Par EP Cilvēktiesību apakškomitejas delegācijas vizīti Turcijā

Pirmdien, 10.oktobrī, Eiropas Parlamenta (EP) Cilvēktiesību apakškomiteja sniedza ziņojumu par apakškomitejas delegācijas vizīti Turcijā no 6. līdz 8.oktobrim, kur piedalījās arī deputāte Inese Vaidere (TB/LNNK-UEN).
Delegācijai, apmeklējot Ankaru un Turcijas dienvidaustrumu reģionu, bija jāsagatavo Eiropas Parlamentam ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Turcijā, īpašu uzmanību pievēršot spīdzināšanas izskaušanai, tikšanās brīvības, reliģijas brīvības, sieviešu, bērnu un bēgļu tiesību jautājumiem, kā arī kurdu minoritātes stāvoklim Turcijā.
Vizītes laikā delegācija tikās ar Turcijas vicepremjeru un ārlietu ministru Abdulu Gilu, valsts ministru un sarunu ar ES vadītāju Ali Babakanu, Turcijas parlamenta cilvēktiesību komitejas locekļiem, Eiropas Komisijas delegācijas Turcijā vadītāju Hansjergu Krečmeru, kā arī dažādu nacionālo un reliģisko minoritāšu, sabiedrisko organizāciju un masu mediju pārstāvjiem.
Inese Vaidere: “Turcijas valdībā ir vērojams milzīgs optimisms par lēmumu uzsākt iestāšanās sarunas ES. Turcijas valdības pārstāvji apgalvo, ka divas trešdaļas iedzīvotāju atbalsta šo valsts virzienu. Pēdējā laikā Turcijā ir pieņemti daudzi progresīvi likumi, taču lielas problēmas sagādā šo likumu piemērošana dzīvē. Tas būs lēns process, kas visticamāk aizņems vismaz 15 gadus. Tiesu vara ir vāja. Par vieniem un tiem pašiem noziegumiem tiek piespriesti ievērojami atšķirīgi sodi. Tiesas dažādās instancēs traktē likumdošanu, vadoties pēc neskaidriem principiem. Tiesu sistēmai ir vajadzīga pamatīga reforma.
Vārda brīvība Turcijā vēl nav nostiprinājusies. Cilvēki tiek tiesāti par sava viedokļa izteikšanu un valdības kritizēšanu. Sabiedriskajām organizācijām nepamatoti tiek atteikta reģistrācija. Reliģiskajām ne-musulmaņu minoritātēm nav tiesību uz privātīpašumu. Lai arī likumdošana par sieviešu un bērnu tiesībām ir pilnveidota, tomēr pienāk ļoti daudz ziņu par vardarbību pret sievietēm un bērniem.
Lai arī Turcijas valdība ir deklarējusi ‘’nulles toleranci’’ pret spīdzināšanu, tomēr pienāk signāli, ka šādas metodes joprojām tiek izmantotas tiesībsargājošajās institūcijās, bet tiesu procesi, lai vainīgos sauktu pie atbildības, nav novērojami.
Liela problēma ir kurdu stāvoklis Turcijā, kas šai zemē ir pamattauta, nevis ekonomiskie imigranti, un kam nav tiesību uz izglītību dzimtajā valodā. Šī situācija ir lielā mērā par cēloni kurdu vardarbībai Turcijā.
Ievērojama problēma Turcijā, it īpaši tās dienvidaustrumos, ir lielais bēgļu skaits no kaimiņvalstīm. Šīs problēmas risināšanā, iespējams, būs jāiesaistās arī ES, tai skaitā Latvijai.
Lai arī Turcijas ekonomiskie rādītāji ir pozitīvi, tomēr valstī ir vērojama vispārēja nabadzība, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēktiesību ievērošanu Turcijā.
Turcijas vicepremjers un ārlietu ministrs Abdula Gils delegācijai apgalvoja: ja nebūtu pieņemts lēmums par sarunu sākšanu ar Turciju par iestāšanos ES, Turcija turpinātu iesāktās reformas, tādējādi noraidot apgalvojumu, ka Turcija varētu novērsties no reformu ceļa, pavēršoties pret Irānu un Krieviju, kā arī radikalizējoties.”

Jānis Aizsalnieks, EP deputātes Ineses Vaideres palīgs