Par dalību ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē

Tieslietu ministres Solvitas Āboltiņas vadītā Tieslietu ministrijas delegācija 12. un 13.oktobrī piedalīsies Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē Luksemburgā.
No padomē izskatāmajiem jautājumiem četri ir Tieslietu ministrijas kompetencē.
Tie ir:
1) Regulas projekts par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras izveidošanu;
2) Ietvarlēmuma projekts par datu saglabāšanu un uzglabāšanu saistībā ar noteikumiem par publiski pieejamiem elektroniskajiem komunikāciju pakalpojumiem vai datiem par publiskiem sakaru tīkliem noziedzīgu nodarījumu un kriminālpārkāpumu, ieskaitot terorismu, prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un apsūdzības celšanas mērķiem;
3) Eiropas Komisijas priekšlikuma izskatīšana Ietvarlēmumam par Eiropas pierādījumu orderi, lai kriminālprocesa ietvaros iegūtu priekšmetus, dokumentus un informāciju;
4) sarunas par līguma slēgšanu starp Eiropas Savienību, Islandi un Norvēģiju par nodošanas procedūrām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, Islandi un Norvēģiju.

Latvijas pozīcija attiecībā uz regulas projektu par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras izveidošanu
Tieslietu un iekšlietu ministru padomē plānota diskusija par pierādījumu jautājuma risinājumu regulas projektā par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras izveidošanas (turpmāk – regulas projekts).
Lai arī šā gada 14.aprīļa Tieslietu un iekšlietu ministru padomē minētais jautājums tika izskatīts un tika panākta vienošanās, ka dalībvalstis var izvēlēties pieprasīt vai nepieprasīt pierādījumu iesniegšanu, ņemot vērā diskusijas padomes izveidotajā darba grupā, kas strādā pie regulas projekta, Eiropas Savienības prezidējošā valsts Lielbritānija (turpmāk – prezidentūra) ir nākusi klajā ar jaunu risinājumu jautājumā par pierādījumiem.
Prezidentūras piedāvātais risinājums paredz, ka attiecībā uz pierādījumiem tiek izmantota vienota pieeja, kas paredzēta regulas projektā. Eiropas maksājuma rīkojuma pieteikumam nav jāpievieno pierādījumu kopijas, bet jāsniedz detalizēts to apraksts.
Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 14.aprīļa sēdē Latvija pauda viedokli, ka dalībvalstis var noteikt, ka dokumentālie pierādījumi arī ir pievienojumi pieteikumam tiesai.
Tomēr Latvija, paužot vēlmi panākt konstruktīvu un vienotu risinājumu pierādījumu jautājumā šajā regulas projektā, var piekrist prezidentūras piedāvātajai pieejai, ka prasītājam ir jāsniedz tikai detalizēts pierādījumu apraksts prasības pamatotībai, neiesniedzot tiesai pierādījumu kopijas.
Lai arī pezidentūras piedāvātā pieeja ir konceptuāli atbalstāma, Latvija uzskata, ka šo jautājumu par pierādījumu aprakstu un tiesas lomu to izvērtēšanā vēl ir jāturpina izskatīt arī ministru padomes darba grupas līmenī.

Latvijas pozīcija attiecībā uz Ietvarlēmuma projektu par datu saglabāšanu un uzglabāšanu saistībā ar noteikumiem par publiski pieejamiem elektroniskajiem komunikāciju pakalpojumiem vai datiem par publiskiem sakaru tīkliem noziedzīgu nodarījumu un kriminālpārkāpumu, ieskaitot terorismu, prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un apsūdzības celšanas mērķiem
Tieslietu un iekšlietu ministru padomē plānota diskusija par minēto Ietvarlēmuma projektu un Eiropas Komisijas prezentācija par tās izstrādāto direktīvas projektu “Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par datu uzglabāšanu, kas apstrādāti, nodrošinot publiskos komunikāciju pakalpojumus, un grozījumi direktīvā 2002/58/EC” (turpmāk – direktīvas projekts).
Tieslietu un iekšlietu ministru padomē plānots apspriest šādus jautājumus:
1) glabājamo datu saraksts;
2) datu glabāšanas termiņš;
3) ar datu glabāšanu saistīto izmaksu segšana;
4) instrumenta juridiskais pamats.
Jautājumā par glabājamo datu sarakstu Latvija atbalsta minimālo glabājamo datu sarakstu, kas ir pieņemams visām dalībvalstīm, tai pašā laikā neliedzot dalībvalstīm izvirzīt augstākas prasības nacionālā līmenī.
Lai gan šā gada 2. un 3.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomē tika panākta vienošanās, ka minimālajā glabājamo datu sarakstā ir jāiekļauj nesekmīgi savienojumi, Latvija uztur iepriekš pausto negatīvo nostāju par pienākumu glabāt datus par nesekmīgiem savienojumiem, kas rada papildu privātās dzīves ierobežojumus, kā arī ir neproporcionāls paredzamajām finansiālajām investīcijām. Jautājumā par nesekmīgu savienojumu saglabāšanu Latvija risinājumu redz situācijā, kad tiktu samazināts datu par nesekmīgiem savienojumiem glabāšanas termiņš, nosakot to mazāku par 6 mēnešiem vai atļaujot valstīm attiecībā uz šo datu kategoriju noteikt izņēmumus (opt-in vai opt-out).
Latvija atbalsta prezidentūras piedāvāto kompromisu attiecībā uz interneta definīciju, ņemot vērā, ka Ietvarlēmums nosaka minimālo datu sarakstu, dalībvalstīm saskaņā ar to tehniskajām, finansiālajām un tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām ir iespējams paplašināt lietojamās definīcijas.
Latvija nepiekrīt, ka minimālajā glabājamo datu sarakstā tiek iekļautas mobilās telefonijas priekšapmaksas kartes, kā arī MAC adrešu glabāšana interneta pakalpojumiem.
Latvija jautājumā par datu glabāšanas termiņu uzskata, ka komunikācijas datu glabāšanas ilgums jāsaskaņo ar tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām, pakalpojumu sniedzēju iespējām un indivīdu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.
Latvija konceptuāli atbalsta prezidentūras piedāvātos risinājumus datu glabāšanai (6 mēneši, 12 mēneši, 48 mēneši).
Tai pašā laikā Latvija uzskata, ka nav rasts risinājums datu glabāšanai par nesekmīgajiem savienojumiem.
Latvija atbalsta prezidentūras piedāvāto Ietvarlēmuma prasību pārņemšanas modeli, Ietvarlēmuma prasības ieviešot divu gadu laikā pēc tā spēkā stāšanās, bet attiecībā uz atsevišķām datu kategorijām pārņemšanas laiku ļaujot pagarināt vēl par diviem gadiem.
Latvija jautājumā par instrumenta juridisko pamatu aizstāvēs viedokli, ka tiek dota priekšroka instrumenta izstrādei tā saucamā trešā pīlāra ietvaros, jo šā instrumenta mērķis ir noziedzīgu nodarījumu prevencija un atklāšana, kā arī tiesiskās sadarbības jautājumu risināšana.
Latvija uzskata, ka primārais instrumenta izdošanas pamats ir ar to sasniedzamais mērķis: sekmēt tiesisko sadarbību krimināllietās, tuvinot normatīvos aktus par komunikācijas datu saglabāšanu noziedzīgu nodarījumu prevencijas, izmeklēšanas, atklāšanas un apsūdzības celšanas mērķiem.

