Mūsu klupšanas akmens paliek birokrātiskās procedūras

Baltijas valstīs vērojama labvēlīga attieksme pret uzņēmējiem – par to liecina to centieni uzlabot uzņēmējdarbību, vienkāršojot nodokļu un normatīvo aktu sistēmu. Pie šāda secinājuma nākuši Pasaules bankas (PB) un Starptautiskās finanšu korporācijas pārstāvji, kas veikuši pētījumu “Uzņēmējdarbība 2006.gadā”. Tā sagatavošanā tika iesaistīti vairāk nekā trīsarpus tūkstoši vietējo ekspertu, tai skaitā konsultanti, juristi, grāmatveži un valdības pārstāvji.

Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, Pasaules bankas Latvijas biroja vadītāja Dina Grūbe un uzņēmējdarbības projekta vadītājs Simeons Djankovs Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Aktīvā reformu veicēja

Pētījums aptver 155 valstis, un šogad tās pirmo reizi sarindotas pēc uzņēmējdarbības normatīviem un pēdējā gada laikā veiktajām reformām. Baltijas valstis iekļautas to valstu pirmajā trīsdesmitniekā, kurās saskaņā ar pētījuma rezultātiem visvieglāk izvērst komercdarbību. Latvija ir 26.vietā, kamēr Lietuva un Igaunija ierindojušās krietni augstāk – attiecīgi 15. un 16.vietā.
Speciālisti analizējuši septiņas uzņēmējdarbības rādītāju grupas: uzņēmējdarbības uzsākšanu, darbinieku pieņemšanu un atlaišanu, līgumu izpildes nodrošināšanu, īpašuma reģistrēšanu, kredīta saņemšanu, investoru aizsardzību un uzņēmējdarbības izbeigšanu.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvija pērn ierindojusies starp 12 visaktīvākajiem reformu veicējiem. Komentējot šo faktu, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš atzīst, ka tas ir vērā ņemams sasniegums, jo ir pagājuši tikai nedaudz vairāk nekā desmit gadu, kopš mūsu valstī tika uzsāktas pirmās reformas. Latvija ir viena no tām valstīm, kas vairākkārt vienkāršojušas jauna biznesa uzsākšanas procedūras. Tas ļāvis jaunizveidoto uzņēmumu skaitu pērn palielināt par 8%. Samazinātas arī ar uzņēmējdarbības uzsākšanu saistītās izmaksas.
Par labu stimulu uzņēmējdarbības attīstīšanai ministrs uzskata arī uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšanu. Pozitīva uzņēmēju reakcija, pēc viņa domām, bijusi iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoma pieaugums par 37%.

Maksātnespējas process

Pētījumā Latvijai dots viens no labākajiem maksātnespējas procesa efektivitātes vērtējumiem Eiropas un Centrālās Āzijas reģionā. Mūsu valsts ieņem otro vietu maksātnespējas procesa norises ātruma ziņā minētajā reģionā. Latvijā maksātnespējas process ilgst vidēji 1,1 gadu, īsāks šis process ir tikai Īrijā – 0,4 gadi. Pētījuma dati liecina, ka vidēji reģionā maksātnespējas procesa ilgums ir 3,5 gadi.
Latvijā ir arī vienas no zemākajām maksātnespējas procesa izmaksām – 4 procenti no uzņēmuma aktīviem. Mazākas maksātnespējas procesa izmaksas ir tikai Norvēģijā (1 procents) un Gruzijā (3,5 procenti), bet reģiona vidējais rādītājs ir 14 procenti.
Saskaņā ar pētījumu Latvija ierindojusies otrajā vietā arī no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem atgūto līdzekļu ziņā, piekāpjoties vienīgi Japānai. Savukārt komercdarbības izbeigšanas procesa efektivitātes ziņā Latvija ieņem vienpadsmito vietu starp visām pētījumā ietvertajām 155 pasaules valstīm.
Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” direktore Agnese Kveska ļoti pozitīvi vērtē faktu, ka Latvija ir starp pasaules vadošajām valstīm maksātnespējas procesa jomā. Viņa atgādina, ka jau 2004.gada PB pētījumā Latvija bija minēta starp tām pasaules valstīm, kurās pēdējā laikā veikti būtiski uzlabojumi attiecībā uz maksātnespējas procedūru efektivitāti.

Jāpārvar birokrātisms

Neraugoties uz Latvijas visumā augsto novērtējumu, situācija mūsu valstī iespēju robežās tomēr jāmaina, lai pārvarētu atšķirību starp Latviju un tās ziemeļu un dienvidu kaimiņiem, uzskata Nodokļu maksātāju aizsardzības fonda valdes loceklis Artūrs Kodoliņš. Latvijā jāveic ļoti daudz lieku procedūru, sevišķi saistībā ar nodokļu atmaksu, kas liecina par samērā spēcīgi iesakņojušos birokrātismu. Vienlaikus viņš augstu vērtē valdības uzsākto nodokļu sloga samazināšanas politiku. Bet centieni samazināt nodokļu likmes ir tikai puse no problēmas, ļoti svarīgi ir sakārtot un padarīt efektīvāku arī nodokļu administrēšanu.
Kā liecina pētījums, Eiropas un Centrālās Āzijas pārejas ekonomikas valstu starpā Latvija ierindota trešajā vietā reformu intensitātes ziņā. Ņemot vērā Ārvalstu investoru padomes gandrīz septiņu gadu pieredzi, padomes izpilddirektors Kārlis Caunītis piekrīt, ka mūsu valstī šai ziņā sasniegts nozīmīgs progress. Arī viņš atzīst, ka Latvijā ļoti nopietna problēma ir tieši nodokļu maksāšanas un iekasēšanas procedūra, nevis kopējais nodokļu slogs. Lai pašreizējo situāciju vērstu uz labo pusi, viņaprāt, nepieciešama nodokļu sodu sistēmas reforma – pēc iespējas drīzāk jāievieš jau gandrīz izstrādātā diferencētu nodokļu sodu sistēma.

Darba tirgus

Latvijas darba tirgus izpēte identificē jomas, kurās mūsu valstij ir zemāki rādītāji nekā vidēji reģionā, un tās ir darba attiecību neelastīgums un birokrātiskās darbā pieņemšanas un atlaišanas procedūras. Arī šai ziņā, līdzīgi kā ar nodokļiem, Latvijas galvenā problēma ir procedūra un tās administrēšana, norāda K.Caunītis. Latvijas darba tirgū aizvien izteiktāk iezīmējas tāda problēma kā speciālistu trūkums vienās un darbinieku pārpalikums citās profesijās. Lai atrisinātu šo problēmu, investori iesaka darbiniekus pārkvalificēt un pārbīdīt no viena darba tirgus segmenta uz citu, sakārtojot profesionālās izglītības sistēmas tiesisko un materiālo bāzi un izvēršot darbu ar jauniešiem, kuri izvēlas profesiju.
Tirgus ekonomikas straujā attīstība, straujās tirgus struktūras un korporatīvās kultūras izmaiņas Latvijā prasa, lai darba devēji daudz ātrāk adaptētos jaunām darba attiecībām un jauniem darba vides riskiem. Lai gan, kā atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, Latvijas biznesā notikušas lielas pārmaiņas, konfederācija tomēr ir izstrādājusi konkrētus priekšlikumus izmaiņām Darba likumā, kas skar tādus jautājumus kā vidējās izpeļņas izmaksa, darbinieka uzteikums, darba devēja uzteikuma termiņš, virsstundu darbs, darbs naktīs u.c.
Līdzšinējā pieredze liecina, ka šādi pētījumi stimulē uzņēmējdarbības vides uzlabošanos un vispārējo biznesa attīstību. Kā norāda

O.Spurdziņš, tie globālā mērogā parāda katras valsts sasniegumus svarīgu strukturālo reformu realizēšanā, paplašinot uzņēmēju skatījumu uz uzņēmējdarbības vidi pašu valstī, kaimiņzemēs un citos reģionos. Savukārt valdības pārstāvjiem tas ļauj kritiski izvērtēt līdz šim paveikto un analizēt vājākās jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, identificēt prioritārās sfēras, kuru attīstīšana sekmētu uzņēmējdarbības attīstību kopumā un jaunu darba vietu radīšanu.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv