"Zviedrijas galvassāpes"

Divpadsmit nabadzīgu un nepacietīgu kandidātvalstu vienā pusē, neefektīva un zem spiediena esoša Eiropas Savienība otrā. Zviedrijas prezidentūras lielākā prioritāte ir lūzums sarunās par paplašināšanos.

"Paplašināšanās ir neatsaucama. Jautājums nav par jā vai nē, bet gan kad un kā tā notiks." Šos vārdus teica ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens, norādot uz izaicinājumiem, kas sagaida Zviedrijas valdību, kad tā janvārī kļūs par ES priekšsēdētājvalsti. ES šobrīd ved sarunas ar 12 kandidātvalstīm. To iestāšanās mērķis variē no 2002. līdz 2007. gadam. Eiropas Savienības mērķis ir būt gatavai jauno dalībvalstu uzņemšanai 2003. gadā. Maz tomēr ir tādu, kas tic, ka tad notiks pirmā paplašināšanās. "Mēs sastopamies ar augošām Eiropas Savienības šaubām par paplašināšanos", teica Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

Vēl ir atlikuši sarunu smagākie jautājumi, turklāt kandidātvalstīs aug kritika par ES gatavību un iestāšanās grafika trūkumu. Starptautiskais valūtas fonds, SVF, ir brīdinājis, ka tas var mazināt reformu vēlmi kandidātvalstīs, bremzēt ekonomisko attīstību un vēl vairāk palēnināt attīstības tempu. "ES, gluži tāpat kā EVS, vajadzīgs skaidrs iestāšanās grafiks un plāns", teica Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors un jaunākā SVF ziņojuma par šo tēmu autors Ēriks Berglēfs. Viņš vēlas konkrētu datumu, kurā ES nolemtu, kuras kandidātvalstis tiks uzņemtas, un nākamo datumu, kad šī iestāšanās notiks. Zviedrijas valdība ietur šādu kursu un cer, ka ES būs gatava šādam lēmumam Zviedrijas prezidentūras laikā.

Lai kļūtu par dalībvalstīm, kandidātvalstīm ir jāizpilda ES ekonomiskās un politiskās prasības, kā arī jāpieņem un jālieto ES likumi. Katrai valstij ir jāatrisina savas īpašās problēmas. Te runa var būt par vides prasību izpildi, stabilāku tieslietu sistēmu, uzlabotu tirgus konkurenci utt. Tiek uzskatīts, ka sarunās vistālāk ir tikusi Igaunija, Ungārija, Malta un Slovēnija, kamēr Bulgārija un Rumānija atrodas pašās beigās. Latvija pēdējā laikā ir progresējusi un ir apņēmības pilna. "Mēs tiecamies būt starp pirmajām jaunajām dalībvalstīm un ceram, ka Zviedrijas prezidentūras laikā ar mums tiks atvērtas visas sarunu iedaļas", teica Latvijas ārlietu ministrs.

Arī Polija pēdējā laikā ir guvusi panākumus, un tas ir svarīgi laikā, kad daudzi bažījas, ka pirmā paplašināšanās kārta politisku iemeslu dēļ nevar notikt bez Polijas. Līdz šim sarunās tomēr ir dominējuši vieglākie jautājumi. Sarežģītākie, piemēram, budžets, lauksaimniecība un brīvā pārvietošanās, vēl ir jāatrisina.

Virzīšanās temps tomēr nav atkarīgs tikai no kandidātvalstu panākumiem, bet gan tikpat lielā mērā no tā, kā Eiropas Savienībai izdosies pielāgošanās. Paplašināšanās priekšnoteikums ir ES dalībvalstu vienošanās par jaunu līgumu. Kad prezidenti un premjerministri tiksies Biaricā, šis jautājums būs iekļauts darba kārtībā. Institūcijas un lēmumu pieņemšanas struktūras nepieciešams pielāgot tā, lai ES darbība netiktu paralizēta, dalībvalstu skaitam gandrīz divkāršojoties. Jauno līgumu parakstīt paredzēts 7. decembrī Nicā, dalībvalstu parlamentiem tas pēc tam būs jāratificē līdz 2003. gadam. Neveiksme Nicā, kas nav neiespējama, atbildību uzliktu Zviedrijas prezidentūrai un vēl vairāk aizkavētu paplašināšanos.

Vēl viens "bremžu klucis" ir milzīgā ekonomiskā plaisa. Kandidātvalstu vidējais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir tikai 38% no vidējā Eiropas Savienībā. "Tas būtu tas pats, ja Meksika gribētu pievienoties ASV", apgalvo ERAB galvenais ekonomists Viljams H. Batlers. Lielas atšķirības tomēr ir arī starp pašām kandidātvalstīm. Slovēnijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 70% no ES vidējā līmeņa, ko varam salīdzināt ar Bulgārijas niecīgajiem 23 procentiem. ES jau ir ieguldījusi lielus līdzekļus, lai samazinātu šo atstatumu, taču paplašināšanās izdarīs ievērojami lielāku spiedienu uz ES budžetu. Budžeta "rāmis" Agenda 2000, kas lika pamatus ES finansēšanai līdz 2007. gadam, nodrošināja vietu tikai sešām jaunām kandidātvalstīm, neiekļaujot līdzekļus tiešam to lauksaimniecības atbalstam.

"Atbilstoši pašreizējiem likumiem lielās un atpalikušās Polijas lauksaimniecības iekļaušana prasītu divas reizes palielināt līdzekļus ES lauksaimniecības budžetam", teica Zviedrijas Ārpolitikas institūta Austrumeiropas lietpratējs Jakubs Švencickis. Jautājums ir šāds — cik lielu daļu nodokļu maksātāju naudas Zviedrijas valdība vēlēsies ieguldīt, lai veicinātu paplašināšanos. Jo agrāk valstis iestāsies, jo mazāk būs reformēta lauksaimniecības politika, tādēļ tā izmaksās jo vairāk. Šī pati loģika attiecas uz ES cēlsirdīgo reģionālo palīdzību. Iespējamais risinājums ir tāds, ka kandidātvalstis pārejas periodā nesaņems pilnīgi visu ES pabalstu, pretī saņemot dalībnieka maksas atlaidi.

Pētījumi rāda, ka daļā ES iedzīvotāju ir lielas šaubas par paplašināšanos. To pamatā lielā mērā ir satraukums, ka pāri robežām gāzīsies lēts darbaspēks, kad kandidātvalstis pievienosies iekšējā tirgus brīvajai kustībai. Bailes ir no tā, ka tā rezultātā pazemināsies algas, augs bezdarbs un mazos uzņēmumus izkonkurēs uzņēmumi, kas bez kolektīvā līguma pieņems darbā lētu darbaspēku no austrumiem.

ES Komisija pašas veiktajos pētījumos ir secinājusi, ka darbaspēka ieceļošana būs niecīga, cita starpā balstoties uz pieredzi no iepriekšējās paplašināšanās. Austrija un Vācija tomēr ir ieteikušas pārejas periodus vai kvotas kandidātvalstu piekļūšanai ES darba tirgum. Šīs abas valstis arī vēlas saglabāt robežkontroli pāris gadu pēc kandidātvalstu iestāšanās, lai aizkavētu narkotisko vielu, ieroču un tamlīdzīgu lietu ieplūšanu. Zviedrijas valdība nav izvirzījusi līdzīgas prasības.

Plāni veidot kodola Eiropas Savienību, kombinējot ilgus pārejas periodus jaunajām dalībvalstīm, nākotnē radīs vēl vairāk sadalītu ES. Eiropas Savienības pamatprincips ir tāds, ka visām dalībvalstīm, gan vecajām, gan jaunajām, visās jomās ir jābūt pilnīgi līdzvērtīgām. Nepieciešams pieņemt visus kopīgos likumus, un visiem ir jātiecas sasniegt ES politiskos un ekonomiskos mērķus. Līdz ar ES sadarbības padziļināšanos un jaunu dalībvalstu uzņemšanu šis princips ir kļuvis vājāks. Piemērs ir EVS, kur Lielbritānijai un Dānijai ir piešķirts izņēmums. Varbūt ar paplašināšanos jaunās dalībvalstis iegūs ilgus pārejas periodus tādās jomās kā lauksaimniecības politika un brīvā pārvietošanās. Ja šīs privilēģijas tiks ierobežotas, tad kandidātvalstīm varētu tikt piešķirtas kompensācijas citās jomās. Vairākas, piemēram, ir pieprasījušas ierobežojumus ārzemnieku tiesībās pirkt zemi ilgā pārejas posmā. ES ir paziņojusi, ka šī prasība var tikt apspriesta. Vide ir cita joma, par ko notiek diskusijas. Tas atvieglo paplašināšanos, bet tajā pašā laikā rada Eiropas Savienības sadalījuma risku. Kandidātvalstis drīz iekļūs mājā, bet nedrīkstēs iet visās istabās.

Sadalījums kļūs aizvien izteiktāks, ja domas par kodola ES kļūs par realitāti. Vācija un Francija ir sevišķi satraukta par to, ka paplašināšanās samazinās to ietekmi un ES temps zudīs. Tās tādēļ grib, lai viena valstu grupa ietu pa priekšu pārējām un padziļinātu sadarbību dažādās jomās. EVS tā darbojas jau praksē, un citas iespējamās jomas ir nodokļu politika, sadarbība aizsardzības sfērā un sociālā politika. Jaunais ES līgums palielinās šīs "elastīgās integrācijas" iespējas. Tie, kas šaubās par šo attīstību, uzsver, cik svarīgi ir turēt atvērtas durvis uz šo centra valstu sadarbību, lai uzgaidāmajā telpā pavadītais laiks nekļūst pārāk ilgs un lai tiek ierobežots sfēru loks. EVS sadalījums nav novēršams. Kandidātvalstis vēlas un tām ir noteikti jāpievienojas eiro sadarbībai, bet cerības uz drīzu iestāšanos ir samazinājušās.

"Mēs plānojam ieviest eiro tikai ap 2010. gadu", teica Slovēnijas ekonomikas un attīstības ministrs Marjans Senjurs un aizbildinājās ar lielo valsts inflāciju. Māstrihtas kritēriji, kas regulē iestāšanos EVS, nav pielāgoti pārveidojumu fāzei, kurā tagad atrodas kandidātvalstu ekonomika. Būs grūti savienot prasību pēc zemas inflācijas ar stabilu maiņas kursu pret eiro. Liekas, ka pašreizējām eiro valstīm nešķiet tik svarīgi ātri uzņemt ekonomiski vājās valstis, paturot prātā eiro šībrīža vājumu.

"FinansTidningen"

— 2000.10.13.

Peters Lindskūgs