Par iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību

Ministru kabinets 2000. gada 17. oktobrī apstiprināja Latvijas Republikas iestāšanās sarunu pozīciju sadaļā "Vides aizsardzība".

Vides aizsardzība ir viena no sarežģītākajām iestāšanās sarunu pozīcijām, jo tās īstenošana saistīta ar lieliem izdevumiem gan valsts, gan privātajā sektorā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir izstrādāts detalizēts finansu plāns ES prasību ieviešanai vides sektorā, kurā iekļauti gan Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālo fondu līdzekļi, gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, gan arī paredzēta kredītresursu piesaiste. Darbs pie finansu plāna precizēšanas vēl turpināsies, taču šobrīd paredzams, ka līdz 2015. gadam būs nepieciešami vairāk nekā 850 miljonu latu izdevumi, no kuriem lielu daļu būs iespējams segt no ES strukturālajiem fondiem.

Latvijas likumdošana jau tagad lielā mērā atbilst ES nosacījumiem, un līdz 2003. gada 1. janvārim ir paredzēts pilnībā saskaņot Latvijas likumdošanu ar šobrīd spēkā esošajām ES direktīvām. Tomēr ES normu ieviešanai būs nepieciešams vairāk laika, tādēļ sarunu pozīcija paredz vairākus pārejas periodus un atsevišķos gadījumos atkāpes no ES normām. Jāņem vērā arī, ka ES vides likumdošana nemitīgi papildinās un nāk klāt jaunas prasības.

Pārejas periodi nebūs nepieciešami tādās jomās kā vides informācija, ietekmes uz vidi novērtējums, ķīmisko vielu un ģenētiski modificēto organismu kontrole, trokšņa kontrole, klimata izmaiņas un civilā aizsardzība.

Gaisa aizsardzības jomā Latvija prasa pārejas periodus vides kvalitātes normatīvu ieviešanā naftas bāzēm ar apjomu, mazāku par 25 000 tonnām gadā, līdz 2009. gada 1. janvārim un degvielas uzpildes stacijām ar apjomu 500–1000 m3 gadā līdz 2008. gada 1. martam. Pārejas periods ir saistīts ar nepieciešamību saglabāt mazo naftas bāzu un degvielas uzpildes staciju tīklu lauku rajonos, kur līdzekļu trūkuma dēļ ES vides prasības nav iespējams ieviest agrāk.

Latvija pieprasa arī pārejas periodus degvielas kvalitātes jomā līdz 2004. gada 1. janvārim sakarā ar to, ka pašlaik importētā degviela nevar nodrošināt atsevišķus kvalitātes kritērijus, kā arī laiku, kas nepieciešams kontroles metožu ieviešanai.

Ūdens kvalitātes jomā pārejas periodi nepieciešami, lai varētu īstenot investīciju projektus Latvijas pilsētās, kas kopā izmaksās gandrīz 580 miljonus latu. Tāpēc Latvija prasa pārejas periodus pilsētas notekūdeņu un dzeramā ūdens direktīvu ieviešanā līdz 2015. gadam.

Privāto sektoru skars ES nitrātu direktīvas prasību ieviešana. Dārgākais pasākums būs kūtsmēslu krātuvju ierīkošana jutīgajās zonās, kuras noteiks atbilstoši nitrātu direktīvas prasībām. Tāpēc Latvija prasa pārejas periodu līdz 2010. gadam ES nitrātu direktīvas prasību pilnīgai ieviešanai, kura laikā ar subsīdiju, pirmsstrukturālo fondu un vēlāk strukturālo fondu palīdzību varētu ieviest direktīvā noteiktās prasības.

Vairākām citām ūdens sektora direktīvām būs nepieciešami pārejas periodi, lai nodrošinātu nepieciešamās monitoringa prasības, kā arī ūdens kvalitāti, ko tieši ietekmēs iepriekš minēto investīciju projektu īstenošana.

Atkritumu apsaimniekošanas sektorā Latvija prasīs pārejas periodu vairākām direktīvām bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā līdz 2004. gada beigām, lai varētu pilnībā izveidot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu valstī, tai skaitā uzstādītu iekārtu bīstamo atkritumu sadedzināšanai un izveidotu drošu bīstamo atkritumu apglabāšanas poligonu.

Sadzīves atkritumu jomā nepieciešamas investīcijas 190 miljonu latu apjomā, lai izveidotu ES direktīvām atbilstošu sadzīves atkritumu poligonus, kā arī slēgtu un rekultivētu pašreizējās atkritumu izgāztuves. Saskaņā ar pozīciju līdz 2012. gadam visi reģionālie atkritumu poligoni atbildīs ES prasībām, bet esošo izgāztuvju pilnīgajai rekultivācijai nepieciešams pārejas periods līdz 2015. gadam. Tāpat pārejas periods līdz 2015. gadam nepieciešams, lai varētu sasniegt ES mērķus izlietotā iepakojuma pārstrādes jomā atbilstoši ES direktīvai par iepakojumu.

Rūpnieciskā piesārņojuma kontroles jomas direktīvas galvenokārt radīs izmaksas privātajam sektoram. Kaut arī aprēķinātās investīcijas vides prasību ieviešanai ir ievērojamas, daudzos gadījumos tās atmaksāsies samērā īsā laika periodā, kā arī nodrošinās labāku produkcijas realizācijas iespēju Eiropas tirgū. Latvija prasa pārejas periodu līdz 2006. gadam direktīvas par lielo ķīmisko avāriju riska pilnai ieviešanai rūpniecības uzņēmumos, ņemot vērā nepieciešamās izmaksas (4–6 miljoni latu) un laiku, kas nepieciešams organizatoriskajiem un drošības pasākumiem. Latvija prasīs pārejas periodus arī direktīvas par integrēto pieeju piesārņojuma novēršanā un kontrolē (IPNK) prasību īstenošanai, galvenokārt par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanu rūpniecības uzņēmumos. Pārejas periodi dažādām uzņēmumu grupām pieprasīti līdz 2010.–2015. gadam. Jāatzīmē, ka ES prasības par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem esošajiem uzņēmumiem stājas spēkā 2007. gada oktobrī. Kopējās izmaksas IPNK direktīvas ieviešanā privātajā sektorā pārsniegs 200 miljonus latu.

Pagaidām nav pabeigti aprēķini, lai noteiktu, vai Latvijai būs nepieciešams pārejas periods virs direktīvā minētā 2007. gada jaunajai direktīvai par gaistošo organismu savienojumu izmešiem, kas arī varētu radīt problēmas dažām rūpniecības nozarēm.

Dabas aizsardzības jomā, ņemot vērā Latvijas bioloģisko daudzveidību, kas ir lielāka nekā vairumā ES valstu, un atsevišķu aizsargājamo sugu plašu sastopamību, Latvija sarunu pozīcijā pieprasa vairākus izņēmumus aizsardzības režīmā, piemēram, attiecībā uz vilkiem, lūšiem, bebriem un vairākiem plēsīgajiem putniem. Latvija prasīs arī pārejas periodu līdz 2010. gadam, lai pilnībā ieviestu visas ES Putnu un Dzīvotņu (biotopu) direktīvu prasības aizsargājamās teritorijās. Minētie izņēmumi un pārejas periodi tomēr nekādā veidā nepasliktinās esošo aizsardzības režīmu Latvijas aizsargājamajās teritorijās.

Kodoldrošības jomā Latvijai būs vajadzīgs pārejas periods līdz 2005. gadam attiecībā uz medicīnas aparatūru, kuras nomaiņai būs nepieciešami ievērojami līdzekļi. Arī Salaspils eksperimentālā kodolreaktora demontāžas jautājumi, kaut arī tiešā veidā nav sarunu jautājums, tomēr netieši ietekmēs sarunu gaitu.

Privāto sektoru skars ES nitrātu direktīvas prasību ieviešana. Dārgākais pasākums būs kūtsmēslu krātuvju ierīkošana jutīgajās zonās, kuras noteiks atbilstoši nitrātu direktīvas prasībām. Tāpēc Latvija prasa pārejas periodu līdz 2010. gadam ES nitrātu direktīvas prasību pilnīgai ieviešanai, kura laikā ar subsīdiju, pirmsstrukturālo fondu un vēlāk strukturālo fondu palīdzību varētu ieviest direktīvā noteiktās prasības.

Vairākām citām ūdens sektora direktīvām būs nepieciešami pārejas periodi, lai nodrošinātu nepieciešamās monitoringa prasības, kā arī ūdens kvalitāti, ko tieši ietekmēs iepriekš minēto investīciju projektu īstenošana.

Atkritumu apsaimniekošanas sektorā Latvija prasīs pārejas periodu vairākām direktīvām bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā līdz 2004. gada beigām, lai varētu pilnībā izveidot bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu valstī, tai skaitā uzstādītu iekārtu bīstamo atkritumu sadedzināšanai un izveidotu drošu bīstamo atkritumu apglabāšanas poligonu.

Sadzīves atkritumu jomā nepieciešamas investīcijas 190 miljonu latu apjomā, lai izveidotu ES direktīvām atbilstošu sadzīves atkritumu poligonus, kā arī slēgtu un rekultivētu pašreizējās atkritumu izgāztuves. Saskaņā ar pozīciju līdz 2012. gadam visi reģionālie atkritumu poligoni atbildīs ES prasībām, bet esošo izgāztuvju pilnīgajai rekultivācijai nepieciešams pārejas periods līdz 2015. gadam. Tāpat pārejas periods līdz 2015. gadam nepieciešams, lai varētu sasniegt ES mērķus izlietotā iepakojuma pārstrādes jomā atbilstoši ES direktīvai par iepakojumu.

Rūpnieciskā piesārņojuma kontroles jomas direktīvas galvenokārt radīs izmaksas privātajam sektoram. Kaut arī aprēķinātās investīcijas vides prasību ieviešanai ir ievērojamas, daudzos gadījumos tās atmaksāsies samērā īsā laika periodā, kā arī nodrošinās labāku produkcijas realizācijas iespēju Eiropas tirgū. Latvija prasa pārejas periodu līdz 2006. gadam direktīvas par lielo ķīmisko avāriju riska pilnai ieviešanai rūpniecības uzņēmumos, ņemot vērā nepieciešamās izmaksas (4–6 miljoni latu) un laiku, kas nepieciešams organizatoriskajiem un drošības pasākumiem. Latvija prasīs pārejas periodus arī direktīvas par integrēto pieeju piesārņojuma novēršanā un kontrolē (IPNK) prasību īstenošanai, galvenokārt par labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanu rūpniecības uzņēmumos. Pārejas periodi dažādām uzņēmumu grupām pieprasīti līdz 2010.–2015. gadam. Jāatzīmē, ka ES prasības par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem esošajiem uzņēmumiem stājas spēkā 2007. gada oktobrī. Kopējās izmaksas IPNK direktīvas ieviešanā privātajā sektorā pārsniegs 200 miljonus latu.

Pagaidām nav pabeigti aprēķini, lai noteiktu, vai Latvijai būs nepieciešams pārejas periods virs direktīvā minētā 2007. gada jaunajai direktīvai par gaistošo organismu savienojumu izmešiem, kas arī varētu radīt problēmas dažām rūpniecības nozarēm.

Dabas aizsardzības jomā, ņemot vērā Latvijas bioloģisko daudzveidību, kas ir lielāka nekā vairumā ES valstu, un atsevišķu aizsargājamo sugu plašu sastopamību, Latvija sarunu pozīcijā pieprasa vairākus izņēmumus aizsardzības režīmā, piemēram, attiecībā uz vilkiem, lūšiem, bebriem un vairākiem plēsīgajiem putniem. Latvija prasīs arī pārejas periodu līdz 2010. gadam, lai pilnībā ieviestu visas ES Putnu un Dzīvotņu (biotopu) direktīvu prasības aizsargājamās teritorijās. Minētie izņēmumi un pārejas periodi tomēr nekādā veidā nepasliktinās esošo aizsardzības režīmu Latvijas aizsargājamajās teritorijās.

Kodoldrošības jomā Latvijai būs vajadzīgs pārejas periods līdz 2005. gadam attiecībā uz medicīnas aparatūru, kuras nomaiņai būs nepieciešami ievērojami līdzekļi. Arī Salaspils eksperimentālā kodolreaktora demontāžas jautājumi, kaut arī tiešā veidā nav sarunu jautājums, tomēr netieši ietekmēs sarunu gaitu.

Ārlietu ministrijas preses centrs