Par lauksaimniecības politikas reformēšanu

Kopš vasaras brīvdienām Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) atsākušās intensīvas sarunas par lauksaimniecības reformu, lai līdz šā gada decembrim panāktu būtisku progresu lauksaimniecības reformas sarunās ar konkrētiem priekšlikumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai, ko apstiprinātu PTO ministri Honkongā – 6.ministru konferencē un kas būtu jāievieš 2006.gada laikā. Lai sasniegto šo mērķi un rastu sarunu kompromisu, notiek aktīvas PTO dalībvalstu grupējumu tikšanās dažādās pasaules valstīs.
Viena no pēdējām un rezultatīvākajām sanāksmēm notika 10.oktobrī Cīrihē, Šveicē, kur piedalījās Eiropas Savienības (ES), ASV, Indijas un Brazīlijas pārstāvji. Forumā ASV un ES nāca klajā ar saviem sākotnējiem piedāvājumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai.

Eiropas Savienības piedāvājums

ES tirdzniecības komisārs Pīters Mendelsons (ES lauksaimniecības komisārei Mariannai Fišerei-Bēlai klātesot), atbildot uz ASV piedāvājumu, izteica pretpiedāvājumu lauksaimniecības politiku reformēt ar nosacījumu, ka tas būs spēkā, ja vien pārējās PTO valstis piekritīs šim priekšlikumam. Gan ASV, gan ES izteiktie lauksaimniecības reformas sākotnējie piedāvājumi ir izraisījuši plašas diskusijas PTO valstu starpā, un tie var arī mainīties sarunu procesā līdz šā gada decembrim, kad plānots panākt būtisku vienošanos šajā jautājumā.
Tā kā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pamatmērķis ir atdalīt tiešo atbalstu no ražošanas, tādējādi to padarot mazāk tirdzniecību kropļojošu un atbilstošu PTO tirdzniecību nekropļojošā atbalsta kritērijiem, tad saskaņā ar to ES ir gatava samazināt tās kopējo tirdzniecību kropļojošo iekšējā lauksaimniecības atbalsta (cenu atbalsts, intervence, ražošanas tiešais atbalsts) lielumu par 65 procentiem – ar norunu, ka citi lielākie lauksaimniecības sektora tirdzniecību kropļojošā atbalsta maksātāji (Japāna, ASV) veiks attiecīgus proporcionālus samazinājumus. Šis ES lauksaimniecības atbalsta samazināšanas sākotnējais piedāvājums neskar tiešos maksājumus un vienoto platību maksājumus, jo tie saskaņā ar KLP reformu nekropļo tirdzniecību.
Starp citu, jau 2003.gadā Eiropas Savienība savā pozīcijā norādīja, ka tā ir gatava samazināt kopējo tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta lielumu par 55 procentiem. Līdz ar to divu gadu laikā ES ir piekāpusies šajā jautājumā par 10 procentiem.
Turklāt norunātie tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta apmēru samazinājumi neietekmēs faktiski maksājamo subsīdiju lielumus šim mērķim, jo samazinājums jāveic no maksimāli atļautā šā atbalsta veida līmeņa, kas parasti ir lielāks par faktiski maksāto un ir noteikts katrai PTO valstij atsevišķi. Piemēram, ES tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta kopējais atļautais lielums ir 61,2 miljardi eiro, ko ES nekad nav pārkāpusi – tās reāli maksātie subsīdiju apjomi veido divas trešdaļas no visiem iekšējā atbalsta veidiem, kam sakarā ar ES KLP reformu ir tendence samazināties.

Eiropas Komisijas un dalībvalstu viedokļa koordinācija

Eiropas Komisijas (EK) pienākums ir stingri turēties pie ES Padomes sarunu mandāta, taču jau vairākkārt dažas valstis, piemēram, Francija, ir aizrādījušas EK, ka tā PTO lauksaimniecības sarunās ir pārkāpusi tās pilnvaras, ko EK noliedz. Šajā gadījumā atbalstāms ir to ES dalībvalstu viedoklis, kas uzstāj, ka EK sava sarunu taktika ar PTO dalībvalstīm ir jāsaskaņo vispirms iekšēji, ņemot vērā ES dalībvalstu viedokli.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa