Ārzemju presē

Krievijas “Regnum”: Tiekoties ar Latvijas Saeimas Ārlietu komisiju, ASV Kongresa pārstāvis Džons Šimkus norādījis, ka, jo ātrāk Krievija atzīs Baltijas valstu okupācijas faktu, jo labāk būs pašai Krievijai. Viņš tāpat apliecinājis, ka tagadējā ASV politika pret Baltiju nav attiecināma tikai uz republikāņiem vai Džordža Buša valdību – tā ir gandrīz simtprocentīgi visa Kongresa politika.

•

Austrijas “Die Presse”: Jauno ES dalībvalstu lielākajai daļai pašlaik ir maz izredžu paredzētajā laikā izpildīt Māstrihtas kritērijus. Tās nespēj tik ātri atrisināt ar valsts finansēm saistītās problēmas, kā sākumā šķita. Turklāt par svarīgāku tiek uzskatīta iekšpolitisko problēmu atrisināšana, nevis eiro kritēriju izpildīšana. No Baltijas valstīm tikai Lietuvai ir izredzes tos izpildīt laikā. Tiek prognozēts, ka 2005.gadā inflācija Latvijā sasniegs 6,4%. Kā liecina prognozes, 2007.gadā eiro varētu ieviest ne tikai Lietuva, bet arī Slovēnija.

•

Krievijas “Izvestija” redakcijas komentārā teikts, ka Krievija arvien vairāk kļūst par visai nepatīkamu dzīvesvietu “neslāviskās nacionalitātes” cilvēkiem. Populistiska ksenofobiska politika [Krievijā] tāpat kā lozungs “Krieviju krieviem!” iegūst arvien lielāku popularitāti. Ja nekas netiks darīts, ksenofobija varot pakāpeniski kļūt gandrīz par valsts politiku, bet brīvprātīga dažādu tautību deportācija no Krievijas – par gluži parastu lietu.

•

Franču “Le Temps”: Pienācis laiks, kad daudzējādā ziņā izšķiras, vai Ukrainai un Gruzijai ir izredzes nostāties vēl stabilāk uz demokrātijas ceļa un iestāties Eiropas Savienībā. Ukrainā “oranžās revolūcijas” eiforijas periods ir beidzies (galvenokārt pēc Jūlijas Timošenko atlaišanas no premjeres amata). Korupcija pastāv joprojām, un pārmaiņas nav bijušas tik veiksmīgas, kā to sākumā varēja cerēt. Vēl grūtāk pēc “rožu revolūcijas” ir Gruzijai, jo tur tiekšanās pēc pārmaiņām ir vēl smagnējāka (nabadzība, ārvalstu investīciju trūkums, valsts nespēja rīkoties). Turklāt Krievija ar visiem spēkiem cenšas apdraudēt šo procesu un nekādi nevēlas, lai tas beigtos labvēlīgi valstīm, kurās notika revolūcijas.

•

Krievijas “Ņezavisimaja Gazeta”: Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs slēgtā Krievijas Valsts domes Federācijas padomes sēdē skaļi pateicis to, ko Krievija kautrējusies paziņot pēdējos 15 gadus, – ka Krievijas galvenais diplomātiskais resurss ir gāze, nafta un elektroenerģija. Spriežot pēc parlamentāriešu atsauksmēm, Lavrova uzstāšanās pamatdoma ietvērusi solījumus izmantot pret “nepietiekami lojāliem” NVS partneriem visai daudzveidīgu ekonomiskā spiediena līdzekļu arsenālu. Lēmums par to, ka sēdei jābūt slēgtai, esot pieņemts pēc senatoru iniciatīvas. Pēc Federācijas padomes Aizsardzības komitejas vadītāja Viktora Ozerova teiktā, par problēmjautājumu tiek uzskatīts, piemēram, tas, ka Ukraina, Gruzija un Azerbaidžāna veido attiecības ar eiroatlantisko kopienu, iespējams, kaitējot tradicionālajām saitēm ar Krieviju.

Pēc ĀM Ārvalstu preses analīzes nodaļas materiāliem