Ieguvējs būs gan parādnieks, gan kreditors

Ar 2007.gada 1.janvāri gaidāmas būtiskas izmaiņas maksātnespējas procesā, jo tad, kā pašlaik tiek plānots, stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums, kas aizvietos šobrīd spēkā esošo likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

Agnese Kveska Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Kādēļ jauns likums

Maksātnespēja var skart ikvienu komersantu – gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Tā ir arī būtiska joma pašā uzņēmējdarbības vidē. Likums, kas līdz šim reglamentējis šo procesu, ir spēkā kopš 1996.gada, un šajā laikā mainījusies gan uzņēmējdarbības, gan tiesiskā vide.
Viena no pašreizējās situācijas raksturīgām iezīmēm ir nepilnīgs maksātnespējas procesa subjektu loks – šobrīd likums paredz attiecināt maksātnespēju tikai uz juridiskām personām – komersantiem. Turpmāk šo loku iecerēts papildināt ar biedrībām, nodibinājumiem, personālsabiedrībām, kā arī ar fiziskām personām. Negatīvi vērtējams arī fakts, ka pašlaik biežākais maksātnespējas stāvokļa risinājums ir bankrota procedūra. Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (MA) veiktā analīze ļāvusi secināt, ka no aptuveni astoņiem tūkstošiem maksātnespējas procesu tikai deviņi beigušies ar uzņēmuma sanāciju.
Vēl viens būtisks aspekts, kas noteicis jaunā likumprojekta izstrādes nepieciešamību, ir tas, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir saistoši ES tiesību akti, kas uzliek dalībvalstīm zināmus pienākumus arī attiecībā uz maksātnespējas procesu. ES tiesību aktos kā pamatmērķis izvirzīts uzdevums jau agrīnā stadijā apzināt finansiālās grūtībās nonākušus uzņēmējus un laikus risināt jautājumu par viņu maksātspējas atjaunošanu.
Jaunais Maksātnespējas likums lielā mērā mainīs maksātnespējas procesa norisi, jo turpmāk citādi būs gan procesa darbības principi, gan mērķi. “Pašlaik spēkā esošais likums vērsts galvenokārt uz kreditoru interešu aizsardzību maksātnespējas procesā, turpretī jaunais likumprojekts vairāk orientēts uz parādnieka darbības turpināšanu ierobežotas maksātspējas gadījumā, līdzsvarojot parādnieka un kreditoru interešu aizsardzību,” jauninājumu būtību skaidro MA direktore Agnese Kveska. Likumprojekta mērķis ir veicināt komercdarbības vides attīstību un ierobežot nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu.

Tiesiskās aizsardzības process

Ar jauno likumu paredzēts ieviest terminu “maksātnespēja” plašākā nozīmē, nekā tas ir šobrīd, ar to saprotot gan maksātnespējas procesu, gan tiesiskās aizsardzības procesu. Pēdējā uzdevums ir nodrošināt parādnieka interešu aizsardzību ierobežotas maksātnespējas gadījumā līdz pat parādnieka maksātspējas pilnīgai atjaunošanai.
Likumprojekta autori uzskata, ka tiesiskās aizsardzības procesam ir vesela virkne pozitīvu aspektu gan attiecībā uz kreditoriem un valsti, gan arī attiecībā uz parādnieku. Saskaņā ar jauno dokumentu parādnieks varēs turpināt komercdarbību arī ierobežotas maksātspējas gadījumā, turklāt viņa cerības uz maksātspējas atjaunošanu un parādu segšanu krietni pieaugs. Savukārt kreditoriem tiesiskās aizsardzības process palielinās izredzes uz parādu atgūšanu, bet valstij garantēs sociālās spriedzes mazināšanu, jo tiks saglabātas darba vietas. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka parādnieks, kuram ļaus turpināt komercdarbību, turpinās arī maksāt valstij nodokļus.
Lai varētu uzsākt parādnieka tiesiskās aizsardzības procesu, tā aktīvu vērtībai jāpārsniedz kreditoru saistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Turklāt parādniekam ne mazāk kā trīs gadus jābūt reģistrētam Uzņēmumu reģistrā un pret to nedrīkst būt iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums. Tiesiskās aizsardzības procesu varēs piemērot tikai reizi piecos gados.
Paredzēts, ka tiesiskās aizsardzības process ilgs ne vairāk kā gadu un visa uzņēmuma peļņa šajā laikā tiks novirzīta šā procesa īstenošanai. Procesa laikā parādniekam būs liegts slēgt jebkādus darījumus, izsniegt aizdevumus vai kredītus, sniegt galvojumus, dāvināt vai ziedot, kā arī sadalīt un izmaksāt dividendēs peļņu. Parādniekam ne retāk kā reizi mēnesī vajadzēs rakstveidā ziņot administratoram par to, kā veicas ar pasākumu plāna izpildi tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros. Lai varētu uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu, būs nepieciešama divu trešdaļu nenodrošināto kreditoru piekrišana.
Par tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu nolūkā izvairīties no saistību izpildes parādniekam draudēs kriminālatbildība un tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšana, uzsākot maksātnespējas procesu.

Maksātnespējas process

Kā viena no būtiskākajām maksātnespējas procesa pazīmēm likumprojektā minēta nespēja izpildīt tiesas nolēmumu par parādu piedziņu, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus. Maksātnespējas process tiks uzsākts arī tad, ja parādnieks nebūs nokārtojis parādu, kas pārsniedz tūkstoš latu. Kā skaidro MA Juridiskā departamenta direktora vietnieks Ivars Meļķis, šāds limits noteikts tādēļ, ka nereti parādniekam jau neliela parāda dēļ tiek draudēts ar maksātnespējas pieteikumu. Tādējādi maksātnespējas process netiek izmantots pēc būtības – lai izslēgtu no uzņēmējdarbības vides tiešām maksātnespējīgus uzņēmumus.
Maksātnespējas process tiks uzsākts arī tad, ja parādnieks nebūs pilnībā izmaksājis darbiniekiem darba samaksu un kaitējuma atlīdzību vai veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksas dienas. Kritērijs fiziskas personas maksātnespējas procesa uzsākšanai būs parādsaistības, kas pārsniedz sešdesmit minimālās mēnešalgas.
Saskaņā ar jauno likumprojektu komersants varēs ierosināt maksātnespēju arī pret ārvalsts parādnieku. Šajā gadījumā maksātnespējas sekas tiks attiecinātas arī uz šā parādnieka mantu Latvijā, liedzot viņam iespēju pārcelt komercdarbību uz citu valsti.
Atbilstoši likumprojektam maksātnespējas pieteikumu drīkstēs iesniegt kreditors, parādnieks vai galvenās maksātnespējas procedūras likvidators, bet nodrošinātajam kreditoram šādas iespējas vairs nebūs. Gan tiesiskās aizsardzības procesa, gan maksātnespējas pieteikumus izskatīs rajona vai pilsētas tiesa, nevis apgabaltiesa, kā tas ir pašlaik.
Turpmāk visa ar maksātnespējas procesu saistītā informācija tiks apkopota vienā – Maksātnespējas – reģistrā, kas aizvietos “Latvijas Vēstnesi”. Visas informācijas ievietošana šajā reģistrā būs bez maksas.
Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem likumprojekta autori ierosina ņemt vērā nosacījumu, ka par administratoru ir tiesīga kļūt tikai persona ar augstāko juridisko izglītību. Taču, kā norāda A.Kveska, šis jautājums vēl ir atklāts diskusijām. Likumprojektā noteikts, ka administratora darbību uzrauga MA, un visi administratora lēmumi ir pārsūdzami tiesā. Tiek ierosināts veikt arī administratoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Rīt, 20.oktobrī, likumprojektu paredzēts izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv