Informācija un intereses kriminālprocesā

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji turpmāk tiesas sēdēs audioierakstus un videoierakstus varēs izdarīt tikai ar procesa dalībnieku piekrišanu. Ierobežota būs arī pirmstiesas informācija –
to nosaka jaunais Kriminālprocesa likums. Vai minētā norma konfrontē indivīda tiesības un sabiedrības intereses?

A.Kleckins: “Nekas unikāls tas nav, šādas normas pastāv arī citās valstīs, kur tā ir tradīcija. Taču pie mums tam vēl nevajadzētu būt.” Foto: A.F.I.	A.Rožukalne: “Žurnālistiem būs grūti fiksēt to, ko sauc par fakta dimensiju, izmantojot tehniskos līdzekļus.” Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I

Kriminālprocesa likums, kas stājies spēkā 1.oktobrī, nosaka: citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, tiesas sēdes laikā drīkst izdarīt skaņu un attēla ierakstu, netraucējot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks. Vadoties pēc jaunā kriminālprocesa, arī Valsts policijas pārstāvji bez kriminālprocesa virzītāja piekrišanas liegs plašsaziņas līdzekļiem informāciju par krimināllietu izmeklēšanas gaitu un iesaistīto personu vārdiem līdz lietas nodošanai kriminālvajāšanas uzsākšanai vai tiesai. Ja jaunais kriminālprocess būtu spēkā arī līdz šim, tad daudzu sabiedriski nozīmīgu lietu gaita paliktu sabiedrībai nezināma un, ļoti iespējams, arī tiesas spriedumi būtu citi. Līdzīgas kriminālprocesuālās normas ir spēkā arī citur pasaulē. Taču publiskojamās informācijas ierobežojumu lietderība, kā atzīst speciālisti, ir atkarīga no tiesiskuma un demokrātijas attīstības valstī.

Trūkst demokrātijas pieredzes

“Ka tas ir demokrātiski, par to neesmu īsti pārliecināts,” plašsaziņas līdzekļu darbu skarošās kriminālprocesa normas komentē Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes docents, mediju eksperts Ābrams Kleckins. “Nekas unikāls tas nav, šādas normas pastāv arī citās valstīs, kur tā ir tradīcija. Taču pie mums tam vēl nevajadzētu būt,” saka Ā.Kleckins, norādot uz salīdzinoši neilgo demokrātijas tradīciju pieredzi Latvijā. Viņaprāt, sabiedrībai pieejamā informācija ir ierobežojama tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, ja kriminālprocess skar bērnu tiesības un intereses.
“Sabiedrība būs mazāk informēta,” skeptiski uz informācijas pieejamības ierobežošanu kriminālprocesā raugās arī mediju analītiķe un LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Anda Rožukalne, norādot, ka sabiedrībai nozīmīgās lietās ir svarīgi sekot līdzi notiekošajam gan procesa gaitā, gan tiesas sēdē. “Žurnālistiem būs grūti fiksēt to, ko sauc par fakta dimensiju, izmantojot tehniskos līdzekļus, atzīst A.Rožukalne. Tādējādi preses pārstāvju sniegto informāciju būs iespējams vieglāk apstrīdēt.
Būtu svarīgi noteikt personu kategorijas, piemēram, valsts amatpersonas, par kurām kriminālprocesa gaitā informācija būtu garantēti pieejama sabiedrībai un valstij būtiski svarīgās lietās, uzskata A.Rožukalne. Pretējā gadījumā jaunā kriminālprocesa normas kā slēpšanās instrumentu labprāt izmantos noziegušās augstas amatpersonas un politiķi.

Sabalansētību rādīs prakse

“Jautājums ir par līdzsvaru – cilvēka aizsardzību, no vienas puses, un sabiedrības interesēm, no otras,” kriminālprocesa normas, kas attiecas uz informācijas pieejamību raksturo Valsts cilvēktiesību biroja juriste, Sociālo un ekonomisko tiesību daļas vadītāja Anita Kovaļevska. Attiecībā uz iespēju veikt attēla vai skaņas ierakstu tiesas sēdes laikā vismaz teorētiski minēto interešu līdzsvars saglabājoties – plašsaziņas līdzekļu pārstāvju līdzdalība netiek izslēgta, žurnālisti notiekošo var fiksēt, pierakstot ar roku vai zīmējot, kā tas notiek citās valstīs. Taču to, kā veidosies interešu sabalansētība patiesībā, rādīšot vienīgi kriminālprocesa prakse, skaidro A.Kovaļevska. Viņa arī atzīst: no cilvēktiesību viedokļa pret audioieraksta veikšanu tiesas sēdes laikā neesot tik lielu iebildumu kā pret filmēšanu, kurā tiek fiksēta un publiski padarīta redzama apsūdzētā atrašanās restotā būrī, dažādas emociju izpausmes un citi tiesas procesa blakusapstākļi, kuriem ar izskatāmās lietas būtību maz sakara.
“Lai gan plašsaziņas līdzekļu pārstāvju darba ierobežošana kriminālprocesa laikā skar gan indivīda, gan sabiedrības intereses, pēc definīcijas šāds regulējums nav vērtējams kā to cilvēktiesību pārkāpums,” skaidro A.Kovaļevska.

Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv