"Piesardzīgs optimisms"

Lielākā daļa Polijas valdības pārstāvju ar apmierinājumu ir uzņēmusi ES komisāra Ferhoigena paziņojumu par pirmo jauno dalībvalstu uzņemšanas iespēju Eiropas Savienībā jau 2003.gadā.Tomēr daži saskata šajā paziņojumā vienīgi sarunu viltību.

"Komisāra Ferhoigena izteikumi ir pozitīvs signāls par klimata maiņu jautājumā par jaunu dalībvalstu uzņemšanas termiņiem," sarunā ar laikrakstu teica Eiropas Integrācijas komitejas sekretārs Jaceks Sariušs—Voļskis. "Tas nozīmē, ka mūsu spiediens šajā jautājumā dod rezultātus, tomēr uzreiz nevajag iekrist pārlieku lielā optimismā. Pēdējā laikā Polija Eiropas Savienībā ir tikusi pozitīvi novērtēta par tempa paātrināšanos likumdošanas sakārtošanā, taču izšķirošā loma iestāšanās termiņa noteikšanā tā vai tā būs tam, kā mēs būsim sagatavojušies uzņemšanai. Mēs esam tālu no pašapmierinātības," teica ministrs. "Tagad pats svarīgākais ir saglabāt pašreizējo tempu likumdošanas harmonizācijai ar ES prasībām, vienlaikus ievērojot praktisko pusi likumdošanas īstenošanā; atrast kopīgu valodu par integrāciju; izveidot reālus nosacījumus ātrai un efektīvai ES atbalsta līdzekļu izmantošanai, kā arī sagatavot dažādus Polijas sabiedrības slāņus dzīvei un darbībai Eiropas Savienībā," uzskata Sariušs—Voļskis. Tomēr viņš brīdina, ka bez proporcionālu sagatavošanās darbu veikšanas no ES puses ātra Savienības paplašināšanās nebūs iespējama.

Pretēji ieskati ir citam augstam Polijas valdības ierēdnim, kurš Ferhoigena izteikumos saskata kaut ko līdzīgu sarunu viltībai. "Kas ES Komisijas komisāram lika tik piepeši nostāties barikāžu otrā pusē? Pēdējā laikā taču nav noticis nekas tāds, kas varētu attaisnot tik pēkšņu uzskatu maiņu," ierēdnis apgalvoja. "Tas var vienīgi nozīmēt, ka ES ierēdņu vidū arvien lielāku svaru iegūst koncepcija, kas paredz ātru divu vai trīs valstu uzņemšanu, kā par to pēdējā laikā plaši raksta dalībvalstu prese. Iespējams, ka Ferhoigens vēlas panākt tādu situāciju, kad ES oficiāli būs gatava uzņemt daļu kandidātu 2003.gadā, taču atstājot ārpusē Poliju, kura droši vien līdz tam laikam sarunās neatrisinās lauksaimniecības vai vides aizsardzības problēmas. Tādējādi Polija būs pakļauta tādam pašam spiedienam kā neseno sarunu laikā par lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju: vai nu tai nāksies piekrist ES izvirzītajiem noteikumiem, atsakoties no lielākās daļas savu prasību, lai ātri pabeigtu sarunas, kuras ar citām kandidātvalstīm jau ir pabeigtas, vai arī Polijas vainas dēļ aizkavēsies viss ES paplašināšanās process, jo dažas ES dalībvalstis nevēlēsies piekrist tikai mazo kandidātvalstu uzņemšanai bez Polijas. Vienādi vai otrādi, ES no sarunām izies kā uzvarētāja, jo pirmajā gadījumā tā būs īstenojusi lielāko daļu savu mērķu sarunās, bet otrajā gadījumā tā par aizkavēšanos visu vainu novels Polijai." Mūsu sarunu biedrs neizslēdza variantu (kaut arī visai maz ticamu), ka ES pieņems lēmumu 2003.gadā uzņemt tikai mazās un vislabāk sagatavotās kandidātvalstis, piemēram, Ungāriju, Slovēniju un Igauniju. Pēc viņa domām, vairāk ticams, ka spiediena rezultātā Polija faktiski pabeigs sarunas dažās nedēļās, piekāpjoties ES prasībām vairākos poļiem svarīgos jautājumos.

Kā teica valsts sekretāra vietnieks Eiropas Integrācijas komisijā Jaroslavs Petrass, lai būtu iespējama ātra iestāšanās, Polijai līdz 2002.gadam ne tikai ir jāpieņem vairāk nekā 100 likumu un to labojumu, bet arī būtiski jāuzlabo savas austrumu robežas funkcionēšana, tiesību aktu ieviešana dzīvē; jāpanāk straujš izrāviens vides aizsardzības un lauksaimniecības jomā. "Pats svarīgākais un vienlaikus arī pats grūtākais uzdevums ir pārliecības izveidošana, ka pārmaiņas Polijā ir pietiekamas, lai tā varētu darboties kopīgajā tirgū," skaidroja ministrs. "Likumdošanas sakārtošana ir uz pareizā ceļa, te nevarētu būt nekādu problēmu par spīti politiskiem līkločiem. Taču pārliecības jautājumā pietiek ar vienu muitnieku, kas ņem kukuļus, lai izrādītos, ka mūsu austrumu robeža nav pietiekami droša."

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.10.12.

Pjotrs Apanovičs