Eksperti ierosina izpatikt latviešu skatītājiem

Drīzumā Latvijas Nacionālais kinocentrs (LNKC) noslēgs ar Kultūras ministriju pārvaldes līgumu, kurā fiksēs detalizētu kino nozares plānu tuvākajiem trijiem gadiem, kas varētu radīt stabilitāti kino ražošanas procesā. “Patlaban LNKC ir ministres Helēnas Demakovas, ne vairs ministrijas, pārraudzībā, un ministre ir tiesīga atcelt tos lēmumus, kas ir pretrunā ar valsts kultūrpolitiku, savukārt aģentūras darbinieku lēmumus iespējams apstrīdēt centra vadībai,” – tā Kinematogrāfistu savienības radošajā
konferencē – biedru sapulcē 8.oktobrī informēja Andrejs Apsītis, LNKC direktora vietnieks. Paneļdiskusijā “Kristapa spogulis” uzaicinātie eksperti atturējās asi kritizēt latviešu filmas, tomēr pauda neapmierinātību ar festivāla “Lielais Kristaps” organizāciju un vēlējās uzlabot nozares budžeta sadali.

Naudu atvēl dāsnāk

Līdz 2003.gadam kinonozares kopējais budžets tika uzskatīts par stagnējošu, jo gadu no gada nemainījās un bija 384,5 tūkstoši latu, taču kopš 2004.gada ir vērojams liels pieaugums – līdz 645 tūkstošiem latu.
Šā gada valsts budžeta piešķīrumi kino jomai pārsnieguši vienu miljonu latu (no tiem pamatfinansējums – 685,5 tūkstoši latu, papildu finansējums budžeta grozījumos – 345,5 tūkstoši, neskaitot VKKF līdzekļus). 2006.gadā paredzēts no valsts līdzekļiem saņemt 685,5 tūkstošus latu, kas būs apmēram 80 procenti no visas nozarei atvēlētās summas.
LNKC ir radījis automātiskā atbalsta programmu tām filmām (režisoriem un producentiem), kuru iepriekšējai filmai bijuši labi skatāmības rezultāti Latvijas kinoteātros vai lieli panākumi starptautiskajos festivālos, jo selektīvā (konkursu) pieeja nav sevi attaisnojusi. Tas palīdzējis līdz šim neatbalstītajiem režisoriem un producentiem, kuri bijuši ārpus “savējo kompānijas”, līdz galam noslīpēt filmu scenārijus, atrast partnerus ārzemēs un iesniegt LNKC pilnīgi gatavus projektus, sacīja A.Apsītis.

No augstās mākslas pie skatītājiem

Māris Putniņš, animācijas filmu veidotājs, izteica ierosinājumu, ka derētu rīkot atsevišķu latviešu komercfilmu un seriālu festivālu, kas pulcētu pilnas skatītāju zāles, nevis aizrauties ar augstās mākslas atrādīšanu “Lielajā Kristapā”. Tikai neliels iedzīvotāju skaits regulāri skatās Eiropas filmas, tāpēc festivāla nauda tiek tērēta veltīgi.
Režisors Ivars Seleckis lika priekšā ieviest atsevišķu populārzinātnisko un sporta filmu skati, kā arī pārdalīt finansējuma proporciju par labu dokumentālajam kino – no pašreizējiem 16 uz 25 procentiem. “Nav loģiski, ka VKKF dod naudu tikai īsmetrāžas dokumentālajām filmām, jo pēc dažiem gadiem Latvijā dzīve kļūs vienmuļa un dokumentālistu darbalauks sašaurināsies, bet uzplauks spēlfilmas,” savu pozīciju aizstāvēja I. Seleckis.
Viņam oponēja A.Apsītis – “kvotas radās budžeta deficīta apstākļos, lai neviens žanrs netiktu piemirsts, taču desmit spēlfilmām gadā vajadzētu vismaz 80 procentus no visa nozares finansējuma, nevis tikai 50 procentus”.
Kinoeksperte Dita Rietuma sapratusi, ka ārkārtīgi izplūdušas žanriskās robežas starp televīzijā un kinoteātros rādāmām filmām, piemēram, “Es mīlu jūsu meitu” gadījumā. “Līdzīgi kā to izdarīja Igaunijā – ar bērnu, ģimenes filmām un pilnmetrāžas animācijas darbiem būtu jāpiespiež skatītāju ieinteresēties par nacionālo kino,” ieteica D.Rietuma.
Edgars Kots, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora vietnieks, apņēmās līdz nākamajam “Lielajam Kristapam” parādīt visas vērtīgākās latviešu filmas LTV kanālos un organizēt īpašu balsošanu pa telefonu, ko varētu kombinēt ar ekspertu žūrijas vērtējumu. Pie topošā LTV jaunās ēkas kompleksa paredzēšot vienu korpusu kinouzņemšanas centram, apvienojot resursus. LTV likvidētā raidījuma “Daudz laimes!” vietā demonstrēšot 52 pilnmetrāžas vai 104 īsmetrāžas dokumentālās filmas gadā, pērkot licences no autoriem. E.Kots norādīja uz to, ka “Lielais Kristaps” izvērties par kinoļaužu saietu ar pārāk daudzu apbalvojumu dalīšanu, attālinoties no “skatītāju festivāla” misijas, tādēļ būtu jāsamazina Lielo Kristapu skaits un jāpāriet uz veicināšanas balvām.

Nejaukt profesionāļus ar trenažieru kino

Pēteris Krilovs dalījās atklājumā, ka ir profesionāļu raudzes kino un trenažieru zāles filmas, kur jaunie režisori un operatori iesācēji mācās, pumpē muskuļus, kā, piemēram, Gata Šmita “Aģents iemīlējies”. Konferences dalībnieki pauda neizpratni par valsts skopo finansējumu studentu diplomdarba filmām, ko daļēji kompensējot Gētes institūta finansiālais atbalsts. “60 procenti latviešu filmu, ieskaitot Aigara Graubas “Rīgas sargus”, nomirst vājo dialogu dēļ un skaņu ieraksta zālēs, jo sākumā ieraksta tikai melno skaņu. Dialogi ir lielākais klupšanas akmens aktieriem, kuri nav pieraduši improvizēt un būt dabiski sarunās,” secināja P.Krilovs.
Režisors Ivo Kalpenieks ir pārliecināts, ka jaunie operatori un režisori ir pelnījuši finansiālu atbalstu prakses darbam, jo tieši viņi pēc dažiem gadiem veidos “kopīgo kino sajūtu.”

Arvīds Deģis

Uzziņai:

Tuvākajā laikā Latvijas Nacionālais kinocentrs pārcelsies uz Peitavas ielu 10/12 (blakus Sinagogai), kur pirmajā stāvā tiks iekārtota Kinomuzeja ekspozīcija kā LNKC struktūrvienība. “Tā kā neatkarīgo ekspertu lēmumi ne vienmēr ir tik atbildīgi un izsvērti, ja skatās ilgāka laika kontekstā, mēs ieviesīsim ekonomista amatu LNKC, kurš no 2006.gada 1.janvāra dalīs naudu, konsultējoties ar ekspertiem un orientējoties uz industrijas attīstību,” paskaidroja A.Apsītis.
Latvijas Kinematogrāfistu savienībā (LKS), kas dibināta 1962.gadā, šobrīd ir 286 biedri, gada laikā uzņemti 20. 30 LKS biedri saņem Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendijas, bet astoņi biedri apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni. LKS reģistrēti 74 režisori, 47 operatori, 43 mākslinieki un animatori, 35 aktieri, 12 skaņu režisori, 10 montāžas režisori, divi komponisti, 10 scenāristi, astoņi redaktori, 15 kritiķi – kinovēsturnieki, divi inženieri, 24 producenti un izpilddproducenti, kā arī divi filmu izplatītāji. LKS vada Ieva Romanova, valdes priekšsēdētāja, un valdes locekļi V.Beinerte, U.Celma, V.Eglītis, V.Kairišs, A.Krievs, P.Krilovs, I.Seleckis un D.Sīmanis. 2004.gada augustā LKS kļuvusi par FERA (Eiropas Audiovizuālo režisoru asociācijas) dalīborganizāciju. Pirms gada nodibināta Kultūras ministrijas Filmu padome, kur LKS pārstāv I.Romanova, V.Kairišs, nozares izglītību – P.Krilovs, VKKF – Dita Rietuma, izplatīšanu – Augusts Sukuts, Latvijas kinoproducentu asociāciju – G.Trekteris, padomes priekšsēdētājs.