![](/img/logo.png)
“Kultūras informācijas sistēmas” veicina reģionu uzplaukumu
Valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, kas 1997.gadā dibināta kā valsts bezpeļņas SIA, kopš 2003.gada valsts aģentūras statusā īsteno nozīmīgo valsts vienotās bibliotēku sistēmas projektu “Gaismastīkls” Latvijas pilsētu un rajonu bibliotēkās, veiksmīgi piedalās ERAF projektu konkursos, tikko ieguvusi jaunu logo – “info plūsma”, kas stājies iepriekšējā – zirnekļa tīkla – vietā.
Jaunā Ventspils Galvenā bibliotēka Foto: Reinis Traidās, A.F.I. |
Par logo vienojušies kopā
Jaunais aģentūras logo ļaus atšķirt aģentūru no citām kultūras iestādēm, vienlaikus akcentējot tās saikni ar globālajām informācijas tehnoloģijām kultūras mantojuma vidē. “Kultūras informācijas sistēmas” (aģentūra) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilma Birzniece “LV” pavēstīja, ka konkursam par logo izstrādi pieteikušies 13 pretendenti ar 33 skiču idejām, bet uzvarējušas mākslinieces Inguna Zariņa un Marina Bruzgule. “Zīmes veidolā izceltas vienīgi burtu vijīgās līnijas, tā vizualizējot plūsmas ideju, zīme kompozicionāli ierakstās vienādsānu trijstūrī, kas dažādos kontekstos parādās kā gaismas un harmonijas simbols,” – tā idejas aprakstā pamato pašas autores.
Aģentūras direktore Sandra Ozoliņa neslēpa, ka vecais logo bieži izpelnījies kritiku kā atpalicības, putekļainas un stagnatīvas (zirnekļa) vides simbols, tāpēc par jauno logo vienojušies darbinieku lokā, pieaicinot vairākus ekspertus.
Bibliotēkas nodrošina ar datu bāzēm
“Gaismas tīkla” ieviešanā pieteikušās bibliotēkas tiek apgādātas ar NAIS, Tildes “Letonika” un drīzumā arī ar “Lursoft” datu bāžu bezmaksas sadaļu, lai bibliotēku apmeklētājiem būtu pieejama visa noderīgā informācija par dažādām dzīves jomām. Šo datu bāžu abonēšanas maksa ir sadalīta starp aģentūru (75 procentu apmērā) un konkrēto bibliotēku (25 procenti). Sandra Ozoliņa “LV” sacīja, ka Latvijas datu bāžu – programmatūras – piegādātāji varētu būt elastīgāki, piedāvājot atlaides un dažādus netipiskus risinājumus. “Šobrīd varam secināt, ka bibliotēkas ir soli priekšā muzejiem un arhīviem tehnoloģiju attīstības ziņā, jo kopš 2002.gada tur mērķtiecīgi ieguldītas valsts investīcijas. Daudzviet Latvijā bibliotēkas joprojām kalpo kā galvenais, ja ne vienīgais publiski pieejamais interneta pieslēguma punkts. “Gaismastīkla” projekts noslēgsies 2007.gada beigās, kad būs apgūti visi 12,7 miljoni latu. Šajos līdzekļos ir iekļautas administratīvās un tehnisko speciālistu izmaksas, bet nav ieskaitīts bibliotekāru algu fonds,” piebilda S.Ozoliņa. Kā zināms, 2008.gadā vajadzētu būt gatavai Gaismaspils ēkai Rīgā, pie Akmens tilta.
Sandra Ozoliņa Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I |
Rūpējas arī par muzejiem un arhīviem
Šā gada septembrī noslēgts
trīspusējs līgums starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru,
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās
sekretariātu un valsts aģentūru “Kultūras informācijas sistēmas”
par nacionālās programmas projekta “Vienotā valsts arhīvu
informācijas sistēma” (VVBIS) ieviešanu un Eiropas Reģionālās
attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma piešķiršanu. No ERAF
līdzekļiem Vienotās valsts arhīvu sistēmas projektam (VVAIS) tiks
piešķirti 737 049 lati. ERAF finansē 75 procentus no kopējām
projekta izmaksām. Valsts līdzfinansējums VVAIS projektā būs
245 683 lati. Savukārt “Gaismastīkla” projektam no ERAF tiks
atvēlēti 1 157 797 lati, bet muzeju kopkataloga
projektam – 513 419 lati. Valsts līdzfinansējums VVBIS
projektā būs 385 982 lati, bet NMK projektā – 171 139
lati. Valsts vienotās bibliotēku sistēmas jeb “Gaismastīkla”
ietvaros bibliotēkas nākamajā gadā saņems 1500 datorus komplektā
ar standarta programmatūru, 200 bibliotēkās ierīkos lokālos datu
pārraides tīklus un 190 bibliotēkās nodrošinās pastāvīgo
interneta pieslēgumu, kā arī 600 bibliotēku darbinieku (bez
zināšanām un ar minimālām priekšzināšanām) apmācība darbam ar
datoru.
Līdz ar to vienotā sistēmā būs apvienoti 110 Latvijas muzeju
krājumi (ieskaitot piecus privātos), ar informāciju tehnoloģiju
palīdzību radot krājumiem trīsdimensiju prezentācijas ar
pievienotiem izsmeļošiem aprakstiem, lai Latvijas iedzīvotājus
ieinteresētu par muzeju dārgumiem.
Sadarbojas ar iepriekšējiem direktoriem
Sandra Ozoliņa par aģentūras
direktori strādājot jau trešo gadu, taču, nebūdama lepna, labprāt
konsultējoties ar iepriekšējiem iestādes vadītājiem. Pirmais
direktors bija Aldis Ābele, tagadējais Ventspils pilsētas domes
izpilddirektors, kultūras ministres Helēnas Demakovas ārštata
padomnieks pašvaldību jautājumos un aģentūras konsultatīvās
padomes priekšsēdētājs, kurš cita starpā uzraugot arī ERAF
finansēto projektu izpildes gaitu. Otrā direktore Margarita
Marcinkēviča šobrīd kļuvusi par Ventspils rajona bibliotēkas
vadītāju un vienlaikus ir viena no zinīgākajiem ekspertiem
praktiķiem un “Gaismastīkla” kuratore Kurzemes reģionā. Darba
kārtībā līdztekus valsts nozīmes bibliotēku kopkatalogam un
rajonu bibliotēku kopkatalogam par mazo bibliotēku fondiem tiek
ieviesta attālinātā grāmatu rezervēšanas sistēma, kas sākotnēji
instalēta piecās bibliotēkās Ventspilī, Gulbenē, Limbažos,
Preiļos un Valmierā. Šī sistēma jau no 3.oktobra tiek testēta
Ventspilī, kam pēc desmit dienām būs jāsniedz savas
atsauksmes.
Aģentūras direktore prognozē, ka to pirmajā laikā pārsvarā
izmantos studenti, kas brīvdienās dodas mājās un varēs pasūtīt
zināmas grāmatas pirms izbraukšanas no Rīgas, lai tās saņemtu
galapieturā.
2005.gada beigās aģentūra izsludinās valsts iepirkuma konkursu
par vienotā bibliotēku portāla izveidi, kur 2006.gadā pēc
programmēšanas darbu pabeigšanas būtu gan profesionāļiem
bibliotekāriem, gan lasītājiem piemērotas satura telpas, arī
operatīvas informācijas meklēšanas rīki.
Piedalījušies kultūrpolitikas vadlīniju rakstīšanā
Pēc aģentūras speciālistu
skaidrojuma, arhīvi, muzeji un bibliotēkas pieskaitāmas “atmiņas
institūcijām”, kas komplektē, saglabā un nodrošina pieejamību
cilvēku, sabiedrības un institūciju pieredzei, zinātnes un
kultūras mantojumam.
Svarīgākais aģentūras uzdevums ir garantēt “universālo
informācijas pakalpojumu” kultūras nozarēs, kas attiecas uz
jebkuras informācijas (teksta, datu, grafikas, skaņas, kustīga un
nekustīga attēla, multimediju u.c.) elektronisku piegādi
(magnētiskie un optiskie nesēji, tiešsaiste, apraide u.c.), tas
var būt interaktīvs vai sniegts pēc pieprasījuma.
Toties “Vienotā informācijas sistēma” ir tāda atsevišķo
dalībinstitūciju informācijas sistēmu apvienība, kuras ietvaros,
izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ir
iespējams veikt informācijas apmaiņu starp sistēmas sastāvdaļām,
balstoties uz nozarēs akceptētiem un starp nozarēm saskaņotiem
starptautiskiem standartiem; attālināti veikt informācijas
meklēšanu, pasūtīšanu un saņemšanu no dalībinstitūcijas, kā arī
citiem informācijas resursiem atbilstoši normatīvo aktu
prasībām.
Tā kā mēs tagad dzīvojam informācijas sabiedrībā, kur digitālie
resursi ir vieglāk izmantojami un pieejami nekā tradicionālā
informācija, tad atbilstoši Eiropas Savienībā pieņemtajai praksei
digitālo materiālu radīšana un e-krājuma nodošana pasaules tīklos
ir nacionālās valdības galvenais pienākums.
Arvīds Deģis