Četras kaimiņvalstis ar kopīgu mērķi

Vakar Mežotnes pilī tikās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas iekšlietu ministri, lai pārrunātu sadarbību noziedzības apkarošanas jomā

Vakar Mežotnes pilī: Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, Lietuvas iekšlietu ministrs Česlovs Kazimiers Blažis, Krievijas iekšlietu ministrs Vladimirs Rušailo, Igaunijas iekšlietu ministrs Tarmo Loodus Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 17. oktobrī, Bauskas rajonā, Mežotnes pilī, tikās trīs Baltijas valstu un Krievijas Federācijas iekšlietu ministri. Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Česlovs Kazimiers Blažis, Igaunijas Republikas iekšlietu ministrs Tarmo Loodus un Krievijas Federācijas iekšlietu ministrs Vladimirs Rušailo pārrunāja Baltijas valstu un Krievijas iekšlietu ministriju turpmākās sadarbības virzienus, informācijas apmaiņu, darbinieku mācības un citus aktuālus sadarbības aspektus. Sarunās piedalījās arī visu četru kaimiņvalstu iekšlietu ministriju delegācijas.

Vispirms iekšlietu ministri apmainījās ar informāciju par noziedzības stāvokli Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā. Īpašā uzmanības centrā bija savstarpējās rīcības nostiprināšana cīņā pret organizēto noziedzību, nelegālo narkotiku un ieroču apriti, ekonomiskajiem noziegumiem un terorismu. Tika pārrunātas arī sadarbības iespējas kadru apmācībā, kā arī materiāli tehniskā nodrošinājuma un zinātniskās pētniecības jomā.

Krievijas Federācijas iekšlietu ministrs V.Rušailo informēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ministrus par NVS dalībvalstu iekšlietu ministru padomes darbību.

Pēc četru valstu iekšlietu ministru sarunām M. Segliņš un V. Rušailo parakstīja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas sadarbības protokolu 2001.–2002. gadam. Tika parakstīts arī protokols par četru kaimiņvalstu iekšlietu ministru tikšanos. (Dokumentus skat. 13.lpp.)

Pēc sarunām Mežotnes pilī notika Mareka Segliņa, Česlova Kazimiera Blaža, Tarmo Looda un Vladimira Rušailo preses konference, ko ievadīja Latvijas iekšlietu ministra uzruna.

M.Segliņš: — Es gribu izteikt gandarījumu, ka Latvijā pirmo reizi notikusi šāda skaista četru valstu iekšlietu ministru tikšanās. Lai arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mērķis ir iestāties Eiropas Savienībā, mēs dzīvojam kaimiņos, un noziedzības kustība no Krievijas uz Baltijas valstīm un tāpat uz Krieviju ir intensīva.

Vakar, 17.oktobrī, pl.14.45, Mežotnes pilī četru valstu iekšlietu ministri parakstīja Igaunijas Republikas, Krievijas Federācijas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas iekšlietu ministru tikšanās protokolu

Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš

Krievijas Federācijas iekšlietu ministrs Vladimirs Rušailo

Igaunijas Republikas iekšlietu ministrs Tarmo Loodus

Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Česlovs Kazimiers Blažis

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV

Vakar, 17.oktobrī, pl.9.50, Bauskas rajona Mežotnes pilī Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš sagaidīja: Krievijas iekšlietu ministru Vladimiru Rušailo, Lietuvas iekšlietu ministru Česlovu Kazimieru Blaži un Igaunijas iekšlietu ministru Tarmo Loodu

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas iekšlietu ministrs Mareks Segliņš: — Noziedzībai nav robežu. Un noziedznieki diemžēl ātrāk nekā politiķi atrod ceļu cits pie cita. Problēmas visu mūsu valstu iekšlietu ministrijām ir vienas un tās pašas. Un šīs tikšanās mērķis būtībā bija viens: apkarot noziedzību. Šī tikšanās ir signāls mūsu ministriju dienestiem, ka mēs sadarbojamies. Un tas ir arī signāls noziedzniekiem — ja viņi aizmuks no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, teiksim, uz Maskavu, tad lai nedomā, ka mēs vairs viņus nedabūsim. Un savukārt mēs neesam ieinteresēti, ka caur Latviju plūst zagta metāla kravas, ka Latvijā tiek atmazgāta Krievijā netīri nopelnītā nauda. Mēs gribam, lai Latvija būtu citām valstīm labs paraugs noziedzības apkarošanā.

Lietuvas iekšlietu ministrs Česlovs Kazimiers Blažis: — Es pilnīgi piekrītu mana Latvijas kolēģa Mareka Segliņa teiktajam. Šī tikšanās sāk četru valstu iekšlietu ministriju sadarbību jaunā, augtākā līmenī. Profesionāli mūsu dienesti jau sadarbojas, bet viņu rīcību zināmā mērā saistīja šīs sadarbības reglamentācijas trūkums. Šodien parakstītais sadarbības protokols ir, kaut arī pieticīgs, tomēr sākums plašākai mūsu sadarbības reglamentācijai. Mēs arī norunājām ar Krievijas iekšlietu ministru Rušailo kungu, ka Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija īpaši neierobežos savu reģionu iekšlietu iestādes pierobežas reģionu sadarbībā. Piemēram, Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuvai ir specifiskas attiecības. Svarīgs aspekts mūsu parakstītajā protokolā ir arī iekšlietu darbinieku mācības, izmantojot Krievijas Federācijas bāzi. Es gribu arī pateikties tikšanās saimniekiem par lielisku organizāciju.

Krievijas Federācijas iekšlietu ministrs Vladimirs Rušailo: — Es gribu pateikties Latvijas Republikas iekšlietu ministram Segliņa kungam par iniciatīvu sarīkot šo tikšanos. Mums bija konstruktīva saruna par stratēģiskajiem virzieniem, sadarbojoties cīņā pret organizēto noziedzību. Šajā sadarbībā būs divi stratēģiskie virzieni: sadarbība federālo institūciju līmenī un sadarbība reģionālajā līmenī. Mēs turpināsim arī savu sadarbību, balstoties uz jau esošo līgumu bāzi. Taču īpaši nozīmīgs mūsu turpmākajai sadarbībai būs šodien parakstītais Latvijas un Krievijas iekšlietu ministriju sadarbības protokols 2001.— 2002. gadam. Ar Lietuvu un Igauniju mums šādi sadarbības protokoli parakstīti jau agrāk. Šodien mūsu sadarbība cīņā pret organizēto noziedzību ieguva jaunu, augstāku kvalitāti.

Igaunijas Republikas iekšlietu ministrs Tarmo Loodus: — Šī tikšanās bija patiešām labi organizēta. Un arī rezultāts ir labs. Daudzas stundas mēs apspriedām kopīgās problēmas un sadarbības jautājumus, kas saistīti ar cīņu pret organizēto noziedzību. Mērķis ir viens — efektīva sadarbība. Kā jau teica mans Latvijas kolēģis, noziedzībai nav robežu. Un tāpat jāstrādā arī mums, maksimāli efektīvi sadarbojoties noziedzības apkarošanā. Es uzskatu, ka būtu lietderīgi šādas tikšanās vēl paplašināt, iekļaujot Baltijas jūras valstu padomes darba ietvaros arī regulāras iekšlietu ministru tikšanās.

"Latvijas Vēstnesis": — Jautājums Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas iekšlietu ministriem: kā, jūsuprāt, Baltijas valstu un Krievijas sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību iespaidos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās Eiropas Savienībā?

M.Segliņš: — Es uzskatu, ka šis process nekādā ziņā nevar traucēt iekšlietu ministriju sadarbību. Mūsu prioritāte taču ir valsts iekšējā drošība un cīņa pret organizēto noziedzību. Līdzīgas prioritātes ir ikvienai Eiropas valstij.

Č.K.Blažis : — Es piekrītu latviešu kolēģa teiktajam. Un gribu vēl piebilst, ka iekšlietu ministriju sadarbība pozitīvi iespaidos Baltijas valstu iestāšanās procesu Eiropas Savienībā. Jo visa Eiropa un pasaule taču ir ieinteresēta iekšējā drošībā. Ikviena starpvalstu sadarbības forma cīņā pret organizēto noziedzību, — gan mūsu sadarbība ar Krieviju, gan ar citām valstīm — tikai pastiprina valstu iekšējo drošību.

V.Rušailo: — Es piekrītu šim manu kolēģu viedoklim. Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija jau uztur ciešas sadarbības saites ar Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministrijām — gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības līmenī. Un šīsdienas tikšanās ir vēl viens solis mūsu auglīgas sadarbības paplašināšanai un padziļināšanai.

T.Loodus: — Principā man vairs nav atlicis ko piebilst. Pievienojoties šim kopīgajam viedoklim, es gribu teikt: šī sadarbība būs arī spēcīgs grūdiens, lai mēs ātrāk iekļūtu Eiropas Savienībā.

— Vai šī iekšlietu ministru tikšanās Latvijā uzskatāma par pirmo bezdelīgu, kas varētu aizsākt Krievijas un Latvijas attiecību uzlabošanos? Vai šai iekšlietu ministra vizītei varētu sekot, piemēram, Krievijas ārlietu ministra vizīte?

V.Rušailo: — Man šī ir tiešām pirmā vizīte Latvijā un vispār pirmais Latvijas apmeklējums. Mēs šodien norunājām tikties regulāri vismaz reizi gadā. Būs arī mūsu valstu iekšlietu ministriju operatīvo dienestu vadītāju tikšanās, izstrādājot jau konkrētus sadarbības stratēģiskos virzienus. Kas attiecas uz citu resoru vizītēm, — es negribētu jaukties šo resoru lietās.

M.Segliņš: — Es gribētu piebilst, ka attiecības starp Latviju un Krieviju, manuprāt, nebūt nav sliktas. Protams, ikvienas attiecības allaž var vēl uzlabot, bet mūsu valstu attiecības, es uzskatu, nav sliktas.

— Rušailo kungs, kā jūs vērtējat Baltijas valstu iekšlietu ministru atteikšanos piedalīties NVS dalībvalstu iekšlietu ministru padomes darbā?

V.Rušailo: — Es teiktu, ka jautājumam ir nekorekta redakcija. Šodien es tikai informēju savus Baltijas valstu kolēģus par NVS dalībvalstu iekšlietu ministru padomes darbību. Ja kolēģi gribēs šajā procesā piedalīties, mēs esam gatavi sekmēt šādas sadarbības attīstību. Taču lēmumu par to, protams, pieņems paši Baltijas valstu iekšlietu ministri.

— Kāpēc Krievijas Federācija neizdod Latvijai divus lieciniekus tā sauktajā pedofilgeitas lietā? Dzirdēts viedoklis, ka viņi Krievijā vajadzīgi kā "dzīvs kompromitējošais materiāls".

V.Rušailo: — Šādus izdošanas jautājumus izlemj ģenerālprokuratūra. Taču, runājot par šiem diviem lieciniekiem, — es neuzskatu, ka viņi būtu, kā jūs teicāt, dzīvs kompromitējošais materiāls. Šis apgalvojums jau ir no citas jomas.

— Jūs apspriedāt arī sadarbību cīņā pret terorismu. Kā jūs, Rušailo kungs, gatavojaties sadarboties ar Baltijas valstīm šajā jomā?

V.Rušailo: — Jā, mēs apspriedām arī sadarbības iespējas cīņā pret terorismu. Domāju, Baltijas valstīm šī problēma ir tikpat aktuāla, cik visai pasaulei. Un nesenie sprādzieni Rīgā to pierāda. Pēdējā gada laikā Krievijā veikta intensīva cīņa pret teroristiem. Mēs rūpīgi izmeklējām Buinakskā, Maskavā, Volgodonskā notikušos sprādzienus, kā arī divus sprādzienus Stavropoles novadā un arī vienu novērsto sprādzienu. Šodien Krievijas puse nodeva Baltijas valstu kolēģiem dokumentus, kas ļauj iepazīties ar faktiem par sprādzieniem Stavropoles novadā. Cīņa pret teroristiem satrauc mūs visus un ir īpaši aktuāla. Un es domāju, ka mēs sekmīgi sadarbosimies arī šajā jomā.

— Kā tiks īstenota sadarbība cīņā pret ekonomiskajiem noziegumiem?

T.Loodus: — Pastāv plašs noziedzības loks, pret ko mums kopīgi jācīnās. Tai skaitā arī ekonomiskie noziegumi. Šai cīņai tiks izveidota speciāla darba grupas apakšgrupa ar mērķi, nevis sekot ekonomiskajiem noziegumiem, bet tos apsteigt.

V.Rušailo: — Jā, arī ekonomikas jomā notiek daudz noziegumu, un Krievijā tā ir viena no īpaši aktuālām problēmām. Ne velti uz šo problēmu mūsu īpašu uzmanību vērsa prezidents Putins. Šī gada deviņos mēnešos mēs esam atklājuši par 22% vairāk ekonomisko noziegumu nekā pērn. Šodien mēs apspriedām Krievijas Iekšlietu ministrijas sadarbību ar Baltijas valstīm arī šajā jomā. Tā ir gan Krievijas krāsaino metālu izvešana caur Baltijas valstīm, gan kontrabanda, gan netīrās naudas atmazgāšana — plašs ekonomisko noziegumu spektrs, un cīņā pret to mūsu sadarbība ir ļoti aktuāla.

Č.K.Blažis: — Šīsdienas sarunās akcents tika likts uz sadarbības pasākumiem politiskā līmenī. Konkrētu noziegumu kategoriju apkarošanai tiks izveidotas attiecīgās darba grupas, kas tad arī lems par konkrētām sadarbības metodēm.

M.Segliņš: — Ekonomisko noziegumu ir aizvien vairāk. Latvijā ir labi nostādīts banku bizness. Rušailo kungs jau minēja gadījumus, kad Latvijā tiek atmazgāta Krievijas "netīrā" nauda.

— Kā radās šīs tikšanās iecere?

M.Segliņš: — Tā neradās spontāni. Mēs šo tikšanos plānojām jau ilgāk nekā pusgadu. Un šodien vienojāmies turpmāk tikties vismaz reizi gadā.

V.Rušailo: — Es gribu pateikties arī žurnālistiem par lielo interesi, ko veltījāt šim pasākumam.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Krievijas Federācijas iekšlietu ministrs un Latvijas Republikas iekšlietu ministrs apmainās ar protokolu par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas sadarbību 2001.–2002. gadā