Sieviete, puķes un traktors

Lauku dzīve ir skarba, un laukos augusi meitene ir pavisam cita kaluma nekā citas ievirzes pilsētnieces. Mūsdienās tie vairs nav tikai agrie ganu rīti vai slauktuve. Izskolojusies un sākusi mūsdienīgu saimniekošanu – tāda jauna dāma uzņemas pienākumus un darbus, kas tradicionāli bija vīriešu ziņā.

Pa “Rāmavas” rudens lauksaimniecības izstādes teritoriju joņo varenais “Valtra” traktors, veicot sarežģītas virāžas starp nožogojuma stabiņiem un uzraujot pat nelielu ātrumposmu. Kad pēc straujā brauciena no traktora kabīnes izkāpj jauna dāma, pirmā doma ir: kārtējā emancipētā būtne, kura glāsta triecienšautenes un kratās autorallijos. Izrādās, ka šoreiz gluži tā nav.
Inita Zepa ir absolvējusi Bulduru dārzkopības tehnikumu, un viņas vismīļākā nodarbe ir puķu audzēšana. Inita ir dārzniecības “Puķu sēta” vadītāja Madonā, bet kopā ar vīru Jāni apsaimnieko 120 ha Madonas rajona Barkavas pagasta SIA “Jaunzemi–Z” zemnieku saimniecībā. Pie “Valtras” stūres sēdusies tikai otro reizi, lai gan ar dažādiem spēkratiem darīšana iznākot itin bieži. Ka viņai ir ķēriens uz stūrēšanu, to apliecina saņemtā firmas “Kesko Agr” balva par ātrāko sarežģītas virāžas veikšanu, kuru pieveikt neizdevās pat dažam no divsimt sacensties gribētājiem vīriem.
Savā saimniecībā Jānis ar Initu dod darbu ap piecpadsmit lauku ļaudīm sezonā, bet pastāvīgi tajā strādā pieci strādnieki, tajā skaitā arī divpadsmitgadīgais dēls Raitis un piecpadsmitgadīgā meita Laila. Darbs dzen darbu – pavasarī stādu audzēšana, rudenī galvenie spēki jāveltī labības novākšanai un zemes sagatavošanai nākamā gada ražai. Daudzi rīdzinieki nezina, ka, priecājoties par Rīgas parku krāšņumu, skaistajām ziedu kompozīcijām, paldies jāsaka madoniešiem, jo jau četrus gadus krāšņie ziedi uz galvaspilsētu ceļo no Initas vadītās “Puķu sētas”.
Jānim savukārt galvenā rūpe ir par kviešiem, miežiem, rapsi un dārzeņiem saimniecībā, kas izaugusi no tēva sētas, piepērkot klāt zemi. Jānis lēš, ka ar zināmām sāpēm šogad būs jāšķiras no tēva audzēta meža, lai vēl nopirktu zemi. Žēl, bet vajadzība spiež, jo drīz vairs zemi Barkavā nopirkt nevarēs. Kāds vācietis gandrīz puspagastu iegādājies, arī citi pērk. Nav patīkami, ka uz zemes līdzās tēva sētai saimniekos citi, tāpēc arī jāziedo mežs. Kaut arī Zepi saimnieko samērā sekmīgi, jo, pateicoties Eiropas atbalsta fonda naudai, iegādāts jauns jaudīgs traktors, jauna graudkopības tehnika nolietoto padomju laika rīku vietā, darbs ir ļoti smags. Jānim kremt, kāpēc šogad kritušās graudu cenas, bet maize kļūst dārgāka. Otra liga ir darba spēks. Trīs no bijušajiem darbiniekiem jau strādā Īrijā. Dārzniecībā vismaz nav pārmēra dzērāju problēma, jo tur strādā sievietes. Iespējams, ka arī uz Madonu būs jāaicina viesstrādnieki. Inita uzskata, ka valdībai vajadzētu vairāk atbalstīt zemniekus, jo šīs nozares saimniekošana ir ļoti atkarīga no dabas untumiem. Laukus ar villaini nepārsegsi, bet darbs ir ļoti smags.
Latvijas laukos ienāk jauna paaudze, kura domā un saimnieko vērienīgi. Agrāko gadu saimniekošana nav jāaizmirst, bet tā ir vēsture, kuru var ne tikai atcerēties, bet izmantot pieredzei, lai arī mūsdienu zemnieks strādātu ar modernu jaudīgu tehniku.

Andris Kļaviņš