"Tonijs Blērs atbalsta nacionālu valstu Eiropu"

Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs vizīti Varšavā izmantoja, lai iepazīstinātu ar savu nākotnes Eiropas vīziju. Viņš iestājās par strauju Savienības paplašināšanu jau 2004. gadā, arī ar Poliju.

Runā Varšavas biržas centrā Blērs teica, ka Eiropā eksistē divi pretēji priekšstati par ES nākotni. Vieni ES redz kā brīvās tirdzniecības zonu pēc NAFTA parauga, bet citi tiecas pēc federāla modeļa, kad Eiropa ievēl Komisiju un tās prezidentu un Eiropas Parlaments kļūst par īstu likumdošanas orgānu. Blērs distancējās no abām koncepcijām: Eiropai jau tagad ir vienota valūta, kopējs tirgus un arī uz ārpusi tai ir jārunā viena valoda — to brīvajā tirdzniecības zonā vien paveikt neesot iespējams.

Pret otro modeli runājot tas, ka nacionālās valstis joprojām nodrošinot leģitimācijas bāzi apvienošanās procesam. Esot arī tādas nācijas kā poļi, kas ir cīnījušās par savu valstiskumu un diez vai ir gatavas no tā tik vienkārši atteikties: "Mums kā nācijām ir jāciena mūsu atšķirīgā kultūra, identitāte un atšķirīgās iezīmes." ES ir jābūt vienreizējai starpvalstu un supranacionālo elementu kombinācijai.

Blērs vairākkārt apgalvoja, ka viņa reformu koncepcija neparedz ES Komisijas novājināšanu. Tomēr dalībvalstu valstu un valdību vadītāju Eiropas Padomei esot jākļūst par daudz ko vairāk nekā tikai par pēdējo ES Ministru padomes iecelšanas instanci. Turpmāk Eiropas Padomei esot jāizstrādā sava valdības programma ekonomiskajā politikā, aizsardzībā un ārpolitikā, kā arī noziedzības apkarošanā.

Prezidentūra turpmāk esot jārealizē nelielām valstu grupām, kurās sadarbotos lielās un mazās dalībvalstis. Blērs izteicās pret tiesiski saistošu ES konstitūciju. Tās vietā viņš vēlas politiski deklaratīvu "kompetenču hartu", kuras ievērošanu pārraudzītu nevis Eiropas Tiesa, bet otra Eiropas Parlamenta palāta. Ciešāku sadarbību starp atsevišķām dalībvalstīm viņš nenoraidīja, taču tā nedrīkstot novest līdz stingram kodolam un līdz ar to līdz citu dalībvalstu izslēgšanai, kuras nav gatavas vai arī nav spējīgas šādam projektam pievienoties jau sākuma fāzē. "Grupām jau no paša sākuma ir jābūt atvērtām pārējiem, kuri vēlas piedalīties."

Blērs teica: "Es vēlos jaunās dalībvalstis redzēt 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un es vēlos, lai tās sēdētu pie galda nākamajā Starpvaldību konferencē."

"Frankfurter Rundschau"

— 2000.10.07./08.

Klauss Bahmans

Sadarbībā ar Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

LV" nozares redaktors GINTS MOORS