Valdība kļūdās biežāk, labo ātrāk

“Latvijas Vēstnesis” katru dienu publicē normatīvos aktus. Kā liecina oficiālā laikraksta statistika, lielākā daļa no tiem ir Ministru kabinetā tapušie dokumenti – Ministru kabineta noteikumi, rīkojumi, instrukcijas, protokollēmumi, Ministru prezidenta rīkojumi u.c.
Atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim “Latvijas Vēstnesim” Ministru kabineta noteikumi jāpublicē divu darba dienu laikā pēc to saņemšanas redakcijā. Dokumentus pēc akcepta valdībā publicēšanai sagatavo un nosūta Valsts kanceleja. Lielais apjoms un salīdzinoši īsais sagatavošanas un publicēšanas termiņš varētu būt laba augsne kļūdām. Vai tā ir?
No Valsts kancelejas saņemto dokumentu reģistrācijas žurnāls “Latvijas Vēstneša” Normatīvo aktu daļā liecina – kļūdas ir. Dokumentos ar ministru parakstiem apakšā. Tomēr kļūdu analīze liecina, ka tās lielākoties bijušas tehniska rakstura neprecizitātes, kas operatīvi novērstas.

Ministri paraksta, amatpersonas atbild

“Latvijas Vēstnesis” jau rakstīja par likumu tapšanas gaitu un kļūdu “ķeršanas” sistēmu Saeimā. Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas procesā arī ir ne mazums posmu, kur var ieviesties kļūdas.
Ministru kabineta noteikumu projekti visbiežāk top nozaru ministrijās. Katrs projekts vispirms tiek izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un tad nodots saskaņošanai citām nozaru ministrijām. Pēc saskaņošanas tas tiek atbalstīts Ministru kabineta Komitejas sēdē un visbeidzot atbalstīts valdībā – Ministru kabineta sēdes laikā. Ministru kabineta noteikumus paraksta valdības vadītājs un atbildīgās nozares ministrs. Lielākā atbildība par to, lai projektu galīgās versijas būtu bez kļūdām, gulstas uz Valsts kancelejas pleciem, jo, kā izrādās, daudzi Ministru kabineta noteikumi tiek parakstīti jau valdības sēdes laikā.
Skaidro Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane:
“Lai nodrošinātu Ministru kabineta sēdē atbalstīto projektu operatīvu nosūtīšanu publicēšanai laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”, projekta galīgā redakcija tiek sagatavota un projekts uz veidlapas noformēts pirms Ministru kabineta sēdes. Ja valdība projektu atbalsta bez grozījumiem, tas jau sēdes laikā tiek nodots nozares ministram (projekta iesniedzējam) parakstīšanai. Ja sēdes laikā valdība lemj projektu precizēt, precizējumus fiksē protokolā un Valsts kancelejas juristi kopā ar valodniekiem un korektoriem veic labojumus.
Projekta galīgo redakciju caurskata un vizē korektors, redaktors, Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītājs, juriskonsults, autors (ministrijas pārstāvis), Juridiskā departamenta vadītājs, kā arī vizē Valsts kancelejas direktora vietnieks tiesību aktu lietās un Valsts kancelejas direktors. Katra no šīm amatpersonām savas kompetences ietvaros ir atbildīga par korekta projekta sagatavošanu.
Pēc tam, kad dokumentu ir parakstījis ministrs un Ministru prezidents, tam tiek piešķirts reģistra numurs, atkārtota projekta lasīšana, tā atbilstības izvērtēšana likumu un citu normatīvo aktu prasībām un salīdzināšana ar iesniegto projekta variantu vairs netiek veikta. To visu izdara iepriekš, formējot uz veidlapas projekta galīgo redakciju. Jāatzīst, ka bieži vien Valsts kancelejas juristiem un filologiem nākas ieguldīt fundamentālu darbu, lai noformētu ministriju iesniegtos projektus atbilstoši juridiskās tehnikas un latviešu valodas gramatikas prasībām. Viss šis darbs tiek veikts Valsts kancelejā, piedaloties arī projekta iesniedzējas ministrijas pārstāvim.”

Ministri balso reti

Ministru kabineta sēdēs lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Ja balsis sadalījušās vienādi, izšķirošā ir Ministru prezidenta balss. Šādu kārtību nosaka Ministru kabineta iekārtas likums un Ministru kabineta Kārtības rullis. Tomēr balsošana valdības sēdēs notiek reti – lielākoties visas neskaidrības tiek atrisinātas, sagatavojot un saskaņojot dokumentu projektu galīgās redakcijas. Praktiski tas nozīmē, ka Ministru kabineta sēdēs ministri dokumentus vairs nelasa, paraksta gan. Diskutēts tiek par jautājumiem, kuros domas dalās. Tas nozīmē, ka to amatpersonu atbildība, kuras dokumentus sagatavo, ir patiešām liela.
“Tomēr, lai cik rūpīgi cilvēki darītu savu darbu, šad un tad pastāv iespēja kļūdīties,” atzīst E.Ektermane. “Tādēļ esam pateicīgi “Latvijas Vēstnesim” par sadarbību, ja tas publikācijas gatavošanas procesā pamana kādu kļūmi un informē mūs par to pirms publikācijas. Tehniska rakstura kļūdas tādos gadījumos tiek operatīvi novērstas – Valsts kanceleja sagatavo vēstuli laikrakstam, pielikumā pievienojot korekti noformēto projektu.
Ja kļūda tiek pamanīta pēc publikācijas “Latvijas Vēstnesī”, Valsts kanceleja sagatavo nopublicētā normatīvā akta apmaiņas lapu un nosūta to laikrakstam kopā ar lūgumu publicēt. Apmaiņas lapu esamība, protams, nav laba prakse, jo apliecina kļūdas esamību. Bet dokumentus sagatavo cilvēki, un teorētiski vienmēr pastāvēs iespējas kļūdīties, lai cik rūpīgi viņi darītu savu darbu. Gribu uzsvērt, ka katra kļūda Valsts kancelejā tiek analizēta, noskaidrojot tās rašanās cēloni.”
Vienlaikus Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās norāda, ka šādā veidā iespējams “koriģēt” tikai un vienīgi tehniska rakstura kļūdas (piemēram, numerācijas kļūdas, gramatikas kļūdas). Saturiskas neatbilstības gadījumos ministrijām ir jāiesniedz grozījumi jau pieņemtajā normatīvajā aktā, un tā grozīšanai nepieciešams valdības lēmums.

Liena Pilsētniece, “LV”

liena.pilsetniece@vestnesis.lv