"Vai sarunas pabeigs 2003. gadā?"

ES parlamentā un arī ES Komisijā valda optimisms. Komisijā uzskata, ka jau 2003. gadā varētu tikt pabeigtas sarunas ar vairākām kandidātvalstīm, kas teorētiski pirmo iestāšanos padarītu iespējamu jau 2004. gadā. Tas esot spēkā arī tad, ja pirmais paplašināšanas raunds notiktu "Big–Bang" formā, reizē uzņemot astoņas līdz desmit valstis. Pie "Big–Bang" grupas tiek pieskaitītas visas pašreizējās kandidātvalstis, izņemot Rumāniju, Bulgāriju un Turciju. Savukārt dalībvalstīs pret ES paplašināšanu ir jūtama daudz lielāka skepse. Galvenokārt Vācijas valdība brīdina, ka pret paplašināšanu ir jāizturas piesardzīgi. Ārlietu ministrs Joška Fišers šajā sakarībā nesen runāja par 2005. gadu. Pārējie pat domā par 2006. gadu, kad ES sāksies jauns finansu periods. Arī Austrijā oficiāli pauž uzskatu, ka paplašināšana apsveicama ir tikai tad, ja tā ir labi sagatavota.

ES Komisijā spriež, ka pēc galotņu sanāksmes Nicā paplašināšanas scenārijs būs kļuvis skaidrāks termiņu ziņā. Nicā ir jāakceptē Savienības iekšējās reformas, bez kurām 25 dalībvalstu ES varētu iestāties stagnācija. Briselē par spīti maz iedrošinošajām pazīmēm un stagnācijā nonākušajām sarunām tomēr rēķinās ar panākumiem, "jo citas alternatīvas nav". Daži pat domā, ka Nicā vienlaikus varētu tikt dota zaļā gaisma sarunu pabeigšanai: "Mēs tad varēsim pabeigt sarunas ar tiem, kuri līdz 2003. gadam būs tik tālu." Tomēr precīzs termiņu scenārijs iespējams būs tikai Zviedrijas ES prezidentūras laikā 2001. gada pirmajā pusgadā.

Briselē domā, ka finansiāli ar jaunu dalībvalstu uzņemšanu šajā finansu periodā varētu tikt galā. Jau esot novērtēta nepieciešamība pēc maksājumiem lauksaimniecības un struktūru veicināšanai, un tā "lielas bažas" neradot. Tagad Komisija gaida jaunus statistikas materiālus no kandidātvalstīm, lai veiktu precīzākus aprēķinus.

Lauksaimniecības jomā jebkurā gadījumā tiks noteikts pārejas laiks, pirms jaunās dalībvalstis tiešos maksājumus lauksaimniecībai saņems pilnā apjomā. Šeit cietākais rieksts ir Polija, kuras lauksaimniecība aprītu trešo daļu ES paplašināšanai paredzētā lauksaimniecības budžeta. Nākamie divi smagsvari ir Rumānija un Bulgārija, kurām arī būtu vajadzīga viena trešā daļa šī paša budžeta, taču tās nebūtu klāt pat pie "Big–Bang" raunda. Visām pārējām valstīm kopā no lauksaimniecības katla vajadzētu tikai vienu trešo daļu.

"Die Presse"

— 2000.10.06.

Dorisa Krauza