Tiesības dzīvot bez sāpēm

Eiropā no hroniskām sāpēm cieš 36% cilvēku, ASV – 43%. Kā uzsver ārsti: ikvienam ir tiesības dzīvot bez sāpēm.Lai akcentētu, ka 21.gadsimtā nevienam nav jācieš sāpes, tās var un vajag mazināt, no šā gada 17. līdz 22.oktobrim gan pasaulē, gan arī Latvijā tiek atzīmēta piektā Eiropas Pretsāpju nedēļa. Tajā īpaša vērība tiks veltīta veco cilvēku sāpju mazināšanas iespējām.

Jau otro gadu arī Latvijas Sāpju izpētes biedrība (LSIB) un Latvijas Pretvēža apvienība (LPA) aktīvi organizē sāpju dienestu darbību Latvijā. Šādi dienesti jau vairākus gadus darbojas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) un Valmieras slimnīcā. Sāpju aprūpes centrs veidojas arī Vecmīlgrāvja slimnīcā. Pavisam Latvijā ir atvērti 6 galvassāpju kabineti un vairāki onkoloģisko sāpju kabineti. Paliatīvā aprūpe tiek sniegta Rīgā, Latvijas Onkoloģijas centrā, kā arī Līvānos, Mazsalacā, Iecavā, Irlavā un Liepājā. Pēc onkologu aprēķiniem, paliatīvā palīdzība mūsu valstī nepieciešama vairāk nekā 10 000 pacientiem, kas slimo ar vēzi. Šogad Sāpju nedēļas ietvaros LPA organizē bezmaksas speciālistu konsultācijas pacientiem ar sāpēm vairāk nekā 28 ārstniecības iestādēs visā Latvijā, kā arī lekcijas mediķiem par sāpēm vecumā.

Akūtās un hroniskās sāpes

Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta PSKUS Sāpju dienesta vadītāja ārste anestezioloģe Maija Māliņa, kura nule kā ieguvusi algologa (sāpju ārsta) specialitāti, ir divu veidu sāpes: akūtās un hroniskās. Ar pirmajām tikt galā ir visvienkāršāk, jo tās ir īslaicīgas. Pacientam ar ārsta un medikamentu palīdzību tikai jāatrod spēks pārciest, piemēram, pirmo pēcoperācijas dienu.
Daudz sarežģītāk ir ar hroniskajām sāpēm, kuras cilvēku moka gadiem. Ar tām jāmācās sadzīvot gan onkoloģiskajiem pacientiem, gan arī cilvēkiem ar ilgstošām muguras un galvas sāpēm, osteo- un reimatoīdo artrītu, pēc operācijām un traumām, ar dažādām iekšējo orgānu un muskuļu sāpēm. Kā stāsta ārste, pie viņas pēc palīdzības vērsies kāds cilvēks, kurš sāpēs cieš jau 35 gadus. Šādas hroniskas sāpes ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, darbaspējas un finansiālo stāvokli. Rodas daudzas psiholoģiskas problēmas, kā depresija, nemiers, dusmas, bailes, miega traucējumi, slikta apetīte, pašcieņas zudums, un 17% hronisko sāpju pacientu uznāk pat domas par pašnāvību. Sāpes nelabvēlīgi ietekmē attiecības ģimenē, intīmās attiecības, (seksualitāti), nereti cilvēki noslēdzas no apkārtējiem. Pierādīts, ka nepietiekami kontrolētas pēcoperāciju sāpes ir riska faktors sirdslēkmei, pneimonijai un trombozei.

Ar pareizu attieksmi pret sāpēm

Jautāta, kādēļ tad cilvēki 21.gadsimtā – zinātnisko atklājumu un tehnoloģiju gadsimtā – cieš sāpes, daktere Mauliņa stāsta, ka tas vairāk ir psiholoģisks jautājums. Jo patiesi arī Latvijā ir pieejami dažādi pretsāpju medikamenti, kuri gan sāpes nenoņem pilnībā, taču padara tās paciešamas. Taču, kā uzsver algoloģe, lietot zāles un tikt galā ar sāpēm – tās ir divas dažādas lietas. Te gandrīz svarīgākā ir attieksme, kādu cilvēks ir spējīgs izstrādāt pret savām sāpēm. Svarīgi arī, lai pacients saprastu, kāpēc tās viņam ir, un no tām nebaidītos. Tādēļ sāpju terapijā medikamenti, lai gan ir ļoti būtiski, tomēr nav vienīgais ārstēšanas līdzeklis.
Kā stāsta daktere Mauliņa, ar sāpēm tikt galā ļoti palīdz izglītība un attīstīts intelekts, jo ļauj pacientam ātrāk atrast pareizo attieksmi pret tām un iemācīties sadzīvot. Jo zemāks intelekts, jo impulsīvāka attieksme pret sāpēm, kā rezultātā pacientam daudz grūtāk pār tām valdīt.
Algoloģe arī stāsta, ka lielu ļaunumu nodara pacientu vai viņu tuvinieku pārspīlētās bailes lietot atsāpinātājus, piemēram, morfiju. Ja sāpes mijas ar morfiju kā divi zobrati, pieradums neradīsies. Tas var izveidoties tikai tad, ja ir virsdeva, kurai pretī nav šo sāpju, tikai tad rodas eiforijas efekts.
Tā kā cīņā ar sāpēm tik liela nozīme ir pacienta psiholoģiskajam stāvoklim, vizīte pie algologa atšķirībā no citiem speciālistiem ir krietni garāka, tā ilgst gandrīz stundu. Pagaidām tas ir maksas pakalpojums, un vienas vizītes cena ir 12 latu. Taču daktere Mauliņa izsaka cerību, ka drīzumā valsts varētu apmaksāt algologa pakalpojumus.

“LV”informācija.