"Izplesties pa visu Eiropu"

Eiropas Savienībai (ES) jāpaātrina paplašināšanās process uz Austrumiem, raksta Tonijs Bērs un Jerans Pērsons.

Eiropa ir jaunas ēras priekšā. Tuvākajos sešos mēnešos tiks pieņemti ļoti nozīmīgi lēmumi, kas noteiks to, kad un kā pieliks punktu Eiropas aukstā kara dalījumam, lai kontinentu atkal apvienotu.

Lielbritānija un Zviedrija ir valstis ar stingrām demokrātijas tradīcijām un atvērtību pret pasauli. Abās mūsu valstīs ir modernas un progresīvas valdības, un tāpēc mums ir kopēji uzskati par ES paplašināšanos.

Mums paplašināšanās ir un paliek galvenā ES prioritāte. ES ir jāsagatavo, lai, tiklīdz kandidātvalstis ir gatavas pievienoties, tās varētu uzņemt. Ir jānomāc nepārliecinātās un svārstīgās balsis, kas norāda uz paplašināšanas procesa grūtībām, un jāizceļ šī procesa vēsturiskā nozīmība.

Paplašināšanās politikas pamatā jābūt objektīvam skatījumam uz kandidātvalstu gatavību pievienoties Savienībai. Bet sasniegtais jāpavada ar jauniem impulsiem sarunu gaitā.

Kamēr kandidātvalstis dara visu iespējamo, lai intensificētu iekšējo reformu gaitu, arī dalībvalstīm tuvākajos mēnešos jāsāk diskusija par ES reformu galvenajiem jautājumiem. Tādējādi ES var bruģēt ceļu labāk sagatavoto kandidātvalstu politiskajai ienākšanai nākamajā gadā.

Lai panāktu taisnīgu un saprātīgu vienošanos, būs nepieciešama liela politiska drosme gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs. Tuvākais mērķis — gūt izšķirošu progresu sarunu gaitā. ES būtu jāvienojas par pietiekami agru pirmās pievienošanās datumu.

Pieļaujams, ka dažām kandidātvalstīm būs nepieciešams ilgāks laiks un papildu atbalsts, lai sasniegtu ES dalībvalsts standartus. ES izvērtējumam jābūt pietiekami elastīgam, lai pārliecinātu, ka pievienošanās laika grafiks ir tieši saistīts ar katras kandidātvalsts individuālo gatavību un ka lēmumu pieņemšana par paplašināšanās laikiem ir objektīvs un caurskatāms process. Valstu diferenciācija nenozīmē vilcināšanos. Tieši pretēji — tas nozīmē, ka kandidātvalstu īpašos centienus ātrāk sasniegt ES standartus pienācīgi novērtēs.

Un pāri visam — ES ne uz mirkli nedrīkst aizmirst, ko nozīmē paplašināšanās visas Eiropas politiskajai nākotnei. Tā nozīmē mūsu kontinenta apvienošanos mierā un demokrātijā, tas ir mērķis, no kura izvairījušās visas iepriekšējās Eiropas paaudzes. Tas nozīmē stabilitāti un labklājību ne tikai jaunajiem ES dalībniekiem, bet arī vecajām ES dalībvalstīm. Tā nozīmē ka Eiropa pirmo reizi vēsturē spēs izvērst kopējas darbības visā kontinentā, lai stātos pretī apkārtējās vides degradācijai, lai cīnītos pret organizēto noziedzību un stiprinātu cieņu pret cilvēktiesībām. Tāpat kā pašreizējā Kopiena lika pamatus sekmīgai demokrātijas attīstībai Rietumeiropā, paplašināšanās process palīdzēs nostiprināt demokrātiskās vērtības visā mūsu kontinentā.

Pašreizējās ES dalībvalstis ir atbildīgas arī par to, lai savestu kārtībā "savas kopējās mājas". Starpvaldību konference, kurā norisinās ļoti aktīvs darbs, vienosies par institucionālām reformām, kuras nepieciešamas, lai ES būtu gatava paplašināties. Mēs skaļi atbalstām Francijas prezidentūras centienus sekmīgi noslēgt starpvaldību konferenci šā gada decembrī. Izrādot kolektīvu apņemšanos realizēt reformas, kas nepieciešamas, lai sāktu paplašināšanos, ES dalībvalstis iedvesmos kandidātvalstis darīt to pašu un bruģēt ceļu, lai ātrāk pievienotos ES.

Lai vai kā, vienošanās par jaunu līgumu šā gada nogalē Nicā nekādā ziņā nevar pielikt punktu debatēm par turpmākajām reformām ES. ES perspektīvā liecina, ka 25-30 dalībvalstu liela savienība ir sarežģīta. Kā lai Eiropa saglabā un attīsta plašāku savienību, kurā nezūd efektivitāte, spēja ievērot nacionālās intereses vienotā sadarbībā?

Politiskajām reformām jāsaskan ar ekonomiskajām reformām. Šogad Lisabonā ES izraudzījās stratēģisku mērķi, par kuru būtu jāvienojas gan pašreizējām, gan topošajām ES dalībvalstīm: līdz 2010. gadam kļūt par pasaules viskonkurējošāko un dinamiskāko ekonomiku, ar vairāk un labākām darbavietām un veiksmīgu sociālo kohēziju.

Šī ir jauna virzība, kas padarīs Eiropu vēl atvērtāku, vēl konkurētspējīgāku un vēl dinamiskāku. Jaunu darba vietu radīšana ir viens no mūsu sociālās un ekonomiskās politikas galvenajiem uzdevumiem. Lai sasniegtu šo stratēģisko mērķi, mēs lietosim jaunu, atvērtu koordinācijas metodi, kuras pamatā ir pieredze cīņā par labāko vietu pasaulē. Vienojot mūsu pieredzi ar aktīvu labklājības politiku, sasniegsim mūsu kopējo mērķi — pilnīgu nodarbinātību un solidaritāti, kas ir mūsu kopējās politikas pamatos.

Eiropai arvien vairāk nākas strādāt ar jautājumiem, kas pastāv ārpus nacionālajam robežām: tirdzniecība, ekonomiskā globalizācija, krīzes menedžments, nodarbinātība, cīņa par dabas aizsardzību un dzīves kvalitāti, kauja pret internacionālo noziedzību un narkotikām, kā arī imigrācijas un bēgļu problēmas. Eiropai arvien vairāk nāksies sadarboties šajos jautājumos, lietojot nacionālo pieredzi un tradīcijas un veidojot tās no jauna.

Ir svarīgi nekavējoties sākt debates par šiem jautājumiem visā Eiropā. Atklātas debates turpmākajām reformām piešķirs lielāku leģitimitāti un ļaus iegūt arī kandidātvalstu viedokli par šiem nākotnes Eiropai svarīgajiem jautājumiem.

Kandidātvalstis ar to senajām Eiropas kultūras un vēstures tradīcijām jāiesaista aktīvā sarunā pār Eiropas nākotni. Un turpmākie lēmumi par Savienības struktūru jāpieņem ar jauno dalībvalstu pilnvērtīgu līdzdalību.

Žana Monē sapnis bija vienlīdzīga Eiropa. Eiropas Savienība tika veidota pēc šā vienlīdzības principa, un tas vēl joprojām ir viens no galvenajiem Eiropas panākumu galvenajiem noslēpumiem. Rītdienas paplašinātā Eiropas Savienība piederēs visiem tās dalībniekiem, lieliem un maziem, ziemeļos un dienvidos, austrumos un rietumos. Eiropā nedrīkst veidoties jauns dalījums. Lielbritānija un Zviedrija ir solījušās strādāt kopā, lai stiprinātu ideālu par visaptverošu, vienlīdzīgu Eiropu. Tāpat mums ir kopējs skatījums par reformētu un modernizētu Eiropu – nekādā ziņā ne supervalsti, ne arī tikai brīvo tirdzniecības zonu, bet atvērtu, demokrātisku sabiedrību, kuras pamatā ir likuma vārds, brīvība, atvērtība un sociāla vienlīdzība, kopēju interešu labā. Divas mūsu valstis strādās kopā, lai stiprinātu un attīstītu šo redzējumu turpmāko mēnešu laikā, sadarbojoties ar ikvienu, kam tuvas mūsu kopējās vērtības un cerības.

"Financial Times"

2000.09.21.