Latvijas pozīcija jeb punkts uz “i”

Turpinām vērtēt Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīti Azerbaidžānā, Gruzijā un Armēnijā

Andrejs Pildegovičs, Valsts prezidentes padomnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Valstsvizītes laikā Armēnijā mums, žurnālistiem, nācās dzirdēt jautājumu, kāpēc Latvijas Valsts prezidente Azerbaidžānas un Armēnijas konflikta kontekstā esot “paudusi lielāku atbalstu Azerbaidžānai”. Latvijā pārbraukušam, nācās dzirdēt līdzīgu atziņu – šāda doma esot izskanējusi kādā televīzijas kanālā.

– Oficiālā līmenī gan šāds jautājums neizskanēja. Es gribu noteikti uzsvērt, ka Latvijas pusei šeit nebija nekādas apslēptas politikas. Šī bija pirmā Latvijas Valsts prezidentes valstsvizīte gan Azerbaidžānā, gan Armēnijā, un mēs tieši vēlējāmies apvienot visas trīs Dienvidkaukāza reģiona valstis. Kalnu Karabahas konflikts joprojām met ēnu uz kaimiņvalstu attiecībām. Mūsu prezidente ar savām vizītēm gribēja kliedēt mākoņus un dot skaidru zīmi, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas robežojas ar jaunajiem kaimiņiem, un kā starptautiskajā politikā aktīva valsts, kas īsteno aktīvu drošības politiku, ir atvērta sadarbībai, kontaktiem un mijiedarbībai ar visām trim Dienvidkaukāza valstīm.

– Visas trīs valstsvizītes bija līdzīgas pēc protokolā paredzētā rituāla, taču visai atšķirīgas pēc sarunu satura.

– Protams, mūsu sadarbības mijiedarbība, dziļums un arī atsevišķas sadarbības sfēras var būt dažādas. Valsts prezidente, tiekoties ar armēņu studentiem Erevānas Universitātē uzsvēra, ka Gruzija visskaidrāk formulējusi savu vēlmi nākotnē kļūt par ES un NATO dalībvalsti, un no šejienes arī Latvijas konkrētā palīdzība. Ceļš uz šo mērķi noteikti aizņems vairāk nekā gadu desmitu. Taču Gruzijas deklarētais ārpolitikas mērķis saskan ar Latvijas redzējumu par drošības politiku, par ekonomisko integrāciju. Mēs simpatizējam šai Gruzijas izvēlei, un Latvijas valdība Gruziju izraudzījusi par prioritāti mūsu attīstības politikai 2006. gadā.
Sadarbība ar Azerbaidžānu un Armēniju ir attīstījusies nedaudz lēnākiem tempiem objektīvu iemeslu dēļ. Arī tādēļ, ka šo valstu vēlme iet eirointegrācijas ceļu bijusi mazāk izteikta. Bet valstsvizītes tieši šajā laikā, kā arī mūsu delegācijas reprezentablais sastāvs, uzņēmēju un masu mediju klātbūtne… – tas viss skaidri apliecināja Latvijas mērķi: atvērt jaunu lappusi Latvijas un šo Dienvidkaukāza valstu attiecībās.

– Taču tik dažādās, savstarpēji naidīgās valstīs, kā šodien ir Azerbaidžāna un Armēnija, Valsts prezidentei un Latvijas delegācijai atkal un atkal nācās apliecināt mūsu valsts nelokāmo pozīciju.

– Jā, un es gribu uzsvērt, ka Latvijas pozīcija pilnībā saskan ar ES pozīciju: mēs dziļi respektējam jebkuras valsts teritoriālo integritāti jeb nedalāmību. Bet pašlaik vairāki Azerbaidžānas rajoni ir Armēnijas pārvaldē. Mēs respektējam Azerbaidžānas teritoriālo integritāti un, protams, arī Armēnijas teritoriālo integritāti – Armēnijas robežu ietvaros. Kas attiecas uz Kalnu Karabahu, tad mūsu pozīcija ir sekojoša: visām konfliktā iesaistītajām pusēm – Armēnijas Republikas, Azerbaidžānas Republikas un starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas “republikas” pārstāvjiem un starptautiskajiem novērotājiem – ir jāatrod pārvaldes veids, kā šī teritorija varētu dzīvot mierīgā, stabilā vidē. Mēs skaidri paudām gan Armēnijas, gan Azerbaidžānas vadītājiem, ka šis princips mums ir dziļi izprotams un svēts.
Mēs rūpējamies par mūsu valsts teritoriālo integritāti, un tāpat mēs iestājamies par šo principu arī attieksmē pret citām valstīm.

Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv