Ārzemju presē

Vācu “Die Welt”: Reakcija ārvalstu presē uz paziņojumu, ka par Vācijas kancleri kļūs kristīgo demokrātu vadītāja Angela Merkele, ir samērā pozitīva. Kā rakstīja “Svenska Dagbladet”: “Tagad svarīgākajā ES dalībvalstī reformu īstenošanu vadīs sieviete, kas orientēta uz tirgus ekonomiku un kura personiski piedzīvojusi, ko nozīmē komunisms.” Tomēr ir lasāmi arī brīdinājumi, ka melnsarkanā valdības koalīcija “nesola neko labu”, lai gan tas neesot “sliktākais, kas varēja notikt ar Vāciju”. Arī lielas pārmaiņas no šīs valdības koalīcijas neesot gaidāmas. Vienīgi Krievijas laikraksts “Izvestija” atklāti pauda nožēlu, ka turpmāk Šrēders nebūs Vācijas kanclers.

•

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune”: Daudzi vēlētāji Vācijā jūtas vīlušies un Angelas Merkeles neveiksmi vēlēšanās, kurās viņai neizdevās gūt skaidru pārsvaru, uzskata par zaudētu izdevību. Arī analītiķi domā, ka no “lielās koalīcijas” valdības neko vairāk par sīkām reformām gaidīt nevar. Tas esot saistīts ne vien ar grūtībām produktīvi sadarboties ar pretiniekiem, bet arī ar Vācijas tradīcijām un sabiedrības atbalstu valdībai kā personiskās drošības garantam. (Tā ir ne tikai Vācijā, bet arī Francijā, Skandināvijā un Austrijā.) Vēlētāji ir izteikuši atbalstu pieticīgām reformām, bet nekam radikālākam. Daudzi, ieskaitot ekonomistus, ir pārliecināti, ka valsti gaida vienīgi lejupslīde, ja netiks īstenotas radikālas reformas. Rakstā ietverti vairāku ekspertu viedokļi.

•

Vācu “Süddeutsche Zeitung”: Laikraksti Eiropā un ASV īpašu uzmanību pievērš augstajai cenai, kādu Angelai Merkelei vajadzēja maksāt par kancleres amatu. Jaunās valdības panākumi būšot atkarīgi no tā, “vai Merkele spēs sakoncentrēt varu kanclera dienestā”. “Economist” prognozē, ka Merkele nekļūs par vācu Mārgaretu Tečeri. Viņa drīzāk būšot “pirmā starp līdzīgiem”. Savukārt “New York Times” konstatē, ka daudziem vāciešiem joprojām ir iebildumi pret Merkeli – “rietumvāciešiem viņa ir austrumvāciete, bet austrumvāciešiem – rietumvāciete”. Spāņu laikraksts “El Pais” koalīcijas sarunu rezultātu aprakstīja kā “farsa labas beigas”.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: Uz regulārajām konsultācijām Parīzē ieradās Francijas un Krievijas aizsardzības un ārlietu ministri. Tikšanās sākumā Francijas prezidents Širaks Krievijas ārlietu ministram Lavrovam un aizsardzības ministram Ivanovam paziņoja par Francijas vēlmi drošības un aizsardzības jautājumos pēc iespējas ciešāk sadarboties ar Krieviju. Tomēr šķiet, ka pārāk vienpusējā rēķināšanās ar Kremli ir gaidāmas nelielas korekcijas. Bez tam Francijas kā vadošās Eiropas valsts lomas samazināšanās pēc negatīvā rezultāta referendumā par Eiropas Savienības konstitūciju liek tai daudz uzmanīgāk izturēties pret jaunajām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm un šo darbības lauku neatstāt vienīgi Vācijai, kā arī nepieļaut kritiku par prioritāro ieinteresētību labās attiecībās ar Krieviju.

Pēc ĀM Ārvalstu preses analīzes nodaļas materiāliem