bojājuma rezultātā, kā arī par kravas nogādes termiņu pārkāpumiem nosaka NSKS, NSKS DI normas un citi Pušu dzelzceļiem saistoši normatīvie akti.

76. Pensijas, pabalstus un citas kompensācijas dzelzceļa darbiniekiem, kuri, pildot savus dienesta pienākumus otras Puses valsts teritorijā, cietuši nelaimes gadījumos, nosaka tās valsts likumi un normatīvie akti, kuras dzelzceļu pārstāv cietušais darbinieks un ar kuru viņam noslēgts darba līgums.

77. Par kravas, kravas bagāžas, bagāžas, dzelzceļa ritošā sastāva un inženierbūvju bojājumiem, kas radušies katastrofas rezultātā vai citu iemeslu dēļ ceļa posmos starp vagonu nodošanas stacijām saskaņā ar savas valsts likumiem un normatīvajiem aktiem atbild vainīgais dzelzceļš. Ja zaudējumā vainīgi abi dzelzceļi, tad abu Pušu dzelzceļu atbildība ir proporcionāla to vainas pakāpei, kas noteikta izmeklēšanas materiālos, vai, ja vainīgo dzelzceļu noteikt nav iespējams, abu Pušu dzelzceļu atbildība ir vienāda.

78. Par zaudējumiem, kas radušies dzelzceļa ietaišu bojājumu rezultātā stacijās un starp tām, atbild tas dzelzceļš, kuram šīs ietaises ir jāuztur kārtībā.

79. Atbildība par zaudējumiem, kas radušies ritošā sastāva bojājumu rezultātā, tiek noteikta, veicot dienesta izmeklēšanu saskaņā ar šī Nolīguma 30.punktu.

80. Par katru negadījumu, par kuru atbildība var gulties uz otras Puses dzelzceļu, šis dzelzceļš nekavējoties jābrīdina. Cēloņu izmeklēšanu un zaudējumu apjoma noteikšanu veic abu Pušu dzelzceļu pilnvaroti pārstāvji.

81. Ja zaudējumu noteikšana saistīta ar pasta resora kravu, kas tiek pārvadāta pasta vai kravas vagonos, tad izmeklēšana jāveic, pieaicinot arī pasta resora pārstāvjus.

82. Gadījumos, kad par cēloni cilvēku bojāejai vai sakropļošanai, transporta līdzekļu vai dzelzceļa būvju bojājumiem pierobežas vagonu nodošanas stacijās bijusi spēkā esošo noteikumu neievērošana, par to atbild tas dzelzceļš, kura darbinieki nav ievērojuši minētos noteikumus.

83. Vienas Puses dzelzceļam, ja tas bijis spiests pēc tiesas vai šķīrējtiesas sprieduma segt zaudējumus, ko nodarījis otras Puses dzelzceļš, vai sedzis tos labprātīgi, ir pret otras Puses dzelzceļu regresa prasības tiesības.

Prasības par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, kuras izsauc strīdus starp abu Pušu dzelzceļiem, pēc ieinteresētā dzelzceļa iesnieguma tiek izskatītas attiecīgajā tiesas iestādē pēc atbildētāja atrašanās vietas.

Strīdi, kas rodas sakarā ar kravas bojājumu, iztrūkumu un zudumu, tiek izskatīti dzelzceļa administrāciju pretenziju sanāksmēs saskaņā ar Pretenziju sanāksmes reglamentu strīdīgu jautājumu izšķiršanai par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies kravu nedrošu pārvadājumu rezultātā (Maskava, 1997.gada 8.-9.aprīlis).

XV. PAKALPOJUMU SNIEGŠANA

84. Kārtību, kādā pierobežas dzelzceļi sniedz savstarpējus pakalpojumus (vilcienu nodrošināšana ar lokomotīvēm un lokomotīvju brigādēm, manevrēšanas darbu, atjaunošanas un remonta darbu veikšana, vietu rezervēšana pasažieru vilcienos un citi pakalpojumi) un norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem nosaka īpaši abu pierobežas dzelzceļu nolīgumi.

XVI. TELEKOMUNIKĀCIJU UN SIGNALIZĀCIJAS, CENTRALIZĀCIJAS UN BLOĶĒŠANAS LĪDZEKĻI (CBL)

85. Telefona sarunām, datu pārraidei, telegrāfa korespondences apmaiņai starp pierobežas dzelzceļiem tiek saglabāti pamata un rezerves sakaru kanāli tādā skaitā, kādā tie bija 2000.gada 1.janvārī. Kanālu skaitu, to uzdevumu un darba grafiku nosaka īpašas vienošanās un apstiprinātā sakaru shēma.

Dzelzceļu interesēs izmantoto sakaru kanālu, ieskaitot tranzīta kanālus, lietošana, notiek bez maksas.

Trešās puses lietotāji sakaru kanālus var izmantot uz līguma pamata, ieinteresētajiem dzelzceļiem attiecīgi piedaloties ar savām daļām.

86. Operatīvie tehniskie sakari starp robežsardzi un nodošanas stacijām notiek pa telefonu vai telegrāfu un izmantojot datu pārraides tīklus.

Starp robežstacijām un nodošanas stacijām tiek organizēta:

1) bloķēšana;

2) telekomunikācijas:

• telefona sakari;

• telegrāfa sakari;

• radiosakari.

Abas Puses saskaņo telekomunikāciju veidus un organizācijas shēmas, kā arī radiofrekvenču izmantošanas plānus. Esošo telekomunikāciju un signalizācijas sistēmu izmantošanu vilcienu kustības organizēšanā, tajā skaitā arī — to atteikšanās gadījumos — reglamentē divpusējas vienošanās (instrukcijas).

Ja tiek pieņemts lēmums par shēmas maiņu, par jaunu telekomunikāciju sistēmu un CBL būvniecību vai esošo sistēmu rekonstrukciju, Puses savlaicīgi jau projektēšanas stadijā saskaņo pieņemto lēmumu.

87. Lai nodrošinātu pareizu telekomunikāciju sistēmu un CBL iekārtu tehnisko apkopi un operatīvi noteiktu bojājuma iecirkni abās valsts robežas pusēs, tiek uzstādīti kontroles balsti vai kabeļu skapji, kas aprīkoti ar esošo gaisa un no jauna iekārtojamo sakaru kabeļu līniju visu vadu kontroles iekārtām.

Izdevumus, kas saistīti ar kontroles iekārtu uzstādīšanu savas valsts teritorijā, sedz katra Puse.

88. Esošo telekomunikāciju un signalizācijas sistēmu ekspluatācija un jaunu sistēmu celtniecība savu iecirkņu robežās no robežstacijas līdz kontroles balstam vai kontroles skapim uz valsts robežas tiek veikta ar katras Puses dzelzceļa spēkiem un līdzekļiem.

89. Signālu redzamības un telekomunikāciju līdzekļu darbības pārbaudi starp dzelzceļa robežstacijām veic kopīgas komisijas divas reizes gadā pēc savstarpēji saskaņota grafika.

90. Pēc telekomunikāciju vai signalizācijas sistēmu bojājumu atklāšanas starp Pušu dzelzceļa robežstacijām dzelzceļš, kurš to atklājis, nekavējoties informē par to otras Puses dzelzceļu. Pēc tam abi dzelzceļi nekavējoties uzsāk bojājumu apskati un novēršanu līdz kontroles vietai (balstam, skapim) uz valsts robežas.

91. Telekomunikāciju sistēmu tehniskās uzturēšanas un apkopes kārtību starp kontroles balstiem vai kabeļu skapjiem uz valsts robežas nosaka īpaša vienošanās.

XVII. DZELZCEĻA ROBEŽPĀREJU ELEKTROAPGĀDE

92. Uz abām pusēm no valsts robežas divķēžu augstsprieguma elektroapgādes līnijas abas ķēdes jāaprīko ar distances vadības sekcijas atvienotājiem. Vadāmo sekcijas atvienotāju stāvoklim jāatbilst savstarpēji apstiprinātai normālas elektroapgādes shēmai.

93. Operatīvo pārslēgumu un iekārtu tehniskās apkopes kārtību iecirknī starp pierobežas sekcijas atvienotājiem, kā arī kārtību, kādā veicami savstarpējie norēķini par elektroenerģiju, nosaka Daugavpils signalizācijas un sakaru distances un Vitebskas elektroapgādes distances kopīgā instrukcija par sadarbību.

