"Sadarbība ar Krieviju"

Alistera Mareja komentārs:

— Es būtu ārkārtīgi satraucies, ja Eiropas Savienība būtu gatava izpildīt Krievijas prasības un apiet Ukrainu, — tā laikrakstam "Gazeta" stāsta Alisters Marejs, ekonomists, Londonas Eiropas reformu centra eksperts.

Ir skaidrs, ka daļa valstu Savienībā vēlas nostiprināt Putina pozīcijas Krievijā. Visvieglākais un tajā pašā laikā arī visveiksmīgākais šīs palīdzības veids ir atbalsts Krievijas enerģētikas sektoram. Tas ienes peļņu Krievijas budžetam. Ir acīmredzams, ka arī Eiropas firmas ir ieinteresētas investēt Krievijas resursu ieguves rūpniecībā. Tomēr mēģinājums uzlabot apstākļus Krievijā nedrīkst notikt uz Ukrainas pozīciju pavājināšanas rēķina. Par laimi, Prodi nepieder pēdējais vārds. Es būtu satraukts, ja Eiropas Savienība būtu gatava izpildīt Krievijas prasības un vienlaikus apiet Ukrainu.

Savienībā ir vairākas dalībvalstis, kas nebūs pārāk laimīgas, ja Ukraina tiks pilnībā ignorēta - tās noteikti ir Lielbritānija un citas Ziemeļeiropas valstis. Acīmredzot, ja importa palielināšanas projekts tiks realizēts un vēlēšanās attīstīt attiecības ar Krieviju ņems virsroku pār attiecībām ar Ukrainu, Rietumi mēģinās to kompensēt ar kaut kādu citu palīdzību.

Eiropas Savienībai ir nepieciešama Krievijas gāze. Ziemeļjūras dibenā esošās iegulas nav pietiekamas, turklāt Krievijas gāze ir lētāka. Jebkura vienošanās šajā jautājumā būs gan ar ekonomisku, gan arī ar politisku raksturu.

Bijušā ASV prezidenta padomnieka drošības jautājumos Zbigņeva Bžezinska viedoklis:

Tas nav tikai enerģētiskās saimniecības jautājums, bet gan plašākas Rietumu stratēģijas jautājums attiecībā pret Krieviju. Rietumiem ir jābūt ieinteresētiem ilgstošā un nesagraujamā Ukrainas neatkarībā. Tai pašā laikā Eiropas Savienības vienošanās ar Krieviju par gāzesvada būvi, apejot Ukrainu, palielinās Maskavas iespējas izrādīt spiedienu uz Kijevu.

Šī jautājuma pozitīvs atrisinājums acīmredzami nav Polijas iespēju robežās. Te ir nepieciešama stingra ASV nostāja sarunās ar ES. Eiropas Savienībai šie jautājumi ir jāvērtē ne tikai no ekonomiskā, bet arī no stratēģijas viedokļa.

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.10.06.