Ārzemju presē

Vācu “FAZ Sonntagszeitung” rakstā teikts, ka padomju laikā Maskava visiem spēkiem ir veicinājusi krievu ieceļošanu Baltijas valstīs, vēloties šīs valstis ciešāk piesaistīt centrālajai varai un izveidot pretsvaru baltiešiem, kuri tiecās pēc neatkarības. Pēc neatkarības atgūšanas daudzi Baltijā dzīvojošie krievi izvairījās no pilsonības saņemšanas procedūras un iztika ar veco padomju vai jauno “nepilsoņu” pasi. Taču tagad arvien vairāk Baltijas krievu novēršas no savas dzimtenes. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā veicināja lēcienveidīgu pilsonības pieprasītāju skaita pieaugumu. Tomēr ieceļotāji ne tikai runā savā valodā, bet viņiem ir arī cits pasaules redzējums. Piemēram, jautājumā, vai padomju laiks bija okupācijas laiks. Daudzi latvieši uz šo jautājumu atbildētu ar pārliecinošu “jā”. Savukārt nelatvieši drīzāk teiktu “nē” – tāpat kā Krievijas prezidents Putins, kurš izvairās atzīt, ka Sarkanā armija nolīdzināja ceļu jaunai netaisnībai.

•

Parīzē izdotais “International Herald Tribune”: Lielākajā daļā Eiropas valstu ir zināmi daži pārāk “jūtīgi” jautājumi, lai tos atstātu vēlētāju ziņā. Viens no tiem ir nāvessods, otrs – Turcijas dalība Eiropas Savienībā. Tāpat kā jautājumā par nāvessodu pakāpeniski nostiprinājās viedoklis par tā nepieņemamību, arī ideja par Eiropas robežu izplešanu līdz Irākai, Sīrijai, Armēnijai un Azerbaidžānai, t.i., Turcijas pievienošanu, palēnām iegūst tagadējo skeptiķu atbalstu. Grūti pateikt, vai politiķus, kas iebilst pret Turcijas dalību, motivē objektīvi apsvērumi vai oportūnisms un demagoģija. Skaidrs ir viens – viņi kļūdījās, neatbalstīdami sarunu sākšanu. Pēc Berlīnes mūra krišanas kļuva skaidrs, ka Eiropas stabilitāte un drošība būs atkarīga no stabilitātes agrākajās PSRS satelītvalstīs, un līdz ar to Turcijas iesaistīšana Eiropas blokā bija izšķiroši svarīga. Turcija atrodas vairāku nestabilu punktu centrā un jau šobrīd ir reģionāla vara, un tai ir stabilizējoša ietekme kaimiņvalstīs, kas padara Turcijas pievienošanu par Eiropas ilgtermiņa projektu.

•

Poļu “Gazeta.pl”: Dienvidaustrumāzijā nostiprinās apziņa – pat ja pretterorisma koalīcijai izdotos iznīcināt radikālo grupu struktūras Tuvajos Austrumos vai Afganistānā, teroristiskās organizācijas Āzijā vienalga turpinās pastāvēt. Jo šeit tās ir stiprāk iesakņojušās vietējā sabiedrībā, bagātas ar zināšanām, prasmēm un finanšu resursiem un tuvākajos gados radīs reālus un aizvien pieaugošus draudus, kas sniegsies tālu pāri reģiona robežām.

•

Franču “Liberation”: Angelas Merkeles kļūšana par Vācijas kancleri Eiropā tiek uztverta kā nebijis notikums. Un ne velti, jo vēsturē nav daudz analoģisku gadījumu. Jau šobrīd viņa tiek salīdzināta ar Mārgaretu Tečeri. Līdz ar šā jautājuma atrisinājumu ir beidzies arī pirmais posms politiskās ietekmes dalīšanā. Tomēr vēl ir sagaidāmas sīvas cīņas par atlikušajām ietekmes sfērām. Acīmredzot par šādu iznākumu – varas dalīšanu un dalītu atbildību – balsoja Vācijas vēlētāji.

Pēc ĀM Ārvalstu preses analīzes nodaļas materiāliem