Latvijas pozīcija attiecībā uz Eiropas Komisijas priekšlikumu Ietvarlēmumam par Eiropas pierādījumu orderi, lai iegūtu priekšmetus, dokumentus un informāciju, lai tos izmantotu kriminālprocesā
Šīs jomas regulēšanas mērķis Eiropas Savienībā ir nodrošināt pierādījumu pieejamību, novērst to pazušanu un veicināt meklēšanas, kratīšanas un konfiskācijas orderu izpildi, lai krimināllietās operatīvi varētu nodrošināt pierādījumus.
Šā Ietvarlēmuma mērķis ir piemērot savstarpējās atzīšanas principu (savstarpējā atzīšana ir ātrāks un efektīvāks mehānisms nekā tiesiskā sadarbība) orderiem, kuru mērķis ir iegūt priekšmetus, dokumentus un informāciju kriminālprocesā. Eiropas pierādījumu orderis nodrošinās vienotu, ātru un efektīvu mehānismu, lai iegūtu pierādījumus un nosūtītu tos pieprasītājvalstij. Lai izdotu/izpildītu Eiropas pierādījumu orderi, pirms tam nebūs vajadzība piemērot tā saucamo “iesaldēšanas” orderi.
Padomē tiks izskatīts jautājums par nosacījumiem, pēc kādiem izpildītājai valstij obligāti būtu jāpiemēro piespiedu līdzekļus, kurus tā atzinusi par nepieciešamiem, lai izpildītu Eiropas pierādījumu orderi, ja līdzīgā nacionālā gadījumā piespiedu līdzekļu piemērošana nebūtu pieļaujama.
Latvija prezidentūras piedāvāto risinājumu, saskaņā ar kuru gadījumā, kad Eiropas pierādījumu orderis attiecas uz kādu no Ietvarlēmuma 16(2). pantā uzskaitītajiem 32 nodarījumiem, kuriem nepārbauda abpusējo sodāmību, tā izpildi nedrīkst atteikt, ja līdzīgā nacionālā gadījumā pierādījumu iegūšanai nebūtu pieļaujama piespiedu līdzekļu piemērošana.
Latvijas intereses ar šajā jautājumā panākamo risinājumu būtiski netiek skartas, jo Latvijā par nodarījumiem, kuriem prezidentūra piedāvā obligāti piemērot piespiedu līdzekļus, ir paredzēta piespiedu līdzekļa piemērošana.

Latvijas pozīcija attiecībā uz sarunām par līguma slēgšanu starp ES, Islandi un Norvēģiju par nodošanas procedūrām ES dalībvalstu un Islandes un Norvēģijas starpā
Tieslietu un iekšlietu ministru padomē plānots panākt vienošanos par līgumu starp ES, Norvēģiju un Islandi par nodošanas procedūrām. Līguma mērķis ir uzlabot tiesisko sadarbību krimināllietās starp ES un Norvēģiju un Islandi, lai efektīvāk cīnītos pret organizēto noziedzību, tādējādi paātrinot aizdomās turēto personu nodošanu un notiesāšanu, piemērojot izdošanas procedūru.
Līgums nosaka nodošanas procedūru mērķi, darbības kārtību, definē nodošanas atteikuma iemeslus, dažādus izņēmumus, nosaka kompetento tiesu amatpersonu, kā arī izveido apcietinājuma lēmuma formu un saturu, tā izdošanu, darbību un ierobežojumus.
Latvija atbalsta šāda līguma iespējami drīzāku pieņemšanu, jo uzskata, ka tas atvieglos tiesisko sadarbību krimināltiesību sfērā.
Latvija atbalsta Čehijas Republikas redakcionālos precizējumus, kā arī atzīst Kipras un Grieķijas deklarācijas par izņēmumiem, kad var tikt atteikta personas nodošana, ja ir aizdomas, ka pieprasījums pamatots ar politiskiem motīviem. Latvija atbalsta arī Vācijas Federatīvās Republikas ierosinājumus saistībā ar redakcionālu labojumu veikšanu līguma projektā.
Latvijā šāds līgums stāsies spēkā tikai pēc tā ratifikācijas Saeimā.

Sandris Sabajevs, tieslietu ministres preses sekretārs