ATSAUCĒ IETVERT:
Par pilsētu attīstību paplašinātā Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.10.2005., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/119142
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par pilsētu attīstību paplašinātā Eiropas Savienībā
Pilsētās koncentrējas smagākās
sociālās problēmas, bet pilsētās arī veidojas Eiropas Savienības
(ES) nākotne. Pilsētas, tostarp aglomerāti un mazpilsētas, var
ievērojami palīdzēt ES sasniegt mērķus izaugsmes un
konkurētspējas jomā, uzsvērts Eiropas Parlamentā ziņojumā par
pilsētu attīstību.
Eiropas Parlaments 13.oktobrī Žana Marī Bopuī (Francija) ziņojumu
pieņēma ar 540 balsīm par, 29 pret un 26 atturoties.
Pilsētu politika nav ES, bet gan dalībvalstu kompetencē. Tomēr EP
atgādina, ka ES kompetencē ir politikas, kas tieši ietekmē
pilsētu attīstību: reģionālā un sociālā kohēzija, transports,
vide, nodarbinātība. Ž.M.Bopuī ziņojumā prasa īpašu uzmanību
pievērst jaunajām dalībvalstīm: viņš uzsver, ka vairumā jauno
dalībvalstu nav valsts vai reģionu līmenī izstrādātas pilsētu
attīstības politikas.
ES pilsētās un aglomerātos dzīvo 78% Eiropas Savienības
iedzīvotāju, atgādināts ziņojumā, un pilsētas ir vieta, kur
koncentrējas vissarežģītākās sociālās problēmas: sociālā
izstumtība, segregācija, dzīvokļu trūkums, nedrošība, narkotikas,
piesārņojums, vecas piesārņotas ražošanas teritorijas, satiksme.
Tā ir arī vieta, kur veidojas ES nākotne (universitātēs, pētījumu
centros).
No jaunajām 10 ES dalībvalstīm vislielākais pilsētnieku īpatsvars
ir Maltā: 91%. Latvijā pilsētās dzīvo 70% iedzīvotāju, Igaunijā –
67,5, Lietuvā – 66, Čehijā – 63,6, Ungārijā – 64,9, Polijā –
61,8, Slovākijā – 56,2, Slovēnijā – nedaudz vairāk nekā 50%
iedzīvotāju.