Piedaloties Baltijas Attīstības foruma sanāksmē

No 16.līdz 18.oktobrim Ministru prezidents Aigars Kalvītis Stokholmā piedalās Baltijas Attīstības foruma samitā.
Svētdien, 16.oktobrī, Baltijas Attīstības foruma ietvaros Ministru prezidents kopā ar Lietuvas premjerministru un Igaunijas prezidentu tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu.
Viens no centrālajiem jautājumiem, kuru apsprieda Baltijas valstu pārstāvji, bija ES Finanšu perspektīva 2007.–2013.gadam. Aigars Kalvītis sarunā norādīja, ka Baltijas valstu un visu – gan veco, gan jauno – ES dalībvalstu interesēs ir panākt maksimāli ātru vienošanos par Finanšu perspektīvu.
Lai pievērstu šim jautājumam uzmanību, Latvijas Ministru prezidents ierosināja Baltijas valstīm rakstīt kopīgu vēstuli ES prezidējošās valsts Apvienotās Karalistes premjerministram Tonijam Blēram un tajā norādīt uz nepieciešamību vēl Apvienotās Karalistes ES prezidentūras laikā vienoties par Finanšu perspektīvu.
Tikšanās laikā pārrunāta šā gada 27.oktobrī paredzētā neformālā Eiropadomes sēde un tās dienaskārtības jautājumi. Žozē Manuels Barrozu informēja par Eiropas Komisijas pozīciju saistībā ar ES ekonomisko izaugsmi. Viņš uzsvēra Komisijas intereses veidot īstenu ES iekšējo tirgu. Komisijas prezidents atzina, ka ES ir mainījusies un tās kopīgs uzdevums ir veidot jaunu – dinamisku un atvērtu Eiropu. Aigars Kalvītis atzīmēja Latvijas valdības interesi par tādām ES stratēģijām, kas nodrošinātu ES izaugsmi un veicinātu tās konkurētspēju ne tikai iekšējā tirgū, bet arī ārpus tā.
Pēc Latvijas Ministru prezidenta iniciatīvas tikšanās laikā apspriests jautājums par Baltijas valstu energoapgādi un energoresursu ieguvi. Tika norādīts, ka pēc ES paplašināšanās Baltijas valstis ir kļuvušas par izolētu salu energoresursu apgādē ES. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm kopā ar Eiropas Komisiju ir intensīvi jāstrādā, lai rastu risinājumu, kas ļautu Baltijas valstīm pievienoties dažādiem energoresursu apgādes projektiem reģionā.
Žozē Manuels Barrozu norādīja, ka enerģētika būs viens no galvenajiem jautājumiem, kuru Komisija piedāvās risināt Eiropadomes 27.oktobra sēdes kontekstā, jo enerģētika ir saistīta ar ekonomisko izaugsmi un konkurētspējas veicināšanu.
Pirmdien, 17.oktobrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzstājās ar runu Baltijas Attīstības foruma sanāksmes rīta sesijā, kur notika diskusijas par Baltijas jūras reģiona tirgus konkurētspējas palielināšanu un uzņēmējiem pievilcīgas biznesa vides radīšanu.
Baltijas Attīstības foruma ietvaros Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim ar Lietuvas premjerministru Aļģirdu Brazausku un Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu bija kopīga tikšanās un darba pusdienas ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pēršonu.
Premjerministri pārrunāja politisko situāciju un ekonomisko attīstību Baltijas valstīs un Zviedrijā, notika viedokļu apmaiņa un nacionālo pozīciju saskaņošana par šā gada 27.oktobrī Londonā paredzētās neformālās Eiropadomes sēdes diskusijas jautājumiem saistībā ar ES ekonomisko attīstību.
Tikšanās laikā uzmanība bija veltīta arī starptautiskiem jautājumiem. Baltijas valstu pārstāvji iepazīstināja Zviedrijas premjerministru ar savu nostāju jautājumā par gāzes vada būvi Baltijas jūrā.
Pēcpusdienā Ministru prezidents diskutēja ar Zviedrijas uzņēmumu vadītājiem. Uz tikšanos bija ieradušies uzņēmēji, kuri jau ir investējuši Latvijā un kurus interesē investīcijas Latvijā.
Dienas noslēgumā Ministru prezidents piedalījās Baltijas Attīstības foruma samita noslēguma oficiālajās vakariņās.
Ministru prezidents Aigars Kalvītis šodien Stokholmā tikās ar Zviedrijas uzņēmumu vadītājiem. Uz tikšanos bija ieradušies uzņēmēji, kuri jau ir investējuši Latvijā un kurus interesē investīcijas Latvijā. Tikšanās laikā tika pārrunāta pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsmes perspektīvas.
Aigars Kalvītis informēja par valdības pieņemtajiem un plānotajiem lēmumiem uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabošanai. Ministru prezidents aicināja uzņēmējus justies droši un pārliecināti Latvijā un aktīvāk veikt uzņēmējdarbību.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Uzrunājot 7.ikgadējā Baltijas Attīstības foruma sanāksmes dalībniekus Zviedrijā, Stokholmā, 2005.gada 17.oktobrī:

Dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks par iespēju šorīt uzrunāt klātesošos uzņēmējus un dalīties viedokļos ar ievērojamajiem speciālistu grupas pārstāvjiem.
Pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās apstākļi tirdzniecībai un investīcijām reģionā ir izlīdzinājušies – mums visiem Baltijas jūras reģions ir kļuvis par iekšējo tirgu. Bet mums ir jāvaicā sev, vai ar izaugsmi ap Baltijas jūru mēs varam nodrošināt reģiona ilgtermiņa attīstību.
Atbilde ir ļoti vienkārša – nē, nevaram. Ir skaidrs, ka ilgtermiņa izaugsmi var nodrošināt tikai Baltijas jūras reģiona konkurētspēja ne vien ES mērogā, bet arī ārpus tās robežām. Tādējādi šābrīža problēma ir jautājums, kā palielināt mūsu reģiona konkurētspēju globālajā pasaulē.
Manā skatījumā, ES līmenī mēs esam pārāk aizrāvušies ar iekšējā tirgus regulēšanu, radot arvien jaunus un jaunus nosacījums, nevis domājot par ES konkurētspēju pasaules mērogā. Iekšējā tirgus attīstība zināmā mērā notiek izolācijā no apkārtējās pasaules. Ir pienācis laiks mainīt šo situāciju. Iekšējā tirgus protekcionisms nav risinājums. Ievērojamu daļu no mūsu valstu ekonomiskajām aktivitātēm ģenerē mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem ES noteikumi var būt drīzāk apgrūtinājums, nevis stimulējošs faktors. ES likumdošanas process ir izdevīgāks lielām kompānijām, nevis maziem un vidējiem uzņēmumiem. Reģiona valstīm vajadzētu formulēt labus ierosinājumus un pārbaudīt tos vietējā mērogā, lai palielinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju globālajā pasaulē.
Tajā pašā laikā Baltijas jūras reģions ir sadrumstalots – pagaidām tikai viena reģiona valsts ir iekļāvusies eirozonā, mums ir radikāli atšķirīgas pieejas nodokļu politikai, un mums ir dažādas tradīcijas sociālā nodrošinājuma jomā.
Ko tas nozīmē?
Kopīgas pieejas trūkums reģionā dažkārt traucē mūsu interesēm. Mums nav kopīga skatījuma un pieejas ekonomiskās izaugsmes jautājumos, un tādējādi arī Briselē mēs, visticamāk, aizstāvam dažādas pozīcijas.
Tomēr jāatzīst, ka atšķirības starp mūsu pieejām ne vienmēr ir uzskatāmas par kaut ko sliktu. Baltijas valstīm tās rada ātrākas izaugsmes iespējas. Baltijas Attīstības forums ir ideāla vieta, kur uzdot jautājumus: “Kad mums vajadzētu rīkoties reģionāli?”, “Kurās jomās mūsu pieejas vajadzētu sinhronizēt vairāk nekā līdz šim?” un “Kādas ir neizmantotās sadarbības iespējas?”
Minēšu dažas jomas, kurās mēs ilgtermiņā iegūtu no regulārākām sarunām un darbību koordinācijas.
Finanses. Nav noslēpums, ka Skandināvijas bankas dominē mūsu reģionā. Bet tajā pašā laikā es domāju, ka plašāka finanšu iestāžu klātbūtne mūsu reģionā (un it īpaši Baltijas valstīs) palielinātu iekšējo un ārējo konkurenci. Ziemeļvalstu un Skandināvijas bankas ne vienmēr atbalsta noteiktus projektus Baltijas valstīs, jo tas palielinātu konkurenci.
Labākās prakses piemēri. Kā norādīts Pasaules ekonomikas foruma pārskatā, mūsu reģionā atrodas piecas no pasaules viskonkurētspējīgākajām ekonomikām. Līdz ar to citu valstu uzdevums ir pārņemt vislabāko Baltijas jūras reģiona valstu prakses paraugus, lai uzlabotu pašu ekonomiskos rezultātus.
Kopības spēks. Vienatnē mēs dažkārt esam pārāk mazi, lai pilnvērtīgi izmantotu konkurētspējīgās priekšrocības pasaules tirgū pakalpojumu vai ražošanas jomā. Esmu pārliecināts, ka mūsu reģionā ir nepieciešami lielāki ASV, Japānas, Apvienotās Karalistes, Šveices, Kanādas un arī Ķīnas ieguldījumi. Investīciju piesaistē mēs varētu gūt lielākus panākumus, vienojoties par saskaņotāku un vienotāku darbību.
Attīstība transporta jomā. Ņemot vērā saistību starp ieguldījumiem un pieaugošo tirdzniecības apjomu šajā reģionā, transports ir viens no sektoriem, kura konkurētspējai jākļūst ievērojami augstākai, nekā tā ir šodien.
Pirmām kārtām ir jāveido aktīva konkurence starp prāmju līnijām – tirgum jābūt ļoti liberālam, un ir maksimāli jāsamazina riski, ko rada slēptu tirgus instrumentu un metožu izmantošana, kas izkropļo konkurenci šajā nozarē.
Enerģētika. Visas mūsu reģiona valstis, līdzīgi kā visa pasaule, cīnās ar augošajām energoresursu cenām. Nav šaubu, ka tiek zaudēta peļņas iespēja un rodas konkurētspējas kritums. Tāpēc mēs visi esam ieinteresēti reģionā attīstīt spēcīgu bāzi jaunu enerģijas resursu izpētei. Reģionālā līmenī nepieciešams apsvērt iespējas paaugstināt energotīklu efektivitāti, jo mēs paši esam no tiem atkarīgi.
Izglītība. Katrai konkurētspējīgai ekonomikai ir nepieciešams konkurētspējīgs darbaspēks, profesionāli sagatavoti inženieri, tehniskie darbinieki un vadītāji. Gan visa Eiropa, gan mūsu reģions saskaras ar problēmām, kas saistītas ar augstskolu darba vispārējo līmeni. Tomēr dažas Eiropas universitātes (diemžēl neviena no tām neatrodas mūsu reģionā) atrodas pasaules vadošo augstskolu galvgalī. Kopīgs šīs problēmas risinājums ir mūsu pašu interesēs.
Izpēte un izstrāde. Līdzīga situācija ir arī izpētes un izstrādes jomā. Tai būtu jākļūst par vienu no prioritātēm, lai veidotos produktīva sasaiste starp universitātēm, pētniecības laboratorijām un rūpniecību. Ļoti labs paraugs ir ASV.
Jaunie kaimiņi. Tās ir citas, taču ne mazāk svarīgas valstis. Pēc paplašināšanās ES ieguva jaunas kaimiņvalstis, taču tai nebija kopīga redzējuma, kā jaunos kaimiņus iesaistīt Baltijas jūras reģiona ekonomiskajos procesos. Mums jāstrādā pie redzējuma par plašāku Baltijas jūras reģionu.