KNAB – jau kā paaudzies trīsgadu ērglis

Trīs darbības gados Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), neraugoties uz ilgstošiem sarežģījumiem vadības izvēles gaitā, panācis virkni novitāšu cīņā pret korupciju. Mazāk sekmējies augsta līmeņa korupcijas apkarošanā.

Panāk valsts institūciju iesaistīšanos

KNAB trīs gadu laikā panācis ievērojamu progresu korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī normatīvo aktu grozījumu izstrādē, mazinot koruptīvas rīcības iespējas negodprātīgo amatpersonu darbībā, KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova viedokli pauž biroja Sabiedrisko attiecību un starp-tautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece. Līdz 2005.gada 30.septembrim ierosinātas 82 krimināllietas, galvenokārt par kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pēc KNAB iniciatīvas arvien vairāk valsts institūcijas iesai-stās pretkorupcijas darbā un sabiedrības informēšanā par korupcijas ļaunumu.
Viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem pretkorupcijas jomā, kā uzskata A.Loskutovs, ir partiju finansēšanas kontroles būtiska uzlabošana. Tieši KNAB reālā darbība politisko organizāciju finansēšanas kontrolē mazinājusi atsevišķu personu ietekmi uz partijām un liek tām stingrāk ievērot likuma prasības.
KNAB identificējis problēmas, kas veicina korupcijas risku un rada šķēršļus korupcijas novēršanai un apkarošanai, kā arī rosinājis likumdošanas iniciatīvas šo problēmu risināšanai, informē D.Kurpniece. Ministru kabinets akceptējis KNAB vadībā izstrādāto koncepciju par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu, atbalstot vispārējās ikgada ienākumu deklarēšanas ieviešanu. Šī iniciatīva vairos kontrolējošo institūciju iespējas noskaidrot valsts amatpersonas vai tās radinieku patiesos ienākumus un to izcelsmi. KNAB vadībā izstrādāts un ar citām valsts institūcijām tiek saskaņots Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likuma projekts, kura mērķis ir ieviest skaidru regulējumu valsts un pašvaldības mantas iznomāšanā, nodrošinot to atbilstoši sabiedrības interesēm un novēršot koruptīvu darbību iespējamību. Savukārt, lai novērstu korupcijas riskus lobēšanas jomā, ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidota starp-institūciju darba grupa KNAB vadībā, lai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmā noteiktajiem uzdevumiem izstrādātu koncepcijas projektu lobēšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.

Ieviesis vairākus svarīgus jaunumus

“KNAB pretkorupcijas politikā un praksē ir ieviesis vairākus svarīgus jaunumus,” taujāts par biroja veikumu šajos gados, skaidro sabiedriskās politikas portāla “politika.lv” Tiesiskas valsts un korupcijas sadaļas redaktors Valts Kalniņš. Būtiskākais – KNAB iesācis politisko partiju finansēšanas kontroli, kā arī mērķtiecīgi analizē likumus un piedāvā risinājumus dažādās jomās, kur sastopami korupcijas riski. Treškārt, un tas nav mazsvarīgi, KNAB iemantojis sabiedrības uzticību, ko apliecina tā netipiski augstais reitings salīdzinājumā ar citām tiesībsargājošajām institūcijām. Birojs arī gādājis par intensīvu sadarbību ar sabiedriski konsultatīvo padomi. Korupcijas apkarošanas jomā, kā atzīst V.Kalniņš, KNAB darbs vainagojies ar to, ka atklātie noziedzīgie nodarījumi kļuvuši nozīmīgāki, skartas augstākas amatpersonas, vairojušās ierosinātajās lietās figurējošās summas. “Nekā revolucionāra” līdzšinējā KNAB darbā nav bijis attiecībā uz tā saukto valsts nozagšanu, augstākā līmeņa korupciju. Tiesa, biroja darbu paralizējušas ilgstošās politiskās nesaskaņas, izraugoties un apstiprinot tā vadītājus.
Lūgts komentēt KNAB ierosināto lietu skaitu kā biroja darba efektivitātes rādītāju, V.Kalniņš norāda: “Publiski redzamais atskaites punkts ir – vai šajās lietās savākto pierādījumu būs pietiekami, lai uzsāktu kriminālvajāšanu. Būtiska ir izmeklēšanas kvalitāte, kas ļauj tiesā pierādīt vainu un vainīgajam piespriest sodu.”

Uzziņai:

KNAB galvenās darbības jomas:
* atklāt un novērst Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar koruptīviem noziedzīgajiem nodarījumiem;
* veikt pirmstiesas izmeklēšanu krimināllietās, kas saistītas ar korupciju, un virzīt tās kriminālvajāšanai;
* kontrolēt valsts amatpersonu darbību un novērst to atrašanos interešu konflikta situācijā;
* uzraudzīt un kontrolēt politisko organizāciju finansēšanas noteikumu ievērošanu;
* izskatīt sūdzības par iepirkuma procedūras pārkāpumiem;
* izstrādāt metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā;
* izglītot sabiedrību tiesību un ētikas jomā par korupcijas novēršanas jautājumiem, kā arī partiju finansēšanas jomā.
10.oktobrī apritēja trīs gadi, kopš Saeima amatā iecēla pirmo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku. Normatīvajos aktos noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju finansēšanas kontrolē pilnā apjomā KNAB veic kopš 2003.gada 1.februāra.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv