Jāvērtē jauns Augstākās izglītības likuma projekts

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi un ievietojusi publiskai apspriešanai mājaslapā (www.izm.lv) jaunu Augstākās izglītības likuma projektu.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Mēneša laikā IZM gaidīs priekšlikumus no augstskolām, koleģiālajām institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un visiem citiem interesentiem. Pēc priekšlikumu apkopošanas tiks rīkota konference, lai apspriestu jauno likumprojektu un iesniegtos priekšlikumus.
Galvenais akcents jaunajā variantā, atšķirībā no patlaban spēkā esošā likuma, ir likts uz procesu (studiju saturs, studiju programmas, kursi, moduļi), procedūru (akreditācija, licencēšana, reģistrācija) un galarezultātu (akadēmiskie grādi un kvalifikācijas) regulējumu, nevis uz augstskolu organizatorisko struktūru. Vairs nav paredzēts mākslīgais izglītības un studiju programmu dalījums akadēmiskajās un profesionālajās.
Būtiski ir pilnveidota augstskolas pārvaldes sistēma, lielā mērā nodalot augstskolas akadēmiskos jautājumus no saimnieciskajiem, finansiālajiem un administratīvajiem. Tiek piedāvāta arī jauna pārvaldes institūcija – Augstskolas padome, kurā ietilpst augstskolas, darba devēju un valsts pārvaldes pārstāvji un kuras sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Viena no svarīgākajām Augstskolas padomes paredzētajām funkcijām ir rektora ievēlēšana un augstskolas budžeta apstiprināšana. Būtiskas izmaiņas skar arī akadēmiskā personāla vēlēšanu sistēmu. Akadēmisko personālu darbā pieņem konkursa kārtībā, ko, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem, atlasa rektora veidota konkursa komisija.
Likumprojektā pilnībā ir iekļautas koledžas un koledžu izglītība, ko iepriekš lielā mērā regulēja Profesionālās izglītības likums.
Atbilstoši augstskolu jaunajam atvasinātas publiskas personas juridiskajam statusam izdarītas principiālas izmaiņas arī augstskolu finansēšanas sistēmā, izslēdzot no valsts budžeta augstskolu pašu ieņēmumus un dodot augstskolām lielāku rīcības brīvību ar šiem līdzekļiem.
Ir sistematizēta augstskolu un koledžu pārraudzība, akcentējot akreditāciju, licencēšanu, reģistrāciju un likumu ievērošanu un izslēdzot jebkuru administratīvu iejaukšanos iestāžu darbā.
1995.gadā pieņemtais un tagad spēkā esošais Augstskolu likums, lai arī vairākkārt grozīts, lielā mērā ir novecojis, jo desmit gadu laikā ir attīstījušās arī augstskolas un augstākās izglītības sistēma kopumā.
Jaunajā Augstākās izglītības likuma projektā IZM ņēmusi vērā ārvalstu augstskolu praksi un pieredzi. Daudzās citās ES valstīs (piemēram, Dānijā, Austrijā) un arī ASV vai nu tikko ir pieņemti jauni likumi augstākās izglītības jomā, vai arī notiek to izstrāde. Tā ietekmē ir iestrādātas jaunas normas un procedūras, kas daudziem augstākās izglītības ekspertiem varētu likties diezgan negaidītas un pārsteidzošas. Tāpēc IZM labprāt sagaidītu spraigas un aktīvas visu ieinteresēto pušu diskusijas. IZM aicina visus interesentus aktīvi līdzdarboties Augstākās izglītības likumprojekta apspriešanā.

Pēc IZM informācijas