Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts informācijas tīkla aģentūra" darbības un attīstības koncepcija

Turpinājums. Sākums — "LV" Nr.360/362, 13.10.2000.

4. Informācijas pārraides drošība

4.5.  Likums Par valsts noslēpumu nosaka vairākas informācijas slepenības pakāpes (sevišķi slepena, slepena, konfidenciāla), MK Noteikumi Valsts noslēpuma objektu saraksts specificē objektus pēc to slepenības pakāpes. Aizsargājami ir arī personu dati, muitas un cita komerciāla informācija utt. Absolūtais un relatīvais konfidencialitātes un integritātes nozīmīgums dažādas informācijas aizsardzībā ir dažāds, tas mainās atkarībā no datiem un to izmantošanas, kā arī no tā, kas šo informāciju izmanto.

Pielietojamā kriptēšanas metode ir jāsaista ar informācijas slepenības pakāpi. Dažādas informācijas kodēšanai pielietojamas dažādas sarežģītības pakāpes kriptogrāfijas metodes. Pielietojamai metodei jānodrošina klientam uzticamība informācijas konfidencialitātes saglabāšanai, tajā pašā laikā nedrīkst pārspīlēt algoritma sarežģītības pakāpi strauji augošo izmaksu dēļ. Ir nepieciešams noteikt katrai pārraidāmo datu slepenības pakāpei (nepieciešamības gadījumā arī atsevišķam informācijas veidam) labāko šifrēšanas un ciparparaksta metodi (sinhrono vai asinhrono), nepieciešamo kriptogrāfijas algoritma sarežģītības pakāpi un izvēlēties kriptēšanas metodi, ieskaitot atslēgu vadības sistēmu. Izmantojot divas komplementāras kriptēšanas atslēgas (privāto un publisko), ļoti būtiski ir nodrošināt, lai privāto atslēgu nav iespējams izskaitļot no publiskās.

Kriptogrāfiskās aizsardzības lietošanu datu pārraidē vēlams noteikt kā obligātu visiem tīklā pārraidāmajiem informācijas resursiem. Arī neklasificētu informāciju jākodē, lai potenciālajam uzlauzējam apgrūtinātu iepriekšēju paredzējumu, vai informācija, kas tiek pārraidīta ir klasificēta vai nav, tādējādi būtiski apgrūtinot jebkurus atšifrēšanas mēģinājumus.

4.6.  VITA pienākums ir sadarbībā ar klientu garantēt sniegto informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu drošību. Saskaņā ar likumu Par valsts noslēpumu informācija par šifriem, šifrēšanas sistēmām un aparatūru ir valsts noslēpums, tāpēc informācijas kriptēšanas procedūras nav nododamas izpildei privātām firmām.

Drošības funkciju izpildes kārtība (kriptēšanas līmeņi, kodu atslēgu maiņa, ugunssienas utt.) jānosaka normatīvos dokumentos, definējot Satversmes aizsardzības biroja, VITA un klienta funkcijas, pienākumus, tiesības un atbildību attiecīgajam drošības līmenim un klientam. Saskaņā ar līgumu ar klientu VITA var veikt kriptēšanas aparatūras un programmatūras uzstādīšanu un apkalpošanu, tai skaitā kriptēšanas atslēgu nomaiņu. Nepieciešamos drošības pasākumus pieslēguma punktos realizē VITA un klients, konkrēto atbildības sadalījumu katrā atsevišķā pieslēguma punktā nosaka līgums starp klientu un VITA. VITA kompetencē ir sekot novitātēm dažādos drošības jautājumos, kā arī uzturēt šifrēšanas aparatūru un programmatūru atbilstoši klientu drošības prasībām.

Satversmes aizsardzības birojs kontrolē drošības pasākumu realizāciju.

4.7.  Tehnoloģiskās prasības katram no datu aizsardzības līmeņiem jānosaka ar attiecīgiem standartiem. To izstrādei pie Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra jāizveido tehnisko komiteju tehnoloģisko standartu izstrādei sensitīvas informācijas aizsardzībai to apstrādājot, uzglabājot un pārraidot, tai skaitā datu pārraides tīkla standartus (analogus X.509). Jāizstrādā standarts par kriptēšanas metožu un algoritmu pielietošanu, kurš saskaņots ar starptautiskajiem standartiem, lai nodrošinātu kriptogrāfijas metožu savietojamību, pārnesamību un neatkarību no izmantotās vides.

4.8.  VITA klienti, papildus izmantojot publiskā tīkla operatora pakalpojumus un/vai veidojot savus sakaru kanālus, ar savu darbību nedrīkst mazināt VITA balss/datu pārraides tīkla drošību kopumā. Šādu pieslēgumu izveide jāsaskaņo ar VITA, drošības pasākumu ievērošanai un kontrolei. Jādefinē kriptēšanas algoritma sarežģītības pakāpes pieaugums izmantojot publisko tīklu informācijas pārraidei. Atsevišķos gadījumos (piem., klientiem, kas apstrādā sevišķi slepenu informāciju) tas var nozīmēt arī ierobežojumu sensitīvās informācijas apstrādei tikai norobežotā LAN segmentā vai pat pilnīgu aizliegumu izmantot citu operatoru piedāvātos pieslēgumus.

4.9.  Informācijas pārraides drošības garantēšanai VITA jāizpilda tehnoloģisko, likumdošanas, vadības, organizatorisko un operatīvo procedūru kopums, bez tā vislabākās kriptēšanas metodes nedos vēlamos rezultātus.

4.10.  Aizsardzībai pret masveidīgiem uzbrukumiem tīklam un informācijas resursu bloķēšanu, nesankcionētas pieejas novēršanai jāuzstāda ugunsmūri. No otras puses jāņem vērā, ka ugunsmūra darbība apgrūtina klientiem VITA pakalpojumu izmantošanu. Nepieciešams nopietni pievērsties ugunsmūru izvēlei un konfigurēšanai, jābloķē visi nevajadzīgie resursi, regulāri jāseko informācijai par operētājsistēmas un citas ugunsmūrī izmantojamās programmatūras kļūdām un nepilnībām, kā arī laikus tās jānovērš.

4.11.  Jāievēro tehnoloģiskā disciplīna:

- nepieciešams iegādāties tikai tehniski drošu datu pārraides aparatūru, kuras ražotājs garantē kvalitāti un atbilstošu apkopi; jādod priekšroka aparatūrai, kuras ražotājs ir saņēmis ISO-9001 sertifikātu, vai arī kura ir montēta ISO-9002 sertificētās ražotnēs no ISO-9001 sertificētās ražotnēs izgatavotām sastāvdaļām;

- lai nodrošinātos pret negaidītu strāvas atslēgšanu vai sprieguma kritumu, kas var sagraut aparatūru, nepieciešams tīkla aparatūras barošanai izmantot nepārtrauktas barošanas avotus (UPS), kuri spēj uzturēt normālu aparatūras darbu līdz aparatūras normālām darba beigām un izslēgšanai;

- komunikāciju tīklam jāpieslēdz tikai normatīvos dokumentos apstiprinātajā kārtībā sertificētas gala iekārtas;

- jāizmanto licencēta programmatūra, kura ir atbilstoši dokumentēta; lai izvairītos no programmatūras kļūdām, jāveic standartiem atbilstoša programmatūras testēšana;

4.12.  Jāveic virkne vadības un organizatorisku pasākumu:

- personālam, kas tieši saistīts ar informācijas un telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, jāatbilst likumam Par valsts noslēpumu prasībām; to VITA un tās partnerorganizāciju personu pārbaudi, kurām nepieciešama pieeja valsts noslēpumam, kā arī valsts noslēpuma režīma ievērošanas kontroli atbilstoši likumam Par valsts noslēpumu veic Iekšlietu ministrijas Drošības policija;

- saskaņā ar MK Noteikumiem Valsts noslēpuma objektu saraksts , informācija par VITA informācijas sistēmām ir konfidenciāla, ko stingri jāievēro arī izsludinot konkursus par aparatūras un programmatūras piegādēm vai darbu izpildīšanu; nepieciešamības gadījumā (ļoti lieli pasūtījumi, pasūtījumi, kas skar valsts noslēpumu utt.) jāpārbauda firmas, kas piedāvā VITA kādu pakalpojumu vai produkciju, tai skaitā attiecīgajā konkursā uzvarējušajai firmai jāparaksta saistībraksts par informācijas neizpaušanu;

- piekļūšanu jebkuram resursam nepieciešams kontrolēt, īpašu uzmanību pievēršot jebkuru darbību auditēšanai (piem., kad, kas un ko mēģinājis uzlauzt , tīkla pārkonfigurēšana utt.); visi veiksmīgie un neveiksmīgie mēģinājumi piekļūt resursiem vai datiem jāfiksē audita žurnālā, ieraksti obligāti jāuzglabā noteiktu laiku;

- paaugstināta uzmanība jāpievērš VITA ēkas, tīkla vadības centru un mezglu punktu drošībai; pilnīgi jānovērš iespēja nepiederošām personām iekļūt tīkla vadības centrā, ieviešot režīmu telpām, nodrošinot ēkas apsardzi un signalizāciju, kā arī iekļūšanas kontroles mehānismus; jānosaka administratīvā kārtība darbinieku piekļuvei darba vietām;

- jānozīmē par drošības pasākumiem atbildīga persona visu drošības pasākumu regulārai koordinācijai un kontrolei.

4.13.  Nepieciešams izstrādāt un/vai koriģēt virkni normatīvo aktu:

- likumā Par valsts nozīmes informācijas sistēmām jāiekļauj sadaļa par datu aizsardzības principiem informāciju apstrādājot un pārraidot megasistēmas ietvaros, tai skaitā dažādu institūciju (SAB, sistēmas iestāde, VITA, klients u.c.) funkcijas, atbildība, tiesības un pienākumi;

- jāizstrādā un jāpieņem likums par kriptogrāfiju (šifrēšanu un ciparparakstu, pasvītrojot abiem kopējo un atšķirības starp tiem), ieskaitot atslēgu lietošanas un reģistrēšanas kārtību; likumu izstrādājot jāņem vērā arī tā nozīmi elektroniskās komercijas attīstībai un personu datu aizsardzībai, kā arī Eiropas Savienības plānus ieviest kopēju pieeju kriptēšanai ne vēlāk kā 2000. g.; likumā jāapraksta procedūra likumīgai pieejai datiem, kā arī atbildība lietotājiem, pakalpojumu sniedzējiem u.c. procesa dalībniekiem; jāizlemj jautājums par sertifikācijas organizāciju, kurai jāuztur publisko atslēgu datu bāze;

- MK Noteikumi Valsts noslēpuma objektu saraksts jāpapildina ar noteikumiem par nepieciešamo sarežģītības pakāpi kriptogrāfijas metodei, kas pielietojama attiecīgās informācijas kodēšanai;

- jāveic pakāpeniskas izmaiņas MK Noteikumos Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi , kuri pašlaik paredz, ka informācija elektroniskajā veidā, kas satur valsts noslēpumu, nevar atrasties ārpus lokālā datortīkla; nepieciešams atļaut pārraidīt klasificēto informāciju ārpus lokālā datortīkla, vispirms ierobežojumu noņemot konfidenciālai informācijai, pēc tam slepenai informācijai un beidzot arī sevišķi slepenai informācijai; ierobežojumu atcelšana ir iespējama arī institūciju griezumā; jādefinē nosacījumi, kādi tiek pieņemti klasificētas informācijas pārraidīšanai ārpus lokālā datortīkla.

4.14 . Jāizveido kompetenta ekspertu komisija, iesaistot SAB un Drošības policijas speciālistus, lai

- analizētu un novērtētu informācijas pārraides drošības līmeni VITA tīklā ņemot vērā visus (tehnoloģiskos, organizatoriskos, operatīvos u.c.) apstākļus un detalizētu nepieciešamos pasākumus tās uzlabošanai;

- izstrādātu priekšlikumus par principiem atbildības sadalījumam starp klientu un VITU;

- detalizētu drošības pasākumus VITA sadarbībai ar publiskajiem operatoriem un privātajām firmām atsevišķu darbu izpildei;

- izstrādātu normatīvo aktu projektus.

Pārraidāmās informācijas drošības garantijai efektīvākais līdzeklis ir klienta ziņojumu kriptēšana (šifrēšana un ciparparaksts) dažādās sarežģītības pakāpēs. Nepieciešamos drošības pasākumus informācijas pārraidei realizē VITA un klients. Papildus ir jāizpilda tehnoloģisko, likumdošanas, vadības un organizatorisko pasākumu kopums.

 

5. Valsts nozīmes datu pārraides tīkla funkcijas

5.1.  Vienota informācijas lauka uzturēšanai, kurā katra informācijas sistēma uztur kopējās datu struktūras definētu daļu, tiek veidota integrēta valsts nozīmes informācijas sistēma (megasistēma) — loģiska (un ne tehniska vai administratīva) valsts nozīmes informācijas sistēmu apvienība. Valsts nozīmes datu pārraides tīkls (VNDPT) ir visu valsts nozīmes informācijas sistēmu (VNIS), to attālināto datu ievada un pieejas punktu, visu informācijas lietotāju savienojošais tehnoloģiskais elements un tādējādi ir neatņemama un būtiska megasistēmas sastāvdaļa. Visām šīm abonentu sistēmām ir absolūti nepieciešama cieša un operatīva sadarbība un datu apmaiņa, tam nolūkam vajadzīgs kvalitatīvs datu pārraides tīkls. Tā kā datu pārraides funkcijas nav atdalāmas no megasistēmas darbības kopumā, pārklājas visi megasistēmas un VNDPT funkcionēšanas noteikumi, kas definēti kā šajā, tā arī citās sadaļās.

VITA jāizveido VNDPT, kā arī jārealizē tīkla operatīvo vadību un virtuālo tīklu vadību (transporta līmeņa funkcijas). VITA funkcijas megasistēmas izveidē un uzturēšanā jānosaka likumā Par valsts nozīmes informācijas sistēmām .

5.2.  Dažādu IS prasības datu pārraides tīklam kvalitatīvi var tikt sadalītas vairākās grupās:

- drošums — nepārtraukta darbība, nesagraujoša datu pārraide, vairāki datu konfidencialitātes un drošības līmeņi;

- pietiekami liels datu pārraides ātrums; dažas IS pamatoti prasa garantētu sakaru kanāla reakcijas laiku tieši šo sistēmu darbam dažādu iemeslu dēļ (darbībai reālā laikā, garantēta pieejas laika nodrošināšanai);

- savienojumi ar publisko datu pārraides tīklu Internet vidē.

Tā kā IS datu objekti un funkcijas ir visai dažādas, arī pārskaitīto prasību līmenis dažādām IS kvantitatīvi ir visai atšķirīgs.

5.3.  Tīklā ieslēgto informācijas resursu un jo sevišķi primāro valsts nozīmes informācijas sistēmu (Iedzīvotāju, Uzņēmumu, Transporta līdzekļu un vadītāju, Nekustamā īpašuma reģistri, Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēma) darbību no datu plūsmas viedokļa var sadalīt divās daļās, to abu funkcionēšanai ir nepieciešami datu pārraides kanāli.

5.4.  Katras atsevišķas IS iekšējā darbība nodrošina tajā glabājamās informācijas vākšanu, apstrādi un izmantošanu. Tā kā visas VNIS faktiski ir ar vairāku līmeņu struktūru, šai darbībai ir raksturīgas vertikālās saites: informācija no teritoriālajām datu bāzēm (rajonu/reģionu nodaļām) un attālinātajiem datu ievada punktiem regulāri jānogādā centrālajā datu bāzē (sistēmas iestādē) un otrādi. Datu apmaiņas intensitāte nav liela, bet ļoti regulāra.

Šīs funkcijas nodrošināšanai VNDPT ir jāpārklāj visa valsts, jāaptver visas apdzīvotās vietas, ostas, robežpunkti, utt., maksimāli intensificējot visu valsts un pašvaldību iestāžu pieslēgšanu. Tīkla sastāvā organizējami atsevišķu struktūru loģiskie tīkli (VID, muita, robežapsardze, policija, utt.), tai skaitā arī atklātais vispārpieejamais tīkls. On-line pieslēgums ar izdalītām līnijām nav uzskatāms par pašmērķi un vienīgo iespēju. Pagastu un iestāžu pieslēguma varianti ir rūpīgi jāanalizē, koplietošanas punkti, dial-up vai cits lēts pieslēgums un informācijas apmaiņa ar mašīnlasāmiem nesējiem (disketes, optiskie diski, u.c.) tuvākā nākotnē būs informatīvi un finansiāli attaisnoti daudzos gadījumos.

5.5.  IS savstarpējās sadarbības koncepcija balstās uz pieņēmumu, ka datu objekti megasistēmas ietvaros ir unikāli, respektīvi, vienu datu objektu uztur un aktualizē tikai viena institūcija (attiecīgā sistēmas iestāde). Pārējās institūcijas var to nolasīt vai kopēt, bet ne izmainīt. Informācijas apmaiņas intensitāte lielā mērā ir atkarīga no pieprasījumu veida un datu apmaiņas modeļa, tas savukārt nosaka prasības datu pārraides tīklam. Pēdējam ir jānodrošina divu veidu informācijas pieprasījumu izpilde:

- individuālie pieprasījumi, kuros viena IS pieprasa citai datus par kādu atsevišķu objektu, to identificējot ar tā unikālu kodu;

- grupveida pieprasījumi, kuros viena IS pieprasa citai datus par visiem objektiem, kas apmierina atlases nosacījumus; grupveida pieprasījumos var tikt iekļautas lielas datu bāzes kopēšanas darbības, kas var prasīt ievērojamus resursus; rezultātā tie var gan būtiski pazemināt datu bāzes reakcijas laiku, gan ilgstoši noslogot komunikāciju tīklu, kas citu lietotāju operatīvam darbam ir nepieļaujami.

5.6.  Pieprasījumu apstrādi var realizēt vairākos veidos:

1. Attiecīgo objektu datu bāze (uz viena vai funkcionāli sadalīta uz vairākiem serveriem) tiek uzturēta tikai tajā sistēmas iestādē, kas ir atbildīga par atbilstošo objektu uzturēšanu. Visi lietotāji (tai skaitā citas IS) savus pieprasījumus (kā individuālos, tā grupveida) nosūta šai datu bāzei, no kuras saņem pieprasīto informāciju. Katrs pieprasījums nozīmē pieslēgšanos datu bāzei, resp. pieprasījuma un informācijas pārsūtīšanu. Pieprasījumu realizācija ir iespējama tikai ar on-line pieslēgumu, kas nodrošina augstu operativitāti, taču pieprasījuma izpildes laiks un arī sakaru kanāla noslodzes laiks ir praktiski nevadāmi, jo tos nosaka visu vienlaicīgi apstrādājamo pieprasījumu kopums. Datu apmaiņas intensitāte ir augsta, šāds darba režīms prasa augstu sakaru kanālu kvalitāti.

2. Katra IS savā datu bāzē glabā visus savai darbībai nepieciešamos datus, tai skaitā objektu kopijas no citām IS, kuras ir atbildīgas par šo datu objektu uzturēšanu. Tam nolūkam kopijās tiek veiktas regulāras korekcijas atbilstoši izmaiņām primārajā IS (datu replicēšana), pārraidītas tiek tikai primārajā IS veiktās izmaiņas, kamēr pieprasījumus katra IS apkalpo savā datu bāzē. Sakaru kanāli tiek noslogoti epizodiski un ar mazāku intensitāti, būtiski mazinās prasības sakaru kanāliem starp IS.

3. Visas IS nosūta visus savus datus speciālam superreģistram un no tā arī saņem visus sev nepieciešamos datus. Šāds centralizēts risinājums slēpj ļaunprātīgas informācijas izmantošanas briesmas, arī centralizētas sistēmas drošība ir zemāka kā sadalītu datu bāzu gadījumā. Prasības pret sakaru kanāliem ir augstas, jo pieprasījumu apstrāde notiek on-line režīmā

5.7.  No datu apstrādes viedokļa par pamatvariantu megasistēmas izveidei ir izvēlēts otrais risinājums, jo:

- nodrošina IS neatkarību, katra IS var patstāvīgi atrisināt savas informatīvās un tehnoloģiskās problēmas, savstarpēji saskaņota tiek tikai izmaiņu ienešanas kārtība;

- IS datu struktūru izmaiņas neatsaucas uz citu IS darbu, bet nomaina tikai izmaiņu servera vadības procedūras;

- pašreiz IS sadarbība ir realizēta variantā, kas vistuvāk otrajam;

- tehnoloģiski lētāks, neprasa jaudīgu serveru iegādi.

Arī no datu pārraides viedokļa šis variants ir visizdevīgākais, jo prasības datu pārraides kanālam replikāciju pārsūtīšanai ir nesalīdzināmi zemākas. Kopējā tīklā jāieslēdz arī megasistēmas reģistru reģistrs un komunikāciju serveris.

5.8.  Jāveido cieša sadarbība ar akadēmisko tīklu LATNET/LANET, kurš ir uzskatāms par vienu korporatīvo tīklu. Kopēja valsts/akadēmiskā datu pārraides tīkla veidošana un uzturēšana būs daudz efektīvāka (pateicoties akadēmiskā tīkla veidošanas pieredzei un intelektuālajam potenciālam un valsts tīkla lielākajām administratīvajām un juridiskajām iespējām) un valstij lētāka. Ir iespējams kritiskos nepieciešamības brīžos palielināt valsts pārvaldes institūciju trafiku uz akadēmiskā un izglītības iestāžu trafika rēķina.

5.9.  Attīstot VNDPT, vienlaikus jāveido arī tīkla starptautiskais paplašinājums, kas nodrošina Latvijas informatīvo resursu saiti ar citu valstu un starptautiskajām IS. Pirmais etaps šajā virzienā ir Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkla izveide, kuram jānodrošina Baltijas valstu pārvaldes un administratīvajām institūcijām ērtu, drošu un konfidenciālu informācijas apmaiņu starpvalstu līmenī. Taču tīkla struktūra ir jāveido tā, lai garantētu Latvijas vispārēju iekļaušanos starptautiskajos (pirmām kārtām Eiropas) procesos, Baltijas valstu pieslēgums ir uzskatāms par pilotstadiju šādam vispārējam darbības modelim. Tāpēc visi tīkla uzbūves principi jāveido tā, lai nodrošinātu Latvijas informācijas sistēmu iekļaušanu Eiropas līmeņa IS korporatīvajos tīklos (EBR, EuCaris, Europol, u.c.) nodrošinot kā Latvijas valsts pārvaldes institūciju pieeju Eiropas valstu informācijas sistēmām, tā citu valstu lietotāju (valsts un administratīvo iestāžu) pieeju Latvijas informācijas resursiem.

Visi starptautiskie datu pārraides procesi ir jāveido kā tehnoloģiski vienota sistēma ar VNDPT. Frame Relay datu pārraides tehnoloģija, kas izvēlēta un akceptēta pielietošanai komunikāciju tīklā, vienlīdz spēj nodrošināt arī ārvalstu lietotāju pieslēgšanos un Latvijas IS iekļaušanu Eiropas korporatīvajās sistēmās. Tīkla veidošanai nepieciešamie papildinājumi cita starpā ietver starptautisko sakaru kanālu veidošanu, ir jāparedz kā tiešs pieslēgums (izdalīts slēgts kanāls), tā arī pieeja caur Internet atkarībā no dažādās IS pieņemtās ideoloģijas. Nepieciešamības gadījumā VITA jāpilda arī starptautisko savienojumu operatora funkcijas.

5.10.  Jāizstrādā detalizēts Valsts nozīmes datu pārraides tīkla projekts, ietverot tīkla attīstības juridiskos, informatīvos, tehnoloģiskos, drošības un ekonomiskos aspektus, pamatojot klientu pieslēguma veidu (on-line, dial-up, koplietošanas punkts u.c.). Maģistrālo un pieejas kanālu caurlaides spēju jāizvēlas atkarībā no definēta/prognozēta trafika uz pieslēguma punktiem, jāparedz vispārpieejamo virtuālo kanālu izveidi (informācijas kioski, vispārpieejamā informācija).

Megasistēmas funkcionēšanai Valsts nozīmes datu pārraides tīklam jānodrošina kā IS centrālo bāzu saslēgums ar teritoriālajām nodaļām un attālinātajiem datu ievada punktiem, tā arī informācijas apmaiņu starp dažādām IS. Jāizstrādā detalizēts VNDPT projekts, ietverot tīkla attīstības juridiskos, informatīvos, tehnoloģiskos, drošības un ekonomiskos aspektus.

 

6. Valdības speciālo elektrosakaru tīkls

6.1.  Valdības speciālo elektrosakaru tīkla uzdevums ir veidot klientu (valsts pārvaldes amatpersonu) tiešus punktpunkta (point to point) saslēgumus un nodrošināt klientiem runas, datu, attēlu pārraides pakalpojumus. Dažādi punktpunkta pakalpojumi tiek realizēti izmantojot dažādus sakaru kanālu komutācijas veidus:

- pastāvīgo — nomātās līnijas;

- puspastāvīgo — līnijas tiek iekārtotas uz definētu laiku;

- operatīvo — kanāls tiek iekārtots uz sakaru seansa laiku.

Valsts pārvaldes funkcijas nevar tikt efektīvi realizētas reducējot komunikācijas starp dažādām institūcijām un amatpersonām tikai un vienīgi uz telefona sarunām. Jebkurā valsts pārvaldes līmenī nepieciešamas operatīvas dokumentējamas procedūras, īpaši tas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesiem. Moderno informācijas tehnoloģiju pielietojums amatpersonu sadarbībā dod iespēju straujam viņu darbības lietderības kāpumam. Piedāvātie attīstības virzieni balstās uz aprioru pieņēmumu par nepieciešamību ieviest modernās tehnoloģijas un pakalpojumus valsts pārvaldes institūcijās, kā arī amatpersonu prasmi tos pielietot.

6.2.  Līdz šim valsts pārvaldes institūcijām faktiski ir bijuši pieejami trīs dažādi specializēti telefonu sakaru tīkli, kas nodrošina pakalpojumus ierobežotām lietotāju grupām.

6.3.  Tiešās sakaru līnijas Baltijas valstu pirmajām amatpersonām izmanto tikai daži lietotāji. Šis tīkls ir ļoti specifisks un to, acīm redzot, jāsaglabā, nodrošinot augsta līmeņa informācijas aizsardzību un tīkla ekspluatācijai nepieciešamo finansējumu valsts pasūtījuma ietvaros.

6.4.  Visvairāk šodien tiek izmantots Lattelekom pārziņā esošais 3 ciparu numerācijas tīkls, tas savieno valsts pārvaldes iestāžu vadošo personālu. Tīkla neizmantotā kapacitāte līdz šim tika piedāvāta komercklientiem, šogad Lattelekom komercklientus ir atslēdzis un par saviem līdzekļiem gatavo analogās centrāles nomaiņu ar modernu digitālo ISDN centrāli ar daudziem papildpakalpojumiem (ieskaitot videokonferences). Tas dos iespēju valsts pārvaldes institūcijām realizēt arī tiešu datu pārraidi, veidot LAN to LAN sakarus utt. Digitālie kanāli līdz katram lietotājam garantē informācijas pārraides drošību un pieļauj kriptēšanu, ja tas nepieciešams. Tīkls nav saistīts ar publisko tīklu, tā abonentu sastāvu nosaka MK kanceleja. Centrāle uzstādīta MK ēkā, to apkalpo speciāli izdalīti darbinieki, izslēdzot gadījuma cilvēku piekļuvi.

Satiksmes ministrijas Sakaru departamentam jāveicina ilgtermiņa līguma noslēgšanu ar Lattelekom par ekspluatācijas noteikumiem un garantijām šā tīkla izmantošanai. Tīkla drošības pasākumi jāsaskaņo ar SAB.

6.5.  Arī 4 ciparu numerācijas speciālo sakaru tīklu, kuru uztur VITA (bijušais VDK tīkls), izmanto valsts pārvaldes iestāžu vadošās amatpersonas. Šobrīd šis tīkls ir fiziski un morāli novecojies. Saskaņā ar 1992. g. apstiprināto LR valdības speciālo elektrosakaru koncepciju un 1994. g. izstrādāto Sakaru nozares attīstības valsts programmu tika paredzēta analogo komutācijas sistēmu nomaiņu pret ciparu sistēmu. Taču nav perspektīvi veidot divus valdības sakaru tīklus ar pilnīgi vienādām funkcionālām iespējām. Ieguldot līdzekļus daļējā VITA 4 ciparu numerācijas tīkla modernizācijā pat pie relatīvi lieliem izdevumiem tas tikai dublēs Lattelekom piedāvātos pakalpojumus.

6.6.  Modernizējot šo tīklu, veidojot jauno point to point pakalpojumu infrastruktūru, sagatavojot pakalpojumus VITA nav jāatkārto visi attīstības etapi. Šodien jau ir iespējams efektīvi izmantot strauji noritošās klasiskās telefonijas un datortehnoloģiju konverģences piedāvātās iespējas, kā arī jauno pieeju pakalpojumu sniegšanai, t.s. multiservice concept .

Saskaņā ar šo principu vairs nenotiek pakalpojumu dalījums telefona sakaros un datu pārraides pakalpojumos. Visi kanālu komutācijas pakalpojumi tiek definēti un projektēti kā vienota atvērta pakalpojumu kopa, kuru uztur ārējais un iekšējais tīkls (fiziskā pārraides vide, vietējās biroju centrāles PABX, lokālie datu pārraides tīkli utt.), kā arī dažādas klienta termināliekārtas — telefons un fakss, datortehnika, jebkuras iekārtas ar virknes RS-232 interfeisu. Klientam tiek dota iespēja definēt, kādi kanālu komutācijas pakalpojumi (runas, datu, attēlu pārraide) viņam ir nepieciešami dotā sakaru seansa laikā ( service creation princips), katra klienta vajadzībām ir iespējams izveidot individuālu pakalpojumu kopu, pie tam to var mainīt sakaru seansa laikā. Ir iespējams efektīgi lietot nepieciešamos informācijas aizsardzības līdzekļus, izmantojot vienotu datoraparatūru un attiecīgu programmatūru.

VITA uzdevums ir nodrošināt visu iespējamo klienta termināliekārtu uzturētos kanālu komutācijas pakalpojumus. Tīkls ir jāveido kā noslēgts korporatīvs tīkls, kas apkalpo visu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus valsts mērogā un kas nav saistīts ar publisko tīklu. Minēto pakalpojumu sniegšanai valsts institūcijām VITA būtu jāsaņem speciāla licence, jo VITA jākonkurē ar Lattelekom.

Piedāvātais, uz nākotni orientētais risinājums, ļaus apsteigt publisko telekomunikāciju operatoru klientiem pieejamās iespējas iegūstamo pakalpojumu daudzveidības, to kvalitātes, pakalpojumu ierīkošanas un piekļuves ātruma, informācijas dokumentēšanas un apstrādes iespēju ziņā, salīdzinot ar ISDN tehnoloģijas sniegtajām iespējām. Tas atsver to, ka zināmu laiku, līdz jauno tehnoloģiju apguvei, valsts institūcijām nebūtu pieejami VITA piedāvātie telefona sakari.

6.7.  Iespējamo tehnisko risinājumu detalizētam izvērtējumam jāizstrādā valdības speciālo elektrosakaru tīkla tehniski-ekonomiskais projekts, t.sk. analizējot:

- Frame Relay (vai perspektīvā t.s. asinhrono jeb ATM) pārraides tehnoloģiju izmantošanu;

- nepieciešamās caurlaidības maģistrālo kanālu īri vai izbūvi, tai skaitā optisko kabeļu tīkla ierīkošanu perspektīvā;

- moderna centrālā kanālu/pakešu komutācijas mezgla instalāciju;

- pievienojamo biroja centrāļu (PABX) un termināliekārtu standartu paaugstināšanu.

Īpaša uzmanība jāpievērš projekta biznesa plānam. Šāda valdības speciālā elektrosakaru tīkla izveidošana tā efektīgas ekspluatācijas gadījumā dotu iespēju arī samazināt valsts iestāžu izdevumus par telekomunikāciju pakalpojumiem. Taču ekonomiskajos aprēķinos jāņem vērā, ka konkurences saasināšanās ar Lattelekom var novest pie komerccenu piemērošanas VITA kabeļu uzturēšanai Lattelekom komunikāciju sistēmā. Arī Lattelekom 3 ciparu numerācijas modernizētā centrāle Rīgā, kas, acīm redzot, tiks uzstādīta pirmā, radīs VITA nopietnu konkurenci.

Izmantojot tehnoloģiju konverģences piedāvātās iespējas, VITA jānodrošina klientiem multimedija pakalpojumu kopu. Jāizstrādā detalizēts valdības speciālo elektrosakaru tīkla tehniski-ekonomiskais projekts.

 

7. Specifiski informācijas pakalpojumi

7.1.  Pakāpeniski veidojoties informācijas sabiedrībai Latvijā, kā arī saistībā ar kopējo Eiropas procesu valstij parādās jaunas, agrāk nebijušas funkcijas minētā procesa vadībai, koordinācijai un veicināšanai valsts un sabiedrības interesēs. Šo funkciju veikšana saistās ar specifisku, augsta līmeņa informācijas pakalpojumu sniegšanu visām valsts un/vai pašvaldību un/vai privātajām institūcijām un/vai jebkuram sabiedrības loceklim, kā arī ar atsevišķu valsts deleģētu funkciju izpildi informātikas jomā.

Analogu funkciju izpilde arī citās valstīs tiek uzdota specializētiem informātikas uzņēmumiem. Jāatzīmē, ka, sekmīgi attīstoties tieši šādos virzienos, VITA ir visas iespējas nākotnē piedalīties dažādu informātikas un telekomunikāciju projektu izstrādes un realizācijas konkursos Latvijā un citās valstīs, tādejādi paaugstinot arī valsts eksportspēju intelektuālas un projektietilpīgas produkcijas jomā.

7.2.  Saskaņā ar Nacionālo programmu Informātika jau pašlaik tiek realizēta virkne lielu valsts starpnozaru un kompleksu informātikas projektu, kas katrs apvieno daudzu nozaru un/vai ministriju intereses un kuri arī savstarpēji ir cieši saistīti, piem.:

- valsts nozīmes informācijas megasistēma jau pirmajā etapā apvienos informācijas sistēmas, kuras šodien veido, attīsta un uztur četru ministriju (Finansu, Iekšlietu, Satiksmes, Tieslietu) pārraudzībā esošas patstāvīgas institūcijas; tālākajos etapos izveidotajam centrālajam kodolam jāpievieno arī citu ministriju un resoru īpašumā esošās IS;

- pašvaldību informatizācijas pamatmērķu sasniegšanai ir jāizstrādā pamatprincipi un datu apmaiņas standarti, sasaistes ar valsts institūciju informācijas sistēmām un informātikas projektu ietvaros izstrādātajām programmām, kā arī jānosaka atbilstošas procedūras (normatīvā bāze, protokoli un standarti) datu apmaiņai ar valsts nozīmes informācijas sistēmām un citiem informātikas projektiem;

- Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkls no Latvijas viedokļa uzskatāms kā megasistēmas un VNDPT starptautisks paplašinājums, kas nodrošina Latvijas informatīvo resursu sasaisti ar citu valstu un starptautiskajām IS; tīkla izveidē izmantojamos risinājumus jāsaskaņo un maksimāli jāintegrē ar tiem, kas izmantoti megasistēmas un VNDPT izveidē;

- Vienotais Latvijas bibliotēku informācijas tīkls pašlaik realizējamā projektā apvieno piecu ministriju (Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Tieslietu un Zemkopības) struktūrās esošās bibliotēkas, nākošajos etapos tam pievienosies dažādu līmeņu pašvaldību pārziņā esošās bibliotēkas; projekts ir saistīts ar datu bāzu izstrādi un uzturēšanu informatīvo apakšprogrammu ietvaros, akadēmiskā tīkla un VNDPT veidošanu, ar izglītības informatizācijas projektu.

7.3.  Lai nodrošinātu valsts nozīmes informācijas sistēmu koordinētu un lietotājam draudzīgu funkcionēšanu, ir jāizveido un jāuztur virkne uzziņām, koordinācijai un tīkla vadībai nepieciešamo informācijas avotu un pakalpojumu, piem.:

- megasistēmas funkcionēšanai un tās administratīvo procedūru realizēšanai jāizstrādā un jāizveido reģistru reģistrs — informācijas sistēma, kas apkopo, specificē un uzglabā:

- visās valsts IS uzkrātās informācijas struktūru, informāciju par IS glabātajiem objektiem un to atribūtiem (ER modelis);

- formālos datus par Latvijas informācijas sistēmām: IS nosaukums; organizācija, kas to izstrādājusi; organizācija, kas to lieto; izstrādes un ekspluatācijas stāvoklis; atbildīgās personas par IS izstrādi un ekspluatāciju;

- datus par pieslēgtajās ārvalstu un starptautiskajās IS esošo informāciju un par pieslēgšanos tām;

- lietotājam draudzīgas pieejas organizēšanai jāveido vienotais megasistēmas piekļuves punkts, kas nodrošina centralizēti ienākušo pieprasījumu nosūtīšanu izpildei attiecīgajās IS un ar megasistēmas resursu punktiem vienotas procedūras:

- unificētu un ar megasistēmu integrētu lietotāju autorizācijas procedūru, kas nodrošina sertificēto lietotāju piekļuvi tiem atļautajai informācijai;

- datu lietošanas uzskaites procedūru un arhīvu;

- procedūru un arhīvu finansiāliem norēķiniem par datu izmantošanu;

- reģionālos centros un apdzīvotās vietās jāveido on-line pieejas punkti tīklam:

- vairāku organizāciju kopējai pieejai pie tīkla resursiem jāveido koplietošanas punkti;

- iedzīvotāju kontaktiem ar valsts un pašvaldību iestādēm apdzīvotās vietās jāveido informācijas kioski;

- Baltijas valstu valdību datu pārraides tīkla Latvijas segmenta vadībai nepieciešams tīkla operators, kas, sadarbojoties ar tīkla operatoriem pārējās Baltijas valstīs, organizē un sniedz informācijas pakalpojumus.

7.4.  Latvijā ir nepieciešama specializēta valsts informātikas institūcija, kurai tiesību aktos noteiktajā kārtībā tiktu deleģēta atsevišķu valsts funkciju izpilde, piem.:

- saskaņā ar starptautisko praksi arī Latvijā būs jāveido sertifikācijas institūcija, kas būtu tiesīga izdot un atsaukt kriptēšanas atslēgas, uzturētu ciparparakstu un sertifikātu serveri, uzturētu sakarus ar atbilstošām starptautiskām organizācijām, kā arī veiktu auditu un dinamisku datu pārraides tīkla kontroli;

- Otrais ES un Centrālās un Austrumeiropas valstu Informācijas sabiedrības forums rekomendēja visām asociēto valstu valdībām izveidot nacionālos Informācijas sabiedrības projektu birojus. To uzdevumi ir analogi ES Information Society Project Office , kurš tiek paredzēts kā nacionālo biroju tīkla kodols:

- veicināt izpratni sabiedrībā par informācijas sabiedrības iespējām un tās iespaidu uz sabiedrības attīstību un dzīves veidu;

- izplatīt informāciju un idejas par informātikas aktivitātēm, pielietojumiem, pakalpojumiem, pieredzi;

- organizēt informātikas pētījumu, analīžu, projektu izstrādi un realizāciju;

- koordinēt ar informācijas sabiedrību saistītu pasākumu norisi valstī;

- būt par Latvijas kontaktpunktu starptautisko pasākumu koordinācijā.

7.5.  Valstī ir nepieciešama specializēta valsts informātikas institūcija, kurai jāpilda ministrijām/valsts iestādēm neraksturīgas ar informātikas un telekomunikāciju pakalpojumiem saistītas funkcijas, piem.:

- Trešais ES un Centrālās un Austrumeiropas valstu Informācijas sabiedrības forums rekomendēja visām asociēto valstu valdībām sadarbojoties ar ieinteresētajām institūcijām izveidot nacionālos informācijas sabiedrības serverus, lai uzkrātu un apstrādātu informāciju saistībā ar informācijas sabiedrības veidošanu valstī:

- informācija par dažādiem ar informācijas sabiedrības veidošanu saistītiem pasākumiem (institūciju, asociāciju, ekspertu grupu u.c. veidošana, konferenču, semināru u.c. norise, jauni pakalpojumi, dažādi pētījumi, apskati un analīzes, konkursi uz projektiem un piegādēm valsts pasūtījumam, specializēti dokumenti, programmas, atskaites u.c.);

- likumdošanas aktu izstrāde un pieņemšana, ieskaitot dokumentu projektus (telekomunikācijas, datu, datu bāzu un intelektuālā īpašuma aizsardzība, elektroniskā komercija, elektroniskie masu saziņas līdzekļi utt.);

- informācija par informātikas projektiem un to izpildi;

- statistiskie pamatrādītāji (fiksētais un mobilais telekomunikāciju tīkls, PC, Internet hosti, lietotāji un WWW lapas, televīzija, ieskaitot kabeļu un satelītu TV);

- kas ir kas Latvijas informācijas sabiedrībā (pamatdati par operatoriem, informācijas un pakalpojumu piegādātājiem un citām ar informācijas sabiedrības veidošanu saistītām institūcijām un/vai personām),

- mobilo radiosakaru tīkla pamatuzdevums ir nodrošināt visu valsts speciālo un civilās aizsardzības dienestu (armijas, zemessardzes, robežsardzes, policijas, ugunsdzēsības, ātrās medicīniskās palīdzības, avārijas dienestu utt.) operatīvu darbību; Latvijas, kā nelielas valsts apstākļos, ir racionāli izmantot vienotu tīklu visām valsts institūcijām; ir jāizveido vienots mobilo radiosakaru tīkla vadības centrs.

7.6.  Dažādo ar informācijas sabiedrības veidošanu saistīto valsts funkciju izpilde, daudzo ministriju struktūru darbības koordinācija, atsevišķu komplekso projektu vadība šādos apstākļos ir primāri nozīmīga, šo funkciju jāpilda profesionālai valsts informātikas institūcijai. To nedrīkst uzticēt kādai no aktīvajām un ieinteresētajām organizācijām (piem., kādai no IS sistēmas iestādēm vai kādam no pakalpojumu klientiem), tas automātiski noved pie šīs institūcijas dominantes. Pieredze rāda jau bijušās tendences katrai no tām tieši savu sistēmu izvirzīt kā prioritāru un noteicošo.

Vienots visu pasākumu koordinācijas centrs pozitīvi ietekmēs kopējo valsts informatizācijas procesu. Vienota projektu vadība nodrošinās saskaņotu tehnoloģiju izmantošanu un nepieciešamo interfeisu izstrādi. Veidojamais komunikāciju tīkls, uz tā bāzētais VNDPT un speciālais elektrosakaru tīkls dabīgi vieno valsts iestādes, tai skaitā sistēmu iestādes. Būs iespējams organizēt lētākas piegādes valsts pasūtījumu ietvaros pateicoties lielākam pirkumu apjomam salīdzinot ar atsevišķiem pasūtījumiem.

7.7.  Mazā valstī nav juridiskas, tehnoloģiskas vai ekonomiskas nepieciešamības veidot citas (vienu vai pat vairākas) jaunas paralēlas valsts informātikas un telekomunikāciju institūcijas minēto un citu atsevišķu projektu un uzdevumu realizācijai, kas sadrumstalos un sadārdzinās kopīgo procesu. Tāpēc VITA ir jāveido kā optimāla institūcija (valsts/saimnieciska/bezpeļņas) kompleksu valsts starpnozaru informātikas projektu vadībai un koordinācijai, kā arī dažādu valsts deleģētu un valsts institūcijām neraksturīgu funkciju izpildei.

7.8.  Šo un citu analogu funkciju veikšanai:

- jāpieņem nepieciešamie normatīvie akti, kas regulē VITA tiesības un pienākumus atsevišķo funkciju veikšanai;

- krasi jāpaaugstina VITA darbinieku vispārējais kvalifikācijas līmenis, īpaši papildinot personālu ar projektu vadītājiem, sistēmanalītiķiem, augstas kvalifikācijas speciālistiem dažādos datortehnikas, komunikāciju tehnikas un programmatūras jautājumos;

- jānoregulē VITA speciālistu darba apmaksa, tai jābūt pilnīgi konkurētspējīgai ar privāto firmu piedāvāto atalgojumu līdzīgas kvalifikācijas speciālistiem.

VITA jāizveido kā optimāla valsts saimnieciska bezpeļņas institūcija kompleksu valsts starpnozaru informātikas projektu vadībai un koordinācijai, kā arī valsts deleģētu un valsts institūcijām neraksturīgu funkciju izpildei. Mazā valstī nav pamata veidot citas paralēlas valsts informātikas un telekomunikāciju institūcijas līdzīgu uzdevumu izpildei.

 

8. Komunikāciju tīkls

8.1.  Komunikāciju tīkla (kā maģistrālā, tā piekļuves tīkla) uzdevums ir nodrošināt visu veidu (runas, datu, attēlu, video u.c.) informācijas pārraidi un maršrutizāciju un, tādējādi, VNDPT un Valsts speciālā elektrosakaru tīkla darbību. Tīkla funkcionālās iespējas, tā darbības kvalitāti un atbilstību uzdevumiem nosaka tīkla trafika apkalpošanas spēja ; to definē kā tīkla īpašību kopu, kas nodrošina pieprasījumu apkalpošanu, ņemot vērā tīkla iekšējos nosacījumus. Trafika apkalpošanas spēju nosaka:

- tīkla iekšējie resursi un iespējas (maģistrālie un piekļuves kanāli, to kapacitāte, fizisko un loģisko slēdžu parametri utt.), kas jāparedz tīkla projektēšanas procesā; tīklu realizējot tie savlaicīgi jāsagādā un jāuztur;

- tīkla izmantojamība (availability) — spēja izpildīt tīklam uzdotās funkcijas dotajā laika momentā vai dotajā laika momentā un tam sekojošā laika intervālā, pieņemot ka eksistē visi nepieciešamie resursi; tīkla gatavību savukārt nosaka drošums (reliability), uzturamība (maintainability) un uzturamības atbalsts (maintainability support);

- pārraides kvalitāte, resp., signāla reproducēšanas spēja tīkla darba stāvoklī (kļūdu koeficients, nekļūdīgas pārraides koeficients utt.).

Komunikāciju tīkla kvalitatīvai funkcionēšanai nepieciešamo trafika apkalpošanas spēju jānodrošina definējot informatīvās, tehnoloģiskās, drošības, finansiālās prasības un uz to pamata nosakot tīkla parametrus, analizējot iespējas un variantus. Rezultātā jāizstrādā vispusīgs un detalizēts tīkla tehniski-ekonomiskais projekts.

8.2.  Komunikāciju tīkla realizētās funkcijas saskaņā ar OSI (Open Systems Interconnection) protokolu standartu (CCITT/ITU Rec. X.200) atbilst četriem datu transportlīmeņiem, tie raksturo komunikāciju tehnisko vidi:

- pārraides fizisko vidi (elektriskā, elektromagnētiskā, optiskā u.c.);

- datu plūsmas maršrutizāciju un sakārtošanu abonentu pieslēguma punktos.

Tīkla projektam jāietver abas šīs sastāvdaļas, jo tehniskās vides parametri lielā mērā nosaka izmantojamo aplikāciju veidus. Cita starpā projektam jāsatur:

- atbilstošu tīkla topoloģiju, ieskaitot rezerves kanālu operatīvu izveidi;

- vispārēju (līdz klienta pieslēguma punktam) un pastāvīgu tīkla vadību, testēšanu un bojājumu indikāciju;

- operatīvu bojājumu novēršanu definētā laikā.

8.3.   Komunikāciju tīkla projektēšanas pamatā jābūt apsekotām potenciālo tīkla klientu pamatotām prasībām pēc pakalpojumiem un trafika. Tīklam jāpārklāj visa valsts, jānodrošina pieejas iespējamība no visām apdzīvotām vietām, cita starpā:

- intensificējot visu valsts un pašvaldību iestāžu pieslēgumu datu ievadam un izmantošanai, kas ir absolūti nepieciešams kā integrētās valsts nozīmes informācijas megasistēmas izveidei un ekspluatācijai, tā arī normālam pašvaldību darbam;

- paredzot iespēju kopējā tīklā ieslēgt arī uz valsts robežas esošās (un perspektīvās) iekārtas (radari, videonovērošanas un signalizācijas iekārtas u.c.);

- nodrošinot publisku pieeju vispārpieejamajai valsts nozīmes informācijas daļai.

Klientu pieslēguma veida un abonenta kanāla kapacitātes izvēli nepieciešams balstīt uz definētu vai prognozētu trafiku uz klientu pieslēguma punktiem, kā arī sakaru kanālu reālām izmaksām, saskaņojot piedāvāto variantu ar klientu:

- on-line pastāvīgo pieslēgumu abonentiem ar lielu trafiku, nosakot katram no tiem nepieciešamo kanāla kapacitāti;

- ekonomiskākus pieslēguma variantus pie zema trafika — koplietošanas pieejas punktus, dial-up vai citu lētu pieslēgumu;

- atsevišķos gadījumos paredzot informācijas apmaiņu ar mašīnlasāmajiem nesējiem (disketes, optiskie diski, u.c.);

8.4.  Visus nepieciešamos komunikāciju tīkla (kā maģistrālā, tā arī piekļuves tīkla) sakaru kanālus var nodrošināt VITA, izmantojot savus sakaru kanālus, un/vai citi valsts vai privātie operatori, izīrējot līnijas VITA.

8.5.  VITA īpašumā esošie maģistrālie un abonentu sakaru kanāli (no VDK mantotais labas kvalitātes kabeļu tīkls) tiek arī aizsargāti pret nesankcionētu pieslēgšanos. Taču šāds tīkls ir tikai Rīgā, Jūrmalā un Ventspilī, ir jāveic šīs kabeļu sistēmas detalizēta apsekošana.

VITA ir iegādājusies un daļēji uzstādījusi platjoslas mikroviļņu līnijas vairākās Latvijas pilsētās. Iegādāto līniju uzstādīšana jāpabeidz, tās izmantojot abonentu pieslēgumu veidošanai rajonu centros vai uz robežkontroles punktiem vietās, kur trafika apjoms pamatoti prasa šādas kapacitātes līnijas.

Kopsummā visi VITA īpašumā esošie sakaru kanāli nosedz ne vairāk kā 10% no nepieciešamā komunikāciju tīkla. VITA kanālu izbūves turpināšana visā Latvijas teritorijā saistās ar milzīgām investīcijām un lielu izbūves laiku. Arī perspektīvi nepieciešamo optisko kabeļu ieguldīšana Rīgā ir problemātiska neizmantojot Lattelekom piederošās kabeļu šahtas.

8.6.  Saskaņā ar spēkā esošo likumu Par telekomunikācijām Lattelekom šodien ir ekskluzīvas tiesības piedāvāt nesēja pakalpojumus (sakaru kanālu iznomāšanu). Līdz ar to pašlaik vienīgā alternatīva VITA īpašumā esošiem kanāliem pārējos gadījumos ir īrēt sakaru kanālus no Lattelekom.

8.7.  Komunikāciju tīkla attīstības variantu analīze rāda, ka lai apmierinātu VITA un citu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju vajadzības pēc tīkla infrastruktūras, valsts interesēs ir prioritāri nepieciešams steidzami liberalizēt nomāto līniju tirgu, līdz ar to nodrošinot konkurenci un krasi palielinot izvēles iespēju. Jaunā LR Telekomunikāciju sektorpolitika paredz kā pārejas pasākumu Latvijas telekomunikāciju pamatpakalpojumu tirgus liberalizācijā jau sākot ar 1999. gadu atvērt vietējo nomāto līniju tirgu. Jebkurš operators, kurš izpilda individuālājās vai vispārējās licencēs noteiktās prasības, būs tiesīgs ekspluatēt telekomunikāciju tīklu un, izmantojot savas līnijas, piedāvāt īrēto līniju pakalpojumus sabiedrībai. Tas nodrošinās piedāvājuma pieaugumu šajā tirgus segmentā (kā potenciāli kanālu izīrētāji dažādos virzienos var tikt minēti Latvijas Mobilais telefons, BaltCom GSM, Valsts Radio un televīzijas centrs, Latvijas Dzelzceļš, Latvenergo u.c.).

8.8.  Vēl cita iespēja ir valsts interesēs apvienot dažādu valsts specializēto tīklu resursus, iegūstot tehnoloģisko un ekonomisko (sinerģijas) efektu un palielinot uzņēmumu konkurences spēju.

Tā, piem., arī Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centrs (VRTC), kura pamatdarbība ir sabiedriskā audio/video apraides tīkla uzturēšana un operēšana, ar Ministru Kabineta lēmumu atzīts par neprivatizējamu BO VAS. Abas BO VAS — VRTC un VITA faktiski finansējas (lai arī daļēji netiešā veidā) no valsts budžeta. Taču kā investīcijas, tā to kārtējais finansējums līdz šim netiek koordinētas; tas rada valstij nozīmīgus zaudējumus, un neveicina šo BO VAS konkurētspēju informācijas pakalpojumu tirgū.

Sinerģijas efekta iegūšanai VRTC un VITA jāattīsta vienots iekšzemes transporta tīkls, kurš bāzēts uz VRTC un VITA tīkliem, un jāizveido katram uzņēmumam atsevišķi virtuālie tīkli. Šādas iespējas izvērtēšanai jāizstrādā tehniskais projekts vienotam transporta tīklam ar tā lietderības ekonomisko pamatojumu. Projektam jāapmierina abu uzņēmumu vajadzības kā šodien, tā arī nākotnē. Pie pozitīva projekta novērtējuma tas nozīmē nepieciešamību abām BO VAS apvienot savu uzņēmumu transporta tīklu infrastruktūras.

8.9.  Dial-up pieslēgumus var organizēt izmantojot kā fiksētā, tā arī mobilo publisko tīklu operatoru pakalpojumus. Šim nolūkam mezglu punktos jāveido dial-up puls.

8.10.  Tīkla topoloģija jānosaka izejot no tīkla izmantojamības un informācijas pārraides drošības prasībām. Projektējot tīklu nepieciešams:

- paredzēt maģistrālo šķērssavienojumu un rezerves savienojumu veidošanu tīkla topoloģijā; izmantojot tikai zvaigznes tipa maģistrālo tīklu no Rīgas uz rajonu centriem bez šķērssavienojumiem un rezerves savienojumiem, nav iespējams garantēt nepieciešamo tīkla izmantojamību;

- paredzēt rezerves kanālus no dažādiem mezgliem sevišķi atbildīgu abonentu punktu pieslēgšanai (piem., valsts nozīmes informācijas sistēmu centrālie serveri, operatīvās darbības institūcijas u.tml.);

- paredzēt attiecīgas tīkla gatavības garantijas kanālu īres līgumos, pārliecinoties par šo garantiju reālām izpildes iespējām.

8.11.  Lai izvērtētu iespējamos komunikāciju tīkla veidošanas variantus (VITA īpašumā esoši sakaru kanāli, kopuzņēmums ar VRTC, kanālu īre no Lattelekom un/vai citiem operatoriem dažādās kombinācijās un proporcijās), detalizēti analizētu nepieciešamos un piedāvātos kanālu parametrus, nodrošinātu prasīto trafika apkalpošanas spēju, aprēķinātu nepieciešamās investīcijas, ekspluatācijas un nomas izmaksas, novērtētu tīkla izveides laiku un rezultātā izvēlētos optimālo risinājumu ir jāizstrādā vispusīgs un detalizēts komunikāciju tīkla (maģistrālā un piekļuves) tehniski-ekonomiskais projekts.

Līdz projekta izstrādei un akceptēšanai nav pieļaujama līdzekļu izlietošana jaunu telekomunikāciju iekārtu iegādei un VITA kanālu izveidošanai. Aktuālo informātikas projektu realizācijai nepieciešamos kanālus rekomendējams iznomāt uz laiku līdz komunikāciju tīkla projekta izstrādei.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre