Par Zviedrijas un Latvijas pašvaldību sadarbību

Zviedrijas valdība 2000.gadu pasludinājusi par Baltijas valstu gadu. Šoruden tiek rīkoti tautsaimniecības, kultūras un informācijas apmaiņas pasākumi sadraudzības rajonos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Latvijā, Cēsīs, Zviedrijas un Latvijas dienu ietvaros no 12. līdz 15.oktobrim notika arī abu valstu pašvaldību sadraudzības konference. 13.oktobrī rīkotās konferences mērķis bija informēt konferences dalībniekus par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesu, sniegt piemērus un parādīt iespējas, kādas paveras, iestājoties ES, atbalstīt pašvaldības sagatavošanās procesā dalībai ES, parādīt ES ietekmi uz pašvaldībām. Konferencē varēja iepazīties ar veiksmīgiem pašvaldību sadraudzības projektiem, parādīt, kādu atbalstu iespējams gūt no pašvaldību starptautiskajiem kontaktiem, un saņemt informāciju par dažādiem ES fondiem un programmām, kas pieejamas pašvaldībām. Konferencē referātus lasīja Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Iveta Šulca, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Agita Strazda, bet no Zviedrijas puses ar referātiem uzstājās Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā pārstāvis Heinrihs Hiks ( Heinrich Hick ), Eiropas Parlamenta loceklis Jērans Fērms ( Goran Farm ) (referātu skat. zemāk) , Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras pārstāvis Jans Lundkvists ( Jan Lundquist ).

Konferenci atklāja Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Beikmanis, izsakot cerību, ka konferencei būs izglītojoša nozīme, kur Zviedrijas sniegtā pieredze varētu kļūt noderīga Latvijas pašvaldībām ceļā uz ES, jo Zviedrija salīdzinoši nesen iestājusies šajā organizācijā.

Ārlietu ministrijas 3. politiskā departamenta direktore I. Šulca runāja par ES paplašināšanās procesu un uzsvēra, ka Latvija vēlas kļūt par ekonomiski attīstītu valsti, bet ES ir līdzeklis šajā procesā. Lai informētu klātesošos Zviedrijas pārstāvjus, viņa pastāstīja par šībrīža situāciju virzībā uz ES un par kritērijiem, kas Latvijai jāizpilda, kā arī sniedza pārskatu par iepriekšējo paplašināšanās pieredzi. Viņa datus saistīja ar veiktajām aptaujām par iedzīvotāju attieksmi pret iestāšanos ES un nonāca pie secinājuma, ka eiroskeptiķis ir slikti informēts eirooptimists, jo cilvēkam nav skaidrs, kādus labumus varētu sniegt iestāšanās ES. Runājot par iepriekšējo pieredzi, I. Šulca uzsvēra, ka nav vienotas sistēmas pašvaldību sarunām ar valdību, kas ir būtisks kavēklis daudzu jautājumu risināšanā. Tika uzdots jautājums — vai Latvijai ir alternatīva iestājai ES? Atbildot uz šo jautājumu, I. Šulca atzina, ka jāpievērš uzmanība pasaulē notiekošajiem globalizācijas procesiem, kas norāda uz integrācijas nepieciešamību savienībās, noteiktās valstu grupās. Latvijai pēc ģeogrāfiskā stāvokļa ir divas izvēles — iestāties ES vai pievienoties Neatkarīgo Valstu Savienībai austrumos. Viņa uzsvēra: Latvijas līdzšinējie panākumi pierāda, ka nepieciešama vēlēšanās iestāties ES, un visas valdības, kas strādājušas pēdējos desmit gadus, saglabājušas virzību uz ES kā savu prioritāro mērķi, nodrošinot reformu turpināšanos. "Apņēmība iestāties ES un politisko partiju vienprātība šajā jautājumā ir ļoti svarīgas. Arī sabiedrības attieksme ir redzama — 1998.gada vēlēšanās Saeimā netika ievēlētas tās partijas, kas neatbalstīja Latvijas virzību uz ES," atzina I. Šulca.

Eiropas Parlamenta pārstāvis J. Fērms runāja par pašvaldību iespēju ietekmēt ES (runa publicēta atsevišķi), bet EK delegācijas Latvijā pārstāvis H. Hiks iepazīstināja ar finansiālo atbalstu vietējam un reģionālajam līmenim. Viņš runāja par galvenajām Eiropas Komisijas prasībām sadarbībai ar partneriem Latvijā. Runātājs atzina, ka nepieciešama diskusija starp valsti un pašvaldībām par to, kādai jābūt nākotnes politikai, kādi priekšnoteikumi jārada šai diskusijai. Rīga nedrīkst būt tikai vārti ceļā uz ES, bet reģioniem ir jāveidojas kā līdzvērtīgiem partneriem ES. Ir jāpaplašina arī pašvaldību ekonomisko aktivitāšu tīkls, jāpastiprina kontakti ar nacionālajām ministrijām, jāapkopo vietējās situācijas analīze, jo par teritoriju attīstību jādomā nākotnes perspektīvā. Administratīvi teritoriālā reforma EK izpratnē nav būtisks panākumu faktors, jo Latvijai ir jāizvēlas reģioni, ko attīstīt, un valstij uz tiem ir jānorāda, jo nav nozīmes izkaisīt līdzekļus pa visu teritoriju, tie ir mērķtiecīgi jāiegulda. Viņš uzsvēra, ka EK nav svarīgi, cik reģionu būs Latvijā, bet galvenais ir izveidot platformu, kur sastapties valsts un ES viedokļiem par reģionu attīstību.

A. Strazda informēja klātesošos par ES strukturālo politiku un tās iespējamo nākotni saistībā ar Latviju. Lai iepazīstinātu Zviedrijas pārstāvjus ar situāciju Latvijā, tika plaši izklāstīta informācija par Latvijas iespējām izmantot pirmsiestāšanās fondus, kas ir instruments un iespēja likt pamatus nākotnes zināšanām ES strukturālo forndu izmantošanai pēc Latvijas iestāšanās ES.

J. Fērms runāja arī par ES reģionālā līmeņa iespējām un turpmāko attīstību, atgādinot, ka Latvijā neviens cits nespēs noteikt mūsu reģionu nākotni, kā vien mēs paši. Tāpēc stāstījumā J. Fērms izmantoja ES pieredzi, modelējot ES nākotnes reģionu situāciju. Viņš atzina, ka ir nopietns pamats veidot sadarbību valstu un reģionu starpā, un norādīja, ka šobrīd valstīm ir tendence no savām funkcijām atteikties, tās novirzot uz reģioniem, tādējādi pieaug arī vietējo institūciju loma. To pierāda arī uzticības reitingi institūcijām — Eiropā vislielāko iedzīvotāju uzticību izpelnās vietējā vara jeb pašvaldības. Arī kandidātvalstīs tendences ir līdzīgas, un reģioni kļuvuši par ļoti piemērotiem teritoriālajā ziņā ekonomisku jautājumu risināšanā — vietējās pašvaldības ir par mazu, bet valsts — par lielu. J. Fērms, tāpat kā H. Hiks, uzsvēra, ka ES nevar nolemt, kādam jābūt reģionam, bet ieteica par to nopietni domāt, jo stipri reģioni nākotnē dos iespēju izmantot ES strukturālo fondu līdzekļus. Tāpat tika ieteikts meklēt vienlīdzīgas attīstības iespējas Rīgas un pārējo Latvijas vietu attīstībai, kas norādītu uz nopietnu pieeju turpmākiem darbiem. Vietējo un reģionālo interešu attīstība būs virzošais spēks Eiropai un viesīs uzticību cilvēkos.

H. Lindkvists runāja par piemēriem, kuros redzama atbalsta sniegšana vietējās un reģionālās attīstības veicināšanai. Kā piemērus viņš minēja Kandavas novada sociālās palīdzības centru, Cēsu darbā iekārtošanas sistēmas izveidi, kur piedalījusies arī viņa pārstāvētā organizācija — Zviedrijas Starptautiskā attīstības aģentūra. Viņš novēlēja stiprināt Zviedrijas un Latvijas pašvaldību kontaktus, demokrātiju un labklājības sabiedrību.

Latvijas un Zviedrijas dienu ietvaros Cēsīs notika arī abu valstu sadraudzības pilsētu un reģionu sanāksme "Labie piemēri". Tika demonstrēti dažādi projekti, izstāžu stendos varēja aplūkot Latvijas un Zviedrijas sadraudzības pilsētu piedāvāto, risinājās domu apmaiņa par abu valstu kopīgā kultūras mantojuma saglabāšanu. Varēja iepazīt arī nelielu pilsdrupu restaurācijas un mūru konservācijas darbu izstādi, tika sarīkots seminārs par ēku restaurāciju, kā arī iepazīšanās ar Ungurmuižā notiekošajiem restaurācijas darbiem.

13. oktobrī uzmanību pievērsa arī seminārs par mežkopības attīstīšanu kā par lauku teritoriju attīstības formu, bet 14. oktobrī notika seminārs "Mežs skolā", kurā tika minēti piemēri no Zviedrijas un Latvijas aktivitātēm mežu attīstībā, kā arī notika iepazīšanās ar meža stigām Cēsu rajonā un tika diskutēts par lauku attīstību un Zviedrijas lauksaimniecības pielāgošanas pieredzi ES likumdošanas prasībām.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore