"Par paplašināšanu uz austrumiem"

Par to, ka Eiropas Parlaments iestājas par strauju ES paplašināšanu "Sūddeutsche Zeitung" komentārā ar virsrakstu "Deputātu rezolūcija Savienības dalībvalstu valdībām" raksta arī korespodente Kornēlija Boleša. Viņa raksta, ka Eiropas parlamenta deputāti ES valdību vadītājus aicina tuvākajā laikā iesniegt Eiropas Savienības paplašināšanas "scenāriju". Pēc deputātu domām, par pamatu tam ir jāņem kandidātvalstu "devuma detalizēts novērtējums". Arī kandidātvalstīm, lai sasniegtu mērķi, esot jādara viss, kas "ir to spēkos". "Mēs būsim Savienības paplašināšanas ieguvēji. Pārtrauksim taču beidzot runāt tikai par tās izmaksām," teica KDS deputāts Elmārs Broks, kas piedalās ziņojumu sagatavošanā.

Savukārt ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens esot teicis, ka "nebūs ne ģeogrāfisku, ne arī politisku grupu. Un nebūs arī nekādu politisku atlaižu". Tomēr viņš esot izvairījies jau tagad nosaukt konkrētu valstu uzņemšanas datumu. "Es šodien ne par vienu valsti nevaru pateikt, kad tā būs gatava iestāties." Konkrēta datuma nosaukšana mazināšot dedzību īstenot reformas.

Paplašināšanas komisārs esot aicinājis arī ES paplašināšanu uz austrumiem labāk izskaidrot ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Ar "propagandu" nekas neesot sasniedzams.

"Sūddeutsche Zeitung" ir ievietots komentārs ar nosaukumu "Eiropas jaunais godīgums", kurā ir teikts, ka ES ir jāreformē institūcijas, lai ieplānotā paplašināšanās uz austrumiem nepiedzīvotu neveiksmi. Tomēr vairumam pilsoņu joprojām neesot saprotams, kurp dodas Eiropa.

Pēc ES Komisjas prezidenta Romano Prodi labu runu Eiropas Parlamentā teica arī paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens. Viņš deputātus, kuri vēlas paātrināt ES paplašināšanas uz austrumiem tempu, iepazīstināja ar līdzšinējo iestāšanās sarunu bilanci. Līdz ar to kļuva skaidri redzams viņa izteikumu kodols: ES paplašināšana uz austrumiem nav Savienības dalībvalstu žēlastības akts, bet politiska un ekonomiska nepieciešamība, no kuras abas puses var vienīgi iegūt. Tomēr plaisa starp politiķu un vēlētāju uzskatiem joprojām ir milzīga: 60% ES pilsoņu neuzskata, ka Savienības paplašināšanai ir jāpieškir prioritāte. Eiropas Parlamentam tagad ir radusies ideja: tā vietā, lai aprēķinātu paplašināšanas izmaksas, aprēķināt, cik izmaksās kandidātvalstu neuzņemšana.

Par Eiropas paplašināšanu runa ir arī Rolanda Nellesa "Die Welt" ievietotajā rakstā, kura virsraksts ir "Folkers Rīe pārtrauc klusēšanu". Tajā ir teikts, ka visi svarīgākie Polijas politiķi, sākot ar ministru prezidentu Ježi Buzeku un līdz aizsardzības ministram Broņislavam Komorovskim, ir vēlējušies tikties ar bijušo Vācijas aizsardzības ministru Folkeru Rīi, kad viņš bija ieradies vizītē Varšavā. Atgriežoties mājās, Rīe nekavējoties Bundestāgā iesniedza priekšlikumu par Vācijas un Polijas draudzības padziļināšanu. Turklāt viņš asā tonī kritizēja to, ka kancleram Gerhardam Šrēderam un ārlietu ministram Joškam Fišeram trūkst Polijas politikas koncepcijas.

Rīe (KDS) labprāt uzstājas pret oficiālo partijas līniju. Viņš iestājas par to, lai kā oficiālais pirmo ES kandidātvalstu uzņemšanas termiņš tiktu nosaukts 2004. gads. Pret to īpaši stingri nostājas KSS. Savus apsvērumus Rīe pamato, sakot, ka "Vācijai ir jābūt paplašināšanas dzenošajam spēkam". Rīe: iestāšanās 2006. vai 2007. gadā būtu postoša. Tad būs pagājuši gandrīz 20 gadi pēc dzelzs priekškara krišanas. "Mēs nedrīkstam likt valstīm tik ilgi gaidīt." Sarunas par iestāšanos esot iespējams pabeigt līdz 2003. gada 1. janvārim.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung" rakstā "Eiropas parlaments grib panākt skaidrību" raksta, ka Eiropas parlaments cenšas mazināt nedrošību jautājumā par desmit Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu, kā arī Maltas un Kipras iestāšanos ES un vēlas skaidrāku perspektīvu. ES institūcijām, dalībvalstīm un kandidātvalstīm esot skaidri jāpasaka, ka pirmie iestāšanās līgumi ir jāratificē pirms 2004. gada Eiropas vēlēšanām.

Tomēr debates Strasbūrā esot atstājušas iespaidu, ka Francijas valdība, kā arī ES Komisija, tāpat kā iepriekš, vilcinās konkrēta iestāšanās termiņa noteikšanu. Parlamenta vairākums nostājās pret Vācijas valdības pozīcijām, kas uzskata, ka tādai valstij kā Polijai pirmajā paplašināšanas raundā ir jābūt klāt politisku iemeslu dēļ. Ar turēšanos pie "regates principa", saskaņā ar kuru tas, kad kandidātvalstis varēs iestāties ES, ir atkarīgs no tām pašām, deputāti vēlas izdarīt spiedienu uz Poliju, lai tā sāktu iestājai gatavoties raitāk nekā līdz šim.

ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens esot atzinis, ka kandidātvalstis reformās ir panākušas progresu, taču, kas attiecas uz spēju pārņemt ES likumdošanu, tad te varētu vēlēties vairāk. Palašināšanas komisārs esot noraidījis to, ka Savienības papalšināšana uz austrumiem varētu izrādīties avantūra. Tā esot tik pamatīgi sagatavota, cik vien iespējams. Francijas Eiropas lietu ministrs Moskoviči esot bijis pārliecināts, ka kandidātvalstis līdz gada beigām būs pārņēmušas pusi no ES likumdošanas.

" Frankfurter Allgemeine Zeitung " raksta, ka Austrijas kanclers Volfgangs Šisels iestājas par ES paplašināšanu vairākos posmos. Kanclers ES paplašināšanu uz austrumiem esot nosaucis par "vēsturiskām izredzēm Austrijai, Vācijai un Eiropai". Viņš iestājoties par to, lai lielāku progresu sasniegušās kandidātvalstis (Slovēnija, Ungārija un Čehijas Republika) Savienībā tiktu uzņemtas jau laikā no 2003. gada līdz 2004. gadam. Austrijas kanclers aicināja izveidot "Eiropas tīklu" tām valstīm, kuras tiks ņemtas vērā tikai nākamajos paplašināšans raundos. Tā esot kļūda, reformvalstis nostādīt alternatības priekšā, "vai nu pilnīga līdzdalība, vai arī palikšana ārpusē", un tādējādi tās demoralizēt.

Vācijas prese

— 2000.10.06.