ES Parlamenta loceklis Jērans Fērms:

"Pašvaldības un reģioni var ietekmēt Eiropas Savienību"

Referāts Zviedrijas un Latvijas pašvaldību sadraudzības konferencē Cēsīs 2000.gada 13.oktobrī

Ilgāku laiku esmu strādājis vietējā pašvaldībā, daudzus gadus esmu veidojis sadarbību ar Latviju. Šodien gribēju pastāstīt par vietējā un reģionālā līmeņa nozīmi ES.

ES ir valstu savienība. Tā ir īpaša ar to, ka ES darbojas suverēnas valstis un ka tai nav nolūka valstu suverenitāti iznīcināt. ES līgumos ir noteikts, ka tā ir arī tautu savienība, iedzīvotāju Eiropa. Šodien arvien vairāk tiek runāts par ES kā reģionu Eiropu. Ir jāsaprot un jāatceras, ka ES nav tikai valdību sadarbības forums, bet arī pašvaldību, reģionālo organizāciju, nevalstisko organizāciju sadarbības iespējas. Valdība ir tikai centrālais izpildītājs, jo tā ved sarunas ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm par nosacījumiem, lai iestātos ES. Tomēr tas nedrīkst novest pie tā, lai līdzdalība ES būtu tikai valdības problēma. Ir svarīgi katrai pašvaldībai un katram reģionam sagatavoties integrācijai. Ir jāiesaista visa sabiedrība Eiropas Savienības jaunu valstu pievienošanās procesā. Jāņem vērā apstāklis, ka plaši iedzīvotāju slāņi piedalās politikā caur vietējām un reģionālām varas iestādēm, un viņu viedoklis ir jārespektē.

ES ir ļoti daudz praktisku instrumentu, ko izmantot Eiropas vietējā un reģionālā sadarbībā. Ir paredzēti lieli ekonomiskie resursi starpreģionu sadarbībai. Lai ES reģionālā politika un strukturālie fondi tiktu izmantoti pilnīgi, katram reģionam ir jāpiedalās un jāietekmē naudas izlietošana. Pašvaldības un reģioni piedalās sadarbībā, tas ir būtiskākais veids, kā sasniegt ES mērķi — tautu tuvināšanos un sadarbību Eiropā. Šajās dienās Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju ne tikai par Latvijas līdzdalību ES. Tajā tiek uzsvērts, ka pašreizējā procesā ir jāatbalsta vietējā un reģionālā sadarbība, tāpat kā sadraudzības reģionu sadarbība, un jāatbalsta vietējo organizāciju iespējas īstenot ES noteikto politiku. Zviedrijas prezidentūras laikā notiks vietējai un reģionālajai demokrātijai veltīta konference.

Kā vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldības var ietekmēt ES? To var darīt, pieņemot jau pieejamos resursus, bet ir arī cita iespēja — pašvaldības var ietekmēt ES, aktīvi izmantojot ES piedāvātās iespējas. Zviedrija ietekmēja ES pirmsiestāšanās procesā ar dažādām metodēm — gan politisko lēmumu pieņemšanā, gan resursu saņemšanā.

Pirmkārt, jāmēģina ietekmēt ES savā valstī caur savu valdību, dibinot labus savas valsts kontaktus ar ES kontaktējošām institūcijām. Ir svarīgi izteikt vietējā un reģionālā līmeņa viedokļus šajā procesā.

Otrkārt, nepieciešams uzturēt ciešus sakarus ar ES pārstāvniecībām un organizācijām Latvijā. Treškārt, jādomā par laiku, kad Latvija būs ES dalībvalsts. Būs jāizvēlē virkne politisko pārstāvju no Latvijas, lai pārstāvētu vietējo un reģionālo līmeni. Latvijai būs jāievēlē Eiropas parlamentārieši, kas, cerams, pārstāvēs dažādas Latvijas sabiedrības daļas. Jāievēlē būs arī pārstāvji ES reģionālajai komitejai, kurā jāietilpst vietējo un reģionālo pašvaldību politiķiem, lai viņiem būtu iespējas izteikties par visiem ES politiskajiem lēmumiem, kas skar vietējo un reģionālo līmeni. Tāpat būs jāievēlē pārstāvji Eiropas sociālajā un ekonomiskajā komitejā, kas pārstāv darba devējus, arodbiedrības un patērētājus. Lai būtu iespējams šos uzdevumus īstenot, jāveido spēcīgas organizācijas valstī, kas spētu pārstāvēt vietējo un reģionālo varu intereses. Latvijā jau izveidojusies Latvijas Pašvaldību savienība, bet, jo vairāk šādu organizāciju būs, jo lielāka iespēja ietekmēt ES.

Ceturtkārt, var sadarboties dažādu citu starptautisku institūciju ietvaros, piemēram, Baltijas jūras reģionā. Zviedrijā ir organizācijas sadarbībai starp pašvaldībām ap Baltijas jūru, bet ir arī reģionālās sadarbības organizācijas un nozaru sadarbības organizācijas. Es gribu ieteikt visiem pašvaldību un reģionu pārstāvjiem iesaistīties šādā sadarbībā, jo daudz ko iespējams mācīties, daudz iespējams ietekmēt.

Piektkārt, mūsu pašvaldības uzskata, ka veiksmīgs risinājums ietekmēšanai ir pārstāvniecības veidošana Briselē, kuru redzējuši arī vairāki Baltijas pārstāvji un strādājuši, lai iemācītos izprast ES principus. Ne jau katram reģionam iespējams atvērt ES pārstāvniecību, un ne katram tas ir vajadzīgs, bet to var izdarīt, sadarbojoties ar citām pašvaldībām.

Un sestais veids, kā varētu ietekmēt ES, ir prasību izvirzīšana ES un pašu valdībai, kura īstenošanai varētu dibināt interešu grupas ar pašvaldību un reģionālo organizāciju piedalīšanos. Tas no pašvaldībām prasa kopīgu darbu un nopietnu attieksmi pret iespēju ietekmēt ES.

Apkopojot teikto, varētu šķist, ka ES ir liela sistēma, kas ir ļoti grūti ietekmējama. Jāatzīst, ka bieži vien tā arī ir, tomēr pastāv iespējas to ietekmēt. Gribu minēt vienu piemēru. Man kā parlamentārietim ar savas valdības un Zviedrijas, Dānijas, Somijas reģionu atbalstu ir izdevies izvirzīt priekšlikumu par naudas izmantošanu vietējai un reģionālajai sadarbībai Baltijas jūras reģionā. Tas nebūtu bijis iespējams, ja nebūtu bijusi savstarpējā palīdzība. Ja šādu sadarbību var izveidot, tad iespējami arī sev labvēlīgi ES lēmumi.

Nobeigumā varu teikt, ka ES kādam var likties pārāk centralizēta sistēma, kas darbojas "no augšas", taču, iesaistoties kopīgā darbā un kopīgi strādājot, varam veidot sistēmu, kas strādā "no apakšas", kur pašvaldībām un reģioniem ir iespējams izteikt iedzīvotāju prasības ES.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā