Mūsu tuvības vēsturiskā dimensija

Otrdien, 11.oktobrī, Rīgas pilī savu akreditācijas rakstu Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Tims Movs (Tim Mov), Peru ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Manuels Pikaso Boto (Manuel Picasso Botto) un Ēģiptes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī Samahs Mohameds Sotohi Sarhans (Samah Mohamed Sotohy Sarhan). Pēc akreditācijas ceremonijas jaunie vēstnieki atbilstoši Latvijas Valsts protokola tradīcijai sniedza pirmo interviju “Latvijas Vēstnesim”.

Tims Movs, Īrijas vēstnieks Latvijā, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Vēstnieka kungs, jūsu akreditācija notiek īpašā laikā, kad Īrija gatavojas savas vēstniecības atvēršanai Rīgā.

– Jā, taču tas mani nav kavējis gūt brīnišķīgus iespaidus jūsu zemē. Tas arī liecina par mūsu valstu lieliskajām attiecībām. Es arī godīgi varu teikt, ka ikviens īrs, kas bijis jūsu valstī, apliecina jūsu un jūsu tautas augstās kvalitātes.

– Kādas būs jūsu vēstnieka prioritātes Latvijā?

– Mana pirmā prioritāte – iegūt oficiālu mūsu valstī akreditēta vēstnieka statusu – nupat ir īstenota, un esmu par to ļoti gandarīts. Šī man ir ļoti nozīmīga diena, un nozīmīga tā ir arī Īrijas pārstāvniecībai Latvijā, jo es esmu pirmais jūsu valstī rezidējošais vēstnieks (līdzšinējā Īrijas vēstnieku rezidence bija Stokholmā – J.Ū.) Starp mūsu valstīm jau ir labas politiskās attiecības, un starp mūsu tautām pastāv abpusējas simpātijas. Tagad Īrijā ir diezgan daudz latviešu, un mēs priecājamies par viņiem. Latviešu ierašanos mēs saistām ar mūsu valsts straujo progresu – ilgus gadus mūsu zemes vēsturē cilvēki Īriju atstājuši, nevis braukuši uz to. Daudzi īri zināmā mērā iespaidojas no latviešiem un izjūt interesi par jūsu valsti un kultūru. Mūsu zemēs ir arī daudz garīgas līdzības, piemēram, gan Latvijā, gan Īrijā ir senas kora dziedāšanas tradīcijas. Līdz ar to viena no manām vēstnieka prioritātēm būs mūsu kultūras sakaru sekmēšana.

– Šķiet, pēdējos gados visai dinamiski attīstījušās mūsu politiskās attiecības?

– Jā, tagad tās attīstās Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Latvija un Īrija abas pieder pie ES mazajām valstīm, tāpēc mūsu sadarbība ir jo nozīmīgāka. Mēs jau cieši sadarbojāmies laikā, kad Latvija gatavojās iestāties ES, un tagad mūsu kontakti ieguvuši jaunas dimensijas. Taču, kad mēs palīdzējām Latvijai ceļā uz ES, tā bija tikai tāda kā vēsturiska parāda atdošana, jo 1923.gadā, kad Īrija vēlējās iestāties Tautu Savienībā, cilvēks, kas ierosināja mūsu valsti uzņemt, bija Latvijas Republikas ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics. Tādēļ zīmīgi, ka Latvija ES tika uzņemta 2004.gadā, tieši Īrijas prezidentūras laikā. Var droši teikt, ka Latvija un Īrija labi sadarbojušās pagātnē, sadarbojas tagad un nav pamata apšaubīt mūsu vēl labākas sadarbības iespējas nākotnē.

Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”