Par Latvijas nacionālo Lisabonas programmu

Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības tikpat strauju izaugsmi arī turpmāk, kā arī nodarbinātības palielināšanos, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un Ministru kabinets 11.oktobrī akceptēja Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005.–2008.gadam.
Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzsver, ka “Latvijas nacionālās Lisabonas programmas realizācija Latvijā nodrošinās ekonomiskās izaugsmes stabilitāti un sekmēs mūsu valsts izaugsmes tuvošanos ES valstu vidējam attīstības līmenim. Programmas galvenais mērķis ir laikā no 2005. līdz 2008.gadam nodrošināt ikgadējo iekšzemes kopprodukta pieaugumu, ne zemāku kā 6–8% apmērā un paaugstināt nodarbinātības līmeni līdz 65% 2008.gadā”.
Šobrīd Latvijā ir vērojami vieni no augstākajiem izaugsmes tempiem Eiropas Savienībā, kā arī uzlabojas nodarbinātību un bezdarbu raksturojošie rādītāji. Taču, lai izaugsme turpinātos, ir jāveicina pāreja no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanām balstītu ekonomiku, jāpanāk izglītības un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām, kā arī jāmazina izteiktās reģionālās atšķirības.
Programma iezīmē piecus galvenos ekonomiskās politikas pamatvirzienus Lisabonas mērķu sasniegšanai Latvijā – tautsaimniecības izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanai:
1. Makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, īstenojot šādus pasākumus:
• konsekventi ievērot Māstrihtas fiskālo kritēriju izpildi Latvijā un nodrošināt pakāpenisku valdības budžeta deficīta samazināšanos;
• ieviest vidēja termiņa (3–5 gadi) budžeta plānošanu un stratēģisko plānošanu ministrijās un atbilstoši tai budžeta veidošanu balstīt uz rīcībpolitikas mērķu un rezultātu finansēšanu;
• veicināt saskaņotu darba samaksas un darba ražīguma pieaugumu, lai neradītu papildu ekonomikas nestabilitāti, vienlaikus ņemot vērā inflācijas sekas;
• sadarbībā ar Latvijas Banku nodrošināt sekmīgu Latvijas pievienošanos eirozonai.
2. Zināšanu un inovāciju stimulēšanai jārealizē šādi pasākumi:
• paaugstināt valsts un sekmēt privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā;
• nodrošināt zinātnes intelektuālā potenciāla atjaunošanos, pilnveidojot doktorantūras grantu sistēmu un modernizējot zinātnisko infrastruktūru;
• veicināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi ražošanā (t.sk. sniegt atbalstu biznesa inkubatoriem, tehnoloģiskajiem parkiem);
• paaugstināt interneta pieejamību un ieviest elektronisko parakstu, kā arī nodrošināt plašākus publiskos pakalpojumus e-vidē.
3. Investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošanā ir jāīsteno šādi pasākumi:
• sekmēt uzņēmējdarbības kultūru, samazināt administratīvos šķēršļus un slogu, radīt MVU atbalstošu vidi;
• pastiprināt konkurences uzraudzību un nodrošināt efektīvu konkurenci sabiedriskajos pakalpojumos;
• uzlabot un attīstīt transporta infrastruktūru, palielināt savienojumu skaitu ar citiem Eiropas infrastruktūras tīkliem;
• paātrināt administratīvi teritoriālo refomu.
4. Nodarbinātības veicināšanas ietvaros tiks:
• veicināts iekļaujošs darba tirgus;
• veicināta ekonomiskā aktivitāte vāji attīstītos reģionos;
• samazināta nedeklarētā nodarbinātība.
5. Izglītības un prasmju uzlabošanai tiks:
• nostiprināta sadarbība starp valsts pārvaldes iestādēm, izglītības iestādēm un darba devējiem izglītības sistēmas piedāvājuma koriģēšanā atbilstoši darba tirgus vajadzībām;
• paaugstināta izmaksu efektivitāte visās izglītības pakāpēs un veidos;
• uzlabota visu līmeņu izglītības pieejamība un samazināts to audzēkņu skaits, kas nepabeidz mācības vai neiegūst profesionālo kvalifikāciju;
• paaugstināta mūžizglītības pieejamība un iedzīvotāju motivācija šajā jomā;
• paaugstināts tehnoloģisko prasmju un dabaszinātņu zināšanu līmenis kopumā, pilnveidota profesionālās orientācijas sistēma un nodrošināta profesionālās orientācijas pakalpojumu pieejamība visiem iedzīvotājiem mūžizglītības kontekstā.
Programma kā politikas plānošanas dokuments parāda, kā Latvija laikā no 2005. līdz 2008.gadam sasniegs Lisabonas stratēģijas mērķus. Programma ietver būtiskākās problēmas Lisabonas stratēģijas izpildē Latvijā, norāda galvenos rīcības virzienus un pasākumus problēmu risināšanai, kā arī mērķu sasniegšanas rezultatīvos rādītājus.
Lai nodrošinātu Lisabonas stratēģijā noteikto uzdevumu izpildi Latvijā, valdība ir izveidojusi Lisabonas stratēģijas uzraudzības padomi. To vada MK apstiprināts Lisabonas stratēģijas ieviešanas un uzraudzības koordinators – ekonomikas ministrs. Padomes sastāvā ir iekļauti ar Lisabonas procesu saistītie ministri, Saeimas, pašvaldību, sociālo partneru pārstāvji.
Padomes uzdevumi ir koordinēt Latvijas nacionālās Lisabonas programmas izstrādi un iesaistīt programmas izstrādē valsts institūcijas, Saeimu, pašvaldības un sociālos partnerus, kā arī uzraudzīt programmas izpildes gaitu un informēt sabiedrību par tās noteikto uzdevumu izpildi.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa