Uzturoties valstsvizītē Armēnijā 2005.gada 6.–8.oktobrī

Tiekoties ar Armēnijas prezidentu 7.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 7.oktobrī valstsvizītē Armēnijā, tiekoties ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu, pārrunāja valsts divpusējās sadarbības jautājumus, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību ietvaros, kā arī situāciju Dienvidkaukāzā.
Abi prezidenti parakstīja kopēju paziņojumu par Latvijas un Armēnijas tālāku sadarbību.
Sarunā īpaši tika akcentēti ekonomiskās sadarbības jautājumi un Latvijas pieredzes pārņemšana vairākos Armēniju interesējošos jautājumos eirointegrācijas kontekstā. Armēnijas prezidents atzīmēja, ka Latvijas pieredze jau ir bijusi noderīga Armēnijas reformām un arī turpmāk Armēniju interesē Latvijas pieredze, kas gūta eirointegrācijas procesos lauksaimniecības jautājumu risināšanā ES, kā arī finanšu un ekonomikas jomas jautājumi. Abi prezidenti vienojās, ka abām valstīm būtu jāizveido rīcības plāni konkrēto sadarbības jautājumu īstenošanai, un prezidente atzīmēja, ka valstsvizītē klātesošie piecu Latvijas ministriju vadības pārstāvji varēs garantēt saikni šīs sadarbības realizēšanā.
Armēnijas prezidents atzīmēja, ka ar lielām cerībām raugās uz Erevānā notiekošo Latvijas un Armēnijas uzņēmēju forumu. Prezidente savukārt informēja Armēnijas prezidentu par Latvijā dzīvojošās armēņu kopienas jautājumiem, atzīmējot, ka vizītē viņu pavada arī Latvijas un Armēnijas draudzības biedrības priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.
Abas puses lielu uzmanību pievērsa valstu attiecībām ES kaimiņattiecību programmu ietvaros. Prezidente mudināja Armēniju īstenot tālākās valsts attīstības reformas, kas valstij garantēs tuvināšanos eirointegrācijas principiem un standartiem.
Pārrunājot sarežģīto situāciju Kalnu Karabahā, Latvijas prezidente pauda Latvijas pozīciju, kas saskan ar Eiropas Savienības pozīciju, ka Kalnu Karabahas krīze ir jāatrisina mierīgā ceļā, ņemot vērā teritoriālās integritātes jautājumus. Viņa uzsvēra, ka Latvija atbalsta ES īpašā sūtņa – Somijas pārstāvja – klātbūtni Dienvidkaukāza reģionā, kas apliecina ES ieinteresētību un pārliecību par nepieciešamību atrisināt Kalnu Karabahas situāciju.
Runājot par NATO un Eiropas integrāciju, prezidente pēc tikšanās ar Armēnijas prezidentu sarunā ar žurnālistiem īpašu uzmanību veltīja reģionālās sadarbības nozīmei starptautiskajā politikā. Viņa atzīmēja, ka Baltijas valstu ciešā partnerība pirms dalības ES un NATO palīdzēja Baltijas valstīm tikt plašāk sadzirdētām starptautiskajā arēnā un arī veicināja vēlamā mērķa sasniegšanu. Viņa arī atzīmēja, ka visas jaunās ES dalībvalstis kopā daudz darīja, lai to viedoklis tiktu uzklausīts.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Armēnijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju 7.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 7.oktobrī Armēnijas galvaspilsētā Erevānā tikās ar Armēnijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Artūru Bagdasarjanu. Sarunā tika uzsvērts, ka abu valstu parlamentus vieno draudzīgas attiecības un to pamatā ir parakstītais sadarbības memorands. Parlamenta priekšsēdētājs atzīmēja, ka memoranda būtiskākais mērķis ir sadarbība ar Eiropas Savienību (ES) likumdošanas organizācijas jautājumos, kā arī Latvijas pieredzes pārņemšana.
Prezidente sacīja, ka parlamenta loma reformu un pārmaiņu periodā ir īpaši būtiska, jo tā veido likumisko ietvaru valsts izaugsmei. Īpaši prezidente atzīmēja, ka, ņemot vērā Armēnijas vēlmi iet eirointegrācijas virzienā, likumdevēju varu sagaida pietiekami smags un plašs darba lauks, bet tas dod valstij vajadzīgu rezultātu.
Parlamenta priekšsēdētājs atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Baltijas valstu sadarbība dalībai ES un NATO ir pierādījusi reģionālās sadarbības nozīmi, tāpēc Armēnijas parlaments būtu gandarīts par tā dēvētās “3+3” formulas iedzīvināšanu, tas nozīmē trīs Baltijas valstu un trīs Dienvidkaukāza valstu aktīvu sadarbību dažādās valstu attiecību jomās. Viņš arī norādīja uz Armēnijas interesi veidot plašākus sakarus starp abu valstu pašvaldībām.
Prezidente norādīja, ka katras demokrātiskas valsts pamatā ir spēcīga tiesu sistēma, tāpēc Latvija ir gandarīta, ka varēja sniegt savu pieredzi tiesu ekspertīzē, un nesen Armēniju apmeklēja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Saistībā ar to, ka Latvijas prezidente nolika ziedus pie pieminekļa armēņu genocīda upuriem, sarunā skarti arī Armēnijas vēstures jautājumi. Prezidente atzīmēja, ka katrai valstij ir jābūt gatavai izvērtēt arī tās tumšās vēstures lappuses. Viņa informēja par Latvijas pieredzi, kur vairāku gadu garumā aktīvi ir strādājusi Vēsturnieku komisija, un aicināja arī Armēniju un Turciju turpināt meklēt konsultācijas un sadarbības ceļu, izveidojot abu valstu vēsturnieku komisiju, kas varētu objektīvi izvērtēt vēstures notikumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Armēnijas premjerministru 7.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 7.oktobrī Erevānā tikās ar Armēnijas premjerministru Andraniku Margarjanu. Tikšanās laikā Armēnijas premjerministrs uzsvēra, ka Armēnijai ir svarīgi valstsvizītē uzņemt Latvijas prezidenti un gods ir vēl jo lielāks tādēļ, ka viņa ir prezidente vienā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kura aktīvi aizstāv ES kaimiņvalstu iniciatīvu. Prezidente uzsvēra, ka Latvija tiešām par vienu no savām ārpolitikas prioritātēm ir izvirzījusi ES kaimiņpolitikas atbalstīšanu un šajā kontekstā Latviju īpaši interesē drošība, stabilitāte un izaugsme Dienvidkaukāza valstīs. Tuvojoties ES standartiem, ir svarīgi, ka katra valsts tiek vērtēta pēc tās sasniegumiem un reformu gaitas, taču būtiska ir arī reģiona vienotība izvirzīto mērķu sasniegšanā.
Valsts prezidente runāja par to, ka šobrīd Latvijas un Armēnijas attiecības pāriet jaunā kvalitātē, jo Latvija ir ES dalībvalsts, savukārt Armēnija tiecas pārņemt ES likumdošanu un vērtības. Nesenā Armēnijas aizsardzības ministra vizīte Latvijā ir paplašinājusi sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Arī Erevānā notiekošais uzņēmēju forums sniedz jaunas iespējas konkrētu kopprojektu īstenošanā. “Viena lieta bija mūsu cilvēku draudzības saites totalitārā režīma ietvaros, kas tomēr nedeva iespējas būt brīviem visās izpausmēs, toties šodien mēs esam jaunas valstis brīvā pasaulē un darbojamies pēc brīvā tirgus un demokrātijas sadarbības principiem,” sacīja prezidente.
Abas puses arī uzsvēra, cik būtiski ir panākt drošību un stabilitāti visā Dienvidkaukāza reģionā, jo tas būtu vērsts uz visu Kaukāza valstu iedzīvotāju labklājību un drošību.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts Armēnijas Republikas prezidenta Roberta Kočarjana rīkotajās oficiālajās vakariņās Armēnijā, Erevānā, 7.oktobrī:

Godātais prezidenta kungs! Cienītā Bella Kočarjanas kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!
Esmu patiesi gandarīta par iespēju apmeklēt jūsu valsti pirmajā oficiālajā Latvijas prezidenta vizītē Armēnijā. Latvijā Armēnijas valsts, tās cilvēki, senā kultūra un tradīcijas jau izsenis tikušas uztvertas ar lielām simpātijām. Izcilā armēņu mūsdienu literatūras pamatlicēja un valodnieka Hačatura Abovjana darbs “Armēnijas brūces” ir tulkots latviešu valodā vēl pagājušā gadsimta 20.gadu sākumā. Visā pasaulē ir pazīstami izcilie armēņu mūziķi, mākslinieki, rakstnieki un uzņēmēji.
Iespējams, ka reti kura tauta būs tik daudz cietusi vēstures peripetijās, kā tas noticis ar armēņu tautu. Nevienam nav tiesību aizmirst daudzos armēņu tautas upurus. Cilvēki Latvijā labi apzinās faktu, ka dažādu iemeslu dēļ ārpus savas etniskās dzimtenes dzīvo vairāk armēņu nekā pašā valstī. Lai gan proporcijas ir atšķirīgas, arī daudzi Latvijas pilsoņi, ieskaitot manu ģimeni, padomju režīma represiju rezultātā un jaunu represiju priekšnojautās bija spiesti meklēt patvērumu citur. Bet tas nenozīmē, ka šie cilvēki valstij

bija zuduši. Viņi cīnījās par valstiskās neatkarības atjaunošanu, un šodien daudzi ir atgriezušies mājās, lai veicinātu valsts izaugsmi. Iepazīstoties ar Armēniju, viens no uzkrītošākajiem faktiem ir tas, ka daudzi armēņu tautas pārstāvji no visas pasaules ir ieguldījuši valsts atjaunotnē. Šodien Armēnija ir valsts, kas var ar pārliecību raudzīties savā nākotnē.
Armēnijas valsts ir veikusi skaidru izvēli par labu Eiropas vērtībām. Vēl šogad jātiek apstiprinātam rīcības plānam Armēnijas un Eiropas Savienības sadarbībai kaimiņu politikas ietvaros. Esam ieinteresēti sadarboties tā izpildē, piedāvājot savu pieredzi ceļā uz Eiropas Savienību.
Ļaujiet man pateikties par draudzīgo un sirsnīgo uzņemšanu. Esmu pārliecināta, ka attiecības, kas nostiprinājās šīs vizītes laikā, atspoguļosies pieaugoši stiprā mūsu valstu sabiedrībā vēl tālā nākotnē.
Vēlos uzsaukt šo tostu par mūsu valstu attiecību nākotni, par Latvijas un Armēnijas valstu nākotni un labklājību!

Saņemot Erevānas universitātes goda doktores grādu 8.oktobrī

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 8.oktobrī Armēnijā saņēma Erevānas universitātes goda doktores grādu. Uzrunājot akadēmisko auditoriju, prezidente atzīmēja, ka Latviju un Armēniju gadsimtu gaitā ir vienojusi līdzīga vēsture – abas valstis ir bijušas pakļautas okupācijas varai, bet ir to pārdzīvojušas un atjaunojušas savu neatkarību un valstiskumu.
Prezidente atzīmēja, ka gan Latvijas, gan Armēnijas tautas vieno arī sāpīgas totalitārā režīma laikā vēsturisku notikumu cirstas brūces. Prezidente stāstīja par deportācijām, kas notikušas Latvijā padomju režīma laikā, kā arī par holokaustu, un sacīja, ka arī armēņu tauta ir piedzīvojusi daudz traģisku notikumu un liela mēroga genocīdu 20.gadsimtā. Prezidente atzīmēja, ka Genocīda muzejs, ko viņa iepriekšējā dienā apmeklēja Armēnijas galvaspilsētā, ir atstājis uz viņu lielu iespaidu, un tas ir līdzīgs Okupācijas muzejam Rīgas centrā, kas stāsta par Latvijas 20.gadsimta vēsturi. “Lai arī mūsu tautas ir pieredzējušas daudz sāpju un ciešanu, mums ir jātiek tām pāri. Mūsu tautas nedrīkst palikt par pagātnes vergiem, mums ir jāpaņem no pagātnes mantojuma tas, uz kā pamata mēs varam būvēt savu nākotni, pārvarēt ienaidu un sāpes un raudzīties ar cerīgu skatu nākotnē,” sacīja prezidente.
V.Vīķe-Freiberga uzsvēra izglītības un pilsoniskas sabiedrības lomu demokrātiskā sabiedrībā, lai vairotu pozitīvas emocijas un tādu attieksmi kā savstarpējo respektu, līdzjūtību un iecietību. “Šodien pasaulē vēl joprojām notiek gan asinsizliešanas, gan dažādi noziegumi pret cilvēku kā vērtību, pret nāciju kā vērtību, tāpēc mums ir jādara viss, lai vairotu cilvēcību, cieņas pilnu attieksmi pret cilvēku kā vērtību, pret katru tautu un valsti kā vērtību,” sacīja prezidente.

Valsts prezidenta preses dienests

Apmeklējot Armēņu genocīda memoriālu 7.oktobrī

Foto: Juris Krūmiņš

Runa Armēnijas un Latvijas biznesa foruma atklāšanā Erevānā 7.oktobrī:

Prezident Kočarjana kungs! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Es esmu ļoti priecīga uzrunāt Armēnijas un Latvijas biznesa forumu kopā ar prezidentu Kočarjanu, un paldies jums visiem, kas esat šodien šeit pulcējušies. Es vēlos arī izteikt pateicību Armēnijas Attīstības aģentūrai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai par sniegto palīdzību šā svarīgā pasākuma organizēšanā.
Es esmu gandarīta atzīmēt, ka divpusējās attiecības starp Latviju un Armēniju attīstās lietišķā un draudzīgā gaisotnē un kalpo par pamatu vēl ciešākas politiskās un ekonomiskās sadarbības attīstībai starp mūsu valstīm. Dienas sākumā mūsu valstis parakstīja līgumus par savstarpēju palīdzību muitas lietās, par investīciju veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, un par sadarbību kultūras jomā, kas stiprinās mūsu valstu ekonomiskās un kultūras saiknes. Lai gan Latvija un Armēnija atrodas dažādos Eiropas reģionos, tā nav nepārvarama barjera, lai stiprinātu mūsu sakarus nākotnē. Mums ir kopīgas eiropeiskas un kristīgas pamatvērtības, un mums ir kopējs mērķis – izveidot pārtikušu un augsti attīstītu sabiedrību.
Uz mums Latvijā lielu iespaidu ir atstājusi Armēnijas spēcīgā ekonomiskā izaugsme, kas vērojama kopš 90.gadu beigām (saskaņā ar 2005.gada EK Progresa ziņojumu, Armēnijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2001.gadā bija 9,6 procenti, 2002.gadā – 13,2 procenti; 2003. gadā – 13,9 procenti; 2004. gadā – aptuveni 10,1 procents), kas liecina par to, ka brīvā tirgus reformas, kuras jūs esat veikuši, ir devušas pozitīvu rezultātu. Mēs patiesi ceram, ka jūsu valsts dinamiskā ekonomiskā attīstība palīdzēs tai sasniegt ilgtermiņa mērķus par ilgtspējīgu attīstību.
Armēnijas daudzsološais potenciāls padara to par pievilcīgu sadarbības partneri Latvijas uzņēmējiem.
Klātesošās Latvijas uzņēmēju delegācijas dalībnieku lielais skaits un augstais pārstāvniecības līmenis atspoguļo Latvijas biznesa aprindu lielo interesi par kontaktu dibināšanu ar Armēnijas partneriem. Šajā vizītē mani pavada uzņēmēji no tādiem sektoriem kā bankas un finanses, enerģija un infrastruktūra, loģistika, informācijas tehnoloģijas un citiem.
Latvijas un Armēnijas ekonomiskās sadarbības potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Daudzsološas nozares bez jau minētajām ir telekomunikācijas, pārtikas pārstrāde, celtniecība, tirdzniecība, kā arī citas. Latvija Armēnijai var piedāvāt augstu kvalitāti, Rietumu tipa izglītību tās augstākajās mācību iestādēs.
Aktīvā Latvijas armēņu kopiena stiprina draudzības saites, kas saista mūsu valstis.
Latvijā mīt vairāk nekā 3000 armēņu, kas dzīvo daudzkrāsainu kultūras un sociālo dzīvi. Latvijā dzīvojošajiem armēņiem ir sava kultūras kopiena, svētdienas skola, baznīca un pat radio programma, kas raida armēņu valodā. Pašreiz Latvijā darbojas 55 kopuzņēmumi, kuros ieguldīts Armēnijas kapitāls.
Prezidenta kungs!
Kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvija ir īstenojusi veiksmīgu pāreju no centralizēti plānotas padomju sistēmas uz brīvā tirgus ekonomiku un no agrāk nebrīvas valsts uz parlamentāru demokrātiju. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Latvija ir veikusi tālejošas reformas un ir dalījusies savā reformu pieredzē ar Armēniju, kā arī ar citām valstīm, kam ir līdzīga vēsturiskā pieredze un kopēji mērķi.
2004.gada pavasarī Latvija kļuva par pilntiesīgu dalībvalsti Eiropas Savienībā un NATO. Šie notikumi pozitīvi ietekmēja manas valsts ekonomisko attīstību.
Šobrīd Latvijai ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Laikā no 2001.gada līdz 2004.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis vidēji par 7,6 procentiem gadā. Pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza 8,5 procentus un turpināja pieaugt līdz 9,5 procentiem 2005.gada pirmajā pusē. Šie augstie rādītāji ir sasniegti, pateicoties stabilam iekšzemes pieprasījumam, kā arī Latvijas uzņēmumu spējai paplašināt savus eksporta tirgus.
Latvijas ekonomiskā izaugsme ir notikusi stabilā makroekonomiskā vidē, kuru nodrošinājusi Latvijas nacionālās valūtas – lata, kas tika no jauna ieviests 1993.gadā un šā gada janvārī piesaistīts eirozonai, stabilitāte. 2008.gadā Latvija gatavojas pievienoties eirozonai un jau tagad atbilst Māstrihtas konverģences kritēriju lielākajai daļai.
Es vēlos atzīmēt, ka Latvijas ikgadējais inflācijas pieauguma temps vairāku gadu laikā nav bijis augstāks par 2–3 procentiem.
Tomēr pagājušā gada inflācijas kāpumu izraisīja naftas cenu pieaugums globālajā tirgū, eiro nostiprināšanās, augošais iekšzemes pieprasījums, kā arī citi faktori, kas 2004.gadā paaugstināja ikgadējo inflācijas pieauguma tempu līdz 6,2 procentiem. Pašreizējais starptautisko naftas cenu kāpums izdara papildu spiedienu uz mūsu inflācijas pieauguma tempu, un tam jātiek risinātam globālā līmenī.
Attiecībā uz tirdzniecību un investīcijām 24 pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis ir nozīmīgākie Latvijas ekonomiskie partneri. 2004.gadā gandrīz trīs ceturtdaļas (74 procenti) no Latvijas eksporta nonāca Eiropas Savienības dalībvalstīs. Galvenie Latvijas tirdzniecības partneri ir Vācija (14 procenti), Lietuva (11 procenti), Krievija (8 procenti), Zviedrija (8 procenti) un Igaunija (8 procenti).
Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Armēniju salīdzinājumā ar 2003.gadu palielinājās divkārt, savukārt 2005.gada pirmajā pusē Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Armēniju pieauga par vienu trešdaļu salīdzinājumā ar pagājušā gada to pašu periodu. Lai gan kopējais tirdzniecības apjoms starp Latviju un Armēniju ir salīdzinoši neliels, mēs ceram, ka līdzīgas pozitīvas tendences turpināsies turpmākajos gados.
Valdības nelielā iejaukšanās Latvijas uzņēmējdarbībā un investīciju vidē, “A” līmeņa kredītreitingi un labvēlīgie apstākļi uzņēmējdarbībai, tai skaitā 15 procentu lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, ir palīdzējuši Latvijai piesaistīt lielas ārvalstu tiešās investīcijas. 2004.gada beigās Latvija bija uzkrājusi ap trim miljardiem ASV dolāru (2,3183 miljardi Latvijas latu) ārvalstu tiešajās investīcijās, kas ir aptuveni 2000 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju. Vairāk nekā 60 procenti (61,3 procenti) no minētajām ārvalstu tiešajām investīcijām nāca no Eiropas Savienības. Mūsu lielākie investori ir no Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, ASV, Nīderlandes un Igaunijas.
Lai gan Latvija vēl aizvien ir pamatā ārvalstu tiešo investīciju saņēmēja, mūsu uzņēmēji ir ieinteresēti nodibināt kopuzņēmumus, veidot kontaktus, strādāt pie kopīgiem projektiem un atvērt pārstāvniecības ārvalstīs.
Latvija ir politiski droša un tagad atvērta arī Ziemeļeiropas bagātajiem tirgiem. Pateicoties tās ģeogrāfiskajam stāvoklim, Latvija var kalpot par tiltu starp austrumiem un rietumiem, kā arī starp ziemeļiem un dienvidiem. Latvija var palīdzēt Armēnijas ražotājiem ieiet ar saviem produktiem un izejmateriāliem jaunos Rietumu tirgos. Latvijas trīs lielākās neaizsalstošās ostas ir rentablas un ar labi attīstītu infrastruktūru. Vēl aizvien ir iespējas palielināt tirdzniecības un tranzīta apjomus, lai sasniegtu mūsu ceļu, dzelzceļu, ostu un noliktavu maksimālo ietilpību, un es ceru, ka jūs atzinīgi novērtēsit Latvijas priekšrocības.
Latvijas banku sistēma ir kļuvusi par dinamisku vidutāju starptautiskā tirgus finanšu plūsmā. Bez šodien šeit pārstāvētajām cienījamām Latvijas bankām – “Hansabankas”, “Parex”, “Aizkraukles bankas” un Baltijas Trasta bankas – jāmin arī respektablu ārvalstu banku klātbūtne Rīgā, kas ir sniegusi ieguldījumu Latvijas finanšu pakalpojumu sektora attīstībā, dodot vairāk nekā piecus procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Banku darbs ir nozīmīgs laba investīciju klimata radīšanā, un es izsaku cerību, ka Latvijas un Armēnijas banku sektora pārstāvji, šeit tiekoties, varēs rast kopējas intereses.
Prezidenta kungs!
Es vēlos uzsvērt, ka mūsu ekonomisko attiecību nozīmība nav tikai skaitļos. Vissvarīgākais aspekts ir cilvēku savstarpējās attiecības, un tāpēc es vēlos izteikt īpašu pateicību mūsu Armēnijas namatēviem par viņu sirsnību un viesmīlību. Man bija patiess prieks būt šeit. Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas