
Raiņa svētki Vitebskā
Šogad Rīgā un Latvijas novados plaši atzīmējam Raiņa un Aspazijas 140.dzimšanas dienu. Ar sirsnību, mīlestību un cieņu Raiņa vārds tiek pieminēts Vitebskā.
Vitebskas pilsētas kapu senākajā
daļā atdusas Raiņa māte Dārta Pliekšāne. Viņa uz šo pilsētu
atbrauca tālajā 1898.gadā, lai apmestos uz dzīvi pie savas
jaunākās meitas Doras, kas jau bija precējusies ar pagaidu
izsūtījumā nometināto Pēteri Stučku. Par to laiku ir saglabājies
maz dokumentālu liecību. Rainis dzīvoja izsūtījumā Pleskavā, un
no sarakstes ar māsu var secināt, ka mātei 1899.gada janvārī
pasliktinājies veselības stāvoklis un tikusi paralizēta ķermeņa
kreisā puse. Aprīlī Rainis saņēmis sēru vēsti. Mātes pavadīšanā
pēdējā gaitā dzejnieks nevarēja piedalīties, jo viņam bija
aizliegts izbraukt no Pleskavas. Dora vēstulē apraksta, ka māmiņa
aizgājusi klusi, klusi un bez mokām un paglabāta ļoti skaisti.
Kapa vietu Raiņa mātei, kā vēstulē raksta Dora, izvēlējies
Pēteris Stučka.
Vitebskas vecajos Semjonovas kapos pie piemiņas akmens Raiņa
mātei 8.oktobra rītā pulcējās kupls ļaužu pulciņš. Skanēja Raiņa
vārsmas baltkrievu valodā, tika godināta māte, kas zemei jau
atdevusi savus bērnus un vīru, tika cildināts latviešu sievietes
darba tikums un dvēseles dāsnums. Piemiņas akmens pakājē dega
svecītes, un ziedu klāsts bija dziļas cieņas apliecinājums mātei,
kas devusi dzīvību Dzejniekam.
Atceres brīdī piedalījās Latvijas konsule Baltkrievijā Imanta
Vingre, Daugavpils Kultūras centra vadītāja Ināra Mukāne,
rakstnieks Roalds Dobrovenskis, Inese Bērziņa no Raiņa mājas
Berķenelē, Gaida Jablovska un Valentīna Leitāne no Rakstniecības,
teātra un mūzikas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB)
delegācija un Vitebskas sabiedriskie darbinieki, rakstnieki un
dzejnieki.
Svētki turpinājās Vitebskas Valsts universitātē, kur atklāja
Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavoto izstādi “Latviešu
plakāta simtgade”.
Vitebskas pilsētas Majakovska vārdā nosauktajā Kultūras namā, kur
notika svētku centrālais pasākums, tika atklāta Literatūras
muzeja izveidotā izstāde “Rainis un Baltkrievija”. Tajā var
iepazīties ar Raiņa dzeju un dramaturģiju baltkrievu valodā un
plašu materiālu klastu par baltkrievu un latviešu kultūras
sakariem.
Latvijas konsule Imanta Vingre, rakstnieks Roalds Dobrovenskis un
dzejnieks Sergejs Paņizņiks izteica kopīgu pārliecību, ka
Daugava, kas plūst no Vitebskas līdz Rīgai, līdzi nes
nepieciešamību ieklausīties Raiņa atziņās, jo viņa paustās idejas
un domas ir aktuālas arī mūsdienu kultūras procesos. Svētkus
kuplināja uzvedums “Spīdi, saulīte, spīdi!”, ko režisores Līgas
Balodes vadībā bija sagatavojuši Vitebskas svētdienas skolas
audzēkņi un Daugavpils bērni. Tikšanās ar radošo inteliģenci,
kultūras un muzeju darbiniekiem turpinājās I.Repina muižā
Zdravņevo. Zvaigžņotajā naktī skanēja krievu romances Roalda
Dobrovenska priekšnesumā un kopīgi dziedātās latviešu
tautasdziesmas.
Ar savu atsaucību un finansiālo atbalstu šos divu tautu kultūras
svētkus palīdzēja sarīkot Valsts kultūrkapitāla fonds,
Baltkrievijas vēstniecība Latvijā, Latvijas konsulāts Vitebskā un
Vitebskas pilsētas Kultūras un izglītības pārvalde.
Gaida
Jablovska,
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja
direktora vietniece
|
Piemiņas akmens Raiņa mātei Dārtai Pliekšānei Vitebskā Foto: Roalds Dobrovenskis |