I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā reģistrējamas ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un noziedzīgus nodarījumus izdarījušajām personām (turpmāk — ziņas).

2. Ziņas reģistrē noziedzīgu nodarījumu reģistrā (turpmāk — reģistrs). Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuru lietojot tiek nodrošināta krimināl­procesam nepieciešamās informācijas aprite. Reģistra darbību organizē un vada Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk — centrs), nodrošinot uzsākto kriminālprocesu, konstatēto noziedzīgo nodarījumu un noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu vienotu uzskaiti.

3. Ziņas centram sniedz iestādes, kuru amatpersonas saskaņā ar Krimināl­procesa likumu ir tiesīgas uzsākt kriminālprocesu (turpmāk — iestāde).

4. Centrs nodrošina:

4.1. noziedzīgu nodarījumu un uzsākto kri­minālprocesu reģistrāciju, kā arī kriminālprocesu (krimināllietu) virzības uzskaiti;

4.2. kriminālprocesu (krimināllietu) izmeklēšanas rezultātu uzskaiti;

4.3. noziedzīgus nodarījumus izdarījušo fizisko personu uzskaiti un to juridisko personu uzskaiti, kuru interesēs noziedzīgus nodarījumus izdarījusi fiziska persona;

4.4. datu uzkrāšanu arhīvu, valsts pārvaldes iestāžu, valsts statistikas iestāžu un izglītības iestāžu vajadzībām — statistiskās informācijas iegūšanai vai zinātniskās pētniecības darbam. Minētajām vajadzībām izsniegtās ziņas nedrīkst saturēt personu identificējošus datus.

5. Noziedzīga nodarījuma un kriminālprocesa sākotnējās reģistrācijas dokuments ir noziedzīgu nodarījumu uzskaites žurnāls (turpmāk — žurnāls). Žurnāla glabāšanu nodrošina tā izmeklēšanas iestāde, prokuratūra vai tiesa, kura reģistrē kriminālprocesus un noziedzīgu nodarījumus.

6. Ziņas reģistrā iekļauj, pamatojoties uz šādiem uzskaites dokumentiem:

6.1. noziedzīga nodarījuma uzskaites karte (1.pielikums);

6.2. noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas rezultātu uzskaites karte (2.pielikums);

6.3. noziedzīgu nodarījumu izdarījušās fiziskās personas apraksts vai tās juridiskās personas apraksts, kuras interesēs noziedzīgu nodarījumu izdarījusi fiziska persona (3.pielikums).

7. Iestāde nodrošina ziņu sniegšanas kārtības ievērošanu, sniedzamo ziņu pil­nīgumu un autentiskumu.

8. Šo noteikumu 6.punktā minētos uzskaites dokumentus var aizpildīt un iesniegt centrā elektroniski, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un aprites kārtību. Iestāde ziņas iekļau­šanai reģistrā sniedz tiešsaistes režīmā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp centru un iestādi.

II. Reģistra uzskaites dokumenti

9. Noziedzīga nodarījuma uzskaites karti iestāde aizpilda šādos gadīju­mos:

9.1. pēc kriminālprocesa uzsākšanas, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, vai ja iegūtas ziņas par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu (Kriminālprocesa likuma 370.pants);

9.2. ja atsevišķā lietvedībā tiek izdalīts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu, kas agrāk nav bijis reģistrēts;

9.3. ja kriminālprocesa virzītājs izbeidzis kriminālprocesu par izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu (Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 1.punkts);

9.4. ja materiāli par nepilngadīgo nosūtīti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai (Kriminālprocesa likuma 379.panta otrā daļa);

9.5. ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina atbildību (Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 3.punkts);

9.6. ja persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu nozie­gumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi (Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punkts);

9.7. ja uzsāk kriminālprocesu, lai reabilitētu mirušu personu (Krimināl­procesa likuma 377.panta 5.punkts).

10. Prokuratūras amatpersona papildus šo noteikumu 9.punktā minētajiem gadījumiem noziedzīga nodarījuma uzskaites karti aizpilda, ja:

10.1. atjauno izbeigtu kriminālprocesu un noziedzīgais nodarījums ir noņemts no uzskaites;

10.2. persona saukta pie kriminālatbildības par izmeklēšanas gaitā papildus konstatētu noziedzīgu nodarījumu, kas agrāk nav bijis reģistrēts;

10.3. atcelts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu un vienlai­kus ir uzsākts kriminālprocess;

10.4. no ārvalsts saņemts kriminālprocess pirmstiesas izmeklēšanas stadijā kriminālvajāšanas uzsākšanai vai pārņemšanai (Kriminālprocesa likuma 724.panta pirmā daļa);

10.5. izbeidz kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot personu no krimināl­atbildības (Kriminālprocesa likuma 379.panta trešā daļa);

10.6. noslēdz vienošanos ar apsūdzēto par kriminālprocesa pabeigšanu (Kriminālprocesa likuma 544.pants).

11. Tiesa noziedzīga nodarījuma uzskaites karti aizpilda, ja:

11.1. uzsāk kriminālprocesu privātās apsūdzības lietās (Kriminālprocesa likuma 371.panta ceturtā daļa);

11.2. atzīst, ka pārbaudāmā persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet to izdarījusi cita persona, izbeidz kriminālprocesu pret pārbaudāmo personu un krimināllietu nosūta prokuroram pirmstiesas procesa turpināšanai (Krimināl­procesa likuma 605.panta piektā daļa). Šādā gadījumā noziedzīgs nodarījums netiek uzskaitīts atkārtoti;

11.3. no ārvalstīm saņemts kriminālprocess iztiesāšanas stadijā ar lūgumu par tā pārņemšanu (Kriminālprocesa likuma 724.panta otrā daļa).

12. Noziedzīga nodarījuma uzskaites kartē norāda ziņas:

12.1. par vienu noziedzīgu nodarījumu;

12.2. ja persona izdarījusi vienu noziedzīgo nodarījumu, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, — atbilstošos Krimināl­likuma pantus, daļas un punktus.

13. Informācija par reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem reģistrā saglabājama, ja:

13.1. kriminālprocess ir izbeigts:

13.1.1. iestājies noilgums (Kriminālprocesa likuma 377.panta 3.punkts);

13.1.2. pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attie­cīgo noziedzīgo nodarījumu (Kriminālprocesa likuma 377.panta 4.punkts);

13.1.3. mirusi persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības (Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punkts);

13.1.4. izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu (Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 1.punkts);

13.1.5. persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi (Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punkts);

13.1.6. noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina atbildību (Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 3.punkts);

13.1.7. materiāls nosūtīts tiesai, lai piemērotu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli nepilngadīgajam (Kriminālprocesa likuma 379.panta otrā daļa);

13.1.8. persona nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības (Kriminālprocesa likuma 379.panta trešā daļa);

13.2. krimināllieta nosūtīta tiesai, lai noteiktu medicīniska rakstura piespiedu līdzekli (Kriminālprocesa likuma 601.pants);

13.3. konkrētā aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pierādīt pirmstiesas procesā nav izdevies un nav iespējams savākt papildu pierādījumus (Kriminālprocesa likuma 392.panta otrā daļa);

13.4. kriminālprocess tiek izbeigts daļā — attiecībā uz vienu vai dažiem apsūdzētajiem (Kriminālprocesa likuma 392.panta trešā daļa);

13.5. ģenerālprokurors pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu (Kriminālprocesa likuma 410.pants).

14. Reģistrētos noziedzīgos nodarījumus un noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas noņem no uzskaites un ziņas par tām ievieto datu bāzes arhīvā, ja:

14.1. noziedzīgs nodarījums nav noticis (Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkts);

14.2. izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva (Krimināl­procesa likuma 377.panta 2.punkts);

14.3. nav cietušās personas pieteikuma tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz šīs personas pieteikuma pamata (Kriminālprocesa likuma 377.panta 8.punkts);

14.4. stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par krimināl­procesa izbeigšanu tajā pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgo nodarījumu (Kriminālprocesa likuma 377.panta 6.punkts).

15. Noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas rezultātu uzskaites karti iestāde aizpilda šādos gadījumos:

15.1. izbeidzot kriminālprocesu, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums (Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkts);

15.2. izbeidzot kriminālprocesu, ja izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva (Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punkts);

15.3. izbeidzot kriminālprocesu, ja iestājies noilgums (Kriminālprocesa likuma 377.panta 3.punkts);

15.4. izbeidzot kriminālprocesu, ja pieņemts amnestijas akts, kas novērš soda piemērošanu par attiecīgo noziedzīgu nodarījumu (Kriminālprocesa likuma 377.panta 4.punkts);

15.5. izbeidzot kriminālprocesu, ja persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, ja process nepieciešams, lai reabilitētu mirušo (Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punkts);

15.6. ja stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par krimināl­procesa izbeigšanu tajā pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgu nodarījumu (Kriminālprocesa likuma 377.panta 6.punkts);

15.7. ja kriminālprocess vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgo nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas (Kriminālprocesa likuma 377.panta 7.punkts);

15.8. ja nav cietušās personas pieteikuma tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz šīs personas pieteikuma pamata (Kriminālprocesa likuma 377.panta 8.punkts);

15.9. ja noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, izņemot kriminālprocesu par Krimināllikuma 130.pantā paredzēto noziedzīgu nodarījumu, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē (Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punkts);

15.10. ja konstatēti Krimināllikumā minētie apstākļi, kas izslēdz krimināl­at­bildību (Kriminālprocesa likuma 377.panta 10.punkts);

15.11. ja pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu vai atjauno­šanu (Kriminālprocesa likuma 378.pants);

15.12. ja pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības (Kriminālprocesa likuma 379.pants);

15.13. ja pieņemts lēmums par zudušas krimināllietas atjaunošanu (Krimi­nālprocesa likuma 383.pants);

15.14. ja pieņemts lēmums par kriminālprocesa nosūtīšanu tiesai medicī­niska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai (Kriminālprocesa likuma 601.pants);

15.15. ja pieņemts lēmums par procesa apturēšanu sakarā ar personas ievietošanu ārstniecības iestādē (Kriminālprocesa likuma 597.pants);

15.16. Latvijā uzsākts kriminālprocess tiek nodots citai valstij (Krimināl­procesa likuma 743.pants);

15.17. ja ārvalstī uzsākts kriminālprocess tiek pārņemts kriminālprocesa turpināšanai Latvijā (Kriminālprocesa likuma 725.pants);

15.18. ja pieņemts lēmums par tāda kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kurā ir spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums (Kriminālprocesa likuma 655.pants);

15.19. ja spēkā stājušos nolēmumu izskata no jauna kriminālprocesā, kurā piemērojams īpašs likums par personu reabilitāciju (Kriminālprocesa likuma 662.panta otrā daļa);

15.20. ja pieņemts lēmums par pirmstiesas procesa pabeigšanu mirušās personas reabilitācijai (Kriminālprocesa likuma 613.pants);

15.21. ja pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu privātas apsūdzības lietās (Kriminālprocesa likuma 625.pants);

15.22. ja kriminālprocess tiek nosūtīts pēc teritoriālās piekritības citai izmeklēšanas iestādei vai prokuratūrai (Kriminālprocesa likuma 388.panta 5. un 6.punkts);

15.23. ja notiek pirmstiesas kriminālprocesu apvienošana (Kriminālpro­cesa likuma 390.pants);

15.24. ja notiek pirmstiesas kriminālprocesu sadalīšana (Kriminālprocesa likuma 391.pants);

15.25. ja pieņemts lēmums par pirmstiesas kriminālprocesa un krimināl­vajāšanas izbeigšanu (Kriminālprocesa likuma 392.pants);

15.26. ja pieņemts lēmums par pirmstiesas kriminālprocesa un krimināl­vajāšanas atjaunošanu (Kriminālprocesa likuma 393.pants);

15.27. ja pieņemts lēmums par kriminālprocesa apturēšanu (Kriminālpro­cesa likuma 400.pants);

15.28. ja pieņemts lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu (Krimināl­procesa likuma 403.pants);

15.29. ja pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības (Kriminālprocesa likuma 405.pants);

15.30. ja pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu (Kriminālprocesa likuma 410.pants);

15.31. ja pieņemts lēmums par pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu, nododot lietu tiesai (Kriminālprocesa likuma 412.pants);

15.32. ja pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot personu no kriminālatbildības (Kriminālprocesa likuma 415.pants);

15.33. piemērojot vienošanos pirmstiesas kriminālprocesā un nosūtot lietu tiesai (Kriminālprocesa likuma 438.pants);

15.34. ja tiesa līdz tiesas izmeklēšanas sākumam nodod tai piekritīgu krimināllietu citai tiesai (Kriminālprocesa likuma 445.pants);

15.35. ja tiesa pieņem lēmumu par kri­minālprocesu apvienošanu (Krimi­nāl­procesa likuma 475.pants);

15.36. ja tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesu sadalīšanu (Krimināl­procesa likuma 476.pants);

15.37. ja tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu tiesību normas interpretācijas dēļ (Kriminālprocesa likuma 478.pants);

15.38. ja tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu apsūdzētā slimības dēļ (Kriminālprocesa likuma 479.pants);

15.39. ja tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu sakarā ar apsūdzētā izvairīšanos no tiesas (Kriminālprocesa likuma 480.pants);

15.40. ja tiesa pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu (Krimināl­procesa likuma 481.pants);

15.41. ja tiesa pieņem lēmumu par lietas vai tās daļas nosūtīšanu pirms­tiesas izmeklēšanas iestādei, ja noziedzīgs nodarījums ir noticis, bet tiesa nav konstatējusi tai nodotās apsūdzētās personas vainu (Kriminālprocesa likuma 526.panta pirmās daļas 5.punkts);

15.42. ja tiesa izbeidz kriminālprocesu daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai (Kriminālprocesa likuma 548.panta otrā daļa).

16. Reģistrā izdara atzīmi par noziedzīga nodarījuma atklāšanu, ja:

16.1. persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir zināma un ir pieņemts lēmums par personas saukšanu pie kriminālatbildības;

16.2. persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir zināma un lietā ir pietiekami tās vainas pierādījumi, bet kriminālprocess ir izbeigts šādos gadīju­mos:

16.2.1. saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 1.punktu;

16.2.2. saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 2.punktu;

16.2.3. saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 379.panta pirmās daļas 3.punktu;

16.2.4. sakarā ar amnestijas aktu, kas novērš soda piemērošanu (Kriminālprocesa likuma 377.panta 4.punkts);

16.2.5. ja persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, ja process nepieciešams, lai reabilitētu mirušo (Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punkts);

16.2.6. ja kriminālprocess vērsts pret tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgo nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas (Kriminālprocesa likuma 377.panta 7.punkts);

16.2.7. ja noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums tādā kriminālprocesā, ko var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, izņemot kriminālprocesu par Krimināllikuma 130.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas saistīts ar vardarbību ģimenē (Kriminālprocesa likuma 377.panta 9.punkts);

16.2.8. nosacīti atbrīvojot personu no kriminālatbildības (Kriminālprocesa likuma 379.panta trešā daļa);

16.2.9. materiālus par nepilngadīgo nosūtot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai (Kriminālprocesa likuma 379.panta otrā daļa);

16.2.10. nododot personu, kura nav bīstama sabiedrībai, tuvu radinieku vai citu personu gādībā vai ārstniecības iestādes uzraudzībā (Kriminālprocesa likuma 592.panta otrā daļa);

16.3. piemērots kriminālprocess, nosakot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, un lieta nosūtīta tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteik­šanai (Kriminālprocesa likuma 601.pants).

17. Noziedzīgu nodarījumu izdarījušas fiziskas personas aprakstu vai tās juridiskās personas aprakstu, kuras interesēs noziedzīgu nodarījumu izdarījusi fiziska persona, iestāde aizpilda, ja:

17.1. persona saukta pie kriminālatbildības;

17.2. pret personu uzsākts kriminālprocess privātās apsūdzības lietās;

17.3. atsevišķā lietvedībā izdalīts kriminālprocess par citas personas izdarītu noziedzīgu nodarījumu un tas nav saistīts ar uzsākto kriminālprocesu (Kriminālprocesa likuma 391.panta pirmās daļas 1.punkts);

17.4. noziedzīgs nodarījums izdarīts juridiskas personas interesēs.

18. Aizpildot noziedzīga nodarījuma uzskaites karti, ievēro šādu kārtību:

18.1. ja no ārvalsts saņemts kriminālprocess pirmstiesas izmeklēšanas stadijā kriminālvajāšanas uzsākšanai vai pārņemšanai, noziedzīga nodarījuma uzskaites karti aizpilda Ģenerālprokuratūras amatpersona, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa izmeklēšanu;

18.2. ja no ārvalsts saņemts kriminālprocess iztiesāšanas stadijā, noziedzī­ga nodarījuma uzskaites karti aizpilda tiesas amatpersona, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa iztiesāšanu;

18.3. aizpildītu un parakstītu noziedzīga nodarījuma uzskaites karti pēc kriminālprocesa uzsākšanas (atjaunošanas, sadalīšanas) vai citu šo noteikumu 10., 11., 12., 16. vai 18.punktā minēto procesuālo darbību veikšanas nosūta centram līdz nākamās darbdienas beigām;

18.4. ja noslēgts šo noteikumu 8.punktā minētais līgums par datu ievadi tiešsaistes režīmā, noziedzīga nodarījuma uzskaites karti nosūta centram pēc tam, kad dati ievadīti reģistrā.

19. Ziņu iekļaušanu reģistrā atbilstoši kompetencei var atcelt izmeklētājs un krimināllietas piekritības rajona, pilsētas vai apgabala virsprokurors vai viņa pilnvarots rajona, pilsētas vai apgabala prokurors, kurš to parakstījis, vai augstākais virsprokurors, vai viņa pilnvarots prokurors, vai attiecīgās tiesas priekšsēdētājs, līdz nākamās darbdienas beigām nosūtot reģistram pieņemtā lēmuma kopiju un uzskaites dokumentus.

III. Ziņu sākotnējā reģistrācija

20. Konstatētos noziedzīgus nodarījumus un uzsāktos kriminālprocesus sākotnēji reģistrē žurnālā. Žurnālā norāda šādu informāciju:

20.1. numurs pēc kārtas;

20.2. krimināllietas numurs;

20.3. noziedzīga nodarījuma kārtas numurs krimināllietā;

20.4. kriminālprocesa uzsākšanas vai lēmuma pieņemšanas datums;

20.5. noziedzīga nodarījuma kvalifikācija, uzsākot kriminālprocesu (Krimināllikuma pants, daļa un punkts);

20.6. datums, kad uzskaites dokumenti nosūtīti centram.

21. Ja, uzsākot kriminālprocesu, izmeklējamā rīcība saskaņā ar Krimināl­procesa likuma 398.panta pirmo daļu kvalificēta tikai pēc tā piederības pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta, žurnālā izdara attiecīgu ierakstu. Izmeklēšanas procesā, noskaidrojot noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju pēc konkrēta Krimināllikuma panta, par to izdara atzīmi žurnālā.

22. Lai nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu un uzsākto kriminālprocesu pilnīgu un vienotu uzskaiti, centrs nosaka krimināllietas numurā lietoto izmek­lēšanas iestādes, prokuratūras un tiesas kodu. Pēc rakstiska pieprasījuma saņem­šanas centrs piecu darbdienu laikā rakstiski paziņo piešķirto kodu krimināllietas numurā.

23. Uzsākot kriminālprocesu, tam piešķir numuru (11 zīmju skaitli): pirmais cipars norāda pirmstiesas kriminālprocesa veidu (saskaņā ar Krimināl­procesa likuma 385.pantu), otrais cipars norāda resoru (piemēram, Valsts policija, prokuratūra), trešais, ceturtais un piektais cipars — iestādi, kurā uzsākts kriminālprocess, sestais, septītais, astotais un devītais cipars norāda kārtas numuru, desmitais un vienpadsmitais cipars — kriminālprocesa uzsākšanas gadskaitļa pēdējos divus ciparus.

IV. Ziņu reģistrācijas un uzskaites kontrole

24. Reģistrējot un kontrolējot kriminālprocesa virzību, centrs un iestāde ievēro šādu kārtību:

24.1. ja kriminālprocesu pārsūta citai izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, otrreiz tas netiek reģistrēts, un izmeklēšana tiek turpināta, nemainot krimināllietas numuru;

24.2. ja kriminālprocess saņemts no ārvalstīm, numuru tam saskaņā ar šo noteikumu 23.punktu piešķir prokuratūra vai tiesa, kas lemj jautājumu attiecīgi par kriminālprocesa izmeklēšanu vai iztiesāšanu;

24.3. ja kriminālprocesu atjauno, tiek saglabāts sākotnēji piešķirtais numurs.

25.Centrs katru mēnesi salīdzina uzskaites dokumentus un kontrolē šo dokumentu iesniegšanas vai datu ievades reģistrā termiņus, kā arī dokumentu aizpildīšanas un datu ievadīšanas kvalitāti. Par reģistrā neprecīzi un nepilnīgi ievadītiem datiem informē attiecīgās iestādes vadītāju. Lai novērstu trūkumus, neprecīzi un nepilnīgi aizpildītu dokumentu kopijas ar pavadrakstu nosūta atpakaļ iestādei, kura sniegusi ziņas. Iestāde darbdienas laikā pēc minēto dokumentu kopiju saņemšanas veic nepieciešamās korekcijas un attiecīgos uzskaites dokumentus nosūta centram.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministra vietā — bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.756

Iekšlietu ministra vietā — bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.756

Iekšlietu ministra vietā — bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 4.oktobra noteikumiem Nr.756

Iekšlietu ministra vietā — bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks