2005. gada 13. oktobra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam šā gada 13.oktobra Saeimas sēdi.
Šodien Saeimā, domāju, ir vēsturisks notikums, jo Saeimas deputātus uzrunās ASV kongresmenis, ASV un Baltijas parlamentārās sadarbības grupas līdzpriekšsēdētājs Džons Šimkus.
(Aplausi.)
Dž.Šimkus.
Man ir nepieredzēts gods šorīt uzrunāt Saeimu. Būdams pirmais ASV Kongresa loceklis, kas uzrunā šo augsti godāto institūciju tās 85 gadu ilgās vēstures laikā, es lološu šo brīdi savā atmiņā visu atlikušo dzīvi. Es tikai vēlētos, kaut mana sieva būtu bijusi šeit, citādi baidos, ka viņa nekad neticēs, ka esmu to darījis.
Paldies, priekšsēdētājas kundze, par šādu neparastu izņēmumu un manis laipno uzņemšanu šajā ceturtdienā, kaut zinu, ka jums ir ārkārtīgi noslogota likumdošanas darba kārtība. Paldies jums personīgi, ka jūs vakar mani ļoti silti uzņēmāt un sniedzāt daudz informācijas.
Dāmas un kungi! ASV Kongresa zālēs valda patiesa un kolektīva gandarījuma sajūta par to, ka Latvija tagad ir NATO sabiedrotā un mūsu transatlantiskais partneris Eiropas Savienībā. Amerikas tautas vārdā izsaku pateicību par jūsu konsekvento atbalstu cīņā pret islāma ekstrēmistu fundamentālismu, cīņā pret ekstrēmistiem, kuri, es nešaubos, ja vien tas būtu iespējams, lietotu masveida iznīcināšanas līdzekļus pret civilizēto pasauli.
Vēlos izteikt jums pateicību arī par atbalstu demokrātijas veidošanā Irākā un Afganistānā. Labi zinu, ka Latvija ir pievienojusies koalīcijas spēkiem Irākā, jo tā vēlas aizstāvēt brīvību un cīnīties pret totalitārismu – ļaunumu, kurš Latvijai ir tik ļoti labi pazīstams.
Taču es arī zinu, ka pūlī ir dzirdamas balsis, kas aicina jūs izstāties no koalīcijas. Šiem cilvēkiem es vēlētos jautāt: “Kas ir mainījies Latvijas vēsturē? Vai šī nav tā pati Latvija, kurā desmitiem gadu pastāvēja totalitārisms? Vai šī nav tā pati Latvija, kura bija spiesta vērot, kā tika nogalināti mīļotie cilvēki? Vai šī nav tā pati Latvija, kura zaudēja tūkstošiem cilvēku deportācijās uz Sibīriju?”
Aicinājumi izvākt sabiedroto karaspēku no Irākas nav jauni. Arī ASV tos labi zina. Tos izsaka tie paši cilvēki, kuri aicināja uz mierīgu līdzāspastāvēšanu ar bijušo Padomju Savienību. Šie cilvēki domāja, ka cīņa pret komunistisko režīmu ir veltīga. Es uzdrošinos teikt: ja mēs būtu uzklausījuši šīs balsis, tad šaubos, vai es šodien būtu šeit un uzrunātu brīvās un neatkarīgās Latvijas parlamentu. Arī pasaules sabiedrība nebūtu saskatījusi un atzinusi noziegumus pret jūsu tautu.
Un kas būtu, ja mēs uzklausītu šos aicinājumus tagad, ja mēs atteiktos no brīvības aizstāvības Irākā? Kādas tam būtu sekas? Mēs būtu panākuši tikai to, ka miljoniem irākiešu vieniem pašiem būtu smagi jāstrādā, lai veidotu demokrātiju, reformētu ekonomiku un ievestu Irāku pasaules valstu saimē. Un teroristi interpretētu Latvijas aiziešanu no Irākas kā uzvaru. Uzvaru, kuru viņi nav pelnījuši.
Es stingri ticu pamattiesībām uz brīvību. Redziet, kā jauns armijas leitnants es dienēju pie Rietumvācijas robežas. Pāri šai robežai katru dienu lūkojos uz torņiem, sargiem un patruļām. Zināju, ka biju brīvības vienā pusē un ka biju gatavs ziedot visu savu dzīvi, lai šo brīvību aizstāvētu. Vēlējos to darīt tad, un vēlos to darīt arī šodien.
Vairāk nekā 60 gadus mēs neatzinām Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas marionešu valdību. Sešdesmit gadus Amerikas Savienoto Valstu Kongress vienbalsīgi nostājās pret tirāniju. To mēs pasaulei paziņojām ar kopīgu rezolūciju 1959.gadā un to vēlreiz kopīgi atkārtojām 2005.gadā.
Man bija liels gods uzņemties vadīt ASV Pārstāvju palātā pasākumus, kuru rezultātā 22.jūlijā vienbalsīgi tika pieņemta rezolūcija, kurā Krievija tiek aicināta atzīt faktu, ka Padomju Savienība nelikumīgi okupēja Baltijas valstis, kā arī nosodīt šo okupāciju.
Amerikas Savienotās Valstis zina, kā saglabāt draugu uzticību. Mēs nepametām Latviju likteņa varā ilgo un tumšo Padomju Savienības okupācijas gadu laikā, un mēs esam jums līdzās arī šobrīd.
Biju sajūsmināts, kad mūsu valsts prezidents maijā viesojās Latvijā. Zinu, ka daudzi no šajā zālē klātesošajiem dzirdēja prezidenta Buša runu, kurā viņš runāja par to, cik svarīga ir tolerance un iekļaušana, veidojot tādu sabiedrību, kas ir transatlantisko vērtību paraugs. Tas ir īpaši aktuāli valstīm, kuras vēl joprojām atrodas sāpīgajā pārejas procesā no centralizētas autoritāras sabiedrības uz tādu sabiedrību, kuras pamatā ir personīgā brīvība un katra cilvēka iniciatīva.
Izsakot atzinību jūsu valsts sasniegtajam progresam, gribu uzslavēt Latviju par tās veiksmīgo iestāšanos NATO un ES. Tomēr Latvijas dalības transatlantiskajā kopienā kvalitāte tiks noteikta pēc tā, kā jūs savā darbībā iekļausiet šīs kopienas kopējās vērtības un principus.
Pirms dažām dienām es stāvēju uz skrejceļa Gaisa spēku bāzē Šauļos Lietuvā, kur NATO iznīcinātāji ir izvietoti tā, ka ir gatavi pacelties gaisā. Redziet, viens no ASV kara lidotājiem noplēsa savu plecu zīmotni un iedeva to man. Es ar to tagad ļoti lepojos. Jutu lielu lepnuma uzplūdu par to, ka mana valsts pilda savas saistības pret tās draugiem un sabiedrotajiem, bet izjutu arī gandarījumu, ka mēs vienmēr varam paļauties uz saviem draugiem un sabiedrotajiem, kad tas ir visvairāk vajadzīgs, – Irākā un Afganistānā.
Ļoti ceru, ka varēšu atgriezties Latvijā vēlreiz kopā ar savu sievu, lai varētu izbaudīt Latvijas garšīgo alu un mana sieva – apmeklēt ērģeļmūzikas koncertu Rīgas Domā.
Dāmas un kungi! Paldies jums par vienreizējo vēsturisko iespēju šodien jūs uzrunāt.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Bērziņa, Kļaviņa, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Paula Kļaviņa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Darba kārtība ir izmainīta.
Deputāti Circene, Liepiņa, Ceriņa, Strēlis, Kampars un citi deputāti arī lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputātes Māras Ceriņas atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība izmainīta.
Deputāti Kampars, Bērziņš, Kļaviņš, Rībena, Jurķis un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Paula Kļaviņa ievēlēšanu Sociālajā un darba lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Deputāti Kampars, Bērziņš, Kļaviņš, Rībena, Aleksandrovs, Circene un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputātes Māras Ceriņas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Deputātiem iebildumu nav.
Deputāti Bērziņš, Kļaviņš, Rībena, Aleksandrovs, Circene un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 13.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Arta Kampara atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav.
Deputāti Kampars, Bērziņš, Kļaviņš, Rībena, Aleksandrovs, Circene un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Jurķa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav.
Deputāti Bērziņš, Kļaviņš, Rībena, Aleksandrovs, Circene un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Arta Kampara ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu un lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā, iekļaujot darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Darba kārtība ir izmainīta. (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”) Ir deputātiem iebildumi?
Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – 1. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums Likumā par ostām” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova, Jura Sokolovska un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvā izdarīt grozījumus likumā… “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.
Mūsu priekšlikumu būtība, ka lēmumu par privatizāciju, valsts objektu privatizāciju, Ministru kabinets pieņem Ministru kabineta sēdē ar ¾ klātesošo Ministru kabineta locekļu balsu vairākumu, bet pašvaldības domes sēdē ar 2/3 klātesošo deputātu balsu vairākumu.
Godātie kolēģi! Mēs visi redzējām, kā tas tika izdarīts attiecībā uz “Rīgas siltuma” valsts daļu, kad lēmums tika pieņemts slēgtajā sēdē ar vienkāršu deputātu balsu vairākumu.
Atklāti runājot, šo likumu... jau sen bija jāizmaina nosaukums, un šim nosaukumam ir jāskan sekojoši: par lielo priekšvēlēšanu izpārdošanu. Un Ministru kabinetā var izkārt transparentu angļu valodā “sale” – izpārdošana, lai ārzemju pircēji redzētu, kur viņi ļoti ātri un lēti var nopirkt Latvijas valsts īpašumus.
Godātie kolēģi! It īpaši “Jaunā laika” kolēģi! Tātad likuma 6.pantā ir šāda norma, ka ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības.
Godātie kolēģi! Šī norma bija veltīta tieši jums, tieši šim gadījumam, jo kaut gan jūsu ekonomikas ministrs Kariņa kungs iebilda pret “Rīgas siltuma” privatizāciju, tātad valsts daļu pārdošanu, šī norma izslēdz iespēju, jūsu partijas iespēju, ietekmēt šo procesu.
Es biju ļoti izbrīnīts, kāpēc jūs nobalsojāt par šo likumu un šādā redakcijā. Un es it īpaši biju izbrīnīts, kad es redzēju, ka Kariņa kungs sniedza interviju un teica, ka šis likums ir ļoti progresīvs un ļoti normāls.
Bet, kolēģi! Šāda norma izslēdz jebkuru iespēju no jūsu puses ietekmēt šo procesu. Un tieši tāpēc... tāpēc es tomēr runāju par šo procedūru, vismaz, ja ir tomēr pieņemts lēmums par kāda valsts objekta privatizāciju, būtu loģiski, ja par to nobalsotu tie ministri, kuru partijas pārstāv vismaz pusi no vēlētājiem. Bet tagad “Rīgas siltuma” gadījumā tas nenotika. Un tieši tāpēc rodas mūsu priekšlikums, un tieši tāpēc mēs piedāvājam šādu kvotu, ka tomēr ar ¾ klātesošo Ministru kabineta locekļu balsu vairākumu var nodot valstij svarīgus objektus.
Un pēdējais. Šodien, kolēģi, mēs pieņemsim deputātu Ētikas kodeksu. Un šajā kodeksā 6.punktā ir ierakstīts: “Deputāts ir morāli atbildīgs sabiedrībai par savu darbību. Deputāts nevar izmantot valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu par attaisnojumu balsojumam pret savu sirdsapziņu.”
Godātie kolēģi, it īpaši no “Jaunā laika”, jūs taču saprotat, ka man ir taisnība! Un tagad jūs... ja jūs balsosiet “pret”, jūs tātad balsosiet pret savu sirdsapziņu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par 1993.gada 2.jūnija Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par pārceļošanas procesa regulēšanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību pagarināšanu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze, es patiešām runāšu “pret”.
Augsti godātās dāmas un kungi! Jūs domājat: ja mēs esam pret Ētikas kodeksa ieviešanu, tad mēs esam pret ētiku, pret morāli, pret tikumību. Protams, nē! Bet mēs esam pret dubultstandartiem, kas pastāv jau šodien un noteikti būs piemēroti kodeksa ieviešanas gaitā.
Gan Saeimā, gan sabiedrībā līdzīgi kā senajā Indijā eksistē sava veida kastas. Sabiedrībā tie ir turīgie un nabagie, latvieši un pārējie. Saeimā augstākā kasta ir pozīcijas deputāti, otrās šķiras cilvēki ir “pareizā” opozīcija – cienījamie “TB”/LNNK frakcijas pārstāvji un neatkarīgie deputāti. Nu un trešā šķira (hindu valodā – “šudras”, latviešu valodā – “tautas ienaidnieki”) – tie ir trīs frakciju deputāti, kuri bija ievēlēti no PCTVL kopējā saraksta. Pēc dažu mūsu kolēģu no pozīcijas domām, pat mūsu pastāvēšana ir Ētikas kodeksa pārkāpums.
Saskaņā ar to mēs nespēlēsim jūsu spēles un balsosim “pret”.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene… Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!
I.Circene (JL).
Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!
I.Circene (JL).
Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, tātad balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija!
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu!... Es atvainojos! Pirms balsojam, “pret” runās deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts nav raksturīgs Aizsardzības un iekšlietu komisijai, jo Saeima astoto reizi skata šo likumprojektu, un visos šajos 8 gadījumos – sestajā, septītajā, astotajā Saeimā... visu grozījumu šim likumprojektam ierosinātāja bija Juridiskā komisija, un paldies Dievam, ka Prezidijs neapmierināja Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājumu un tomēr nosaka, ka Juridiskā komisija būtu tomēr galvenā šajā jautājumā.
Un bija arī priekšlikums no Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemt šo likumprojektu vienas dienas laikā, to apstiprināt par steidzamu un tā tālāk.
Un es negribēju šeit ilgi runāt par šā likumprojekta kvalitāti, jo mēs visi deputāti šo diezgan svarīgo likumprojektu saņēmām pēdējā brīdī, kas būtiski ierobežo pamata cilvēktiesības.
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai likumprojekta 2.lappusei. Ko raksta šeit mūsu cienījamie karavīri? Papildināt pantu ar jaunu 4. un 5.daļu šādā redakcijā. 4.daļa... un ir teksts, bet 5.daļas vispār nav. Un saskaņā ar to man ir lūgums Prezidijam pārtraukt Saeimas sēdi un pārbaudīt, vai vispār šis dokuments atbilst Kārtības rullim, ja šeit ir tādas rupjas kļūdas. Un viss šis sacerējums ar šīm kļūdām ir pilns.
Un es varētu jums teikt, ka tikai vienu no 8 priekšlikumiem... tur var atbalstīt – konkrēti, izslēgt likuma 11.panta 4.daļu. Un 11.panta 4.daļa... tā noņem aizliegumu cilvēkiem piedalīties mītiņos, tērpties formas tērpos vai tamlīdzīgā tērpā, lai paustu noteiktus politiskos uzskatus. Tas ir tipisks Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājums, un tas ir vienīgais ierosinājums, kuru mēs varam atbalstīt.
Un saskaņā ar to es aicinu šodien šo likumprojektu neatbalstīt, jo tas nav kvalitatīvi sagatavots, un lai Aizsardzības un iekšlietu komisija vēl vienu reizi izskata šo projektu, un tikai pēc tam mēs varam nopietni strādāt ar šo papīreli Saeimā.
Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šinī gadījumā nav runa par to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ar saviem priekšlikumiem šajā likumā vēlētos radīt kādas problēmas demokrātiskām izpausmēm mūsu valstī.
Vienīgā mūsu vēlme ir, lai mazinātu spriedzi dažādos valstiskos pasākumos un neveidotu šīs konfliktsituācijas, kuras līdz šim mums ir nācies piedzīvot tieši valsts svētku organizēšanas laikā. Un dot arī tiesības Iekšlietu ministrijas struktūrām un tiem, kuriem ir jāatbild par kārtību, precīzāk saukt pie atbildības tos cilvēkus, kuri rīko vienu vai otru pretlikumīgu darbību kaut kādu akciju, gājienu, piketu laikā. Tā ir vienīgā Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēlme, un es ceru, ka Buzajeva kungs ar laiku to arī sapratīs.
Kas attiecas par atbildīgo komisiju, es lūgtu kolēģus kā atbildīgo komisiju tomēr nozīmēt Aizsardzības un iekšlietu komisiju.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek mainīta atbildīgā komisija? Tātad – no Juridiskās komisijas uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju. (Starpsaucieni: “Nē!”) Tad lūdzu deputātus balsot par atbildīgās komisijas maiņu!
Vai Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL).
Es gribētu pamatot atbildīgās komisijas maiņu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu, jums ir piecas minūtes. Lūdzu!
V.Buzajevs.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt Prezidija viedokli un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Jo varētu vēl vienu reizi atkārtot, ka visas astoņas reizes, kad Saeima agrāk skatīja grozījumus... šā likuma grozījumus, septiņas reizes Juridiskā komisija bija atbildīgā komisija un vienu reizi atbildīgā bija Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija. Un, ja šodien mēs pēkšņi mainīsim visas Saeimas tradīcijas, tad es nevaru saprast: vai šodien ir militārais apvērsums? Tomēr nepieļausim šo rupjo demokrātijas ierobežojumu! Jo, ja būtu atbildīgā Aizsardzības un iekšlietu komisija, tad ir iespēja divos lasījumos pieņemt visus šos ierobežojumus tieši šodien. To nevar pieļaut, jo ir nepieciešama mūsu valsts cilvēktiesību struktūras ekspertīze, un Valsts cilvēktiesību birojs jau pēdējā brīdī saņēma no mums šo tekstu, un šim birojam arī ir būtiski iebildumi pret to.
Aicinu atbalstīt Prezidija viedokli, un lai Juridiskā komisija būtu galvenā šajā jautājumā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Vispirms mums būs jābalso par atbildīgās komisijas maiņu. Tātad lūdzu deputātus balsot par to, lai Aizsardzības un iekšlietu komisija būtu atbildīgā komisija! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 16, neviens deputāts neatturas. Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Likumprojekts tiks nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 16, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un lūdz iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Cienījamie kolēģi! Diemžēl saskaņā ar 86.panta 3.punktu komisijai tomēr ir jāsanāk uz sēdi, un tikai pēc tam mēs varam izskatīt šo likumprojektu un iekļaut darba kārtībā pirmajā lasījumā.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par ilgtermiņa konceptuālā dokumenta “Latvijas izaugsmes modelis: “Cilvēks pirmajā vietā” apstiprināšanu”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā runās deputāts Pēteris Simsons. Nē.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā runās deputāts Dzintars Zaķis.
Dzintars Zaķis ir Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs, un Latvijas nākotnes attīstības apakškomisija strādā pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Tātad šis dokuments ir izstrādāts tātad ... Es varbūt nedaudz iezīmēšu to vēsturi, kā šis dokuments tapis un kāda ir bijusi tā vēsture.
Tātad Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijā mēs sākām pētīt situāciju, kas notiek ar Nacionālās attīstības plāna izstrādi. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā mums ziņoja par to, kā top šis Nacionālās attīstības plāns, un tajā brīdī mēs secinājām, ka faktiski šo plānu izstrādā tikai un vienīgi ierēdņi, ka nevienā brīdī pie plāna izstrādes netiek iesaistīti politiķi, bet tieši politiķiem un tieši Saeimai būtu jābūt tiem, kas izvirza mērķi un norāda virzienus, kā tad būtu jāstrādā un kādam tad būtu jātop valsts attīstības plānam.
Ko mēs nolēmām izdarīt? Mēs nolēmām šādu mērķi uzlikt uz papīra un izstrādāt šādu nākotnes modeli.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs uzticēja cilvēku grupai šo modeli izstrādāt. Modelis ir izstrādāts, ir saskaņots ar frakcijām. Šajā modelī ir faktiski runāts nevis par kaut kādām kvantitatīvām vai precīzi saskaitāmām lietām, bet par principiem, par to, kā būtu jānotiek attīstībai, jau katras nozares tālākās attīstības plāni, jau runās par to, cik tad… kādi kvantitatīvi pārbaudāmi lielumi ir tie, kas raksturo mūsu izaugsmi.
Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo dokumentu, jo tas ir ... Tātad vispirms mēs iekļaujam šo... Es aicinu iekļaut darba kārtībā un arīdzan aicinu atbalstīt šāda dokumenta pieņemšanu, jo tas ir būtiski no diviem viedokļiem.
Pirmkārt, balstoties uz šo dokumentu, ierēdņi tālāk izstrādās Nacionālās attīstības plānu. Un otrkārt, uz šā dokumenta pamata tiks izstrādāts likums, kurš noteiks politikas plānošanas struktūru, kas noteiks visu pārējo plānu, tātad struktūru, kā mūsu valstī tas notiek.
Es ļoti aicinu atbalstīt šāda dokumenta pieņemšanu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Simsonam!
P.Simsons (LPP).
Godājamie kolēģi! Iepazīstoties ar šo dokumentu, es iebilstu pret tā izskatīšanu, iekļaušanu darba kārtībā un izskatīšanu šodien. Manuprāt, pie šā dokumenta ir ļoti nopietni jāpiestrādā, un komisija varētu būt tā, kura piestrādātu un...
Sēdes vadītāja.
Par kuru komisiju jūs runājat?
P.Simsons.
Es domāju, ka tai jābūt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Sēdes vadītāja.
Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu, ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim vēl!
Dz.Zaķis (JL).
Tātad pēc Kārtības ruļļa, ja mēs esam saņēmuši kaut vienu iebildumu par izskatīšanu šajā darba kārtības sēdē, es aicinu šo lēmuma projektu skatīt nākamajā sēdē.
Sēdes vadītāja.
Tātad mums ir divi priekšlikumi: vispirms nodot lēmuma projektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Otrs priekšlikums ir – iekļaut lēmuma projektu nākamajā sēdē.
Tātad vispirms mēs balsosim par deputāta Simsona priekšlikumu – nodot lēmuma projektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 34, atturas – 28. Simsona kunga priekšlikums ir noraidīts.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta iekļaušanu nākamajā Saeimas sēdē. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 3, atturas – 3. Likumprojekts tiks izskatīts šā gada 20.oktobra sēdē. Paldies... lēmuma projekts tiks izskatīts šā gada 20.oktobra sēdē.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Anatolija Mackeviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.oktobrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Šmita lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.oktobrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Dobeļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.oktobrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Deputātam atvaļinājums piešķirts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Santas Bernhardes atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Santas Bernhardes atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi” un to apstiprināja. Lūdzu Saeimu nobalsot par Santas Bernhardes atkārtotu iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Daigas Danšinas apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Daigas Danšinas apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” un to apstiprināja. Lūdzu Saeimu nobalsot par Daigas Danšinas apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Andra Jonikāna apstiprināšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Andra Jonikāna apstiprināšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi” un to apstiprināja. Lūdzu Saeimu nobalsot par Andra Jonikāna apstiprināšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Māras Ceriņas atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Pauļa Kļaviņa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputātes Māras Ceriņas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Arta Kampara atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Roberta Jurķa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Arta Kampara ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man nav ko teikt pret cienījamā Kampara kunga kandidatūru, bet es gribu jums atgādināt, ka, kad mēs sākām savu darbību 8.Saeimā, Nacionālās drošības likumā bija pants, kas garantēja visu frakciju pārstāvjiem iespēju strādāt šajā komisijā. Pēc tam šis pants tika svītrots, un Nacionālās drošības komisijā nav Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas pārstāvju un nav PCTVL pārstāvju.
Saskaņā ar to es uzskatu, ka kolēģi uzskata mūs par tautas ienaidniekiem, par ārvalstu spiegiem un tā tālāk. Un līdz tam brīdim, kamēr nebūs atjaunota katras frakcijas pārstāvēšana šādās komisijās, mēs neatbalstām arī jebkuru pārvietojumu uz šo komisiju vai no šīs komisijas.
Aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, katrai frakcijai ir tiesības iesniegt lēmuma projektu.
Tad lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par deputāta Arta Kampara ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 2, atturas – 9. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – pieprasījums un Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Vitālija Orlova, Alekseja Vidavska, Borisa Cileviča, Jāņa Jurkāna, Igora Solovjova, Ivana Ribakova,Valērija Agešina un Aleksandra Bartaševiča pieprasījumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei “Par Nacionālā rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004.–2006.) izpildi”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
Es atvainojos, Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Dotais jautājums tika izskatīts Pieprasījumu komisijā.
Un šajā Pieprasījumu komisijā bija ministre Dagnija Staķe. Viņa informēja par veikto darbu. Kā redzam, arī nākamā gada budžetā ir ietverti šie jautājumi, kas bija attiecīgajā deputātu pieprasījumā, un līdz ar to komisija, rūpīgi izsverot šo jautājumu, uzskatīja, ka pieprasījums ir noraidāms.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Atklājam debates par pieprasījumu. Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labdien! Ļoti žēl, ka Pieprasījumu komisija noraidīja mūsu lūgumu labklājības ministrei Staķei izstāstīt, kas izdarīts Nacionālā rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, tāpēc ka šajā pieprasījumā ļoti labi bija ietverti, izvērsti un norādīti fakti, ko neizdarīja ministrija pa trim gadiem.
Es nevaru izskaidrot cilvēkiem, kāpēc, pieņemsim, nākamā gada minimālais sociālais pabalsts būs 45 lati, bet pensija bērniem invalīdiem būs 50 latu. Pasakiet, lūdzu, kāpēc tā, kāpēc viens pabalsts palielinājies par 10 latiem, bet pensija cilvēkiem, kuri nevar nopelnīt ne stāžu, neko, stāv uz vietas?
Es nevaru izskaidrot, kāpēc, pieņemsim, likumā “Par valsts pensijām” 105 lati skaitās maza pensija. Līdz 105 latiem, pieņemsim, indeksējas pensija, bet to pašu pensiju, kura ir 105 lati, apliek ar nodokļiem.
Es nevaru izskaidrot, kāpēc šī norma nav grozīta septiņus gadus. Saprotiet, ja mēs skatām šo problēmu, ka, lai atrisinātu to kā sociālo politiku, tad mums vajadzētu, lai visi pabalsti un pensijas būtu saskaņoti cits ar citu. Mēs nevaram palielināt vienu pabalstu un otrs pabalsts stāv uz vietas.
Labi, ka, pieņemsim, palielinājās likvidatoriem, kuri bija Černobiļā. Jā, ļoti labi. Bet nedrīkst tā, lai viņu pabalsts palielinājās, bet tiem pašiem bērniem, kuri ir invalīdi no bērnības, visu mūžu maksās tikai 50 latu tāpēc, ka šis pabalsts, ka …vairāk viņi nevar nopelnīt.
Es gribu pateikt arī Dagnijai Staķei paldies, ka viņa izlasīja mūsu pieprasījumu un ļoti operatīvi reaģēja, un jautājumu par kopšanas pabalstu bērniem invalīdiem neatlika uz nākamo gadu – 2007., kā piedāvāja premjers, bet iesniedza parlamentā, un šodien mēs to jau atbalstījām.
Tas ir ļoti labi, ka no nākamā gada būs pabalsts māmiņām, kuras kopj šos bērnus invalīdus. Bet mums ir 8 tūkstoši bērnu invalīdu, bet mēs atrisinājām problēmu uz vienu gadu tikai 2 tūkstošiem šo bērnu.
Es domāju: ja Dagnija Staķe pieietu pie šīs problēmas globālāk, tad viņa varētu visu šo kategoriju bērniem palielināt pabalstu ne tikai par kopšanu, bet arī palielināt šo pamatsummu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par pieprasījumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 65, neviens neatturas. Pieprasījums ir noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums, steidzams. Komisija izskatīja trīs priekšlikumus.
1. – Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums – aizvietot likuma 19.pantā vārdu “pilsoņi” ar vārdu “personas” nebūt nenozīmē, ka es vēlos pielaist ārvalstniekus sargāt mūsu neaizskaramās robežas. Lieta tāda, ka virsnieki, saskaņā ar nākamo tā paša likuma 20.pantu Robežsardzes personālu veido, robežsardzes virsnieki, instruktori, ierindnieki, kadeti, stažieri un darbinieki. Turklāt virsniekiem, instruktoriem, ierindniekiem un kadetiem sākumā būtu jādienē par stažieriem, bet 25.pantā, kuru es nepiedāvāju grozīt, ir teikts, ka stažieri var būt tikai pilsoņi, Dalbiņa kungs. Tādēļ mana priekšlikuma būtība ir līdzvērtīga tam, lai pielaistu darbam robežsardzē personas, kurām nav Latvijas pilsonības tikai kā tehniskos darbiniekus, un tas ir taisnīgi, jo visi pastāvīgie iedzīvotāji maksā nodokļus, tajā skaitā arī mūsu robežu apsardzi. Tas nozīmē, ka viņiem ir tiesības cerēt uz nodarbinātību struktūrās, kas tiek uzturētas uz viņu rēķina.
Būtu jāņem vērā, ka mūsu valsts robeža neiet cauri Rīgai, kur ar nodarbinātību nav īpašu problēmu. Toties pierobežas depresīvajos reģionos šīs problēmas ir īpaši aktuālas, kā arī ir problēmas ar robežsardzes komplektāciju.
Tieši tādēļ likuma 28.pants skan šādi: lai pildītu amatus, kurus dažādu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar robežsargiem, šajos amatos var pieņemt darbā robežsardzes darbiniekus.
Ļoti žēl, ka komisija, kas izrādījās nespējīga sasaistīt kopā visus četrus manus minētos likuma pantus, noraidīja manu priekšlikumu. Vēl vairāk. Modrā komisija neievēroja arī pārejas noteikumu 1.punktu, kas burtiski skan šādi: noteikt, ka šā likuma 19.panta pirmās daļas prasības nevar būt par pamatu to robežsargu atbrīvošanai, kuri pieņemti dienestā pirms šā likuma stāšanās spēkā.
Tātad ierobežojumi neizplatās uz tiem nepilsoņiem un ārvalstniekiem, kuri strādāja robežsardzē līdz 1998.gada 1.janvārim. Viņi drīkst kā iepriekš dienēt pat par virsniekiem. Turpretī viņu bērni nedrīkst pat laukumu grīdas slaucīt. Izveidojušajā situācijā ir grūti atrast loģiku. Un tādēļ es piedāvāju atbalstīt manu priekšlikumu.
Un ļoti īsi par 2.priekšlikumu, kuru jūs droši vien arī noraidīsit, – ļaut robežsargiem izveidot savu arodbiedrību. Saeima atļāva to policistiem un es neredzu iemesla, kādēļ to pašu nedrīkstētu ļaut izdarīt arī robežsargiem, it īpaši, ja ņem vērā, ka viņi atrodas tikpat trūcīgā stāvoklī kā policisti. Un likumdošanas līmenī saglabādami tiem aizliegumu organizēti aizstāvēt savas tiesības, mēs nebūt nesekmēsim mūsu robežu nostiprināšanu.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu numur 1 un numur 2.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Cienījamo kolēģi Buzajev, par katru priekšlikumu mēs debatējam atsevišķi.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 63, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikumu arī ir iesniedzis Buzajeva kungs, un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 55, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 2, atturas – 1. Likums “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” otrajam lasījumam. Kopā tika iesniegti seši priekšlikumi.
1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra K.Petera kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es gribu jums visiem atgādināt par tiem akmeņiem, kas atrodas Bastejkalnā. Tur zaudēja savas dzīvības divi miliči – Konoņenko un Gomonovičs. 1991.gadā viņi bija varoņi, tāpēc ka viņi stājās tolaik Augstākās padomes pusē un cīnījās par neatkarīgās Latvijas demokrātiju. Bez viņiem mēs šeit nesēdētu. Es domāju, ka, ja šie cilvēki, šie miliči Konoņenko un Gomonovičs, dzīvotu tālāk… viņiem varbūt nebija Latvijas pilsonības, tāpēc ka viens no viņiem (es droši zinu) atbrauca no Baltkrievijas. Tas ir tikai viens pierādījums tam, ka cilvēka cieņa pret Latviju nav atkarīga no tā, vai viņš ir pilsonis vai nav pilsonis. Starp nepilsoņiem ir ļoti daudz cilvēku, kas var cīnīties arī par Latviju. Un starp cilvēkiem, kam ir Latvijas Republikas pilsoņa pase, ir ļoti daudz gan zagļu, gan korumpētu cilvēku, gan politikāņu, kuri nemīl savu zemi, kuri strādā tikai savai kabatai.
Es gribu jums prasīt, lai Latvijas nepilsoņi arī varētu dienēt policijā, tāpēc ka starp viņiem arī ir cilvēki ar drosmi un ar atbildības sajūtu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Toreiz strādādams Aizsardzības un iekšlietu komisijā, es ļoti labi atceros šos traģiskos gadījumus, un mēs esam pateicīgi tiem cilvēkiem, kuri sargāja Augstāko padomi un sargāja Latvijas neatkarību. Jā, tie bija padomju laika miliči, kuri bija izdarījuši savu izvēli. Un, lūk, konkrēti šie divi cilvēki arī atdeva savu dzīvību. Atšķirībā no kolēģa Kabanova, es domāju, ka uz šobrīdi, ja viņi būtu dzīvi, viņi noteikti būtu Latvijas pilsoņi neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi ir kādreiz dzimuši. Bet es varu piekrist kolēģim arī viņa otrai tēzei, ka ne jau pilsonība ir tas galvenais noteicošais, kas liecina par attieksmi pret valsti vai uzticību valstij.
Un es minēšu tikai vienu konkrētu gadījumu, ka divi Latvijas policisti, kuri, protams, ir pilsoņi, ejot pa ielu, runā savā starpā krievu valodā. Un pret to nevarētu neko iebilst, jo, ja tā ir viņu dzimta valoda, tad privāta saruna var notikt savā dzimtajā valodā, un tā ir pilnīgi normāla parādība. Bet ir cita problēma. Tad, kad šie divi policisti ienāk iestādē, kur aiz letes sēž darbinieks, kurš apkalpo apmeklētājus, arī tad šie policisti ar šo apmeklētāju diemžēl runā krievu valodā. Un es nedomāju, ka tas darbinieks, kurš sēdēja aiz letes, kurš šajā iestādē pieņem apmeklētājus un atbild uz jautājumiem, ka tas bija viņu personīgs paziņa, radinieks, skolasbiedrs vai draugs, vai vispār viņiem bija kāds iemesls uzskatīt, ka šis cilvēks runā pirmām kārtām krievu valodā vai viņam kā darbiniekam ir grūtības ar latviešu valodu. Nebūt ne! Tas tikai liecina, ka tiešām kolēģim Kabanovam ir liela taisnība, ka pilsonība un pilsoņa pase kabatā vien neliecina par attieksmi pret Latvijas valsti. Bet tas tomēr ir pirmais solis, ka tam ierēdnim, šim policistam, kurš ir Latvijas pilsonis, kurš pārstāv valsts un tautas intereses, ka viņam būtu jāsaprot, ka kontaktos ar citu ierēdni vai ar citu darbinieku citā iestādē tomēr kā pilsonim un kā amatpersonai ir jārunā valsts valodā.
Un diemžēl mūsu valstī mēs bieži vien mēdzam sajaukt apzināti vai neapzināti dažas lietas – mēs negribam atšķirt privātās lietas no publiskām lietām. Taču šajā konkrētajā gadījumā policistam gan būtu jāatšķir, kad ir viņa privāta saruna ar savu draugu vai kolēģi un kad tā tomēr ir oficiāla saruna ar citu valsts vai, vienalga, privātas iestādes darbinieku. Un šī norma, kura mums ir likumā, ka policistam ir jābūt pilsonim, tas ir tas pirmais un galvenais solis, lai arī tiktu izpildīta tā otra norma, par kuru es šobrīd ar lielām skumjām un zināmu neizpratni un bažām šeit tagad ar jums runāju.
Tā ka nav pamata atbalstīt piedāvāto priekšlikumu jeb to atlaidi, ka arī jebkurš cits, kurš negrib būt par Latvijas pilsoni, tomēr varētu būt uzticīgs Latvijas valstij kā policists, jo tad tomēr ir lielāka iespēja, ka viņš laikam arī nesapratīs savu atbildību un savu pienākumu – lietot valsts valodu kā amatpersona, kā oficiāla persona, kas pārstāv Latvijas valsti.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! PCTVL priekšlikums – pielaist nepilsoņus darbam policijā – nav nekāds jaunums. Šis darbs nepieder prestiža darba kategorija, tas ir netīrs, neērts un bīstams. Tieši tāpēc nolādētajos okupantu laikos miliči pārsvarā bija krievvalodīgie. Bet, kur ir krievvalodīgie, tur ir arī nepilsoņi. Tādēļ, kad likumā “Par policiju” ieviesa prasības attiecībā uz pilsonību, cienījamais Simsona kungs, kas strādāja dažos Saeimas sasaukumos, tad pieņēma arī pārejas noteikumus, kas ļāva jau strādājošajiem policistiem nepilsoņiem turpināt darbu policijā.
Toreizējais iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers zvērēja, ka šis noteikums būs mūžīgs. Kur tad ir šis noteikums, un kur ir pats Čevers? Krievus atkal kā apmuļķoja, kā piemuļķoja tos gan 1990.gada 4.maijā, gan barikāžu laikos, gan 1991.gada martā notikušajā balsojumā par neatkarību. Un nevar jaukt vienā maisā valodu, pilsonību un tā tālāk. Teiksim, visiem pazīstamā nepilsone Petropavlovska runā latviski vismaz Simsona kunga līmenī. Un ir ierobežojumi Pilsonības likumā, kas nepieļauj naturalizēties tieši personām, kuras dienējušas padomju milicijā, kuras bijušas atvaļinātas no tā saucamā iekšējā karaspēka, viņām naturalizācija aizliegta uz mūžu.
Un tieši saskaņā ar to bija traģēdija, kad tie lojālie cilvēki, kuri strādāja milicijā un pēc tam policijā visu savu mūžu, zaudēja savu darbu.
Un es gribēju ar savu priekšlikumu tikai atjaunot viņu tiesības, ko Latvijas valsts garantēja viņiem līdz 1998.gadam, un ne vairāk.
Un aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Dalbiņa kungs!
J.Dalbiņš.
Cienījamie kolēģi! Debatējot par šiem jautājumiem, es domāju, ka šeit Buzajeva kungs runā nevis par to, kā izpildīt likumu, kas ir valstī pieņemts, bet gan mēģina iedarboties uz emocijām un nostādīt vienu valsts kopienas daļu pret otru.
Mums ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir demokrātiska valsts, un tās ir ar likumu noteiktās iespējas katram – kļūt par pilsoni vai nekļūt par pilsoni. Un cilvēki tās izmanto. Šeit nekādu ierobežojumu viņiem nav. Tāpēc arī komisija šajā priekšlikumā nesaskatīja loģisku pamatu un to noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 13, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums ir noraidīts
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums – Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs piedāvā izsvītrot no likuma “Par policiju” policistu tiesību ierobežojumu rīkot streikus.
Var ilgi un dikti strīdēties par to, cik korekts ir šis priekšlikums no juridiskā viedokļa. Var ņemt par piemēru citus, arī Eiropas Savienības dalībvalstu, analoģiskus likumus. Jā. Šādi ierobežojumi policistiem pastāv daudzās Eiropas valstīs, bet tur pret policistiem izturas cienīgi un cilvēcīgi. Laba alga, mūsdienīgs ekipējums un aprīkojums, sociālās garantijas, bet pie mums bieži vien trūkst pat benzīna, lai veiktu normālu patrulēšanu. Toties iekšlietu ministrs aicina savus padotos pašiem apkopt dienesta telpas.
Kamēr policisti atrodas apstākļos, kas pazemo cilvēka cieņu, tiem nedrīkst liegt iespēju aizstāvēt savas tiesības.
Vai tad šis priekšlikums varētu destabilizēt situāciju, apdraudēt valsts drošību? Es šaubos. Nekādā gadījumā, dāmas un kungi! Gluži pretēji. Tieši bezatbildīga un diskriminējoša attieksme no valsts puses pret cilvēkiem policistu mundieros apdraud ikviena likumpaklausīga pilsoņa labklājību, jo vakarā viņš riskē neatgriezties savās mājās vai atgriezties mājās sasists un apkrāpts.
Tiesības rīkot streiku – tas ir regulators, kas neļaus valstij bezatbildīgi iztukšot policistu kabatas. Šīs tiesības uz streiku būtu jāatjauno un tām būtu jāpastāv līdz pat tam laikam, kamēr mūsu policisti strādās tādos pašos apstākļos kā viņu Eiropas kolēģi.
Lūdzu atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Sodu reģistra likums”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē. Ir saņemti deviņi priekšlikumi.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums
Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Komisija lūdz likumprojektu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums “Sodu reģistra likums” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” tika saņemti četri priekšlikumi, izskatīti komisijas sēdē 11.oktobrī. 1. – Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums Operatīvās darbības likumam skan visai dīvaini: “Personai ir tiesības saņemt no prokuratūras informāciju par to, vai pret viņu tiek veikta operatīvā darbība. Gadījumā, ja atbilde ir pozitīva, tajā iekļaujams tās institūcijas nosaukums, kura veic operatīvo darbību un operatīvās darbības uzdevumus saskaņā ar šā likuma 2.panta pirmo daļu.” Respektīvi, šai personai būtu jāpaziņo, vai tā saskaņā ar varas pārstāvju viedokli ir terorists vai arī tikai nodarbojas ar korupciju īpaši lielos apmēros.
Kolēģiem ar policista domāšanas veidu esmu gatavs atgādināt Satversmes 92.pantu: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.”
Ņemot vērā to, ka operatīvā darbība pret mani ar nelieliem pārtraukumiem tiek veikta jau kopš 1992.gada, man arī gribētos zināt: kas tad es īsti esmu pēc mūsu specdienestu viedokļa? Vai esmu terorists, korumpants vai kriminālnoziedznieks? Kādēļ tad pēc naturalizācijas eksāmena nokārtošanas Ministru kabinets neizsvītroja manu uzvārdu no saraksta? Kādēļ līdz pat šim laikam man neatņēma deputāta mandātu? Beidzot – kādēļ vēl līdz šim brīdim es esmu uz brīvām kājām?
Visus šos jautājumus man gribētos uzdot Jēkabsona kungam sakarā ar viņa atbildi uz mūsu deputātu jautājumu. Mūsu jautājumā tika minēti manu partijas biedru uzvārdi, kurus, mūsuprāt, operatīvi izseko. Par mani tur nekas netika jautāts. Tomēr savā atbildē ministra kungs pievienoja šim sarakstam arī manu uzvārdu.
Bet kā tad ar Satversmes 29.pantu, kas garantē deputātam neaizskaramību?
Par to, kādas kroplīgas formas var pieņemt operatīvā darbība mūsu “superdemokrātiskajā” valstī, liecina šāds piemērs. 7.oktobra dienā kārtējās Eiropas krievu alianses konferences dalībnieki, kura nesen notika Narvā, visu laiku pavadīja ciešā saskarsmē ar policiju – Latvijas un Igaunijas. Situācija sāka sasprindzināties jau no paša rīta. Latvijas delegācija, kuru vadīja Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka un Saeimas deputāts Juris Sokolovskis, agri no rīta grasījās izbraukt uz Tallinu. Rūpniecības ielā pie PCTVL biroja rīta agrumā tos visus jau sagaidīja mašīnas ar...
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par savu priekšlikumu!
V.Buzajevs.
Es attaisnoju savu priekšlikumu par operatīvo darbību, ne vairāk.
Acīmredzami deputātu telefona sarunas tika noklausītas, jo viņu ierašanās brīdī pie biroja jau stāvēja divas mašīnas, kurās, domājams, atradās Drošības policijas darbinieki. Ieraudzīdami novērošanas objektus, tie tūlīt pat pavērsa uz viņu pusi videokameras un uzsāka filmēšanu. Drošībniekiem bija jāceļas pulksten četros no rīta, lai paspētu uzņemt jau tā visiem labi pazīstamās sejas.
Pie tam jēgas šai darbībai nebija nekādas. Šī darbība bija vērsta vienīgi uz to, lai iebiedētu mūs un izdarītu psiholoģisku spiedienu.
Cienījamie okšķeri! Izmantoju iespēju sveikt jūs no Saeimas tribīnes! Ņemot vērā apstākli, ka jūs esat spiesti dalīt ar mums visas sadzīves grūtības, mēs pat necentāmies iesniegt priekšlikumu – izņemt no budžeta sadaļu, kas paredz asignējumu Drošības policijas finansējuma krasai palielināšanai.
Tagad jums būs pietiekami naudas, lai sagatavotu atbildes novērošanas subjektam gadījumā, ja Saeima tomēr atbalstīs manu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību! Un aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, Dalbiņa kungs!
J.Dalbiņš.
Cienījamie kolēģi! Buzajeva kungs! Jūsu priekšlikuma būtība komisijas izpratnē bija sekojoša: tā faktiski runā pretī arī jūsu pašu vēlmēm. Vienā momentā jūs vēlaties, lai par operatīvo darbību, kura tiek veikta pret personu, pret kuru tā būtu jāveic, tiktu šai personai paziņots un izziņots, kas viņu izsekos, kur viņu izsekos, kur būs slēpnis vai kas cits.
Tātad tas attiecas arī uz noziedzniekiem. Bet jūs prasāt, lai tas tiktu paziņots. Tātad jums ir citas intereses. Šajā gadījumā jūsu intereses – netikt izsekotiem vai veiktai operatīvai darbībai pret jums – ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm.
Un šajā situācijā komisija nevarēja atbalstīt priekšlikumu, jo visas šīs lietas ir noteiktas ar likumu. Un, ja jums ir pretenzijas, jums ir dotas tiesības apstrīdēt šīs darbības pie prokurora un tiesā.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 66, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Kolēģi! Šim likumprojektam tika saņemti 14 priekšlikumi, kuri tika izskatīti komisijas sēdē.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ja jūs vēlreiz izlasīsiet Turlā kunga priekšlikumu, jūs redzēsiet, ka mēs atgriežamies pie vecās kārtības, kad parastos likumpārkāpējus aizturēja un turēja pie sevīm bijusī milicija – pašreiz policija. Un politiskos turēs Drošības policija. Mēs atgriežamies pie VDK sistēmas.
Man negribētos to pieļaut. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums. Padomājiet par to un nebalsojiet “par”!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 3. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 5, atturas – 13. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums – Saeimas deputāta Agešina kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 48, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums...
Sēdes vadītāja.
5.priekšlikums.
J.Dalbiņš.
Es atvainojos...5.priekšlikums – Saeimas deputāta Agešina priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Agešina kungs, mums ir divas minūtes līdz pārtraukumam. Jums pietiks? Lūdzu!
Tātad atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikumā ir runa par aizturēto izvietošanu īslaicīgās aizturēšanas vietā. Un mēs piedāvājam izteikt likumprojekta 4.panta 7.daļu šādā redakcijā: aizturētos tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus izvieto atsevišķi. Proti, izslēgt vārdus “valsts amatpersonas”. Ir jau zināms, ka sabiedrība prasa no mums valsts amatpersonu imunitātes samazināšanu un vēl vienas privilēģijas atņemšanu, kas attiecas arī uz tūkstošiem Latvijas amatpersonu.
Atgādināšu, ka saskaņā ar mūsu likumdošanu valsts amatpersonas ir ne tikai Saeimas deputāti, bet arī Valsts prezidents, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministri, Valsts prezidenta padomnieks, valsts kontrolieris, Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, domes priekšsēdētājs, pašvaldības deputāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji, kā arī vēl citas interesantas personas.
Mans pamatojums un secinājums ir ļoti vienkāršs: visiem jāsēž kopējā kamerā.
Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 5. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Mēs turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, atļaujiet mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Igoru Aleksandrovu viņa pusapaļajā jubilejā! (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kabanova, Urbanoviča, Agešina, Orlova, Bartaševiča jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Jēkabsona kungam “Par atvaļinājumu pabalsta parāda par 2001.–2004.gadu nomaksu Iekšlietu ministrijas specializētā valsts civildienesta ierēdņiem”.
Šo jautājumu mēs nodosim ministra kungam.
Vārds paziņojumam deputātei Vaira Paeglei.
V.Paegle (TP).
Cienījamie Ārlietu komisijas deputāti! Mums būs sēde Ārlietu komisijas telpās. Tagad, starpbrīža laikā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātus lūdzu pulcēties uz īsu sēdi komisijas telpās tūlīt. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Inguna Rībenai.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Šmits... Viņš kaut kur pazuda? Pēteris Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Juris Dobelis, Anatolijs Mackevičs, Andrejs Radzevičs, Anta Rugāte un Jānis Strazdiņš. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām Saeimas darbu. Un turpināsim izskatīt likumprojektu “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums” otrajā lasījumā.
Lūdzu, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Turpināsim strādāt ar likumprojektu “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums”.
6. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 6. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –46, pret un atturas – nav. Diemžēl jāatzīst, ka nav kvoruma. (Starpsauciens no zāles: “Atzīmēt tos, kas nav! Prēmiju tiem, kas ir! Deputāts Golubovs: “Kauns, kauns!”)
Cienījamie kolēģi! Prezidijs izsludina pārtraukumu 5 minūtes.
Cienījamie frakciju vadītāji! Es aicinu jūs aicināt savu frakciju deputātus zālē, lai mēs varētu turpināt darbu!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! 5 minūšu pārtraukums ir beidzies.
Lūdzu deputātus balsot par 6. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – nav, atturas – nav. 6.priekšlikums ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums. Iesniedz Saeimas deputāts Agešina kungs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 51, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums. Iesniedz Agešina kungs. Komisija priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam vienkārši aizturētajām personām piešķirt dažas papildu tiesības. Mums liekas, ka piešķirt papildu tiesības būtu pilnīgi loģiski no cilvēktiesību viedokļa, nu, piemēram, kas ir slikts no tā, ja mēs nodrošināsim aizturētajam gultas piederumus, gultas veļu, kuru maina reizi nedēļā, dvieli. Kas slikts būs no tā, ja mēs grūtniecēm un slimniekiem piešķirsim pastaigas laiku pusotru stundu dienā? Un tamlīdzīgi. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt turpmākos priekšlikumus. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 8. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 23, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikums. Agešina kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 22, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
10.priekšlikums. Agešina kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 23, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
11.priekšlikums. Agešina kunga priekšlikums. Komisija to nav ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 20, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
12.priekšlikums. Agešina kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 19, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
13.priekšlikums. Iesniegts no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
14.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu komisijas vārdā likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 7, atturas – 8. Likums “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums” pieņemts. Paldies.
Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šāgada 13.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un pēc darba kārtības 26.punkta iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegumu ar paziņojumu, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šāgada 13.oktobra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pirmajam lasījumam. Un Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 13.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: Ir! Ir!”)
Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu, iekļaujot šodienas sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 20, neviens deputāts neatturas. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Darba likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr.4778. Likumprojekts komisijā sagatavots trešajam lasījumam.
1.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija un lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija un lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikums ir uz papildlapas – tas, kas ir šorīt iesniegts kā grozījums. Jo, gatavojot šo 4.priekšlikumu, bija notikusi neliela kļūda, un “netiek” vārda vietā bija fiksēts vārds “tiek”. Bet vakar komisija šo jautājumu izskatīja atkārtoti, un 4.priekšlikumu komisija ir lēmusi noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā komisijas priekšsēdētāja! Ne neliela kļūda, bet kļūda, kas pilnīgi izkropļo mana priekšlikuma būtību. Bet paldies komisijai par opozīcijas deputāta cieņu! Un tomēr, tomēr komisija vienbalsīgi noraidīja manu priekšlikumu, piedāvājot lemt jautājumu par pareizticīgo svētkiem citā veidā.
Kolēģi! Šodien mēs iesniedzām komisijās Kodeksu par deputāta ētiku. Sakarā ar to atgādināšu jums populāru anekdoti par Saeimas ikdienas darbu. Komisijās iesniegts likumprojekts, nodots likumprojekts, kas sastāv no diviem baušļiem: “Tev nebūs nokaut” un “Tev nebūs zagt”. Deputāti ienesa grozījumus otrajam lasījumam.
Lūk, šādu attieksmi pret Kristus baušļiem arī demonstrēja apspriežamo priekšlikumu noraidījusī Sociālo un darba lietu komisija, kuru vada pati kristīgākā – Latvijas Pirmā partija.
Mēs, pazemīgi iesniegdami priekšlikumu par iespēju svinēt pareizticīgo Ziemassvētkus un Lieldienas, nostājamies jūsu priekšā uz ceļiem. Mēs jau neaicinām jūs pielīdzināt pareizticīgās konfesijas tiesības katoļu un luterāņu konfesiju tiesībām, kaut gan tās abas ir skaitliski nedaudz mazākas.
Mēs lūdzam, lai Latvijas pareizticīgajiem iedzīvotājiem līdzās ar skaitliski niecīgajiem muhamedāņiem un jūdiem būtu kaut vai niecīga iespēja. Ļaujiet mums privātā kārtā atzīmēt savus reliģiskos svētkus! Ja likumprojekta otrajā lasījumā mēs piedāvājam, lai abas šīs brīvdienas pēc pašu izvēles tiktu apmaksātas, tad šodien, ņemot vērā darba devēju negatīvo viedokli, mēs priekšlikuma daļu, kas attiecas uz apmaksu, esam noņēmuši. Tomēr Sociālo un darba lietu komisija nolēma šo kompromisu vispār nepamanīt. Dievs viņus sodīs!
Es tikai piezīmēšu, ka aiz austrumu robežas totalitārais, kā jūs to dēvējat, Lukašenko režīms neliedz nedz katoļu, nedz protestantu mazākumam atzīmēt savus reliģiskos svētku, tāpat kā to dara pareizticīgais vairākums. Un šādos apstākļos tieši jūs uzņematies uz sevi atbildību – mācīt kaimiņus, kas ir demokrātija. Jūs viņus nesodāt. Netiesājiet, un paši netiksiet tiesāti! Jūs, demonstrēdami nelietīgi piesavinātu spēku, liegdami pusei no mums politiskās tiesības, kārtējo reizi demonstrējat, ka neesat cienīgi tās varas, kas jums pieder, ka neprotat to pienācīgi izmantot.
Neaizmirstiet, ka Dievs nav spēkā, bet gan taisnībā!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, Stalidzānes kundze!
J.Stalidzāne.
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums pirmkārt ir ... Pirmkārt, šis jautājums ir jāatrisina likumā “Par svētku un atceres dienām”. Ir jānosaka, kādas tad svētku un atceres dienas Latvijā tiks atzīmētas, un tikai pēc tam Darba likumā varēs pateikt, vai tās ir apmaksātas vai neapmaksātas.
Ja likumā “Par svētku un atceres dienām” tiks precīzi formulēts jautājums, kā ir ar mūsu šo jautājumu, kas ir saistīts ar citu konfesiju un pareizticīgo konfesiju Ziemsvētkiem, kurām pilnīgi atšķirīgos laikos ir šie Ziemassvētki, tad tikko šajā likumā “Par svētku un atceres dienām” būs formulēts, tad mēs arī Darba likumā varēsim pieņemt šo normu – vai tā tiek apmaksāta vai neapmaksāta.
Un, protams, šajā likumā var parādīties arī vēl citi jautājumi: kaut vai katoļiem 15.augusts un tā tālāk. Tā ka šo likumprojektu, šo priekšlikumu noraidīja ne tāpēc, ka ir jautājums par šo dienu apmaksāšanu vai neapmaksāšanu, bet noraidīja tāpēc, ka nav šobrīd gatavs šis likums “Par svētku un atceres dienām” un mēs nevaram objektīvi šo jautājumu izsvērt.
Tāpēc arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Es lūdzu Saeimu noraidīt!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 49, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā uz trešo lasījumu nav. Komisija ir lēmusi šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 1. Likums “Grozījumi Darba likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisija ir saņēmusi 8 priekšlikumus. Tika izskatīts 5.oktobra sēdē.
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija to noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2. – Buzajeva kunga priekšlikums iesniegts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es cietos, cietos šodien šīs divas stundas, bet galīgi apnika sarkano auļošana pa parlamentu ar sen apseglotiem zirdziņiem, un tas zirdziņš ir pilsoņi... tas ir, nepilsoņi ir jāpielīdzina pilsoņiem. Arī turpat faktiski ir pateikts, ka arī okupanti jāpielīdzina pilsoņiem.
Jūs zināt, tas ir tāds savdabīgs, es uzsveru, savdabīgs, terors vai Saeimas darba torpedēšana, kas turpinās jau visus šos trīs gadus. Jūs paskatieties, kas šodien notiek! Par šo pilsonis-nepilsonis, par to, lai nepilsonim dotu visas tiesības – tās, kas ir pilsonim, ir desmitiem priekšlikumu... desmitiem dažādos likumos šodien. Un Buzajevs te jau ir nācis tribīnē vismaz reizes desmit un runā atkal, un atkal un atkal par vienu un to pašu. Un... lai gan viņš apzinās un aicina faktiski... Buzajevs, Pliners un citi skaidri un gaiši aicina šos nepilsoņus naturalizēties. Bet viņi vai nu aiz slinkuma, vai citādas aģitācijas savukārt naturalizēties negrib, bet iegūt šīs tiesības grib vienkārši tāpat. Uzreiz! Ne tikai rīt uz pusdienlaiku, bet jau šodien uz vakariņām.
Saprotiet... Un redziet, kāpēc es par šīm lietām runāju atkal un atkal visas četras Saeimas jau. Ja 5.Saeimā šie sarkanie – Jurkāna kunga partijas veidā – bija tikai pieci, tad tagad jau ir 25. Un ja tā turpināsies, draugi mīļie, un es aicinu jūs to saprast, apzināties, tad vēl pēc divām, trim Saeimām… kāda būs Saeima, un kas te notiks?
Redziet, Buzajevs nupat, nupat, pirms dažām minūtēm teica: jūs neesat varas cienīgi! Vārdu sakot, jūs, latvieši, neesat varas cienīgi. Lūk, kuri ir varas cienīgi!
Viņi jau 50 gadus bija pie varas. Tie ir tie varas cienīgie, kuri pašlaik raujas pie varas un pieprasa nepilsonim tās pašas tiesības, kas ir pilsonim. Un mani satrauc kas cits. Es saprotu viņu dziesmu, un tā dziesma nebeigsies, kamēr vien viņi šeit būs šajā saulē. Bet mani satrauc tas, kāda reakcija bija uz “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumiem, kurus vēl skatīsim Saeimā Pilsonības likumā. Kāda kņada! Kādas šausmas sacēlās latviešu partiju vidū! Āboltiņas kundze, kas pārstāv “Jauno laiku”, tieslietu ministre, saka: ak, šausmas! Ar kādām tiesībām tēvzemieši atļaujas torpedēt, labot šo likumu, revidēt šo likumu, noteikt moratoriju vai kvotas! Draugi mīļie, lūk, šodien atkal divu stundu garumā ir skaidrs pierādījums, ka mums jādara viss, lai pēc divām trim Saeimām vara nenonāktu šo sarkano rokās.
Draugi mīļie, es jūs aicinu to apzināties! Apzināties to pavisam ļoti, ļoti nopietni. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par Tabūna kunga repliku par “TB”/LNNK likumdošanas priekšlikumiem. Es vakar tikko balsoju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā par prātīgo Grīnblata kunga priekšlikumu – nedot iespēju tiesībsargam tikt ievēlētam uz šo amatu trīs reizes pēc kārtas. Atbalstīju. Un bija vēl viena balss “par”.
Saskaņā ar to es tomēr lūdzu neskatīties uz priekšlikuma iesniedzēja uzvārdu vai frakcijas piederību, bet izskatīt pēc būtības. Un šeit ir runa pavisam ne par sarkaniem karogiem, impērijas atjaunošanu un tā tālāk, bet par gados vecu cilvēku iespēju apvienoties ar saviem pieaugušajiem bērniem. Un ne vairāk! Nepilsoņiem šī iespēja šobrīd ir liegta.
Bet, cienījamie kolēģi, ņemsim tādu gadījumu, kas ļoti bieži pastāv. Gados vecāks cilvēks ir slims. Vienīgais, kas var viņu uzturēt, atrodas aiz robežām. Ko lai dara šajā gadījumā? Viņš nevar nokārtot naturalizācijas eksāmenu, viņš, teiksim, nevar pat aiziet līdz tualetei. Ko darīt šajā gadījumā? Un ciešā saskaņā ar to ir šis priekšlikums: dot nepilsoņiem tādas pašas tiesības kā pilsoņiem apvienoties ar pieaugušajiem bērniem.
Lūdzu Saeimu atbalstīt šo manu 2.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Jūs braucat uz Eiropu, visur skaidrojat, ka pilsoņi atšķiras no nepilsoņiem tikai ar to, ka pilsoņiem ir tikai papildu... ne papildu, bet pamata politiskās tiesības vēlēt un būt ievēlētam. Bet šeit šis te priekšlikums neskar politiskās tiesības. Tas skar tiesības apvienot ģimenes.
Tāpēc, ja jūs nenobalsosiet “par” to, tas būs par pamatu nākamreiz, kad mēs būsim Eiropā, skaidrot, ka jūs melojat tur.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Par 1.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 55, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
3. – Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ko piedāvā mans kolēģis? Mans kolēģis piedāvā papildināt 24.panta sesto daļu ar teikumu, ka šāda uzturēšanās atļauja izsniedzama uz desmit gadiem. Mūsuprāt, šis ir mūsu kārtējais likumdevēja brāķis, ko mūsu frakcija piedāvā labot, jo likums nosaka, ka pretendentam uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu ir jākārto latviešu valodas eksāmens. Un tas ir pareizi, un tas ir normāli, bet visiem ir skaidrs, ka eksāmenu var nokārtot un var arī nenokārtot. Un kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuri nenokārtos šo eksāmenu? Nav skaidrs, cik cilvēks varēs šeit palikt un dzīvot ar termiņa uzturēšanās atļauju, ko piedāvā mūsu likums iepriekšējos pantos? Un, ja šī norma ir neskaidra, tad neskaidrs ir arī šis likums, bet neskaidrs likums, tas vispār nav likums, – kā teica senie romieši savā laikā.
Mēs piedāvājam konkretizēt šo termiņu, un, proti, ar desmit gadiem. Daudz tas ir vai maz, komisija pat atteicās to apspriest un noraidīja mūsu priekšlikumu.
Tātad šie klaji birokrātiskie komisijas locekļi nodemonstrēja savu necienīgo attieksmi pret likumdošanu, kaut gan tieši likumdošana ir mūsu – deputātu darbības pamatsaturs. Un sakarā ar šo mēs piedāvājam atbalstīt mūsu priekšlikumu vai arī nodot Imigrācijas likumu kādai citai komisijai, kura izskatīs mūsu priekšlikumu pēc būtības.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, Dalbiņa kungs!
J.Dalbiņš.
Es tikai vēlētos palabot iepriekšējo runātāju par necieņas izrādīšanu no komisijas puses.
Man ir jums jautājums: jūs bijāt komisijas sēdē, kad šie priekšlikumi tika izskatīti, vai ne? Nebijāt! Bet nebija arī iesniedzēja. Mums vienkārši nebija neviena, kas varētu sniegt par tiem komentārus.
Tā ka šajā gadījumā es nevaru pieņemt šo apgalvojumu, ka komisija ir izturējusies ar necieņu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
4. – Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
5. – Buzajeva kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 59, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6. – Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 51, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
7. – Buzajeva kunga priekšlikums. Tika noraidīts komisijā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šī mana likumdošanas iniciatīva ir sava veida lakmusu papīrītis tam, vai valstī pastāv valstiska domāšana. Saeimas vairākuma apziņa pagaidām atrodas tikai pirmatnējās cilts līmenī. Lūk, valstī dzīvo kāds cilvēks, kam nav tā dēvētās āriešu izcelsmes, dzīvo gadu, divus, dzīvo desmit, divdesmit, piecdesmit gadu. Maksā nodokļus, ievēro likumus.
Jau sen ir apprecējis latvieti, sagādājis bērnus un mazbērnus. Vai viņš ir savējais vai arī svešinieks?
Mūsu likumi apgalvo, ka svešinieks. Un jebkurā momentā viņu var izraidīt no valsts kā nogrēkojušos kucēnu.
Mūsu kaimiņi lietuvieši, kuriem ir daudz ilgāka un bagātāka valstiskuma pieredze, ir noteikuši: ja cilvēks ir nodzīvojis valstī desmit gadus ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad šī uzturēšanās atļauja netiek anulēta. Mans priekšlikums vārds vārdā ir nokopēts no lietuviešu likumdošanas. Tāpat arī kādās desmit citās man zināmās valstīs šis jautājums tiek risināts tieši šādā veidā. Toties Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļiem jebkurš cittautietis vienmēr bija un uz visiem laikiem paliks par svešinieku, pat ja Dievs būtu tam lēmis nodzīvot 200 gadu. Tad šī komisija izlabotu piedāvātos 10 gadus uz 200 gadiem, tādējādi nodemonstrējot neredzētu toleranci. Bet acīmredzot mūsu tautas priekšstāvji iedomājušies sevi par dieviem un nolēmuši, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju var anulēt mūžīgi.
Domājams, ka Lietuvas ierindas parlamentārietim veselīgā saprāta ir daudz vairāk nekā simtam viņa Latvijas kolēģu. Tādēļ arī lietuviešu preču ražotāji izkonkurē mūs no mūsu pašu tirgus.
Vai jūs zināt, kolēģi, ka Lietuvā no dzīvokļiem uz ielas neizliek? Tur tautas priekšstāvji rūpējas par savu tautu, kura tos bija ievēlējusi ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Piedāvāju spert pirmo soli, lai panāktu tālu uz priekšu tikušos lietuviešu kaimiņus un balsot par manu priekšlikumu.
Galu galā, ja jums neimponē mana partijas piederība vai etniskā izcelsme, tad iesniedziet paši analoģisku priekšlikumu 3.lasījumam vai citā priekšlikumiem atklātā likumprojektā. Piemēram, tāda tipa: ja cilvēks ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju ir nodzīvojis valstī 75 gadus, tad viņa pastāvīgās uzturēšanās atļauja netiek anulēta.
Varbūt pēc 75 gadiem kāds laimīgais, kas nodzīvos tik ilgu mūžu, atnāks pie jums – uz kapiņa noliks kādu puķīti un no sirds par to pateiksies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 7. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63. pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 31.oktobri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 31.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4765.
Šos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.
Šo likumprojektu mēs sagatavojām sakarā ar to, ka Satversmes tiesā ir ierosināta lieta par Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta 5.daļas 2.punktu, kurā tiek paredzēts obligāti nodzīvojamais laiks Latvijā un obligāti pēdējie mēneši, kas ir obligāti jānostrādā Latvijā, ka šis jautājums ir iesniegts Satversmes tiesā, lai izvērtētu, vai tas atbilst Satversmes 110.pantam.
Un 110.pants nosaka, ka “Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības”. Un, izvērtējot šo lietu, ir radusies tāda situācija, ka viens Latvijas pilsonis, bērns, šobrīd nevar saņemt šo sociālo pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā tikai tāpēc, ka šis viņa apgādnieks ir gājis bojā nevis Latvijā, bet ir gājis bojā citā valstī.
Tāpēc arī... Un tātad Satversmes tiesā, protams, ļoti vienkārši ir aizstāvēt šo normu par to, ka tas ir jāattiecina… šis ierobežojums uz visiem ārzemniekiem, bet šis ierobežojums nevar palikt tādā veidā, kā tas ir šobrīd, ka attiecina uz Latvijas iedzīvotājiem.
Tāpēc arī, izvērtējot no visiem viedokļiem šo jautājumu, Sociālo un darba lietu komisija iesniedza šo grozījumu, ka principā jāmaina šī panta piektās daļas 2.punkts sakarā ar to, ka ir jāvērtē pēc cita principa, ka jāvērtē nevis zudušā apgādnieka, bet gan apgādājamā vajadzības un atbilstība likumā noteiktajām prasībām. Un, ja tas tā būtu paredzēts, tad arī šis bērns šobrīd nepaliktu bez šīs apgādnieka zaudējuma pensijas. Labklājības ministrija arī šo priekšlikumu atbalsta, un Labklājības ministrija ir sarēķinājusi, ka tas maksimāli gadā no valsts budžeta varētu prasīt tikai 2700 latu.
Tāpēc ļoti lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.oktobris. Izskatīšana – 20.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.oktobris, izskatīšana – 20.oktobra sēdē.
Vai deputāts Sergejs Fjodorovs vēlas kaut ko teikt? Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts zemes dienestu””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts zemes dienestu”” otrajā lasījumā.
1.priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Un 4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Attiecīgajā likumprojektā tika saņemti deviņi priekšlikumi, kuri tika izskatīti komisijas sēdē.
1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Turlā kunga priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” uz trešo lasījumu priekšlikumi netika iesniegti. Komisija izskatīja likumprojektu savā sēdē un aicina Saeimu atbalstīt to trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektā “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” tika saņemti trīs priekšlikumi.
1. – iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2. – iekšlietu ministra Jēkabsona kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3. – iekšlietu ministra Jēkabsona priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par skaidras naudas deklarēšanu”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē likuma nosaukumu. Būtība ir tāda, ka šis likums runā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, tāpēc tas nav... Ir arī mums citi gadījumi, kad deklarējam skaidru naudu, ko nosaka normatīvie akti. Bet šis ir par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Tāpēc komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
2. – deputātes Ūdres priekšlikums. Komisija pēc būtības to atbalstīja un iestrādāja 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Ē.Zunda.
7.priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Zunda.
Aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Strādāsim ar dokumentu nr.4768. Kopā septiņi priekšlikumi. Tas ir trešais, galīgais, lasījums.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Dzintara Zaķa priekšlikums. Ir iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
5. – Vides ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Savukārt 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, pirms otrā lasījuma komisija ir izskatījusi priekšlikumus un 1.priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... Es atvainojos. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Pirmajā, kā arī pārējos PCTVL deputāta Andra Tolmačova priekšlikumos ir runa par likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” neievērošanas soda mīkstināšanu.
Bet manifestanti neievēro likumu galvenokārt tāpēc, ka manifestāciju nevar normāli saskaņot ar pašvaldību. Piemēram, Rīgas dome, kuru vada gudrais, progresīvais partijas “Jaunais laiks” pārstāvis Aivars Aksenoks un ne mazāk gudrais Ēriks Škapars, izdarīja zīmīgu ieguldījumu valsts stabilitātes un kārtības lietās. Tūlīt es jums ļoti īsi pastāstīšu, kā viņi to bija izdarījuši.
Ļoti vienkārši. Viņi bija saskaņojuši arodbiedrību mītiņu Doma laukumā divas dienas pirms tā sākuma. Likumam paklausīgās arodbiedrības iesniedza pieteikumu mēnesi pirms pasākuma. Nu... bet ko tad izdarīja Rīgas dome? Citēju: 1.oktobrī paredzētā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizētā manifestācija pret nabadzību Latvijā, iespējams, noritēs Esplanādes parka teritorijā, nevis Doma laukumā, kā plānojuši organizatori. Par to šodien, 7.septembrī, savā pirmajā sēdē lēma sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija Rīgas pilsētas izpilddirektora Ērika Škapara vadībā. Ieplānotā pasākuma organizatoru pārstāvim Egilam Baldzēnam komisija paskaidroja, ka tai nav iebildumu pret pasākumu pēc būtības, bet lūdza izskatīt iespēju pārcelt mītiņa vietu no Doma laukuma uz Esplanādi dalībnieku drošības apsvērumu dēļ. Paldies, ka ne uz Pārdaugavu.
Saskaņā ar likumu šāds pieteikums būtu jāizskata triju kalendāro dienu laikā, bet Škapars vadāja aiz deguna lētticīgās arodbiedrības veselas četras nedēļas. Un visu šo laiku arodbiedrībām bija liegtas tiesības reklamēt savu nesaskaņoto pasākumu.
Lūk, tā. Es paspēju vinnēt jau sešus tiesas procesus pret Rīgas domi sakarā ar nelikumīgo atteikumu vai vilcināšanos sapulču un gājienu saskaņošanā: četrus – sociāldemokrātiem, divus – “Jaunajam laikam”.
Laiki mainās, bet jaunie laiki kā nenāk, tā nenāk. Bet, ja Rīgas domē un Saeimā sēdēs antikonstitucionāli elementi, šie jaunie laiki nepienāks nekad.
Dāmas un kungi! Šeit ir seši kolēģa no PCTVL Andra Tolmačova priekšlikumi, kas paredz nepastiprināt atbildību par likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārkāpšanu.
Soda naudas par šiem pārkāpumiem ar jūsu pūlēm ir pieaugušas dažas reizes. Labāk jūs ar tādu pašu ātrumu paaugstinātu pensijas un algas skolotājiem un policistiem. Nez kāpēc šajā jautājumā steiga nav manīta. Jā, kungi, kuri jau ilgu laiku sēž Saeimā, šādus jautājumus steidzamā kārtā risināt negrib.
Attiecībā pret kādām personām jūs tagad pielietosit šos ietekmēšanas pasākumus? Tie ir ieviesti, lai cīnītos pret krievu skolēniem, bet tagad tiks pielietoti pret latviešu skolotājiem.
Vai var pastāvēt demokrātija izredzētajiem? Nē! Tā vai nu ir, vai tās nav vispār. Atcerieties, ko reiz teica Rainis: “Latvija vai nu būs demokrātiska valsts, vai nu tās nebūs vispār.”
Pieprasu, lai par katru PCTVL deputāta Andra Tolmačova priekšlikumu tiktu balsots atsevišķi, lai katram vēlētājam latvietim būtu redzams un dzirdams jūsu negods.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Ar šiem grozījumiem mēs esam trāpījuši mērķī, un ir konkrēti parlamenta soļi, lai pretvalstiskos darboņus un nekārtību cēlājus patiešām sauktu pie kārtības. Un, redziet, kā sabijušies nekārtību cēlāji! Patiešām sabijušies, ka ne tikai maksās naudu, nu, tā būtu maza bēda, viņiem naudas pietiek, ja pietrūks, Maskava jebkurā brīdī viņiem palīdzēs... (Starpsaucieni.) Bet saprotiet, ka šie nekārtību cēlāji tagad 15 diennaktis pasēdēs tuptūzī. Lūk, tur jau ir tā... tas uztraukums! Un pasēdēs arī, Buzajevu ieskaitot droši vien, kad viņš tur cels nekārtības un aicinās nepilngadīgos uz dažādu nekārtību celšanu, tad būs attiecīgi iesniegumi Saeimā, un mēs, protams, nobalsosim, lai arī Buzajevs, iespējams, arī Plinera kungs un vēl te viens otrs pasēdētu arī tā saucamajā tuptūzī. Tā ka mūsu rīcība ir ļoti pareiza.
Likumiem jābūt stingrākiem, jo policija diemžēl līdz šim netika galā, tas mums jāatzīst, un tieši trūka arī stingrības no likuma viedokļa. Tā ka viss būs kārtībā, un dabūsiet pēc nopelniem.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu balsosim par 1. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 58, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
4.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 55, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
5.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 57, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Dzintars Ābiķis grib teikt kaut ko par procedūru? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Nē!”) Un deputāte Žanete Vasaraudze? Arī ne? Paldies.
Cienījamie kolēģi, ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Likumprojekta reģistrācijas nr.1305. Juridiskā komisija pirmajā lasījumā atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 2, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Likumprojekta (reģistrācijas nr.924). Juridiskā komisija savā sēdē atbalstīja. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Likumprojekta reģistrācijas nr.1339. Juridiskā komisija savā sēdē likumprojektu atbalstīja. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā Saeimas sēdē!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” Juridiskā komisija pirmajā lasījumā ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
26.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 26.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija šos grozījumus Krimināllikumā pirmajā lasījumā ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt tos Saeimas sēdē!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 4, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu (reģistrācijas nr.1356) – likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”. Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi un pieņēmusi lēmumu atbalstīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 3, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Autopārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 1357 – likumprojekta “Grozījums Autopārvadājumu likumā”.
Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi un atbalsta minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Peters.
20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātie kolēģi! Dokumenta numurs 4690. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””.
Šis likums paredz noteikt Latvijas Bankas galveno mērķi, precīzāk, saskaņot terminoloģiju atbilstoši Komerclikumam, kā arī precizēt citas Latvijas Bankas funkcijas.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalsta tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.E.Bresis.
20.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegtos likumprojektus – “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Reģistrācijas numurs 1054 un 1113.
Komisija nolēma apvienot minētos likumprojektus un iesniegt Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.
Un tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas alternatīvo priekšlikumu un noraidīt divus iepriekšējos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” ar reģistrācijas numuru 1054, ko ir iesniegusi Nacionālās drošības komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 65, atturas – 4. Likumprojekts ir noraidīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” ar reģistrācijas numuru 1113, ko iesniegusi Nacionālās drošības komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 69, atturas – 4. Likumprojekts ir noraidīts.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojam par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā, ko ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Krūmiņš.
7.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1302, – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Tātad kopā saņemti septiņi priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
4. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Ir problēma, un šajā priekšlikumā šī problēma ir skarta. Jautājums ir par to, vai mēs gribam to risināt vai negribam.
Jūs ļoti labi zināt, ka Saeimas darbības sākumā tika likvidēti speciālie fondi, arī Ceļu fonds, un tā bija ļoti liela kļūda. Ļoti liela kļūda, ko pieļāva toreiz valdība Repšes vadībā (sauksim lietas īstajos vārdos). Naudas ceļu remontiem un jaunu ceļu veidošanai trūkst, ļoti nopietni trūkst. Un šobrīd valdība paredz, ka nākamā gada budžetā, protams, nedrīkst būt mazāk naudas nekā iepriekšējā. Bet vai ar to pietiek? Ar to ir ārkārtīgi, ārkārtīgi par maz! Un diskusijā Dobelē ar Šlesera kungu man personīgi uz manu jautājumu un attiecīgo komentāru šīs lietas sakarībā Šlesera kungs skaidri un gaiši atzina, ka likvidēt Ceļu fondu bija kļūda un ka tas ir jāatjauno. Te jau gan tiek pieminēts Ceļu fonds, bet šajā Ceļu fondā parādās ārkārtīgi maz līdzekļu. Tur jau ir tā bēda! Un, ja atminamies, kas strādāja toreiz Saeimā, kad satiksmes ministrs bija Gorbunova kungs, viņš nāca šeit tribīnē... Piedāvājums bija 90 procentus no akcīzes nodokļa nodot Ceļu fondā. Gorbunova kungs toreiz teica: “Pietiks ar 80 procentiem. Tad jau mēs varēsim izvērst šo darbu.” Diemžēl tas nav noticis, un šobrīd ceļi ir tādi, kādi ir, jūs ļoti labi zināt, – slikti, labākajā gadījumā salabojam bedrītes.
Un valdība rīkojas ļoti vienkārši. Jā, ar mieru, ka turpmāk nākotnē jau 2007.gadā paredzēs attiecīgi 65 procentus, varbūt pat vairāk, bet līdz tam laikam – nē. Kāpēc? Tāpēc, ka nevajadzēs vairs atbildēt 2007.gadā, jo būs cita Saeima, cita valdība, un, tā sakot, redziet, cik mēs labi: mēs tomēr atjaunojam šo fondu, būs arī naudas palielinājums, bet tad mēs vairs neatbildēsim. Un tad varēsim kritizēt tos, kuri nespēs labot ceļus kā pienākas, un teikt: “Ai, cik slikti!” Bet tagad, kad ir šī iespēja, tad mēs šīs lietas negribam sakārtot un piešķirt ceļu remontiem un jaunu ceļu veidošanai pēc iespējas vairāk līdzekļu no akcīzes nodokļa, ne jau no kaut kurienes citurienes. To, ko mēs te visi droši vien, braucot ar automašīnām, lejot iekšā degvielu, maksājam. Un prasām, un mums ir tiesības prasīt normālus ceļus. (Starpsauciens: “Bravo!”)
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu balsot par 4. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
5. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 53, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Peters.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumu ir izskatīti... Ā, nē! Es atvainojos!
7. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 21.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (reģistrācijas nr.1315). Kopā saņemti 10 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zaķa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
4. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
5. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
7. – Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zaķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
K.Peters.
21.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 21.oktobris.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolu”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz pievienoties Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokolam, kas vērsts uz to, lai katra dalībvalsts savos normatīvajos aktos nodrošina, lai kā noziedzīgu nodarījumu kvalificētu nacionālo un ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošanu un nacionālo un ārvalstu tiesu zvērināto un tiesu piesēdētāju kukuļošanu.
Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja.
Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
1.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1.novembris. Paldies.
I.Solovjovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisija saņēma šim likumprojektam četrus priekšlikumus, kuri tika izskatīti.
1.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums. Saeimas deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis ir grozījums vienā no vissvētākajiem likumiem – Apsardzes darbības likumā. Pieņemot to, jūs kādreiz noteicāt augstākajai rasei piederošo personu loku, tas ir, tos, kuriem jūs uzticat apsargāt noliktavu vai atkritumu izgāztuvi. Bet pārējos, tas ir, nepilsoņus, jūs esat pielīdzinājuši noziedzniekiem, psihiski slimajiem, alkoholiķim un narkomāniem.
Šā likuma teksts daudz skaidrāk vēsta par to, ka lielā mērā jūs vēlētos “izķidāt” sabiedrības integrāciju nekā visu Integrācijas sekretariātu kopumā, kas velti ēd savu maizi.
Vēl vairāk. Ar šo likumu jūs pirmām kārtām apvainojat un pazemojat paši sevi. Jūs bijāt spiesti pielaist nodarboties ar apsardzes darbību arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus. Jūs pat esat upurējuši svēto govi – noņēmuši apsardzes firmas vadītājam prasības par valsts valodas prasmi. Nu, un kas tad brauks pie mums no Eiropas strādāt par apsargu?
Laimes meklētāju vidū, kuri sabrauks civilizētas pasaules nomalē, būs daudz lielāks būs noziedznieku, psihiski slimo, alkoholiķu un narkomānu procents nekā likumam paklausīgo Latvijas nepilsoņu vidū.
Beidzot jūs arī pašu Eiropu esat pazemojuši un aizvainojuši. Jūs Eiropas Savienības pilsoņus esat nostādījuši daudz augstāk par vietējiem iedzīvotājiem, iesaistījāt ārvalstniekus nelatviešu diskriminācijā.
Dāmas un kungi! Mītiņos, kas tiek rīkoti ar mērķi iepotēt jums civilizācijas pamatus, jūs bieži varat redzēt plakātus ar uzrakstu: “Latvija – Eiropas negods!”
Piketētāji varētu neko arī nerakstī, bet gan vienkārši piespraust šo likumu pie kārts un demonstrēt jums to citu plakātu vietā.
Lūdzu uzlabot šo stāvokli un atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11,
pret – 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 31.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.oktobris. Paldies.
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Rībenas, Šiliņa, Ontužāna, Kampara un Ceriņas iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr.4766. Uz otro lasījumu likumprojektam priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 18.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz otro lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” un uz otru lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.
Tāpēc komisija aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 21.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 21.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Meža likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Skatīsim otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Meža likumā”. Kopā iesniegti 25 priekšlikumi.
1. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
2. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
3. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
5. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
Arī 6. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
7. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
9. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
10. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
11. – Vides ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
13. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
14. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Arī 15. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
16. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
18. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Arī 19. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts, bet tikai daļēji un iekļauts 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav..
Dz.Zaķis.
21. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Zaķis.
24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 25. – Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par pēdējo – 25. – Zemkopības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 9, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dz.Zaķis.
Sakarā ar to, ka šis ir samērā komplekss jautājums un daudzos no priekšlikumiem ir norādīts princips, bet varbūt nav norādītas precīzas nianses, kas vēl būtu jāpapildina, Tautsaimniecības komisijai darba pie šā likuma būs vēl daudz, tāpēc iesaku priekšlikumu iesniegšanas termiņu nolikt pietiekami garu, respektīvi, 31.oktobri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 31.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Standartizācijas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.
M.Lasmanis (JL).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz otro lasījumu ir izskatījusi Standartizācijas likumu un saņēmusi divus priekšlikumus.
1. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Lasmanis.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Lasmanis.
Tie ir visi priekšlikumi. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Lasmanis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 21.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 21.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4771. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums”. Uz otro lasījumu ir iesniegti 108 priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
3. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
5. – Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem neiebildumu nav. Atbalstīts
R.Jurķis.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 10.un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.
R.Jurķis.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
20. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.
R.Jurķis.
22. –Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst
R.Jurķis.
36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
40. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
42. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
49. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
50. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
54. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
57.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
58. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
60. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
61. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
63. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
64. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
66. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
67. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 68.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
69. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
70. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
71. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
72. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
74. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
75. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
76. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
77. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
78. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 81.priekšlikumā.
79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 81.priekšlikumā.
80.priekšlikums – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Daļēji iekļauts 81.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
82.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
83. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
84. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst..
R.Jurķis.
85. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
87. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
88. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
89. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
90. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
91. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
92. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
93. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
94. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
95. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
96. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
97. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
98. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
99. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
100. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
101. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
102. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
R.Jurķis.
103. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
104. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
105.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts.
106. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
107. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts.
Un 108. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jaunupa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.
R.Jurķis (JL).
Strādāsim ar dokumentu nr.4773. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” uz otro lasījumu.
Ir saņemts viens priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
R.Jurķis.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R.Jurķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā par ostām”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām” un iepazinušies lūdz piešķirt steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.oktobris, un izskatīšana – 20.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17.oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā – 20.oktobra sēdē. Paldies.
Dz.Jaundžeikars.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 13.oktobra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pirmajam lasījumam un lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Tad “pret” steidzamību runās deputāts Jakovs Pliners. Nē? Jūs nerunāsit? Nē.
Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 17, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
J.Dalbiņš.
Komisija šo likumprojektu ir konceptuāli atbalstījusi pirmajā lasījumā un lūdz to darīt arī Saeimu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Kā jums zināms, es neesmu jurists, kaut arī pāris reižu man izdevās tiesā panākt uzvaru lietā par pulcēšanās brīvības ierobežojumiem.
Es tikai gribu citēt vairākus rakstus, kurus Latvijas juristi pēdējā laikā publicē par sapulcēm, gājieniem un piketiem.
Tātad Edgars Pastars, Jānis Pleps: “Satversmes 103.pants noteic, ka valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Šis pants nāk no savulaik nepieņemtās Satversmes otrās daļas, kurā tas, kā jau lielākā daļa Satversmes, pārrakstīts no 1919.gada Veimāras konstitūcijas.
Šīs konstitūcijas 123.panta pirmā daļa noteica, ka visiem vāciešiem miermīlīgi un bez ieročiem ir tiesības sapulcēties, neprasot atļauju vai iepriekšēju pieteikšanos. Šā panta otrajā daļā, kura regulē pulcēšanos zem klajas debess, bija ietverta prasība iepriekš pieteikties un īpašos gadījumos tiesības aizliegt pulcēšanos. Nedaudz stingrāk to izteica nepieņemtā Satversmes otrā daļa. Proti, pilsoņiem ir tiesības, iepriekš pieteicot attiecīgajai iestādei, kā slēgtās telpās, tā arī zem klajas debess sasaukt sapulces un mierīgi, bez ieročiem sapulcēties.
Tādā veidā ir jātulko arī Satversmes 103.pants, saskaņā ar ko likumīgs pamats rīkot sapulci ir pieteikuma iesniegšana pašvaldībai.
Satversme nepieprasa nekāda veida atļaujas, izziņas vai citāda papīra nepieciešamību, tikai pašvaldības informēšanu pirms sapulcēšanās.
Savukārt pašvaldība, izvērtējusi pasākuma raksturu, šajā gadījumā būtu tiesīga liegt rīkot sapulci. Sapulču likums turpretī izvirza pretēju pienākumu sadali. Vienīgā iespēja rīkot sapulci ir izziņa, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma sarīkošanu.” Citāta beigas.
Vai Indulis Balmaks. Citēšu šo juristu: “Interesanti, ka pat Latvijas 1923.gada likums “Par sapulcēm” saturēja mūsdienīgāku regulējumu. Sapulce tās rīkotājiem bija jāpiesaka vismaz 24 stundas pirms sapulces atklāšanas attiecīgajai policijas amatpersonai, kurai pēc pieprasījuma bija jāizdod apliecība pieteikšanās dienā.
Savukārt ne vēlāk kā 12 stundas pirms sapulces sākuma iekšlietu ministrs ar savu rīkojumu varēja aizliegt sapulces, kuru mērķis ir noziedzīgs vai arī kuru sarīkošana apdraud atklātu mieru un drošību. Saeimai ir jāmaina policejiskās darbības tendences,” tie nav mani vārdi, tie ir Balmaka vārdi, “gan vēlreiz izvērtējot grozījumu nepieciešamību, gan arī tuvākajā nākotnē izstrādājot kvalitatīvi jaunu un demokrātiskai tiesību izpratnei atbilstošu sapulču likumu.
Līdz tam izpildvarai, piemērojot vai izpildot šīs likuma prasības, ir jāvelta īpaša vērība to tiesiskai interpretācijai, jo pretējā gadījumā persona administratīvā procesa likuma kārtībā var vērsties tiesā un piedzīt no valsts vai pašvaldības gan zaudējumus, gan morālo kompensāciju. Ja arī tiesu vara nebūs pietiekami elastīga šo normu interpretācijā, drīz vien varam sagaidīt jaunas lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas galu galā var likt Latvijai ar kaunu mainīt attieksmi pret šīm pilsoniskajām brīvībām. Turklāt vēl dārgi par to samaksāt.” Citāta beigas.
Valsts Cilvēktiesību biroja darbiniece Anita Kovaļevska. Citāti no viņas raksta:
“Latvijā notiekošais neliecina, ka pulcēšanās brīvību tiešām uzskatītu par demokrātisku pamatvērtību. ASV prezidenta Buša vizītes laikā Rīgā protesta pasākumi tiek novirzīti uz Mežaparku, tādējādi degradējot šīs tiesības pēc būtības.
Ministru prezidents publiski izsakās, ka Rīgas domei nevajadzēja saskaņot pasākuma “Rīga-praid 2005” ietvaros paredzēto gājienu, un dome arī atceļ iepriekš izsniegtā gājiena rīkošanas atļauju, kaut gan tam nav nekāda tiesiska pamata.
Saeima diezgan aktīvi groza gan likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, gan arī citus likumus, paredzot dažādus ierobežojumus pulcēšanās brīvībai.
Grozījumi var radīt virkni problēmu organizācijām, kas vēlas rīkot līdzīgus piketus vienā un tajā pašā vietā un laikā, vai arī dažāda satura piketus, kas savstarpēji nekonfliktē, piemēram, denacionalizēto namu īrnieki par īres griestu atcelšanu un medmāsas par mazajām algām. Jo īpaši problemātiski tas var izrādīties, ja divas organizācijas vēlas piketēt, piemēram, pie Ministru kabineta. Likums paredz, ka sapulces un piketus aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no Valsts prezidenta rezidences, Saeimas, Ministru kabineta, tiesām, prokuratūras un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām.
Tātad, ja īrnieki būs saskaņojuši savu piketu pirmie, tad medmāsas varēs piketēt tikai apmēram 350 metru attālumā no Ministru kabineta.
Vai tad šāds pikets sasniegs savu mērķi un ministri pamanīs pausto viedokli? Viņi to nepamana, kā jums zināms, ja attiecīgais pikets atrodas pat 50 metru no Ministru kabineta. Un tagad jūs liksiet viņiem stāvēt 300 vai 350 metrus....
Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi ir kārtējais mēģinājums konkrētas problēmas risināt, grozot likumu, nevis saprātīgi un lietpratīgi piemērojot jau eksistējošu regulējumu. Turklāt tie kārtējo reizi tiek gatavoti, domājot par konkrētiem pasākumiem, nevis objektīvi apsverot visus ieguvumus un zaudējumus, ko šādi grozījumi var radīt.
Ja šādus grozījumus pieņems, tie būs kārtējais trieciens pulcēšanās brīvībai. Taču ieguvumi no tiem nebūs praktiski nekādi, jo tos pašus rezultātus iespējams sasniegt jau pašreizējā likuma ietvaros.
Valdībai un Saeimai drīzāk jādomā par jauna, kvalitatīva un demokrātijas prasībām atbilstoša likuma izstrādi, nevis jāparedz jauni ierobežojumi likumā, kas jau tā nav demokrātisks.”
Kolēģi! Es sapratu, ka tūlīt var iziet Tabūna kungs un atkal 115. reizi sāks atkārtot to, ko viņš jau runā vienmēr, ka deputātam Buzajevam ir jāsēž cietumā, Plineram arī. Vai nebūs pašam jāsēž cietumā, ja mēs patiešām atzītu, ka mums bija padomju okupācija, tad tie bijušie komunisti, kuri šeit sēž, kas viņi ir? Kolaboranti vai okupanti? Un varbūt arī viņiem ir jāsēž kādreiz cietumā? Nezinu, varbūt viņiem arī pietiek ar tām pašām 15 diennaktīm.
Bet, runājot par konkrēto jautājumu, es lūdzu ņemt vērā profesionāļu viedokli (es jums viņus citēju), un aicinu balsot “pret” projektu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Paldies Plinera kungam par rūpīgi gatavoto uzstāšanos! Varētu jau arī dažām lietām, ko viņš no juristu citātiem izvilcis, piekrist. Tikai vienu lietu gan es aicinātu: Ja jūs slavējat Veimāras konstitūciju, tad atcerieties vienmēr, ka, pateicoties... ka šī konstitūcija un tās liberālais raksturs bija viens no iemesliem, kāpēc Vācijā pie varas nāca Hitlers. Padomājiet par to! (Starpsaucieni no zāles: “Padomājiet tikai – Pliners aizstāv Hitleru!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Vispirms es jūs no visas sirds apsveicu ar Rīgas 61.gadadienu, ar Rīgas atbrīvošanas 61.gadadienu. (Starpsaucieni.) Šodien visi ir laipni uzaicināti pie Barklaja pieminekļa pulksten 17.00, kur notiek mūsu kārtējais mītiņš...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, paziņojumiem laiks ir atsevišķi. (Starpsaucieni.)
N.Kabanovs.
Es tikai gribētu par tematu. Man šķiet, ka tagad Latvijā notiek cīņa pret īstu demokrātiju. Tas notiek... To, kas tagad notiek, nosauc par obstrukciju.
Bet tagad es gribu runāt par tematu. Man šķiet, ka deputāta Rasnača minētais fašisms nav vietā minēts. Labāk runāsim par demokrātiju.
Šodien deputāts Šimkus no ASV teica, ka Latvija – tā ir demokrātijas paraugs. Labi! Vai tagad mēs nevaram rīkot mūsu akcijas, teiksim tā, valsts svētku dienās? Es gribētu pieminēt to: kad bija Augstākā padome, tolaik sarkanbaltsarkanie karogi tika izmantoti 7.novembrī demonstrācijā 1988. un 1989.gadā, un neviens tolaik nedeva, teiksim, rīkojumu ķert šos cilvēkus ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Tagad mēs esam mazāk demokrātiski, salīdzinot ar šiem komunistu laikiem. Padomājiet, lūdzu, par to!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Iepriekšējo runātāju teiktais tikai liecina par to, ka mūsu valstī tiešām ir demokrātija, ka demokrātija nekādā veidā netiek apspiesta, ka katrs var izteikt savu pozīciju, savu viedokli, arī no iekarotāja pozīcijas, attiecībā uz 13.oktobri. Bet, runājot par šiem priekšlikumiem, es gribētu pilnībā atbalstīt to, kas šeit tiek piedāvāts, jo laika gaitā, piedaloties šādos pasākumos, mēs kļūstam gudrāki, pārliecināmies par nepilnībām un trūkumiem, jo vienmēr likumdevēju ir mazāk nekā to cilvēku, kuri mēģina atrast likumā kādas spraugas.
Es negribu komentēt neko vairāk no tā, kas šeit ir minēts, tikai lūgt komisijai dot pietiekami ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai, jo mums ir jāizmanto šī iespēja un šis gadījums, atceroties to paradoksālo situāciju, ka par padomju simbolikas, PSRS karoga apgānīšanu cilvēks tiek saukts pie administratīvās atbildības tādā veidā, it kā viņš būtu izmantojis un slavējis okupācijas varas aizliegto simboliku. Un šī būtu tā reize, kad papildus šiem priekšlikumiem un šiem grozījumiem, kas nāk no ministrijas un no komisijas puses ir akceptēti, mums vajadzētu arī izdarīt saprātīgus grozījumus esošajā likumā, lai nebūtu šī paradoksālā situācija, ka netiek atšķirts, kas ir noraidoša akcija jeb nosodoša akcija, izmantojot kādu simboliku, un kas ir propagandējoša akcija.
Un tāpēc, godājamie kolēģi, pieiesim šim likumam ļoti nopietni – tik nopietni, it kā tas varētu arī tikt attiecināts uz katru no mums, ja gadījumā mums ir jāpiedalās vienā vai otrā politiskā akcijā. Un to mēs nevaram izslēgt, ka pēc tam, kad vairs nebūsim deputāti, ja nepametīsim politisko darbību, tad arī mēs varam kļūt par tādu akciju dalībniekiem, kur pilnīgi aplamu normu vai aplamas izpratnes rezultātā būsim panākuši pavisam ko citu, nekā mēs gribējām, šo likumu taisot un šo likumu grozot.
Tāpēc man ir vēlreiz lūgums dot pietiekamu laiku, lai uz nākamo lasījumu varētu iesniegt loģiskus un pareizus priekšlikumus.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es negribētu runāt no Saeimas tribīnes vārdus “Fašizm neproiģot” un dot kādu politisku vērtējumu situācijai. (Starpsauciens: “Beidz!”)
Es gribētu normāli, juridiski apspriest šo piedāvāto likumprojektu.
Sāksim no pirmā panta. Pirmais pants skan: “Papildināt likuma 1.panta ceturto daļu pēc vārda “transparentiem” ar vārdiem “vai citiem atribūtiem”.
Par ko ir runa? Ir runa par piketa jēdzienu. Pikets ir pasākums un tā tālāk, kur vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem...” Tā ir esošā likuma tekstā.
Tagad būs “ar plakātiem, lozungiem, transparentiem vai citiem atribūtiem izpaust kādas idejas un viedokļus”. Tad piketa jēdzienam nav nekāda pamata, jo jebkuru pasākumu, jebkuru: kāzas, bēres vai, atvainojiet, uz dibena ir kaut kāda zīme, tad arī ir pikets. Tas ir acīmredzami neatbilstoši vispār likuma jēdzienam. Un šis priekšlikums ir viennozīmīgi noraidāms. Tas ir tikai pirmais.
2.pants. 4.pantā papildināt ievaddaļā aiz vārda “organizators” ar vārdiem “pasākuma vadītājs, pasākuma vadītāja palīgs un kārtības uzturētājs”. Kas tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pasākuma vadītājam, pasākuma vadītāja palīgam un kārtības uzturētājam tagad būs tādi paši ierobežojumi kā pasākuma organizatoram.
Es gatavojos piekrist likumprojekta autoriem, ka izplatīt šos ierobežojumus uz pasākuma vadītāju un vadītāja palīgiem, tas ir attaisnoti, bet kārtības uzturētāji… Likumā ir arī pants, kas paredz, ka kārtības uzturētāji ir apsardzes firma. Un var būt apsardzes firma vispār citā vietā. Viens darbinieks izdarīja kaut kādu pārkāpumu, un tad atbildēja diemžēl pavisam citi cilvēki, kas tikai samaksāja šai firmai naudu par konkrēto lietu, ne vairāk. Tas arī neattaisno.
Skatīsim likuma 4.panta 5.daļu. Gada laikā ir sodīti administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas kārtības pārkāpšanu vai par sīko huligānismu, vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu.
Šeit jauktas pavisam dažādas lietas, kas neattiecas uz pašiem piketiem. Un, ja mēs būtu normāli apsprieduši Saeimas likumdošanas iniciatīvu, tad kur ir pamatojums, lai cienījamais Dalbiņa kungs kāpj šeit tribīnē un paskaidro deputātiem, kāpēc viņš grib izdarīt tieši to.
Un, teiksim, 3.pants. 5.pants attiecas uz juridiskām personām un ir kāds… jauna shēma, ka juridiskā persona ir sodīta administratīvā kārtā par sapulču un gājienu organizēšanu. Tomēr atbild par visu konkrēti cilvēki, kas organizēja pasākumu. Ja viņi kaut ko nepareizi izdarīja, tad viņiem sods un viņiem nevajag gada laikā organizēt citu pasākumu. Bet kāpēc atbildīgi arī visi citi šo cilvēku partijas biedri?
Teiksim, es vakar lasīju, ka “Jaunā laika” rindās jau ir vairāk nekā tūkstots cilvēku... Teiksim, viena reģionāla organizācija kaut ko Saldū vai Liepājā pārkāpj... un atbildīgie arī ir Jelgavas organizācijas biedri? Ko tas vispār nozīmē?
Iesim tālāk. Likumprojekta 4.pants. Likuma 9.pantā papildināt pirmo daļu pēc vārda “prokuratūras” ar vārdiem “policijas, ieslodzījuma vietu”. Ir runa par tā saucamo 50 metru attālumu no Valsts prezidenta rezidences, kur sajaukts vienā likumā par cietumu, demonstrējot cieņu pret prezidentu, kā es sapratu.
Un es varētu piebilst, ka pirmajā neatkarīgās Latvijas likumā par sapulcēm šāda ierobežojuma vispār nebija. Un, ja cienījamie likumprojekta autori tomēr grib turēt visus piketētājus cietumā, kāpēc viņi grib tajā pašā laikā nedot viņiem iespēju iet pie cietuma tuvāk par 50 metriem?
Iesim tālāk. Un šo pantu es nekomentēšu, jo vispār nav 5.daļas… likumdevējs tomēr gribēja ieviest, bet neuzrakstīja to vispār.
Nu un... par pēdējo, priekšpēdējo 7.pantu.
Likumdevēji grib divreiz palielināt kārtības uzturētāju skaitu, ja... citēju: “ja no kompetentas iestādes ir saņemta informācija, ka pasākuma mierīga un organizēta norise ir apdraudēta”.
Cienījamās dāmas un kungi! Saskaņā ar Satversmi tomēr valsts ir atbildīga par mītiņu, piketu un sapulču nepārtrauktu norisi. Un pieprasīt visas rūpes uzlikt uz organizatoru pleciem – tas ir juridiskais nonsenss!
Tas nav viss. Bet es ceru, ka tas ir pietiekami, lai noraidītu šo likumprojektu!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
(Aplausi.)
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Dalbiņa kungs!
J.Dalbiņš.
Es pateicos kolēģiem par ļoti izvērstām debatēm par šo likumprojektu, un es tiešām patiesi uzskatu, ka mēs varēsim ņemt vērā viņu pieredzi sapulču, piketu un dažādu pasākumu organizēšanā, jo, tos organizējot un šad tad arī pārkāpjot likumu, ir tiešām gūta pieredze.
Mēs to iestrādāsim, lai mums visiem būtu pilnīgi skaidri noteikumi, kādā veidā varam paust savu izpratni par procesiem valstī.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 18, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Dalbiņš.
Es lūgtu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 20.oktobri, un izskatīšanu – 27.oktobra Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.oktobris, izskatīšana – 27.oktobra sēdē. Paldies.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 13.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.
I.Circene (JL).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde komisijas telpās pulksten 13.15. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Pāvelam Maksimovam.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisiju lūdzu uz komisijas sēdi pēc desmit minūtēm komisijas sēžu zālē. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Porietis, Boriss Cilevičs, Jānis Šmits, Andis Kāposts... ir, Juris Dobelis, Anatolijs Mackevičs un Jānis Strazdiņš. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 13.oktobra sēde ir slēgta. Paldies!