XVIII. INFORMĀCIJAS UN KORESPONDENCES NODOŠANA

94. Dienesta informācijas apmaiņā starp Pusēm oficiālā valoda ir krievu valoda.

95. Informatīvo ziņojumu saturu, ar kuriem Puses apmainās esošo automatizēto sistēmu ietvaros, to nodošanas reglamentu, izmantojamos klasifikatorus un apmaiņas protokolus nosaka vienošanās par informatīvo sadarbību.

96. Robežstacijās un nodošanas stacijās otras Puses dzelzceļa aģentiem, lai tie dienesta jautājumos uzturētu sakarus ar savu robežstaciju vai nodošanas staciju, tiek dotas tiesības bez maksas lietot telegrāfu un telefonu.

97. Telegrāfa sarakstē tiek izmantoti Pušu dzelzceļu saskaņoti nosacītie nosau­kumi un saīsinājumi.

98. Korespondence parasti tiek nosūtīta pa pastu.

Tiek pieļauta dienesta korespondences nodošana gan starp Pusēm, gan arī starp pierobežas dzelzceļiem atvērtās aploksnēs ar vilcienu priekšnieku starpniecību.

XIX. AR PĀRVADĀJUMU PROCESU NODROŠINĀŠANU SAISTĪTĀ PERSONĀLA UZTURĒŠANĀS OTRAS PUSES DZELZCEĻA ROBEŽSTACIJĀS UN NODOŠANAS STACIJĀS

99. Vienas Puses dzelzceļa darbiniekiem, tiem atrodoties otras Puses valsts teritorijā, tiek sniegta palīdzība dienesta pienākumu pildīšanā.

100. Vienas Puses dzelzceļu darbiniekiem, tiem pildot dienesta pienākumus otras Puses valsts teritorijā, pēkšņas saslimšanas, traumu un ievainojumu gadījumā tiek sniegta bezmaksas medicīniskā palīdzība; vēlāk rēķinus par sniegto medicīnisko palīdzību apmaksā attiecīgais dzelzceļš.

XX. JAUKTO PIEROBEŽAS DZELZCEĻA KOMISIJU SASAUKŠANA

101. Jautājumu risināšanai, kas saistīti ar šī Nolīguma izpildi, Puses pēc nepieciešamības sasauc pierobežas dzelzceļa komisijas, kas sastāv no abu Pušu dzelzceļu pārstāvjiem.

102. Dzelzceļnieku braukšanai dienesta darīšanās Puses apmaiņas kārtībā var izmantot 3-K parauga dienesta biļetes ar atzīmi par braukšanas tiesībām līdz noteiktai pilsētai (Rīga, Minska, Gomeļa, Bresta); dienesta biļešu skaitu nosaka, dzelzceļiem savstarpēji vienojoties.

XXI. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

103. Neviena Puse nav atbildīga par jebkuru savu saistību nepildīšanu vai nepienācīgu to izpildi, ja tas noticis nepārvaramas varas izsauktu apstākļu rezultātā (stihiska nelaime, karadarbība un citi līdzīgi apstākļi, kas izsauca saistību izpildes aizkavēšanos, izpildes neiespējamību vai nelietderību).

Par šādu apstākļu iestāšanos Puse informē otru Pusi nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju diennakšu laikā pēc nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās, pretējā gadījumā tā zaudē spēju turpmāk uz tiem atsaukties.

104. Strīdi, kas izriet no šī Nolīguma, tiek risināti sarunu ceļā. Ja Puses nespēj savstarpēji vienoties, strīdi tiek izskatīti tiesā pēc atbildētāja atrašanās vietas vai — pēc Pušu rakstiskas vienošanās — jebkurā citā tiesā.

105. Šis Nolīgums stājas spēkā tā parakstīšanas datumā.

Ar šī Nolīguma spēkā stāšanās datumu spēku zaudē 1992.gada 14.janvāra Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Baltkrievijas dzelzceļa Pagaidu dzelzceļa robežnolīgums.

106. Grozījumi un papildinājumi šajā Nolīgumā var tikt izdarīti, Pusēm savstarpēji vienojoties.

107. Pusēm ir tiesības vienpusēji denonsēt šo Nolīgumu, rakstiski ne vēlāk kā pirms 90 dienām par to brīdinot otru Pusi.

Parakstīts Rīgā 2001.gada 25.augustā divos eksemplāros, katrs latviešu, baltkrievu un krievu valodā. Dažādas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts krievu valodā.

Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas vārdā:	Baltkrievijas dzelzceļa vārdā:
Anatolijs Gorbunovs,	Viktors Rahmaņko,
ministrs	priekšnieks

 

1.pielikums

Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Baltkrievijas dzelzceļa

Dzelzceļa robežlīgumam

Dzelzceļu robežpunktu (staciju, izmaiņas un apstāšanās punktu) saraksts

Robežpunktu nosaukums	Attālums līdz valsts robežai [km]	Robežpunktu nosaukums	Attālums līdz valsts robežai [km]
No Latvijas dzelzceļu puses		No Baltkrievijas dzelzceļa puses
Indra	7,3	Bigosova	6,5

 

2.pielikums

Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Baltkrievijas dzelzceļa

Dzelzceļa robežnolīgumam

AKTS

par __________________ stacijā nepieņemtajiem vagoniem

Nr. p/k	Dzelzceļa, kuram pieder vagons, ciparu kods	Vagona numurs	Vagona tips	Vagona pienākšana		Vilciena nodošanas akts		Vagona nepieņemšanas iemesli
				dat.	laiks	nr.	sastādīšanas stacija
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.

Pieņemošā dzelzceļa aģents _______________________

(paraksts)

Z.v.

(pieņemošais dzelzceļš)

Piezīme: akts tiek aizpildīts 4 eksemplāros (pa 2 katrai pusei)

 

Пограничное железнодорожное СОГЛАШЕНИЕ между Министерством сообщения Латвийской   Республики и Белорусской железной дорогой

Министерство сообщения Латвийской Республики и Белорусская железная дорога, именуемые в дальнейшем Сто­ронами;

в соответствии с Соглашением между Правительством Латвийской Республики и Правительством Республики Беларусь о деятельности железнодорожного транспорта (от 18 мая 1995 г.),

придавая важное значение железнодо­рожному транспорту обоих государств,

учитывая исключительную важность перевозок пассажиров, грузов и грузо­багажа как между государствами Сторон, так и в третьи государства,

считая целесообразным сохране­ние технологического единства железнодо­рожной транспортной сети,

согласились о нижеследующем.

I. СТАНЦИИ ПЕРЕДАЧИ ВАГОНОВ, ГРУЗОВ И КОНТЕЙНЕРОВ

1. Станциями передачи вагонов, грузов и контейнеров (далее передаточные станции) между железными дорогами Латвийской Республики и Белорусской железной дорогой устанавливаются:

Со стороны железных дорог Латвийской Республики	Расстояние от станции до государственной границы (км)	Со стороны Белорусской железной дороги	Расстояние от станции до государственной границы (км)
Даугавпилс	78.7	Полоцк	84.4

2. Состояние и техническое оснащение передаточных станций должно обеспечивать безопасность движения поездов, выполнение установленных размеров движения, операций по приему, отправлению, расформированию и формированию поездов, выполнению операций, связанных с техническим обслуживанием и ком­мер­чес­ким осмотром поездов, а также выполнение пограничных, таможенных и других видов контроля, относящихся к осуществлению прямого железнодорожного сообщения.

3. Передаточные станции, указанные в пункте 1 настоящего Соглашения, от­крыты для пассажирского и грузового сообщений без пересадки пассажиров и перегрузки багажа, грузобагажа и грузов.

4. Пограничный, таможенный и другие виды контроля осуществляются в соот­ветствии с международными Со­глаше­ниями, законами и другими пра­вовыми и нормативными актами, дейс­твующими на территорях государств Сторон.

5. Перечень пограничных пунктов (стан­ций, разъездов и остановочных пун­ктов) между железными дорогами Латвийской Республики и Белорусской железной дорогой приведен в Приложении 1, являющемся неотъемлемой частью настоящего Соглашения.

II. ВРЕМЯ, ПРИМЕНЯЕМОЕ НА ПЕРЕДАТОЧНЫХ СТАНЦИЯХ

6. На передаточных станциях для организации движения поездов, передачи вагонов, грузов и контейнеров применяется местное поясное время. В случае сезонного перевода времени Стороны предупреждают друг друга не позднее чем за 3 недели до даты перехода на новое время.

III. УСЛОВИЯ ДВИЖЕНИЯ ПОЕЗДОВ

7. Движение поездов осуществляется по графику движения с учетом порядка и станций выдачи предупреждений. График движения разрабатывается на основании согласованных железными дорогами Сторон размеров движения, серий локомотивов, максимальных скоростей движения, масс и длин поездов. График движения утверж­дается государственным акционерным об­щес­твом «Латвияс дзелзцельш» и Белорусской железной дорогой.

8. График движения поездов должен содержать:

• размеры движения по каждому пограничному переходу;

• номера и расписание всех категорий поездов;

• серии локомотивов, которые могут кур­си­ровать на участках до переда­точ­ных станций;

• весовые нормы поездов;

• длины поездов в условных вагонах;

• перегонные времена хода поездов;

• скорости движения поездов.

9. Движение поездов, не предусмот­ренных графиком, отдельных локо­мо­тивов и других несъемных само­дви­жущихся единиц между пограничными станциями производится в соответствии с действующими на железных дорогах нормативными документами, по согла­сованию между администрациями железных дорог при назначении этих поездов, отдельных локомотивов и других несъемных самодвижущихся единиц.

10. Использование локомотивов, ло­комо­тивных и поездных бригад для обслу­живания поездов на соседней территории производится согласно технологии в соответствии с договорами на тяговое обслуживание, заключаемыми ежегодно между железными дорогами Сторон.

11. Расчеты за обслуживание поездов в пассажирском и грузовом движениях за пределами железных дорог производится за «бригадо-час» (с учетом топлива) и «локомотиво-час» на основании договоров между государственным акционерным обществом «Латвияс дзелзцельш» и Белорусской железной дорогой по согласованным ставкам.

12. Передача поездов между пограничными станциями производится на основании действующего расписания движения поездов и сменно-суточных планов поездной работы. Об отмене поездов, предусмотренных графиками, суточными и сменными планами, а также о назначении дополнительных поездов уведомление друг друга производится не менее чем за 1 час до отправления поезда с передаточной станции.

13. В случае опоздания пассажирских поездов пограничные железные дороги должны немедленно информировать друг друга о времени опоздания соответствующего поезда. Такая ин­фор­мация передается поездными дис­петчерами сопредельных поездных участков железных дорог.

14. При отказе в приеме графикового поезда, поездной диспетчер прини­мающей железной дороги должен дать ре­гистрируемую телефонограмму о невоз­можности принять поезд. Отсутствие такой телефонограммы считается согласием на прием поезда.

IV. ПОРЯДОК ОБСЛУЖИВАНИЯ ПОЕЗДОВ

15. Локомотивные и поездные бри­гады при следовании по железным до­ро­гам государства другой Стороны обя­заны соблюдать правила технической эксплуатации, инструкцию по движению и инструкцию по сигнализации, дейс­твующие на железной дороге другой Стороны. С этой целью пограничные желез­ные дороги обмениваются соот­ветствующими правилами и инструкциями.

16. Поездные бригады пассажирских поездов во время следования поезда подчиняются начальнику поезда.

17. Распоряжения локомотивным бри­гадам и поездным бригадам пасса­жирских поездов должностными лицами железной дороги другой Стороны передаются на рабочем языке Организации сотруд­ничества железных дорог - русском языке.

18. Внешняя охрана поездов входит в обязанности той Стороны, по железной дороге которой следуют эти поезда.

19. Во время нахождения локомотива на железной дороге другой Стороны от­ветс­твен­ность за его техническое со­стоя­ние и обслуживание определяется договором заключаемым ежегодно между государственным акционерным обществом «Латвияс дзелзцельш» и Белорусской железной дорогой.

20. На локомотиве (в кабине машиниста) кроме локомотивной бригады, могут следовать одновременно не более 2 человек, имеющих на это соответствующее разрешение.

21. При необходимости посадки или высадки персонала для пограничного, таможенного и других видов контроля, при подходе к государственной границе поезд или одиночный локомотив оста­нав­ливаются в установленном месте.

22. Железная дорога, обслуживающая движение поездов между государствами Сторон, обязана обеспечить железную дорогу другой Стороны локомотивами, локомотивными бригадами в соответ­с­твии с существующей технологией.

В случае невыдачи локомотива для вывоза очередного по графику поезда на виновную железную дорогу начисляется плата в размерах, предусмотренных нормативно-техническими докумен­тами, утвержденными Советом по желез­нодорожному транспорту и имеющим обязательную силу для железных дорог обеих Сторон. При необходимости железная дорога одной Стороны может запросить от железной дороги Стороны, обслуживающей движение поездов, дополнительный локомотив для отправления имеющихся вагонов.

В этом случае железная дорога, от которой затребован дополнительный локомотив, при согласии должна отправить его с локомотивной бригадой в течение 6 часов с момента получения требования. Заявка на дополнительный локомотив с указанием количества вагонов, готовых к отправлению, их массы и ответ об отправлении ло­ко­мо­тива должны оформляться в виде регистрируемых диспетчерских приказов.

V. ПЕРЕРЫВЫ В ДВИЖЕНИИ ПОЕЗДОВ

23. О всех перерывах и затруднениях в движении диспетчерский аппарат железной дороги одной Стороны обязан уведомить железную дорогу другой Стороны.

24. Администрации пограничного отделения, участка эксплуатации желез­ных дорог обязаны не менее чем за 2 суток по телеграфу взаимно уведомлять о прекращении или ограничении дви­жения поездов по данному пограничному переходу с указанием причин.

В таких телеграммах должна быть указана дата, с которой вводится полное или частичное прекращение движения поездов, а также и приблизительный срок ожидаемого возобновления нормального движения поездов.

В телеграммах следует указывать, как поступать с отправками, принятыми к перевозке до введения запрещения или ограничения движения поездов.

VI. ПОРЯДОК ДЕЙСТВИЯ ПРИ ПРОИСШЕСТВИЯХ. ВОССТАНОВИТЕЛЬНЫЕ, ПОЖАРНЫЕ ПОЕЗДА И СНЕГООЧИСТИТЕЛИ

25. Пограничные станции взаимно уве­домляют одна другую о всяких перерывах и затруднениях в движении поездов на этих станциях и перегонах между ними.

26. В случаях вынужденной остановки поезда на перегоне машинист локомотива уведомляет дежурного по станции или поездного диспетчера железной дороги той Стороны, на территории которой остановился поезд, и других должностных лиц в соответствии с «Правилами технической эксплуатации железных дорог».

27. При крушениях, авариях и стихийных бедствиях на пограничных станциях или перегонах между ними обе железные дороги обязаны оказывать взаимную помощь:

• восстановительными, пожарными поездами,

• грузоподъемными кранами,

• бригадами для восстановления верхнего строения пути,

• противопожарными средствами,

• снегоочистителями с обслужи­вающим персоналом,

• медицинским персоналом.

28. Восстановительный поезд и пожарный поезд (автомобиль) сопро­вождаются к месту происшествия пред­ставителем железной дороги, которой принадлежат указанные поезда.

На месте происшествия начальники восстановительного и пожарного поездов обязаны действовать по указанию руководителя работ.

Персонал железной дороги другой Стороны, находящийся на месте происшествия, может быть привлечен к восстановительным работам по согласованию представителей железных дорог обеих Сторон.

При повреждении или сходе локомотива или подвижного состава железной дороги одной Стороны на путях железной дороги другой Стороны, железная дорога-собственница локо­мотива или подвижного состава имеет право направить на место происшествия своего представителя.

29. Расследование происшествий и установление размеров ущерба от них производится в соответствии с правовыми и нормативными актами, дейс­твующими на территории государства той Стороны, на железной дороге которой случилось происшествие, и другими нормативными документами, обязательными для желез­ных дорог Сторон.

Если по обстоятельствам нару­шения безопасности движения в поездной и маневровой работе можно предположить о наличии в какой-либо мере ответственности железной дороги другой Стороны, либо об ответственности железных дорог обеих Сторон или же, если вопрос возникает в ходе расследования, то об этом немедленно сообщается администрации железной дороги другой Стороны.

В этих случаях расследование произ­водится (продолжается) комис­сией с участием представителей железных дорог обеих Сторон согласно Инструкции о порядке совместных действий железных дорог — участников содружества Независимых государств, Латвийской Республики, Литовской Республики, Эстонской Республики по служебному расследованию нарушений безопасности движения в поездной и маневровой работе (г. Кишинев, 4-5 апреля 1996 г.).

Комиссию созывает железная дорога Стороны, на территории которой произошло происшествие.

В сообщении о происшествии дол­жны быть указаны обстоятельства про­исшествия, место и время ожидаемого прибытия представителей железной дороги другой Стороны, а также при необходимости иные сведения.

Если представители железной дороги другой Стороны не прибудут в указанный срок или не уведомят о возможной задержке (но не более чем 3 суток), расследование производится односторонне. Результаты расследования в этом случае являются обязательными для железных дорог обеих Сторон.

Председателем комиссии является представитель железной дороги, созы­вающей комиссию, при необхо­димости комиссия имеет право приглашать экспертов.

Восстановительные работы на месте происшествия не должны задерживаться из-за работы комиссии по расследованию происшествия.

Если на железной дороге одной из Сторон произошло крушение, авария, случай брака в работе, пожар или другое происшествие с пассажирским поездом, в результате которого пострадали люди или получили повреждение вагоны, администрация этой железной дороги незамедлительно информирует о любом из названных случаев телеграммой администрацию железной дороги, которая является собственником под­виж­ного состава с указанием времени, места, предполагаемой причины, количества пострадавших и их гражданства, других последствий, в том числе предварительных данных о размерах материального ущерба.

30. Расходы за предоставленную помощь, указанную в пукте 27, возме­щаются Стороной, виновной в крушении или аварии, а также затребовавшей эту помощь для других целей.

Расходы за отправление и работу вос­ста­новительного и пожарного поездов исчисляются на основании поездного журнала за время от момента отправления поезда с места постоянной стоянки до момента возвращения его на стоянку.

31. Железные дороги обеих Сторон обязаны обслужить своими снегоочистителями пути на участках от государственной границы до своих пограничных станций. В случае потребности в снегоочистителе железные дороги уведомляют друг друга по телефону или телеграфу, копии телефонограммы или телеграммы адресуются начальникам пограничных станций обеих железных дорог.

За работу снегоочистителя на железной дороге другой Стороны, железная дорога-собственник снего­очи­с­тителя взимает с железной дороги-пользователя плату в размере, определенном договором.

VII. ПЕРЕДАЧА ГРУЗОВ

32. Прием и сдача грузов производятся на станциях передачи вагонов каждой из железных дорог без участия агентов железной дороги другой Стороны. Сдача и прием грузовых вагонов производятся ежедневно и круглосуточно.

33. Передача грузов осуществляется по поездной передаточной ведомости (далее передаточная ведомость) приня­той на совещании уполномоченных пред­ста­вителей железнодорожных адми­нис­тра­ций государств-участников Содружества Независимых Государств, Латвийской Республики, Литовской Республики и Эстонской Республики (9 февраля 1995 г.). Сдающая железная дорога оформляет передаточную ведомость в соответствии с составом сдавемого поезда. Передаточные ведомости должны иметь непрерывную, с начала календарного года, нумерацию для каждой передаточной станции. Передаточные ведомости, подготовленные с использованием автоматизированного рабочего места (АРМ) оператора передаточной конторы, выдаются на печать и передаются в виде информационных сообщений по каналам связи для передачи данных на передаточную станцию принимающей железной дороги. Один экземпляр передаточной ведомости пере­дается с поездом. В перевозочных док­ументах (листы 4 и 5) ставится кален­дарный штемпель пограничной железно­дорожной станции.

Принимающая железная дорога на основе полученной передаточной ведомости подготавливает согласован­ную передаточную ведомость. Согласованной является передаточная ведомость при наличии в ней штемпелей и подписей агентов каждой из железных дорог. Порядок оформления согласованной передаточной ведомости, порядок обмена соответствующими сообщениями по каналам связи и структура сообщений определяется Соглашением о технологии автоматизированного обмена данными при передаче грузов и поездов через пограничные переходы между Лат­вийской и Белорусской железными дорогами (г. Вильнюс, 19 декабря 1996 г.).

34. К передаточной ведомости, следующей с поездом, прилагаются все документы, которые относятся к каждой отправке, в той же последовательности, в какой отправки вписаны в передаточную ведомость.

35. Сдающая железная дорога обязана проверить наличие накладной (листов 1, 2, 4, 5), а также необходимого количества дополнительных экземпляров дорожной ведомости по каждой отправке и сопроводительных документов.

При отсутствии накладной или отдельных ее листов сдающая железная дорога обязана составить об этом коммерческий акт, а также составить накладную или недостающие листы накладной взамен утраченных, согласно Служебной инструкции к Соглашению о международном железнодорожном грузовом сообщении (СИ к СМГС) (Варшава, 1ноября1951 года), с которой груз следует дальше до станции назначения.

36. Ответственность за все по­след­ствия, происшедшие от утери наклад­ной, отдельных частей накладной, со­про­водительных документов, прило­женных к накладной, возлагается на железную дорогу, виновную в этой утере.

37. Агент принимающей железной дороги по прибытии поезда из-за гра­ницы должен сличить передаточную ведо­мость с приложенными к ним документами, проверить на­личие ука­занных в накладных сопрово­дительных документов и по результатам осмотра состава всеми причастными подразделениями внести в передаточную ведомость необходимые изменения и дополнения. При этом, первоначальный текст зачеркивается так, чтобы его можно было прочесть и вписать над ним новые данные.

Всякие исправления и дополнения должны быть заверены подписью агента и календарным штемпелем передаточной станции. Подчистки в передаточных ведомостях не допускаются.

Аналогичные изменения и дополнения вносятся в полученную по каналам связи исходную передаточную ведомость в АРМе и сдающей железной дороге передается исправленная и согласованная передаточная ведомость.

Время проверки данных передаточ­ной ведомости, внесение изменений и дополнений не может превышать 4 часа.

Изменения и дополнения в пере­даточную ведомость по результатам приема в коммерческом и техническом отношениях передаются по информа­ционным каналам связи сдающей передаточной станции не позднее 4 часов с момента прибытия поезда на передаточную станцию принимающей железной дороги. При непередаче телеграфного уведомления о результатах приема по истечении 4 часов, груз считается переданным без претензий.

38. В подтверждение приема грузов, агент принимающей железной дороги в полученной передаточной ведо­мости ставит календарный штемпель передаточной станции, время и подписывает ее. Затем в перевозочных документах СМГС (листах 4 и 5) ставит штемпель пограничной станции.

Время подписания передаточной ведомости (время приема груза) агентом принимающей железной дороги считается моментом состоявшейся передачи груза.

Согласованная передаточная ведомость (СППВ) распечатывается в 6 экземплярах, заверяется подписью уполномоченного агента и штемпелем передаточной станции железной дороги приема и пересылается со следующим, после истечения времени обработки (4 часа), поездом на передаточную станцию железной дороги сдачи.

На передаточной станции железной дороги сдачи все 6 экземпляров полученной СППВ заверяются подписью уполномоченного агента и штемпелем передаточной станции железной дороги сдачи, 3 экземпляра пересылаются на передаточную станцию железной дороги приема с ближайшим поездом.

39. Принимающая железная дорога имеет право отказать в приеме груза если:

1) состояние и упаковка груза или способ погрузки и крепления груза, а также состояние вагона или контейнера не допускают его дальнейшей перевозки кроме случаев, предусмотренных пунктами 42, 44, 45 настоящего Соглашения;

2) ввоз груза или перевозка его транзитом запрещены;

3) груз относится к числу грузов, не допускаемых к перевозке, в соответствии со ст. 4 Соглашения о международном железнодорожном грузовом сообщении (СМГС) (Варшава, 1ноября 1951 года). Погрузка произведена в период действия конвенционного запрещения, объявленного согласно статьи 3 СМГС или адресами 72, 75;

4) железной дорогой отправления или отправителем не соблюдены особые условия перевозки данного груза или не осуществлено особое согласование, которое было необходимо, а также не выполнены другие условия, предусмотренные статьей 5 СМГС;

5) накладные прибыли без груза, груз прибыл без накладной, полностью или частично отсутствуют сопроводительные документы, указанные отправителем в графе 23 накладной СМГС, а также, если накладные имеют недостатки, не позволяющие дальнейшую перевозку груза;

6) груз, который в соответствии с СМГС, а также дополнительными Перечнями, согласованными железными дорогами Сторон, должен перевозиться с проводником, а прибыл без проводника;

7) отправка передается не по той пограничной станции, которая указана в накладной, если отклонение в пути следования не было вызвано препятствием к перевозке или, если отклонение возникло по эксплуатационным причинам, и не было согласовано между участвующими в перевозке железными дорогами;

8) таможенные или другие государственные службы не разрешают ввоз или транзит груза из-за того, что отправителем не приложены, неправильно или недостаточно оформлены сопроводительные документы или накладные для выполнения таможенных или других видов контроля;

9) при передаче грузов, следующих транзитом через железные дороги Лат­вийской Республики, Республики Бела­русь и других государств, если будет установлено отсутствие в перевозочных документах отметки об уплате провоз­ных платежей за транзитные желез­ные дороги через экспедиторские орга-ни-зации, объявленные транзитной дорогой.

40. Сдающая железная дорога обязана принять обратно вместе со всеми доку­ментами отправку, в приеме которой ей было отказано, если обнаруженные недос­татки не будут устранены на месте принимающей железной дорогой по прось­бе и за счет сдающей железной дороги.

Во всех случаях ответственность за сохранность груза, вагона (контейнера) несет принимающая сторона, если несохранность груза, повреждение вагона (контейнера) не были обнаружены при приеме поезда и об этом не было передано оперативное донесение в срок, установленный в пункте 37.

Принимающая железная дорога должна оформить отказ от приема отправки актом общей формы с указанием причин отказа в приеме, а в передаточной ведомости вычеркнуть сведения о не принятой отправке и сделать в графе «Примечание» отметку «Акт общей формы № ...». Акт общей формы составляется в трех экземплярах, из которых по одному экземпляру получают сдающая и принимающая железные дороги, а один экземпляр прикладывается к накладной.

Принимающая железная дорога с передаточной станции обязана возвратить сдающей железной дороге отправку, от приема которой она отказалась, одним из ближайших поездов в течение 24 часов. Отправка, в приеме которой было отказано, возвращается обратно на сдающую железную дорогу по новой передаточной ведомости, составленной принимающей железной дорогой, в которой делается отметка о возврате непринятой отправки.

В целях сокращения случаев возврата вагонов железные дороги Сторон имеют право согласовать порядок учета вагонов и контейнеров при устранении недостатков на принимающей передаточной станции без возврата вагонов сдающей стороне.

41. Если сдающая железная дорога не возьмет обратно непринятую отправку, то ответственность за все возникающие из-за неприема отправки обратно последствия (порчу груза, простой вагонов и т.д.) ложится на сдающую железную дорогу. В случае необоснованного неприема и возврата отправок ответственность за возникшие из-за неприема последствия ложится на принимающую железную дорогу.

42. Прием грузов, передаваемых в запломбированных вагонах, кроме ва­гонов, сопровождаемых проводниками грузоотправителей или грузополучателей производится без проверки числа мест и массы, с проверкой целостности и состояния наложенных пломб, соот­ветс­твия оттисков на пломбах данным в перевозочных документах, а также технической и коммерческой исправности вагона.

В случае, если вагон следует за пломба­ми попутных станций других государств и это обстоятельство оформлено актом общей формы или коммерческим актом, пограничные железные дороги при­ни­мают такие вагоны с проверкой целост­ности состояния наложенных пломб, соответствия оттисков на пломбах данным в перевозочных документах и акте общей формы или коммерческом акте, без проверки количества и состояния груза.

В случае обнаружения наружных заделок, проломов, щелей, отверстий в кузовах вагонов, следующих за исправными пломбами, когда такие заделки по размерам и характеру перевозимого груза не позволяют произвести его повреждение, изъятие или утрату, дальнейшее следование таких вагонов допускается производить без перегруза и проверки состояния грузов с приложением к перевозочным документам акта общей формы, в котором подробно должны быть описаны вид и характер перевозимого груза и размеры заделок с выводами о невозможности повреждения, изъятия или утраты груза через заделанные проломы (щели) кузова вагона.

43. Грузы, перевозимые на открытом подвижном составе, сдаются и принимаются:

1) навалочные, насыпные — с визуальным осмотром состояния груза, соответствия его наименования перевозочным документам, без проверки массы груза;

2) грузы в упаковке (в ящиках, бочках, и т.п.) и неупакованные (оборудование, железобетонные изделия и т.п.) — с визуальной проверкой соответственно состояния упаковки или груза, а также их крепления и проверкой количества мест, если это возможно по условиям размещения груза в вагоне;

3) лесные грузы, в том числе пило­материалы, — с проверкой целост­ности крепления и количества штабелей;

4) автомобили, автотракторная техника — с проверкой количества единиц, внешнего состояния кузовов машин, тракторов и т.п., целостности стекол, наличия и исправности пломб.

44. В случае, если при передаче груженых вагонов или контейнеров на передаточных станциях сдающей или принимающей железной дороги будут обнаружены неисправности, требующие перегруза, явные признаки хищения (пролом стен, крыши, пола вагона или контейнера, следы вскрытия тары грузовых мест, за исключением пе­ре­численных в пункте 42 настоящего Соглашения), передаточная станция обнаружения неисправностей произ­водит проверку количества и состояния груза.

В случаях, если при приеме вагонов (кон­тейнеров) будут выявлены вагоны (кон­тейнеры) с коммерческими неис­прав­ностями, угрожающими сохранности перевозимых грузов — вагоны без пломб, с поврежденными пломбами, с пломбами, оттиски которых не соответствуют данным, указанным в перевозочных документах или в приложенном к перевозочным документам акте общей формы, принимающая передаточная станция возвращает вагон сдающей стороне с составлением акта общей формы, визуальной проверкой груза и наложением пломб или производит проверку количества и состояния груза. Об обнаружении ука­занных коммерческих неисправностей прини­мающая передаточная станция должна дать оперативное донесение в сроки, установленные пунктом 37 настоящего Соглашения.

При невозможности проверки груза на передаточной станции из-за отсутст­вия необходимых обустройств, проверка груза производится на ближайшей станции, имеющей необходимые обустройства, той железной дороги, где обнаружена неисправность, при этом на передаточной станции должна быть проведена проверка груза визуальным осмотром без выгрузки из вагона.

Результат проверки оформляется актом общей формы, который должен содержать данные, предусмотренные пунктом 45 настоящего Соглашения.

Во всех случаях, по результатам про­верки груза, дается оперативное донесение сдающей железной дороге не позднее 24 часов с момента ее окончания.

45. Во всех случаях обнаружения вагонов, контейнеров, автомобилей с коммерческими неисправностями, угро­жающими сохранности перево­зимых грузов, составляется акт общей формы. В акте общей формы отражается факт обнаружения неисправности и результаты проверки груза, в том числе состояние пломб, закруток, плашек, запоров на дверях и люках, со­стояние кузова вагона и состояние погрузки, с указанием полноты загрузки вагона и равномерности поверхности грузов, числа ярусов в междверном пространстве.

Если груз погружен навалом и просчет рядов и ярусов невозможен, расположение груза описывается по равномерности погрузки, номерам грузовых мест, особым приметам упаковки.

При перевозках автотракторной техники в акте общей формы отражаются повреждения техники, недостача деталей и узлов, а при нарушении отдельных мест с запасными частями и инструментом, если отсутствует опись — их фактическое наличие.

При наличии признаков хищения, они описываются подробно с указанием точного местоположения, размеров выемок груза, номеров вскрытых грузовых мест и др. В акте общей формы указывают также способ устранения доступа к грузу и сведения об оттисках на пломбах, наложенных на вагон.

Скоропортящиеся грузы, в том числе тарно-упаковочные, перевозимые с отоп­ле­нием, охлаждением, утеп­лением, а также в крытых вагонах с вентилированием (с открытыми люками), проверяют только по наруж­ному осмотру, без выгрузки их из вагона.

Масса грузов, перевозимых навалом, насыпью и наливом, в пути следования не проверяется.

Во всех случаях, при составлении актов общей формы по результатам коммерческого осмотра первый экземпляр акта прикладывается к перевозочным документам, вносятся отметки в передаточную ведомость, а сдающей железной дороге (передаточной станции) и на станцию отправления, если вагон следует за пломбами железной дороги или на открытом подвижном составе, погруженном средствами железной дороги, передается оперативное донесение, согласно пункта 37 настоящего Соглашения.

46. Когда при передаче грузов обнаружены повреждение или порча груза, разница в массе или числе мест, несоответствие между состоянием отправки и данными в перевозочных документах, передаточная станция составляет коммерческий акт, в соответствии со статьей 18 СМГС.

В случае, когда неисправность вагона имела или могла иметь влияние на повреждение грузов или недостачу их, кроме коммерческого акта составляется акт о техническом состоянии вагона по внутренним правилам Сторон.

При обнаружении частичной порчи груза железная дорога должна принять меры, обеспечивающие сохранность этого груза от дальнейшей порчи.

О составлении коммерческого акта делаются соответствующие отметки в перевозочных документах.

47. Если при передаче грузов установлена необходимость перегрузки груза из-за технической неисправности вагона, контейнера, исправления погрузки, исправления тары и упаковки груза, проверки груза по причинам, не зависящим от отправителя, принимающая железная дорога может выполнить эти работы за счет сдающей железной дороги, которая возмещает фактические расходы, в соответствии с предъявленными счетами.

48. Если пограничные, таможенные или другие контролирующие органы потребуют вскрытия вагона для проведения досмотра, то такое вскрытие со снятием пломб производится железными дорогами, наложение новых пломб после проведения досмотра производится железной дорогой или таможенными органами.

Вскрытие вагонов (контейнеров) и замена пломб подтверждается актом вскрытия вагона (контейнера) для пограничного, таможенного или иного досмотра, составляемым железной дорогой по форме Приложения 18 к СМГС и отметкой в перевозочных документах о составлении акта вскры­тия. Один экземпляр акта должен быть прочно прикреплен к накладной и следует с грузом до станции назначения.

49. При перевозке грузов в запломбированных вагонах и контейнерах ответственность за полную или частичную утрату, порчу или повреждение грузов несет железная дорога или отправитель, пломбы которых находятся на вагонах, контейнерах, при условии, что при их передаче на передаточной станции все пломбы оказались целы, а вагоны, контейнеры не имеют следов повреждения (за исключением перечисленных в пункте 42 настоящего Соглашения).

К пломбам грузоотправителя или станции отправления, при наличии акта вскрытия, приравниваются пломбы, наложенные таможенными органами или железной дорогой при вскрытии вагона или контейнера в целях пограничного, таможенного, а также других видов контроля в случаях, предусмотренных пунктом 48 настоящего Соглашения.

50. При перевозке грузов на открытом подвижном составе ответственность за полную или частичную утрату, порчу или повреждение грузов несет сдающая железная дорога до момента приема принимающей железной дорогой, если не будет установлено, что несохранность перевозки возникла в пути следования на территории государства принимающей железной дороги.

51. Передаваемые в незапломби­рованных вагонах живность и груз, сопровождаемые проводниками, прини­маются без проверки количества мест и массы груза.

52. Если возникающий спор подлежит разрешению на основании согласованной передаточной ведомости, то за бесспорный документ принимается согласованная передаточная ведомость, которая находится в распоряжении сдающей железной дороги.

VIII. ПОРЯДОК ПЕРЕДАЧИ КОНТЕЙНЕРОВ

53. Сдача и прием контейнеров производятся на установленных передаточных станциях каждой из железных дорог без участия агентов железной дороги другой Стороны.

54. Передача контейнеров произво­дится по передаточной ведомости, заполняемой сдающей железной дорогой на основании перевозочных документов с указанием номера и буквенного индекса контейнера.

Контейнеры грузоотправителей или грузополучателей, не входящие в общий парк, параметры которых не соответствуют конструкциям и парамет­рам универсальных контейнеров, пере­даются как груз и в учет рабочего парка контейнеров не включаются.

55. Контроль технического и ком­мерческого состояния контейнеров на передаточных станциях осуществляется по наружному осмотру видимых частей контейнеров.

Окончательный технический и коммерческий осмотр контейнеров, проверка пломб осуществляются на первой станции их сортировки, а контейнеров, следующих без сортировки — на станции выгрузки.

56. Порядок передачи контейнеров и технические требования определяются Правилами эксплуатации, пономерного учета и расчетов за пользование уни­вер­сальными контейнерами принад­леж­ности железнодорожных администраций (г. Баку, 1 октября 1997 г.).

57. В случае устранения технических не­ис­правностей контейнеров силами и средствами принимающей железной дороги, сдающая железная дорога возмещает расходы по предъявленным счетам.

58. Условия пользования контейнерами определяются норматив­ными документами, принятыми в рамках Совета по железнодорожному транспорту государств-участников Содружества и обязательными для железных дорог обеих Сторон.

IX. ПОРЯДОК ПОЛЬЗОВАНИЯ ПЕРЕВОЗОЧНЫМИ ПРИСПОСОБЛЕНИЯМИ И СРЕДСТВАМИ ПАКЕТИРОВАНИЯ

59. Передача перевозочных приспособлений на железные дороги другой Стороны осуществляется по передаточной ведомости.

60. Порядок использования перевозочных приспособлений определяется отдельным соглашением.

X. ХАРАКТЕРИСТИКА ГРУЗОВЫХ ВАГОНОВ, ДОПУСКАЕМЫХ К ОБРАЩЕНИЮ

61. К обращению по железным дорогам обеих Сторон допускаются вагоны всех типов, принадлежащие железнодорожным администрациям, а также собственные грузовые вагоны организаций (приватные), годные для эксплуатации и соответствующие нормативно-техническим документам, утвержденным Советом по железно­дорожному транспорту и имеющим обязательную силу для железных дорог обеих Сторон.

XI. ПЕРЕДАЧА ГРУЗОВЫХ ВАГОНОВ

62. Прием и сдача вагонов производится раздельно техническими агентами железной дороги каждой Стороны на установленных станциях передачи вагонов в соответствии с нормативно-техническими докумен­тами, утвержденными Советом по железнодорожному транспорту и имеющим обязательную силу для железных дорог обеих Сторон.

63. К передаче должны предъяв­ляться вагоны, предварительно осмот­ренные сдающей железной дорогой, в техническом и коммерческом отноше­ниях признанные годными для сдачи другой железной дороге и снабженные всеми надлежащими документами.

64. Порожние вагоны должны быть полностью освобождены от реквизитов крепления, остатков перевозимых грузов. Двери, борта, люки и загрузочно-выгрузочные устройства должны быть закрыты и приведены в транспортное положение. Неочищенные вагоны не принимаются. Пересылка порожних вагонов производится по пересылочным накладным и ведомостям.

Вагоны неочищенные, непромытые и не продезинфицированные после перевозки живности, птиц и зловонных грузов или грузов, которые могут вызвать инфекцию, а также непромытые вагоны, в которых перевозилось мясо, рыба и дичь, не принимаются.

65. Передача вагонов с железных дорог одной Стороны на железные дороги другой Стороны осуществляется по передаточной ведомости, составленной сдающей железной дорогой.

Передаточные ведомости подписываются агентами сдающей и принимающей железных дорог и заверяются календарными штемпелями обеих желез­ных дорог раздельно по окончании осмотра предъявленных вагонов или по истечении времени, установленного для их осмотра.

Вагоны считаются переданными с момента подписания передаточной ведо­мости и наложения штемпеля агентом принимающей железной дороги.

Всякие исправления и вычеркивания, сделанные в передаточной ведомости, дол­жны быть удостоверены подписью агента и заверены календарным штемпелем.

66. Передаче не подлежат груженые и порожние вагоны с неисправностями, угрожающими безопасности движения поездов и не обеспечивающие сохран­ность перевозимых грузов.

Допускаются к передаче груженые и порожние вагоны, имеющие незна­чительные повреждения, не влияющие на безопасность движения, сохранность перевозимых грузов и пригодные к перевозке. Перечень неисправностей, с которыми вагоны допускаются к передаче, определяется отдельным дву­сторонним соглашением между службами вагонного хозяйства обеих железных дорог.

67. Непринятые вагоны должны быть вычеркнуты из передаточной ведомости с указанием причины неприема и возвращены на сдающую железную дорогу одним из ближайших поездов по новой передаточной ведомости с оформлением акта неприема по форме, приведенной в приложении 2 настоящего Соглашения, в четырех экземплярах, по два для каждой железной дороги.

68. Непринятые вагоны до момента возврата учитываются в балансовом наличии принимающей железной дороги.

Принимающая железная дорога уведомляет сдающую железную дорогу о непринятых вагонах не позднее 4 часов после прибытия поезда на передаточную станцию.

При передаче вагонов решение принимающей железной дороги является приоритетным. Возникающие разногласия решаются работниками вагонного хозяйства обеих железных дорог с выездом, при необходимости, на соответствующую передаточную станцию.

69. Техническое обслуживание вагонов (технический осмотр, текущий отцепочный и безотцепочный ремонты) производится средствами и за счет железнодорожной администрации дороги, на которой находятся эти вагоны. Ответственность за обеспечение безопасности движения грузовых поездов, зависящей от технического состояния вагонов несет сдающая железная дорога до прибытия поезда на передаточную станцию принимающей Стороны.

70. Техническое обслуживание, ремонт, экипировка изотермического подвижного состава осуществляются на основании Соглашения об использовании и техническом обслу­живании изотермических вагонов и взаиморасчетах, связанных с пе­ре­возками в них грузов между государствами-участниками Содру­жества, Латвийской Республикой, Литовской Республикой, Эстонской Республикой (Москва, 10 декабря 1994 г.).

XII. УЧЕТ НАЛИЧИЯ И РАСЧЕТЫ ЗА ПОЛЬЗОВАНИЕ ГРУЗОВЫМИ ВАГОНАМИ

71. Учет наличия и расчеты за пользование грузовыми вагонами осуществляются в соответствии с дейс­твующими нормативными доку­ментами, обязательными для Латвийской и Белорусской железных дорог.

Точное время проследования поездом межгосударственного стыкового пункта, являющееся учетным временем для производства расчетов за пользование вагонами собственности других государств, проставляется принимающей железной дорогой в итоговой части согласованной передаточной ведомости в графе “Дата и время передачи поезда”.

ХIII. ПРАВИЛА ПОЛЬЗОВАНИЯ ВАГОНАМИ ПАССАЖИРСКОГО ПАРКА

72. Все вопросы, связанные с ремонтом, техническим обслуживанием пассажирских вагонов, отнесение мате­риальной ответственности за на­не­сен­ный ущерб решаются в соот­ветс­твии с Соглашением о пользовании пассажирскими вагонами и материаль­ной ответственности железных дорог за необеспечение безопасности проследования пассажирских поездов в межгосударственном сообщении, (Бишкек, 15 октября 1993 г.) и Правилами пользования пассажирски­ми вагонами в межгосударственном сообщении (ПППВ), (Москва, 14 ноября 1996 г.).

73. Перевозка пассажиров, багажа, грузобагажа и условия пользования спе­­циальными вагонами и поездами осу­ществляются в соот­ветствии с Со­глашением между желез­нодорожными администрациями госу­дарств-участников Содружества Независимых Государств, Латвийской Республики, Литовской Республики, Эстонской Республики об особенностях применения отдельных норм Соглашения о международном пассажирском сообщении (СМГС) (Таллинн, 28 мая 1997 г.).

XIV. ОТВЕТСТВЕННОСТЬ

74. Ответственность за вред, возникший в результате несчастных случаев, определяется законодательством государства, на территории которого произошел несчастный случай, за исключением ответственности за ущерб, предусмотренный пунктом 75 настоящего Соглашения.

75. Ответственность за ущерб, возникший в результате полной или частичной утраты, недостачи, порчи или повреждения груза или багажа, а также за нарушение сроков доставки грузов определяется в соответствии с нормами СМГС, СИ к СМГС и другими нормативными актами, обязательными для железных дорог Сторон.

76. Выплата пенсий, пособий и других возмещений при несчастных случаях с работниками железных дорог, происшедших при исполнении ими слу­жебных обязанностей на территории го­сударства другой Стороны определяются законодательством того государства, железную дорогу которого представляет пострадавший работник и с которой у него заключен трудовой договор.

77. За повреждение груза, грузобагажа, багажа, подвижного состава, искусственных сооружений железной дороги, происшедшие в результате крушения или другим причинам на участках между станциями передачи вагонов, ответственность несет виновная железная дорога в соответствии со своим национальным законодательством. Если ущерб произошел по вине обеих железных дорог, то железные дороги обеих Сторон несут ответственность, в размере пропор­цио­наль­но степени вины, установленной материалами расследования, или, когда невозможно определить виновную дорогу, железные дороги обеих Сторон несут ответственность в равных долях.

78. За ущерб, возникший вследствие неисправности железнодорожных устройств на станциях и перегонах, отвечает та железная дорога, которая обязана содержать в исправности эти устройства.

79. Ответственность за ущерб, возникший вследствие неисправного состояния подвижного состава, устанав­ливается по результатам служебного расследования, согласно пункту 30 настоящего Соглашения.

80. О каждом происшествии, ответственность за которое может быть отнесена на другую железную дорогу, последняя должна быть немедленно уведомлена. Расследование причин и установление размера ущерба производятся уполномоченными пред­ста­вителями железных дорог обеих Сторон.

81. Если установление ущерба каса­ет­ся груза почтового ведомства, перевози­мого в почтовых или грузовых вагонах, то к участию в этом расследовании должны быть привлечены также и представители почтовых ведомств.

82. В случаях, когда смерть или увечье людей, уничтожение или пов­реж­дение перевозочных средств или железнодорожных сооружений на пограничных станциях передачи вагонов являются результатом несо­блюдения действующих правил, то от­ветственность несет та железная дорога, работниками которой не были соблюдены эти правила.

83. Железная дорога одной Стороны имеет право регресса к железной дороге другой Стороны, если она была вынуждена на основании решения суда, арбитража или добровольно возместить ущерб, причиненный железной дорогой другой Стороны.

Требования о возмещении мате­риального ущерба, вызывающие спор между железными дорогами Сторон по заявлению заинтересованной железной дороги, подлежат рассмотрению в надлежащем судебном органе по месту нахождения ответчика.

Споры, вытекающие из случаев повреждения, недостачи и утраты груза рассматриваются на претензионных совещаниях железнодорожных адми­нис­траций в соответствии с Регла­мен­том претензионного совещания по рассмотрению спорных дел по возмещению ущерба за несохранные перевозки грузов (Москва, 8-9 апреля 1997 г.).

XV. ОКАЗАНИЕ УСЛУГ

84. Оказание услуг пограничной железной дорогой и порядок расчетов за эти услуги (вождение поездов локомотивами и бригадами соседней дороги, производство маневровой работы, восстановительных и ремонтных работ, резервирование мест в пассажирских поездах и другие услуги) устанавливаются специальными договорами между пограничными железными дорогами.

XVI. СРЕДСТВА ТЕЛЕКОММУНИКАЦИЙ И СИГНАЛИЗАЦИИ, ЦЕНТРАЛИЗАЦИИ И БЛОКИРОВКИ (СЦБ)

85. Каналы связи для телефонных переговоров, передачи данных, обмена телеграфной корреспонденцией между пограничными железными дорогами как основные, так и резервные сохраняются из числа существующих на 01.01.2000 г. Количество каналов, их назначение и график работы устанавливаются отдельными соглашениями и утверж­денной схемой связи.

Каналы связи, в том числе и транзитные, используемые в интересах железных дорог, предоставляются на безвозмездной основе.

Сторонним пользователям каналы связи предоставляются на договорной основе при долевом участии причастных железных дорог.

86. Оперативно-технологическая связь между пограничными, переда­точными станциями осуществляется телеграфным или телефонным способами и по сетям передачи данных.

Между пограничными, передаточными станциями организуются:

1) блокировка;

2) виды телекоммуникаций:

• телефонная связь;

• телеграфная связь;

• радиосвязь.

Схемы организации и виды теле­коммуникаций, а также планы ис­поль­зования радиочастот согласо­вы­ва­ются обеими Сторонами. Эксплуатация сущес­твующих систем телекоммуникаций и сигнализации по организации дви­жения поездов, в т.ч. и при их отказе, регламентируется двусторонними соглаше­ниями (инструкциями).

В случае принятия решений об изменении схем, строительстве новых или реконструкции действующих систем телекоммуникаций и устройств СЦБ, Стороны заблаговременно, на стадии проектирования, согласовывают принятое решение.

87. Для обеспечения правильного технического обслуживания систем телекоммуникаций, устройств СЦБ и для оперативного определения участка повреждения по обеим сторонам государственной границы устанавливаются контрольные опоры или кабельные шкафы, снабженные контрольными устройствами для всех проводов существующих воздушных и вновь строящихся кабельных линий связи.

Расходы по строительству контроль­ных устройств несет каждая сторона на территории своего государства.

88. Эксплуатация существующих и строительство новых систем телекоммуникаций и сигнализации производятся силами и средствами железных дорог каждой Стороны в пределах границ своих участков от пограничной станции до контрольной опоры или кабельного шкафа на государственной границе.

89. Проверка видимости сигналов, исправности действия средств телеком­муникаций между погранич­ными желез­нодорожными станциями произво­дятся совместными комиссиями два раза в год по взаимосогласованным графикам.

90. При повреждении систем те­ле­ком­муникаций или сигна­лизации между пограничными железно­дорож­ными стан­циями железная дорога, об­на­ружившая повреждение, должна немедленно поста­вить в известность железную дорогу другой Стороны. После этого обе железные дороги немедленно приступают к осмотру и устранению повреждений до контрольного места (опоры, шкафа) на государственной границе.

91. Порядок технического со­дер­жания и обслуживания систем те­ле­ком­муникаций между контроль­ны­ми опорами или кабельными шка­фами на государственной гра­нице устанавливается отдельным соглашением.

XVII. ЭЛЕКТРОСНАБЖЕНИЕ ПОГРАНИЧНЫХ ЖЕЛЕЗНОДОРОЖНЫХ ПЕРЕХОДОВ

92. По обе стороны линии государственной границы на обеих цепях высоковольтной двухцепной линии электроснабжения или на каждой отдельной высоковольтной линии должны быть установлены дистанционно управляемые секционные разъединители. Положение управляемых секционных разъединителей должно соответствовать взаимно утвержденной схеме нормального энергоснабжения.

93. Порядок оперативных пере­клю­чений и взаиморасчетов за элек­тро­энергию, а также техническое об­слу­жи­ва­ние устройств на участке между приграничными секционными разъеди­нителями, определяется совместными инструкциями по взаимодействию между Даугавпилской дистанцией сигна­лизации и связи и Витебской дистанцией электроснабжения.

XVIII. ПЕРЕДАЧА ИНФОРМАЦИИ И КОРРЕСПОНДЕНЦИИ

94. В качестве официального языка об­мена служебной информацией между Сто­ронами устанавливается русский язык.

95. Содержание информационных сообщений, которыми обмениваются Стороны в рамках действующих автома­тизированных систем, регламент их передачи, используемые классификаторы и протоколы обмена регулируются Информационным соглашением.

96. На пограничных и передаточных станциях агентам железной дороги другой Стороны для связи со своей пограничной и передаточной станцией по служебным вопросам предоставляется право бесплатного пользования теле­графом и телефоном.

97. В телеграфной переписке приме­няются согласованные желез­ными дорогами Сторон условные наименования и сокращения.

98. Корреспонденция, как правило, пересылается по почте.

Допускается передача служебной корреспонденции как между Сторонами, так и между пограничными железными дорогами в открытых конвертах с начальниками пассажирских поездов.

XIX. ПРЕБЫВАНИЕ РАБОТНИКОВ ЖЕЛЕЗНЫХ ДОРОГ, СВЯЗАННЫХ С ОБЕСПЕЧЕНИЕМ ПЕРЕВОЗОК, НА ПОГРАНИЧНЫХ И ПЕРЕДАТОЧНЫХ СТАНЦИЯХ ЖЕЛЕЗНОЙ ДОРОГИ ГОСУДАРСТВА ДРУГОЙ СТОРОНЫ

99. Работникам железных дорог одной Стороны во время пребывания их на территории государства другой Стороны оказывается содействие в выполнении ими служебных обязанностей.

100. Работникам железных дорог одной Стороны при исполнении служебных обязанностей на территории государства другой Стороны, при внезапных заболе­ваниях, травмах и ранениях оказывается медицинская помощь бесплатно, с последующей оплатой счетов за оказание медицинской помощи соответствующей железной дорогой.

XX. СОЗЫВ СМЕШАННЫХ ПОГРАНИЧНЫХ ЖЕЛЕЗНОДОРОЖНЫХ КОМИССИЙ

101. Для решения вопросов, связанных с выполнением настоящего Соглашения, Сто­роны созывают по необходимости по­граничные железнодорожные комиссии из представителей железных дорог обеих Сторон.

102. Для проезда железнодорожников по служебным надобностям Стороны могут применять служебные билеты формы 3-К с отметкой о праве проезда до отдельных городов (Рига, Минск, Гомель, Брест), на условиях обмена, в количестве по взаимному согласованию между железными дорогами.

XXI. ЗАКЛЮЧИТЕЛЬНЫЕ ПОЛОЖЕНИЯ

103. Ни одна из Сторон Соглашения не будет нести ответственности за неиспол­не­ние или ненадлежащее исполнение любого из своих обязательств, если это явилось следствием форс-мажорных обстоятельств (стихийные бедствия, военные действия и тому подобные обстоятельства, повлекшие задержку выполнения обязательств, невоз­можность или нецелесообразность их выполнения).

О наступлении таких обстоятельств Сторона должна известить другую Сторону незамедлительно, но не позднее трех суток со дня наступления форс-мажорных обстоятельств, иначе она утрачивает возможность ссылаться на них в дальнейшем.

104. Споры, вытекающие из настоящего Соглашения, рассматриваются путем переговоров. В случае, если Стороны не смогут достичь взаимного согласия, споры подлежат рассмотрению в судебных органах по месту нахождения ответчика или по письменному согласию Сторон в любом другом судебном органе.

105. Настоящее Соглашение вступает в силу с даты подписания.

С даты вступления в силу настоящего Соглашения Временное пограничное желез­но­дорожное соглашение между Ми­нис­терством сообщения Латвийской Рес­публики и Белорусской железной дорогой от 14 января 1992 г. утрачивает силу.

106. Изменения и дополнения в настоящее Соглашение могут вноситься по взаимному согласию Сторон.

107. Каждая Сторона вправе прекратить действие настоящего Соглашения, преду­предив об этом не позднее, чем за 90 дней другую Сторону в письменной форме.

Совершено в г. Рига, 25 августа 2001 года в двух экземплярах, каждый на латышском, белорусском и русском языках. В случае различного толкования за основу принимается текст на русском языке.

За Министерство сообщения Латвийской      Республики: Анатолий Горбунов, министр

За Белорусскую железную дорогу: Виктор Рахманько, начальник дороги

Приложение №1

к Пограничному железнодорожному Соглашению

между Министерством сообщения Латвийской Республики

и Белорусской железной дорогой

ПЕРЕЧЕНЬ

пограничных пунктов (станций, разъездов и остановочных пунктов)

Наименование пограничных пунктов	Расстояние в километрах до государственной границы	Наименование пограничных пунктов	Расстояние в километрах до государственной границы
Со стороны железных дорог Латвийской Республики		Со стороны Белорусской железной дороги
Индра	7,3	Бигосово	6,5

Приложение №2

к Пограничному железнодорожному Соглашению

между Министерством сообщения Латвийской Республики

и Белорусской железной дорогой

АКТ

составлен на непринятые вагоны станцией ___________________

№ пп	Цифровой код дороги собственницы вагона	Номер вагона	Род вагона	Время прибытия вагона		Поездная передаточная ведомость		Причины неприема вагона
				дата	часы	номер	станция составления
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.

Агент принимающей железной дороги _______________________

(подпись)

Штемпель

(дороги принимающей)

Примечание: Заполняется в 4-х экземплярах (по 2 для каждой стороны)