Gatavība sodīt vēl neskaidra

Tikai trīs dienas atlikušas, līdz spēkā jāstājas likuma grozījumiem, kas paredz dzērušo autovadītāju arestu. Taču tā piemērošanu praksē vēl saskaņo iesaistītās institūcijas.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, A.F.I

Teorētiski tiesībsargi jaunās likuma normas piemērošanai ir gatavi, taču joprojām ir apspriežami jautājumi, kas tiks risināti trešdien, kad Tieslietu ministrijā (TM) paredzētas debates ar Valsts policijas (VP) pārstāvjiem, informē iesaistītās institūcijās, plašākas ziņas par problēmām solot sniegt pēc minētās apspriedes. Taču patieso situāciju, visticamāk, redzēsim pēc 14. oktobra.

Vai rindā uz arestu

Pašlaik noskaidrots, ka tikai daļa rajonu policijas pārvalžu spēj nodrošināt arestēto autovadītāju izmitināšanu. Vietu policijas izolatoros, izrādās, trūkst arī galvaspilsētā, kur par braukšanu reibumā aizturēto ir visvairāk. Kā informē VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Zvīdre, Rīgā ik nedēļu aiztur ap 50 dzērušu autovadītāju. Ņemot vērā par šādu pārkāpumu piespriežamā aresta ilgumu, aizturēto skaitam izolatoros būs tendence uzkrāties. Tādēļ nav izslēgts, ka personas, kurām arests piemērojams, nāksies izmitināt Rīgas rajona policijas struktūrvienību telpās. “Policija savu iespēju robežās jauno pienākumu pildīšanai ir gatava,” skaidro I.Zvīdre, atzīstot, ka tas notiks pat tad, ja aresta kandidātiem uz vietu izolatorā būs jāstāv rindā.
Ievērojot visas likuma prasības un cilvēktiesību normas, ar atsevišķām aresta telpām jānodrošina sievietes, vīrieši, nepilngadīgie. Par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētie jāizvieto atsevišķi no kriminālpārkāpumus izdarījušajiem. Aizturētie jānodrošina arī ar nepieciešamajām higiēnas precēm – tualetes papīru, ziepēm u.c. “Tas ir naudas jautājums,” norāda I.Zvīdre. Ja minētās aizturēto izmitināšanas prasības netiks nodrošinātas, tiesībsargājošajām institūcijām jārēķinās ar jau drīzumā sekojošām tiesu prāvām par cilvēktiesību neievērošanu.

Rīcību problēmsituācijās pagaidām neatklāj

“Likuma normas piemērošanai esam gatavi,” informē Ceļu policijas (CP) – pirmās institūcijas, kurai nāksies saskarties ar potenciālajiem aresta izcietējiem, – priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Tiesa, sīkāk neprecizējot likumsargu rīcību iespējamajās problēmsituācijas ar aizturēto nogādāšanu piemērotā policijas iestādē, kā arī viņu automašīnu transportēšanu un novietošanu stāvvietā – tas tikšot apspriests TM. “Vēl viss ir procesā. Punkti uz i tiks salikti trešdien,” skaidro E.Zivtiņš, arī norādot uz finanšu nepietiekamību kā policijas struktūrvienību kopēju problēmu ar aresta piemērošanu saistīto Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu piemērošanai praksē. Taču galvenais, kā atzīst CP priekšnieks, ir kliedēt iespaidu, ka par braukšanu reibumā vainīgais var palikt nesodīts. “Dzērāju uz ceļiem, kā redzam, ir ļoti daudz. Jāveic preventīvais darbs. Lai pārkāpējiem būtu skaidrs, ka sods ir neizbēgams, ka reāli būs jāsēž pagrabā.”

Sodi būs bargi

Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas stājas spēkā 14. oktobrī, paredz, ka autovadītājiem, kuru izelpā konstatēs no vienas līdz pusotrai promilei alkohola, būs jāpiemēro administratīvais arests no piecām līdz 10 diennaktīm, 400 latu naudas sods un uz gadu jāatņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Ja dzēruma pakāpe pārsniegs pusotru promili, arī tiks atņemtas tiesības, jāmaksā 500 latu sods un arestā būs jāpavada no 10 līdz 15 diennaktīm. Savukārt Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā bez tiesībām paredz cietumsodu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām, kā arī automašīnas konfiskāciju. Konfiskācija būs piemērojama ar tiesas lēmumu arī vadītājiem, kuri, braucot reibumā, būs pieķerti atkārtoti gada laikā vai būs izraisījuši avāriju ar smagām sekām. Šāds sods draud arī vadītājiem, kas atkārtoti gada laikā atteiksies no medicīniskās pārbaudes reibinošo vielu koncentrācijas noteikšanai organismā vai tiks pieķerti, reibumā mācot vadīt auto citai personai.
Auto konfiskācija kā administratīvs sods, ko kodeksa grozījumu gaitā atbalstīja Satiksmes ministrija, Ceļu satiksmes drošības direkcija un CP, netiks piemērota.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv