Par ASV kongresmeņa vizīti Latvijā

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Trešdien, 12.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar ASV kongresmeni Džonu Šimku.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar demokrātisku vērtību nostiprināšanu jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un tās kaimiņvalstīs.
ASV kongresmenis Dž.Šimkus pateicās par uzaicinājumu apmeklēt Latvijas parlamentu un atzīmēja, ka vizītes laikā guvis apstiprinājumu tam, ka valstī tiek ievēroti demokrātijas un brīvības principi.
Saeimas priekšsēdētāja un ASV kongresmenis apmainījās viedokļiem par demokrātisko vērtību nozīmi mūsdienu pasaulē un to, kas valstīm un starptautiskajām organizācijām jādara to stiprināšanai. Saeimas priekšsēdētāja informēja par mūsu parlamenta palīdzību valstīm, kuras izvirzījušas sev mērķi tuvināties ES un NATO. Latvija uzsākusi sadarbības projektus ar Ukrainu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu, lai dalītos pieredzē un zināšanās likumdošanas saskaņošanā ar ES normām un reformu ieviešanā, kuras iegūtas integrācijas procesā ES.
Pārrunājot starptautiskās sadarbības iespējas, I.Ūdre uzsvēra tiešu parlamentāro kontaktu un viedokļu apmaiņas nozīmīgumu, kā arī reģionālās sadarbības nepieciešamību, kā paraugu minot Baltijas asambleju.
Sarunas dalībnieki pieskārās politisko procesu attīstībai Baltkrievijā. Tika runāts arī par Latvijas karaspēka miera misiju Irākā.

Saeimas Ārlietu komisijā

12.oktobrī Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar ASV kongresmeni Džonu Šimku.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem, kas skar Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts sadarbības perspektīvu ar ASV, situāciju Irākā, Baltkrievijā, kā arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības.
Ārlietu komisijas deputāti pateicās par ASV atbalstu demokrātisko vērtību nostiprināšanā Latvijā un uzsvēra, ka šobrīd Latvijai kā ES un NATO dalībvalstij ar ASV ir kopīgi risināmi starptautiskai drošībai aktuāli jautājumi.
Puses apsprieda starptautiskās aktualitātes, tostarp situāciju Irākā un politisko procesu pirmsreferenduma gaisotnē, kā arī latviešu karavīru miera misijas Irākā pagarināšanas nepieciešamību. ASV kongresmenis Dž.Šimkus atzīmēja, ka, tikai vienoti darbojoties, ir iespējams sasniegt stingri noteikto mērķi – demokrātijas un brīvības veicināšanu pasaulē. Puses pieskārās arī situācijai Baltkrievijā, paužot bažas par gaidāmo prezidenta vēlēšanu demokrātisku norisi. Puses atzina, ka ir būtiski ES un NATO ietvaros meklēt ceļus, kā Baltkrievijā stiprināt demokrātiskos procesus.
Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības un to attīstības perspektīvu. Ārlietu komisijas deputāts Aleksandrs Kiršteins pateicās par ASV Kongresa pieņemto rezolūciju, kurā pieprasīts Krievijai atzīt un nosodīt Padomju Savienības nelegālo Baltijas valstu okupāciju un aneksiju, kā arī  informēja par situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu. ASV kongresmenis pauda viedokli, ka Latvijai kā ES un NATO dalībvalstij jāatrod veidi, kā veicināt sadarbību ar Krieviju, un ka sarunu process varētu prasīt zināmu laiku. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle atzīmēja, ka veidot sapratni palīdzētu saskaņota ASV un ES politika attiecībās ar Krieviju.
Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka nākotnē sadarbības paplašināšanai vēl ir liels potenciāls.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā

12.oktobrī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar ASV kongresmeni Džonu Šimku.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pastāstīja par komisijas darbu ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī pateicās kongresmenim par ASV atbalstu abu lielo mērķu sasniegšanā. “Mūsu kā stratēģisko partneru sadarbības pamats ir kopīgas vērtības un intereses, kas palīdz virzīties uz kopīgiem mērķiem un atrisināt kopīgas problēmas,” atzina J.Dalbiņš. Savukārt Dž.Šimkus pastāstīja par darbu Kongresa apakšpalātā un par savu vizīti Lietuvā, kā arī augstu novērtēja Baltijas valstu vienotības spēku ceļā uz neatkarību un dalību starptautiskajās organizācijās.
Runājot par situāciju Irākā, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka gaidāmā tautas referenduma un parlamenta vēlēšanu rezultāti būs būtiski valsts demokrātijai, stabilitātei un drošībai nākotnē. Puses arī sprieda par NATO dalībvalstu miera uzturēšanas operācijas turpināšanas nepieciešamību Irākā un atzina, ka Latvijā un ASV iekšpolitiski nav vienota viedokļa šajā jautājumā. Dž.Šimkus sacīja, ka Irāka ir “uz brīvības un demokrātijas sliekšņa” un miera spēku klātbūtne valstī ir jāturpina, līdz valsts būs politiski, sociāli un ekonomiski atjaunota.
Sarunas laikā pārrunāti arī jautājumi, kas skar Latvijas un ASV divpusējās sadarbības iespējas nākotnē ES un NATO ietvaros un situāciju Krievijā.

Saeimas Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupā

12.oktobrī Saeimas Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar ASV kongresmeni Džonu Šimku.
Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Uldis Mārtiņš Klauss sarunas sākumā izteica pateicību ASV Kongresam par sniegto praktisko un politisko atbalstu Latvijas integrācijai NATO. Viņš pauda gandarījumu par Dž.Šimkus kā Baltijas valstu atbalsta grupas ASV Kongresā līdzpriekšsēdētāja ierosināto rezolūciju, kura akceptēta Kongresā un kurā aicināts Krieviju atzīt un nosodīt Padomju Savienības nelegālo Baltijas valstu okupāciju un aneksiju.
Īsumā tika pārrunāta pašreizējā situācija Latvijas un Krievijas attiecībās saistībā ar robežlīgumu, kā arī jautājumi, kas saistīti ar iespējamo vīzu režīma ar ASV atcelšanu, baznīcas un valsts savstarpējām attiecībām sociālo jautājumu risināšanā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Ceturtdien, 13.oktobrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Amerikas Savienoto Valstu Kongresa apakšpalātas locekli Džonu Šimkus, kurš ieradies Latvijā vizītē.
Tikšanās laikā uzmanība bija veltīta Latvijas un ASV divpusējo attiecību padziļināšanai. Ministru prezidents pateicās ASV kongresmenim par Latvijas apmeklējumu un vizītes ietvaros teikto runu Latvijas Saeimā, kas deva pozitīvus impulsus Latvijas un ASV stratēģiskās sadarbības turpināšanai.
Aigars Kalvītis izteica pateicību par Džona Šimkus iniciēto un ASV Kongresa apstiprināto Kopējo rezolūciju, kurā nosodīts 1939.gada Molotova–Ribentropa pakts. Premjers augsti novērtēja ASV atbalstu Latvijai šajā jautājumā, kā arī Baltijas valstu neatkarības, demokrātijas un drošības veicināšanā, sekmējot integrāciju NATO un Eiropas Savienībā (ES).
Ministru prezidents apliecināja Latvijas atbalstu ASV misijām Irākā un Afganistānā, informējot par valsts nostāju atstāt Latvijas karavīrus Irākā miera un drošības uzturēšanai līdz 2006.gada beigām. Viņš atkārtoti lūdza ASV atbalstu nākamā NATO samita organizēšanai Rīgā. Džons Šimkus un Aigars Kalvītis bija vienisprātis, ka 2006.gada samita organizēšana Latvijā būtu ļoti nozīmīga jaunajām NATO dalībvalstīm un Eiropai kopumā.
Tika pārrunāti Latvijas politiskie un integrācijas jautājumi. Aigars Kalvītis atzina, ka “integrācijas process pašreiz notiek ļoti sekmīgi un valdība ir ieinteresēta, lai pēc iespējas vairāk nepilsoņu iegūtu Latvijas pilsonību”.
Kā pozitīvu tendenci iekšpolitikā premjers atzīmēja arvien lielākas uzmanības veltīšanu valsts kopīgo mērķu sasniegšanai – ekonomiskās izaugsmes un attīstības veicināšanai. Latvijas ekonomiskā izaugsme bijusi ļoti strauja pēdējos gados, un šajā ziņā Latvija ir līdere arī ES.
Puses apsprieda bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un ASV. Aigars Kalvītis uzsvēra, ka “situācijā, kad Latvijas iedzīvotāji var brīvi ceļot Eiropā, pastāv būtiski ierobežojumi ceļošanai uz ASV un Kanādu un ir ļoti svarīgi atrisināt šo jautājumu tuvāko gadu laikā”. ASV kongresmenis apliecināja ASV vēlmi atvieglot ieceļošanu valstī Latvijas iedzīvotājiem un ieteica pievērst uzmanību ASV un Latvijas Visa Road Map sadarbības programmā noteikto prasību izpildei un uzturēt ciešu saikni ar ASV vēstniecību Latvijā vīzu jautājumos.
Pārrunāti arī energoapgādes jautājumi, iespējas meklēt visizdevīgākos risinājumus Latvijas un pārējo Baltijas valstu apgādei ar gāzi un naftu no Krievijas, Norvēģijas un Kaukāza.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Aizsardzības ministrijā

Ceturtdien, 13.oktobrī, aizsardzības ministrs Einars Repše tikās ar ASV kongresmeni Džonu Šimkus.
Tikšanās laikā abas amatpersonas pārrunāja valstu savstarpējo sadarbību. Aizsardzības ministrs pateicās ASV pusei par pastāvīgo un nenovērtējamo atbalstu NATO integrācijas procesa laikā, finansiālo palīdzību un atbalstu izglītības jomā, kam ir nozīmīga loma Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstībā.
Amatpersonas apsprieda arī ASV sniegto atbalstu gaisa patrulēšanas operāciju nodrošināšanā Baltijas valstu gaisa telpā. Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka īpaši svarīgi ir nodrošināt pastāvīgu kontroli pār gaisa telpu valstīs, kuras ģeogrāfiski atrodas pie alianses ārējām robežām, turklāt tas ir acīmredzams piemērs NATO klātbūtnei.
Aizsardzības ministrs un ASV kongresmenis pārrunāja valsts aizsardzības plānošanas jautājumus. Abi bija vienisprātis, ka kolektīvās sistēmas drošības ietvaros ir jāiekļauj arī valstu aizsardzības plāni. Pārrunāti arī jautājumi par dalību starptautiskajās operācijās un Rīgu kā iespējamo nākamā gada NATO samita norises vietu, kā arī atbalsta nozīmību Dienvidkaukāza, Dienvidu un Austrumeiropas reģiona valstīm.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Ārlietu ministrijā

12.oktobrī Ārlietu ministrijas politiskais direktors Ilgvars Kļava un valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja tikās ar ASV Kongresa apakšpalātas locekli Džonu Šimkus.
Tikšanās laikā ASV kongresmenis atzīmēja Latvijas sasniegumus un veiksmīgo attīstību pēc neatkarības atgūšanas un uzsvēra gatavību arī turpmāk sniegt nepieciešamo atbalstu Latvijai un Baltijas valstīm kopumā.
Puses pārrunāja situāciju Irākā un bija vienisprātis par nepieciešamību veicināt brīvības un demokrātijas attīstību šajā valstī. Dž.Šimkus augstu novērtēja Latvijas karavīru dalību starptautiskajā misijā Irākā un uzsvēra šā Latvijas ieguldījuma nozīmi arī turpmākajā situācijas normalizēšanā un Irākas valstiskuma stiprināšanā. Būtiska nozīme būs Irākas konstitūcijas pieņemšanai, atzīmēja sarunu partneri.
Sarunā ASV kongresmenis uzteica Latvijas centienus atbalstīt demokrātiju bijušās PSRS reģionā – Baltkrievijā, Centrālāzijā un Kaukāzā. “Latvija ir izcīnījusi brīvību sev un turpina cīņu par demokrātiju arī kaimiņos,” norādīja Dž.Šimkus. Viņš arī izteica atbalstu Latvijas vēlmei veidot konstruktīvas attiecības ar Krieviju.
Tika pārspriesti arī citi aktuāli starptautiski un divpusējo attiecību jautājumi.
Džons Šimkus uzturas Latvijā vairāku dienu vizītē. Kongresmenis ierosināja 2005.gada 22.jūlija ASV Kongresa rezolūciju, kurā Krievija tiek aicināta atzīt Baltijas valstu okupāciju. Savukārt 1998.gada Dž.Šimkus bija viens no autoriem rezolūcijas projektam, kurā tiek nosodīts Molotova–Ribentropa pakts. Kongresmenis ir ASV Kongresa Baltijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs un aktīvi atbalstījis Latvijas iestāšanos NATO.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments