ASV un Eiropas Savienība stīvējas par subsīdijām

Eiropas Savienība (ES) reaģējusi uz ASV priekšlikumu samazināt lauksaimniecības subsīdijas un paziņojusi, ka ir gatava samazināt subsīdijas saviem zemniekiem par 70%, tādējādi mēģinot atdzīvināt strupceļā nonākušās pasaules tirdzniecības sarunas, vēsta “EUobserver”.

Pirmdien publiskotā paziņojumā ES tirdzniecības komisārs Pīters Mendelsons norādīja, ka savienība būtu gatava samazināt subsīdijas savam lauksaimniecības sektoram par 70%. Prezentējot ES plānu saviem kolēģiem Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), P.Mendelsons arī paziņoja, ka ES būtu gatava samazināt importa nodevas lauksaimniecības produktiem 60% apmērā. “Ir jābūt konkrētiem piedāvājumiem, kas nodrošinātu tālāku attīstību,” sacīja ES tirdzniecības komisārs.
Eiropas Komisija (EK) ir likusi skaidri saprast, ka ES solis ir “pilnībā atkarīgs no citu PTO dalībvalstu pienācīgiem atbildes soļiem”. Savukārt ASV pirmdien paziņoja, ka varētu samazināt savas lauksaimniecības subsīdijas pat līdz 60%. Reakcija uz to pasaulē nav bijusi viennozīmīga.
Piemēram, Japānas lauksaimniecības ministrs Mineiči Ivanaga paziņoja, ka viņa valsts nevar akceptēt šādu priekšlikumu kā pamatu tālākām sarunām, jo piedāvātais ASV lauksaimniecības subsīdiju samazinājums, pēc Japānas domām, ir nepietiekams. Savukārt ES šis priekšlikums var saskarties ar atsevišķu dalībvalstu opozīciju. Lai gan EK ir pilnvarota vest sarunas dalībvalstu vārdā, vairākas valstis, tostarp Francija, paziņojušas, ka vēlas izskatīt jebkādu vienošanos, pirms to paraksta EK.
Aptuveni 13 ES valstis pagaidām iebilst pret plāniem par 70% samazināt lauksaimniecības subsīdijas. Minētās valstis, tostarp Polija un Francija, ir vērsušās pie ES lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeras Bēlas, uzsverot, ka ES savu tirgu atvēršanā jau ir darījusi vairāk nekā atsevišķi tās tirdzniecības partneri.
PTO dalībvalstis cenšas panākt vienošanos par pasaules tirdzniecības liberalizāciju, lai samazinātu nabadzību attīstības valstīs, taču lauksaimniecības subsīdijas līdz šim ir bijis viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavējis 2001.gadā uzsāktās sarunas. Drīzumā tās varētu apdraudēt laika trūkums, jo tiek sagaidīts, ka pamatvienošanās tiks panākta PTO ministru sanāksmē, kas šā gada decembra vidū notiks Honkongā. Sarunu sekmīgs iznākums lielā mērā būs atkarīgs arī no attīstības valstīm, kas ir prasījušas ES un ASV samazināt brīvo tirgu izkropļojošās subsīdijas.
Kā atzīst Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes locekle Rita Sīle, arī iepriekš ir izskanējušas dažādas līdzīgas apņemšanās par subsīdiju samazināšanu, taču tās bijušas “deklaratīvas” un nav īstenotas. Savukārt, ja ES un ASV paziņos konkrētus atbalsta samazināšanas nosacījumus un termiņus, kad plānus varētu īstenot, tad Latvijas zemniekiem “būtu jāsāk uztraukties” par šīm aktivitātēm. Šādas aktivitātes parasti ir vērstas uz to, lai padarītu konkurētspējīgāku mazāk attīstīto valstu produkciju pasaules tirgū.
Pēc R.Sīles domām, zemnieku subsīdiju un importa nodevu lauksaimniecības produktiem samazināšana nozīmētu to, ka samazinātos Latvijas produktu konkurētspēja vietējā tirgū, bet palielinātos mazāk attīstīto valstu produkcijas konkurētspēja ES, tostarp arī Latvijā. Patlaban ES valstu zemniekiem tiek piešķirtas samērā lielas subsīdijas. Tāpat ES tirgū ir noteikti dažādi pasākumi, kas apgrūtina mazāk attīstīto valstu produkcijas tirdzniecību.
Šogad EK paziņoja par ES stingri regulētā cukura tirgus reformu, kas uzlabos šā sektora konkurētspēju. Lēmums par cukura reformu tika pieņemts pēc PTO paziņojuma, ka ES cukura tirgus regulācija un eksporta subsidēšana ir pretrunā ar brīvās tirdzniecības noteikumiem.

“LV” informācija