ATSAUCĒ IETVERT:
Kā latu nomainīs eiro. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.10.2005., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/118747
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Kā latu nomainīs eiro
Jautājumi un atbildes
XVIII.
Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005., 06.09.2005., 13.09.2005., 20.09.2005., 27.09.2005., 04.10.2005., 11.10.2005.
Jautājums: Ar kādām problēmām saduras eiro valstu
ekonomika saistībā ar vienotu valūtu?
Atbilde: Jau pirms diviem mēnešiem ECB prezidents Žans
Klods Trišē interni brīdināja, ka eirozonas valstis ekonomiski
nevis tuvinās cita citai, bet attālinās. Eksperti atzīst, ka
valstu atšķirības attīstības tempu un konkurētspējas ziņā sāk
uztraukt un nedrīkst palikt bez ievērības. Vai šīs bažas ir
pietiekami nopietnas un nākotnē spēj saārdīt Eiropas Monetāro
savienību? Domājams, ka ne. Valstu nevienmērīga attīstība ir
neizbēgama parādība, un efektīvu pretlīdzekļu nav. Eiro nav
visspēcīgs, nav brīnumstabule. Uzskats, ka 3–4 gados eiro spēs
izlīdzināt efektivitāti, algas, cenas un līdz ar to eiro
pirktspēju eirozonas valstīs, ir ne tikai pārmērīgi optimistisks,
bet būtībā utopisks. Ieskatīsimies tabulā!
Eirozonas valstu IKP pieauguma temps 2004.g. IV ceturksnī
|
Valsts |
Pieauguma % |
|
Austrija |
2,7 |
|
Beļģija |
2,7 |
|
Francija |
1,7 |
|
Grieķija |
1,8 |
|
Itālija |
1,4 |
|
Īrija |
5,8 |
|
Luksemburga |
0,0 |
|
Nīderlande |
1,3 |
|
Portugāle |
1,0 |
|
Somija |
4,0 |
|
Spānija |
2,8 |
|
Vācija |
1,5 |
Aina pretrunīga: no vienas puses,
eirozonas valstīm ir atšķirības IKP pieauguma tempā; no otras
puses, vērojama zināma izlīdzināšanās tendence. Vācija ir valsts
ar visaugstāko ekonomisko potenciālu un zemu attīstības tempu,
Luksemburgas iedzīvotājiem raksturīga eirozonā visaugstākā
pirktspēja, bet IKP nepieaug. Īrija – sākotnēji ES pastarīte –
tagad attīstās visstraujāk. Vāciju IKP pieauguma tempa ziņā
apdzen relatīvi vājāk attīstītās valstis, kā Spānija un Grieķija.
Ar augstu attīstības tempu gan nevar lepoties Portugāle.
2005.gada I ceturksnī aina līdzīga: tempu līderis – Īrija
(+4,3%), tai seko Grieķija (+2,9%), gliemežtempa ātrumā kustas
Vācija (+0,9%). Jauns ir tas, ka atpalicējos ir Itālija (+0,2%).
Šīs pretrunīgās tendences nekādā gadījumā nav eiro apgrozības
iedarbības auglis. Eiropas Monetārā savienība netika vājināta,
Eiropas Centrālā banka (ECB) spēja pielāgoties, organizēt eiro
emisiju atbilstoši eirozonas valstu attīstības realitātēm.
Georgs Lībermanis,
LU
Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks