Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2005. gada 12. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam jautājumu un atbilžu sesiju šā gada 12.oktobrī.
Saeimas Prezidijs nodeva jautājumu tieslietu ministrei Āboltiņas kundzei. Tātad deputātu Klementjeva, Cileviča, Ribakova, Orlova un Agešina jautājumu “Par iespējamiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā”. Ir saņemta rakstiska atbilde.
Vai no iesniedzējiem kāds ir? No iesniedzējiem neviena nav. Tātad uzskatām, ka iesniedzēji ir apmierināti ar atbildi.
Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Fjodorova, Solovjova un Bekasova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par mazākumtautību skolu sagatavotību mācību gadam apmācībai latviešu valodā”. Ir saņemta rakstiska atbilde.
Vai deputātiem iesniedzējiem ir jautājumi par to? Deputāti nav ieradušies. Tātad es uzskatu, ka par šo jautājumu rakstiskā atbilde ir apmierinoša.
Un ir deputātu Plinera, Sokolovska, Tolmačova, Aleksejeva, Buzajeva un Kabanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par darba grupas izveidi priekšlikumu izveidei par valodas lietojumu augstākajā izglītībā”. Ir saņemta arī ministres kundzes rakstiska atbilde.
Vai deputāti iesniedzēji ir apmierināti ar šo atbildi? Deputāti nav apmierināti. Tātad jums ir papildu jautājumi?
Tad es lūgtu Druvietes kundzi. Tātad mutvārdu atbildei jums ir dotas vēl papildus divas minūtes. Un tad deputātiem būs iespēja jautāt vēl divus jautājumus. Lūdzu!
I.Druviete (izglītības un zinātnes ministre).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Mūsu ministrijas darbības pamatprincips ir apspriest ikvienu topošu normatīvo aktu plašākā sabiedrībā. Pašlaik tiek izstrādāts jauns Augstākās izglītības likums. Un šajā Augstākās izglītības likumā ir paredzēts arī īpašā pantā reglamentēt valodu lietojumu augstskolā. Pašreiz šādas normas esošajā Augstskolu likumā nav, kas mūsu augstskolām juridiski liedz iespējas pasniegt kursu citās valodās.
Un tieši tādēļ, lai mēs, ņemot vērā Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, pasaules atvērtību un multilingvisma ideoloģiju, varētu arī augstākās izglītības procesu organizēt vairākās valodās – divās, trijās, varbūt četrās, ir paredzēts apspriest to redakciju, kāda būtu iekļaujama šajā Augstākās izglītības likumā. Un tādēļ ir izveidota darba grupa, kas plašākā kontekstā skatīs valodu lietojumu augstākās izglītības sistēmā. Šīs darba grupas uzdevums būs izstrādāt priekšlikumus par valodu lietošanu augstākajā izglītībā.
Un mums ir nepieciešams nodrošināt gan speciālistu, gan arī plašas sabiedrības viedokļa izzināšanu, lai varētu reglamentēt šo mūsu konkurētspējai tik būtisko jautājumu. Un tādēļ uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.panta pamata ir izveidota darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra vadībā, kuras mērķis ir sagatavot priekšlikumus topošajam Augstākās izglītības likumam “Par valodu lietojumu augstākās izglītības programmu īstenošanas procesā”.
Par šīs darba grupas izveidi ir informēti gan Latvijas valsts augstskolu, gan fizisko un juridisko personu dibināto augstskolu rektori. Viņi tiks uzaicināti gan uz darba grupas sēdēm, gan arī piedalīsies kopīgā priekšlikumu iesniegšanas procesā. Par šīs darba grupas dibināšanu ir bijusi informācija plašsaziņas līdzekļos, tādējādi mēs konsekventi īstenojam mūsu principu – ikvienu būtisku grozījumu mūsu likumdošanā apspriest gan ar speciālistiem, gan ar sabiedrību.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Paldies, ministres kundze! Vai deputātiem ir papildjautājumi?
Tā kā pirmais parakstītājs deputāts Plinera kungs nav ieradies, tad došu vārdu jautājumam Jurim Sokolovska kungam. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Jā, paldies! Tātad man ir tāds jautājums: “Kāpēc vispār rodas tāda nepieciešamība, lai vispār celtu šo jautājumu? Vai esošā sistēma nenodrošina iespēju pasniegt augstskolās citās valodās? Un kāda tad ir vajadzība?
I.Druviete. Šī darba grupa ir izveidota tieši tādēļ, lai pārvarētu šo juridisko nihilismu. Pašreizējā sistēma tik tiešām šādu iespēju nenodrošina tādēļ, ka Augstskolu likumā ir noteikts, ka mācību valoda Latvijas valsts augstskolās, sākot ar otro mācību gadu, ir valsts valoda, un līdz ar to mums nav iespēju realizēt gan programmas apmaiņas studentiem, gan arī ieviest šo bilingvālās un multilingvālās izglītības principu arī studentiem, kas pamatizglītību apgūst latviešu valodā, kādā no Latvijas minoritāšu valodām. Nepieciešamība šos jautājumus regulēt ir nobriedusi, un nešaubos, ka speciālistu un plašas sabiedrības sadarbībā mēs pieņemsim tādu variantu, kas nodrošinās gan Latvijas valsts valodas noturību, gan arī mūsu studentu spēju iekļauties multilingvālā sabiedrībā un būt konkurētspējīgiem ne tikai Eiropas Savienības, bet arī pasaules kontekstā.
Sēdes vadītāja.
Paldies Druvietes kundzei. Vai ir papildu jautājumi vēl no iesniedzēju puses? Tad otrs papildjautājums.
J.Sokolovskis.
Jā... Vai jums neliekas... Tātad ir Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, un tur ir 72.pants, kur ir runa par to, ka nacionālām minoritātēm ir tiesības veidot privātas mācību iestādes savā dzimtajā valodā. Protams, ka viņi var kārtot eksāmenus latviešu valodā, bet ja šīs.... tātad augstskolas šinī gadījumā nodrošinātu atbilstošu kvalitāti, tātad vai jums neliekas, ka tas būs pretrunā ar šo konvencijas 72.pantu?
I.Druviete.
Šeit pretrunu nav tāpēc, ka pārbaudījumi un arī galapārbaudījumi ir studiju procesa sastāvdaļa, un tā kā uz jebkuras Latvijas augstskolas izdota diploma ir Latvijas valsts ģerbonis un arī šis bakalaura darbs vai diplomdarbs ir jāraksta valsts valodā, līdz ar to tiek īstenots princips par multilingvālu izglītības procesu, un Latvijas apstākļos, lai nodrošinātu mūsu studentu konkurētspēju, arī vairums augstskolu programmu, kas tiek īstenotas mazākumtautību valodās, arī jau ietver atsevišķus studiju kursus valsts valodā, lai, piemēram, it īpaši ar jurisprudenci saistītās specialitātēs, absolventi gan zinātu attiecīgo terminoloģiju, gan viņiem būtu iespējams veidot literāri pareizu tekstu valsts valodā.
Sēdes vadītāja.
Paldies. Vai iesniedzējiem ir vēl papildjautājumi? Ja nav, paldies. Paldies ministres kundzei.
Tātad mūsu jautājumu un atbilžu sesija ir beigusies. Vēlreiz paldies visiem klātesošajiem.