Par Irānas kodolenerģijas politiku

Eiropas Parlaments pilnībā atbalsta Eiropas Savienības trīs dalībvalstu – Francijas, Lielbritānijas un Vācijas – centienus sarunu ceļā atrisināt strīdu par Irānas kodolenerģijas politiku un aicina Irānu izbeigt ar urāna bagātināšanu saistītās darbības. Kā norādījusi Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, nav pārliecības par to, ka Irānas atomenerģijas politikai ir tikai miermīlīgi mērķi.
Parlaments ceturtdien, 13.oktobrī, ar 499 balsīm par, 43 pret un 89 atturoties, pieņēma rezolūciju par  Irānu, atzīstot, ka  Irānai ir tiesības izstrādāt kodolprogrammu tādiem civiliem mērķiem kā elektroenerģijas ražošana. Deputāti izsaka arī nožēlu “par pastāvošajiem dubultstandartiem, ko piemēro valstīm, kurās ir kodolieroči, un valstīm, kurās šādu ieroču nav”, bet prasa Irānai galīgi apturēt urāna bagātināšanas pasākumus un  sadarboties ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektoriem. IAEA ir norādījusi, ka nav skaidri iemesli, kāpēc Irāna nesniedz prasīto informāciju saskaņā ar  Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, ko ir parakstījusi arī pati Irāna. 
Ģirts Valdis Kristovskis 12.oktobrī, uzstājoties EP Nāciju Eiropas grupas vārdā, atgādināja par  IAEA secinājumiem, “ka Irānas darbības izraisa neuzticību un tālāki risinājumi būtu ANO Drošības padomes kompetencē”. Deputāts uzskata, ka gan Parlamentam, gan ES Padomei “trūkst apņēmības virzīt šo jautājumu uz ANO Drošības padomi – iespējams tāpēc, ka Padomei un arī mums Eiropas Parlamentā trūkst pārliecības par pašas ANO Drošības padomes gribu pieņemt lēmumus Irānas kodolprogrammas sakarā”.
Parlaments arī izsaka bažas par cilvēktiesību situāciju Irānā, rezolūcijā asi nosodot mazgadīgiem likumpārkāpējiem piespriestos nāvessodus, interneta žurnālistu patvaļīgo sodīšanu un publikāciju cenzūru. Deputāti prasa atbrīvot Abdolfatahu Soltani, kas kopš 2005. gada 30. jūlija ir aizturēts un atrodas vieninieku kamerā. A.Soltani kā Cilvēktiesību aizsardzības centra dibinātājs ir uzstājies Eiropas Parlamentā.
EP rezolūcijā izsaka gandarījumu par Lielbritānijas ārlietu ministra Džeka Strova teikto, ka ASV neplāno militāras darbības pret Irānu. EP arī aicina “ASV valdību aktīvi atbalstīt ES3 dalībvalstu un Irānas sarunas, sniedzot Irānai drošības garantijas”.
Sarunas ar Irānu ved  “ES-3”, t.i., trīs Eiropas valstis (Francija, Lielbritānija un Vācija).  ES-3 un Starptautiskā atomenerģijas aģentūra pastāvīgi mēģina diplomātiski un bez sankcijām panākt risinājumu  saistībā ar Irānas paziņojumu, ka tā atsāk urāna bagātināšanas programmas. Lai gan Irāna apgalvo, ka mērķi ir miermīlīgi, Irānas darbība visā pasaulē rada  kodoldrošības bažas. ES Padome šā gada 3. oktobrī atkārtoti paziņoja, ka ir gatava palīdzēt Irānai uzlabot starptautiskās attiecības un pildīt Starptautiskās atomenerģijas aģentūras prasības.
Šā gada augustā Irāna nolēma Isfahanas rūpnīcā atsākt urāna bagātināšanu, lai gan tas bija pretrunā ar pagājušā gada novembrī noslēgto Parīzes nolīgumu ar ES, kas ietvēra arī abu pušu sadarbības programmu. Atbilstoši trīs ES valstu  viedoklim  Starptautiskā atomenerģijas aģentūra augustā pieņēma rezolūciju neiesniegt lietu ANO Drošības padomē, dodot laiku Irānai rīkoties brīvprātīgi.